KRISTUS GAISMA vārdi, ar kuriem iesākas Lieldienu nakts dievkalpojums (un svecīšu ceļš pa baznīcas solu rindām); notikums mūsu dzīvē, gluži reāls, kaut miesīgām acīm neredzams – Gaismas ataušana (2.Kor.4:4,6) – kad žēlastība mūs pārceļ no tumsas brīnumainajā Dieva valstībā (Kol.1:13-14).

Īstenībā mēs nākam no Gaismas Tēva (Jēk.1:17), atzīstam to vai ne, tāpēc dzīvojam gaismas izslāpuši. Kad mūsos ir atspīdējis Tas, kas par Sevi teicis: Es esmu pasaules gaisma (Jņ.8:12), pamazām sākam atspīdēt arī mēs (Kol.3:4), ja vien izvēlamies Viņam sekot. Sekot – tas nozīmē meklēt, iepazīt un iemīlēt savu Kungu, visu mūžu būt Viņa māceklim, mācīties dzīvot kā Gaismas bērnam (Ef.5:8). Nozīmē pastāvīgi augt (Kol.2:6-7), nest Gaismas augļus (Ef.5:9-13) un palikt Gaismā (1.Jņ.2:9-10). Kristus spēkā, ne savējā, protams! Un vēl tas nozīmē Kristus Gaismu atstarot – būt par pasaules gaišumu (Mt.5:14-16).

Lai Dievs mūs uz to svētī, mīļais lasītāj! mara.druviete@inbox.lv [šajā blogā izmantots LBB Bībeles 1965. gada izdevuma revidētais teksts]

SATURS papildināts : 28.04.2021 Godini - pateicies , 26.04.2021 Nododies , 23.04.2021 Atzīsti Dievu , 21.04.2021 Palieciet , 19.04.2021 Esiet [pirmreizējās publikācijas no 2019. g.]

Dievlūdzēja Lasāmgrāmata (saturs un ievads)


DIEVLŪDZĒJA LASĀMGRĀMATA
Teksti pārdomām. Atziņas par lūgšanu. Lūgšanu paraugi
Sastādīja Māra Druviete
RLD. 2004


LINKI uz lasāmo




SATURS

Ievads. Runāsim ar Tēvu
1. nodaļa. Kāpt tā Kunga kalnā
Kas ir lūgšana?
(Lūgšanas būtība. Svētie Raksti mudina lūgt)
Lūgšana iesācējiem
(Par svēto laiku. Dievbijīgi vīri par lūgšanu)
Laiks lūgšanai. Kad lūgt?
Vieta lūgšanai. Kur lūgt?
Kā lūgt? Lūgšanas principi
Lūgšanu veidi
No kā veidojas lūgšana?
(Slavēšana. Pielūgsme. Pateicība
Grēku nožēla. Lūgumi. Aizlūgšana)
Kungs, māci mums lūgt. Mūsu Tēvs debesīs!
2. nodaļa. Es meklēju, Kungs, Tavu vaigu
Lūgšanas grūtības.
(Lūgšanas cīņa. Kad Dievs klusē
Lūgšanā biežāk sastopamās kļūdas
Nepaklausītas lūgšanas)
Lūgšanas skola. Lūgšanas Gars
Piedzimt no augšienes. Atgriešanās lūgšana
3. nodaļa. Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos
(Ķēniņa bērna lūgšanas)
Ikdienas lūgšanas
Grēku nožēlas lūgšanas
Piedošanas lūgšanas
Mīlestības lūgšanas
Praktiskās lūgšanas
Paļāvības lūgšanas pārbaudījumos
Dziedināšanas lūgšanas
Atbrīvošanas lūgšanas
4. nodaļa. Dziediet tam Kungam jaunu dziesmu
Apliecinošas lūgšanas
Lūgšanas Dieva godam
Citētās Rakstu vietas
Izmantotā literatūra

Klausi, ak, Kungs, manu lūgšanu,
ņem vērā manas sirds lūgšanas balsi pēc savas patiesības
un uzklausi mani pēc savas taisnības!
Liec man piedzīvot Tavu žēlastību jau no paša rīta,
jo es paļaujos uz Tevi!
Rādi man to ceļu, pa kuru man jāiet,
jo es paceļu savu dvēseli uz Tevi!
Izglāb mani, Kungs, no maniem ienaidniekiem,
es turos pie Tevis! Māci man darīt pēc Tava prāta, jo Tu
esi mans Dievs, Tavs labais Gars lai vada mani pa taisnu ceļu!
(Ps.143:1,8-10)

IEVADS

Kad cilvēkbērns ienāk pasaulē, viņam jāpieliek visi spēki, lai augtu – ar katru savu šūniņu mācītos dzīvot un taptu liels, kā māmiņa un tētis. Kad cilvēks piedzimst no augšienes, viņam jāsāk pieaugt garīgi, pretim savam debesu Tēvam, Viņa līdzībā un Viņa aprūpētam.
Cilvēks neaug pats no sevis. Cilvēks top attiecībās, kas nekad nav kaut kas pastāvīgs un nemainīgs, bet ir nepārtraukti kopjamas un veidojamas. Katrā nolaidībā tūlīt ieviesīsies “nezāles”. Tāpat tas ir arī mūsu attiecībās ar Dievu – līdz ar ienākšanu mūsu jaunajā, garīgajā, ģimenē un visā ceļā kopā ar Viņu.
No manis patiesībā Tēvs gaida tik maz: tikai gribēt būt labam bērnam, atzīt savu personīgo nevarēšanu un bez kautrēšanās lūgt palīdzību. Tālāk – censties uzturēt sevī uzticību un paļāvību uz Dieva darbu manī. Šīs attiecības starp mūžības Kungu un Viņa vājo, miesīgo radību var kļūt par realitāti, vien ik dienas meklējot garīgo barību Viņa Vārdā – Tēva mīlestības vēstulē Bībelē – un ar pateicīgu sirdi tuvojoties Viņam lūgšanā.
Kā lūgt? Arī par to Tēvs ir parūpējies, sūtot mums savu Garu, lūgšanas Garu. Mums tikai jāmācās sevī saklausīt šo Skolotāja balsi. Ko šeit var palīdzēt cilvēks cilvēkam? Nedaudz. Tomēr pieredzējušu lūdzēju padoms var sniegt atbalstu un iedrošinājumu mūsu lūgšanu dzīvei. Uzmanīgi izlasot senu lūgšanu, sajūtam kaut ko sakustamies savā dvēselē, neviļus uztveram kaut ko mīļu un aicinošu, kaut ko no mājām. Bieži vien ar to ir pilnīgi pietiekoši, lai atrastu īsto atbildi savam jautājumam vai kaut kur pagaisušo skaidrību, ka esi uz īstās takas.
Tam varētu noderēt arī šī grāmatiņa, kas apkopo daudzu autoru pārdomas, atziņas un lūgšanu paraugus dažādām situācijām un vajadzībām. Sākumā tā bija iecerēta kā mācību līdzeklis lūgšanu grupām evaņģēliski luteriskajā draudzē, bet galu galā – varbūt ikvienam, kas meklē un piesauc to Kungu savā dievbērnības ceļā uz Tēva mājām.
Dieva Gara klātbūtni katram meklējošam ceļiniekam vēlot,
Māra Druviete

Ceri uz to Kungu un dari labu,
paliec savā zemē un dzīvo ar godu.
Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos,
pēc kā tava sirds ilgojas!
Pavēli tam Kungam savu ceļu un ceri uz Viņu,
gan jau Viņš tad darīs:
Viņš tavai taisnībai liks starot kā gaismai
un tavām tiesībām kā saulainai dienai.
Es biju jauns un kļuvu vecs,
bet nekad es neredzēju taisno atstātu,
nedz arī viņa bērnus lūdzam maizi.
Viņš vienmēr iežēlojas un aizdod,
un arī no viņa pēcnācēju cilts nāk svētība.
Turies tālu no ļauna un dari labu, tad tu pastāvēsi mūžīgi,
jo Tas Kungs mīl taisnu tiesu
un Savus ticīgos neatstāj postā, tos nemitīgi aprūpēdams.
Bet, kas atkrīt, tiek izdeldēts uz mūžiem,
un bezdievīgo dzimums iznīkst.
Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi.
(Ps.37:3-6,25-29)

DIEVS IR KĀ SAULE
Saule nevar neapgaismot.
Dievs nespēj citādi, kā tikai mīlēt!
Atveriet ticības logus, un šī saule ienāks jūsu dvēselēs!
Bet tā nenāk pie manis! – jūs sakāt.
Jūs neesat atvēruši durvis,
jūs neesat atvēruši logus, jūs no tās baidāties!
Jūs liekat aizkarus, lai gaisma nebūtu tik spoža.
Tāpēc arī jūs saņemat apslāpētu gaismu!
ATVERIET LOGUS, un gaisma ienāks pilnībā!
Ko nozīmē atvērt? Tas nozīmē sevi atdot,
ļaut brīvību Dievam atbrīvot Viņam vietu…
Tas nozīmē neatlaidīgi lūgt Viņu ienākt!
MANS DIEVS! Viņš ir tik tuvu, Viņš ir manī.
Es varu Viņu uzlūkot, Viņu skatīt.
Es varu būt attiecībās ar Viņu.
Cik brīnumaini – tikai no manis ir atkarīgs,
vai šī klātbūtne būs dzīva un iedarbīga manī.
LŪGSIM DIEVU, apbrīnosim Viņu tāpēc, ka Viņš ir…
Lūk pilnīgas mīlestības akts – mīlēt Dievu Viņa paša dēļ,
mīlēt Viņu tāpēc, ka Viņš ir…
Mums ir daudz jālūdzas, jo mēs esam kristieši,
mūsu patiesā dzīve, kas nebeigsies,
būs dzīve vienībā ar Dievu.
(No Tēva Marija-Eugēnija lūgšanas)

…Dievs ir mīlestība un, kas paliek mīlestībā,
tas paliek Dievā un Dievs viņā.
(1.Jņ.4:16)

Dievs radīja cilvēku ar vajadzību tikt mīlētam. Šī vajadzība saņemt mīlestību ir redzama katrā dzīves jomā.
Mazulis, kas glāsta savas mātes seju, izpauž un saņem mīlestību. Vecāks cilvēks, kas izrāda interesi par kādu citu, bieži izpauž savu paša vajadzību tikt mīlētam… Vajadzība pēc mīlestības ir universāla, un cilvēce meklē tūkstoš un vienu veidu, kā to apmierināt.
Ja mēs spētu saņemt Tēva mīlestību un šo pašu mīlestību sniegt citiem, mūsu mīlestības meklējumi un vientulība izbeigtos. Mēs nevaram apmierināt savas slāpes pēc mīlestības ar biznesu, kalpošanu vai tiekšanos pēc sasniegumiem. Mīlestības vajadzību var apmierināt tikai attiecības. Tas ir tāpēc, ka Radītājs radīja cilvēku kā attiecību būtni un nevis funkcionālu objektu.
Mūsu ceļojums mīlestībā sākās pirms dzimšanas. Radītājs mūs iemīlēja daudz agrāk, nekā mūsu vecāki nolēma mūs radīt – Viņš mūs pazina, pirms kāds cilvēks par mums uzzināja. Viņš izvēlējās mūsu vecākus, zemi, kurā dzīvosim, mūsu ādas krāsu… Viņš pieļāva mums iet savus pašu ceļus.
Tad kā milzīgs uzliesmojums nāca pestīšanas brīnums, un mēs kā vēl nekad agrāk zinājām, ka Kāds mūs tik ļoti mīl.
Dieva mīlestība. Tās nekad nebūs pietiekoši. Mūžība ir radīta, lai sniegtu to mīlestības deficītu, ko izjūtam šajā dzīvē.
(Deivids Alsobruks)

Laiku beigās notiks, ka Tā Kunga nama kalns
stāvēs jo stingri savos pamatos un pacelsies pāri
visiem kalniem un pakalniem un pie tā saplūdīs visas tautas.
Un nāks daudzas tautas un sacīs:
"Iesim, kāpsim Tā Kunga kalnā, Jēkaba Dieva namā,
lai Viņš mums māca Savus ceļus un mēs lai staigājam Viņa tekas!"
Jo no Ciānas izies pamācība un Tā Kunga vārds no Jeruzālemes.
Tad Viņš spriedīs tiesu tautu starpā un tiesās daudzas tautas.
Viņi tad pārkals savus zobenus par lemešiem
un savus šķēpus par vīnadārza dārznieku nažiem.
Tauta pret tautu nepacels vairs zobena un nemācīsies vairs karot.
Jēkaba nams, nāc, staigāsim Tā Kunga gaismā!
(Jes.2:1-5)

Bet visu dienu galā kalns, uz kura atrodas Tā Kunga nams,
stāvēs jo stipri, būdams augstāks nekā visi citi kalni,
paceldamies augstu pāri visiem pakalniem,
un visas tautas steigsies pie tā.
To starpā būs arī daudzas citas tautas,
tās ies un sacīs: "Nāciet, lai steidzamies augšup
Tā Kunga kalnā un ejam Jēkaba Dieva namā,
lai Viņš mums māca Savus ceļus, ka lai mēs staigājam Viņa tekas!"
Jo no Ciānas izies bauslība un Tā Kunga vārds no Jeruzālemes.
(Mih.4:1-2)