2010
M.D. apdare
Sergejs Šidlovskis
LŪGŠANAS
No grāmatas Pniēla
(Veltījums tiem, kas meklē Dievu. 2005)
1. DIEVS KĀ PERSONA
... tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā. (5.M.5:7)
1.1 L. Dievs, Tu esi pati lielākā vērtība Visumā.
Tikai Tu vienīgais esi Dievs!
Dod, ka varu atzīt Tevi vienīgo.
Nav neviena svarīgāka par Tevi. Tavs Vārds ir “Es Esmu”.
Tu esi pati pilnība, Avots visam.
Tevī viss kustas, dzīvo un eksistē. Ja nebūtu Tevis, nebūtu nekā.
Un ja nebūtu nekā,- tik un tā Tu būtu!
Vērtēt ko augstāk par Tevi nozīmē nezināt patiesību. Tu teici:
Es Esmu Kungs, un nav cita neviena! (Jes.45:5)
Tēvs, Tu pavēlēji, lai manī nebūtu citu dievu. Lai to nebūtu
Tava Vaiga priekšā. Tu neesi vienkārši spēks, kāds mākonis
vai kas nenoteikts. Tu neesi bezpersonisks Dievs!
Tava pati svarīgākā Īpašība – Tu esi Personība.
Es Tevi lūdzu, Dievs: palīdzi man arvien skaidrāk ieraudzīt
atšķirību starp Tevi kā Personību un visu, kas Tavs!
Es negribu būt elku pielūdzējs un Tavā vietā pielūgt to,
kas nāk no Tevis – Tavu Klātbūtni, Tavu Mīlestību,
svaidījumu, atmodu, kalpošanu – lai kas tas arī nebūtu.
Tu esi Visuvarens, bet es nepielūdzu Tavu varenību.
Es pielūdzu Tevi!
Mana sirds turas pie Tava vārda: “Meklējiet Manu vaigu!”
Es meklēju, Kungs, Tavu vaigu. (Ps.27:8)
Gan daudzi saka: “Kas dos mums laimi?”
Pacel Tu, Kungs, pār mums Sava vaiga gaišumu! (Ps.4:7)
1.2 L. (Dziesma)
Daudzi saka: “Kas dos mums laimi?”
Daudzi saka: “Kas dos mums labu dzīvi?”
Daudzi saka: “Nav lielākas vērtības par atmodu.”
Daudzi saka: “Dod redzēt Tavus darbus, Kungs!”
Bet es: dod man redzēt Tava vaiga gaišumu!
Kāds meklē kalpošanu, kāds – Tavas dāvanas.
Kāds meklē vadību, kāds – Tavus augļus.
Kāds meklē labklājību, kāds – svaidījumu.
Kāds meklē dziedināšanu, kāds – brīvību.
Bet es: dod man redzēt Tava vaiga gaišumu!
Liec mani, Kungs, klints plaisā
Un garām tad ved Savu Godību,
Atklāj Savu ceļu – lai Tevi iepazīt varu.
Katrs sirds puksts man kliedz pēc Tevis:
Ak Dievs, dod man redzēt Tava vaiga gaišumu!
Kā briedis brēc pēc ūdens, tā meklēju Tevi.
Mirstu no slāpēm – tā Tevi iepazīt gribu!
Esmu kā pūce, kas naktīs neguļ,
Arī šobrīd Tevi meklēju, Godības Kungs:
Ak Dievs, dod man redzēt Tava vaiga gaišumu!
Mans mīļotais, dārgais un mīļais Kungs,
Vēl vairāk un vairāk ar Tevi būt, Tēvs!
Ik saullēktā, stāvot uz ceļiem, es gaidu –
Tik ļoti Tevis ilgojos. Pēc Tevis es saucu:
Ak Dievs, dod man redzēt Tava vaiga gaišumu!
Kad Tu esi mans, tad man nevajag ne debess, ne zemes. (Ps.73:25)
Redzi, tautas ir kā piliens pie spaiņa, tās Viņam ir kā puteklītis svaru kausā!
Salas Viņam ir kā smilšu grauds, ko Viņš paceļ ...
Visas tautas ir it kā nekas Viņa priekšā, un kā neko
Viņš tās arī neatzīst un neievēro. (Jes.40:15,17)
1.3 L. Dievs, pati lielākā Vērtība Visumā esi Tu!
Ja uz vieniem svaru kausiem liktu visu to, kas neesi Tu:
visu Tevis radīto un Tavas svētības
(arī visus planētas cilvēkus – esošos, bijušos un tos,
kas vēl tikai dzims), bet otrā pusē Tevi pašu kā Personu –
Tu pārspēsi visu tā, kā gigantisks kalns nospiež niecīgu putekli.
Tavs Vārds saka, ka visa Tava radība (arī tautas)
salīdzinājumā ar Tevi ir kā nekas.
Tu esi visvērtīgākais, vissvarīgākais.
Nē, Tu esi vienīgais vērtīgais un svarīgais!
Un ja kādam (vai kaut kam) ir kāda vērtība, tad tikai tāpēc,
ka Tu ar to dalies Savējā. Pēc Savas gribas un ieskata.
2. PERSONĪGAS ATTIECĪBAS AR DIEVU
Tad nu es pamācu (krievu Bībelē: lūdzu) tevi vispirms turēt lūgšanas...
(1.Tim.2:1)
2.1 L. Tēvs, tā man ir milzīga privilēģija,
ka Tu lūdz mani sarunāties ar Tevi.
Tu tā alksti pēc attiecībām ar mani, ka atdevi nāvē Savu Dēlu.
Tu mani mudini lūgt. Sarunai ar Tevi ir vajadzīgi
divi vienlīdz svarīgi instrumenti: lūgšana un Bībele.
Tas ir dialogs: kad lūdzu, es saku Tev;
kad studēju Tavu Vārdu, Tu runā uz mani.
Tavs Vārds uzsver personīgo (nošķirto) laiku ar Tevi:
“apslēptajā istabā”– savā kambarī, slepenībā (Mt.6:6).
Tu lūdz mani turēt lūgšanas vispirms.
Tas nozīmē, ka “apslēptā istaba” ir svarīgāka par visu pārējo:
par pestīšanu (tā ir durvis un ceļš, mērķis: Dievs un attiecības),
par kalpošanu (tā izriet no attiecībām) utt.
Pats galvenais šajā dzīvē ir personīgās attiecības ar Tevi.
Jo Tu esi pati lielākā un būtībā vienīgā vērtība Visumā.
Esiet pastāvīgi lūgšanās ... (Kol.4:2)
2.2 L. Svētais Gars, Tu lūdz, lai es nolieku attiecības ar Tevi
par galveno prioritāti, lai esmu tajās pastāvīgs.
Tagad es zinu: lai manas attiecības ar Tevi nebūtu
bezveidīgas kā medūza, tām ir vajadzīgs skelets –
mērķis, vieta, laiks un pakārtotība.
Dievs, Tu neesi nekārtības, bet miera un kārtības Dievs.
Tāpēc veido šo skeletu, šo “apslēptās istabas” armatūru –
sakārtotu, noregulētu, cietu un izturīgu.
Lai to nesalauž ne apstākļi, ne dēmoni, ne cilvēki,
ne manas miesas slinkums, ne emociju nestabilitāte!
Jēzu, mūsu attiecību kvalitāte – Tavas klātbūtnes spēks,
atklāsmes, pārdabiskie piedzīvojumi, tuvība ar Tevi –
tās ir sekas mūsu tikšanās biežumam un pastāvībai.
Tāpēc es lūdzu: palīdzi man biežāk un pastāvīgāk būt ar Tevi
un tā tuvoties pārdabiskajam brīnumam –
tuvām, personīgām, intīmām attiecībām.
Vienu es izlūdzos no tā Kunga, pēc kā es kāroju:
ka es varu palikt tā Kunga namā visu savu mūžu, skatīt tā Kunga jaukumu
un pielūgt Viņu Viņa svētajā vietā. (Ps.27:4)
2.3 L. Vienu es meklēju – iepazīt Tevi, skatīt Tavu Vaigu.
Vienu es domāju dienas garumā: svarīgākais ir “apslēptā istaba.”
Par vienu es sapņoju: vēl pastāvīgāk būt vienatnē ar Tevi.
Tad kā sekas tam – visas dienas garumā just Tevi sev blakus.
Es pateicos Tev par atklāsmi, ka esmu radīts attiecībām ar Tevi!
Tagad es zinu, kāpēc mostos ik rītu, kāpēc elpoju, ēdu un guļu –
lai no agras rītausmas pavadītu īpašu laiku ar Tevi.
Lai iedegtu Gara uguni un visu dienu to uzturētu degošu.
Nepārtraucot mūsu sarunu. Tas ir daudz svarīgāk par visu citu –
par manu personīgo dzīvi, ģimenes un sabiedrisko dzīvi.
Jēzu, Tu teici:
Jūs rūpējaties un zūdāties par daudzām lietām, bet tikai vienu lietu jums vajag.
(Lk.10:41-42)
Tagad es gribu tikai šo vienu – sēdēt pie Tavām kājām,
runāt ar Tevi lūgšanā un caur Bībeli klausīties Tavu balsi.
Kas Man grib nākt pakaļ, tas lai aizliedz pats sevi, lai ņem savu krustu
un staigā Man pakaļ. (Mk.8:34)
2.4 L. Jēzu, pieminot krustu, Tu runā par personīgo attiecību cenu.
“Apslēptā istaba”– tā nav tikai pastaiga Ēdenes dārzā.
Tā ir manis paša nāve, mans krusts.
Apustulis Pāvils arī teica: es mirstu ik dienas (1.Kor.15:31),
kas piedalās sacīkstēs, tas ir atturīgs visā...
bet es norūdu un kalpinu savu miesu (1.Kor.9:25,27).
Maksāt cenu – tas nozīmē pārvarēt miesas un dvēseles,
dēmonu, cilvēku un apstākļu pretošanos.
Tas nozīmē iet pret straumi. Jēzu, Tu teici:
Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati un ceļš ir plats,
kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet.
Bet šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to,
kas to atrod. (Mt.7:13-14)
Dievs, es zinu, ka bez Tevis es nespēju neko!
Tāpat man neiztikt bez cilvēku palīdzības.
Taču ir arī mana daļa – cena, kura jāmaksā man.
Daudz cilvēku nes lielus upurus, lai iegūtu materiālus labumus.
Vai tad ne es, lai iegūtu to, kas vērtīgāks par visu pasauli?
Dievs, es esmu gatavs upurēt vienalga ko,
lai tikai katru dienu varētu pavadīt vairāk un vairāk laika ar Tevi!
Dod man Savu svētību: kalpo man caur cilvēkiem
un palīdzi, ka maksāju aizvien lielāku cenu!
Tā līdzinoties Jēzum un Taviem lielajiem vīriem un sievām.
Bet tie, kas Kristum pieder, ir savu miesu krustā situši
līdz ar kaislībām un iekārošanām. (Gal.5:24)
Jo tā saka Dievs tas Kungs, Israēla Svētais: “Atgriežoties un paliekot mierā,
jūs taptu izglābti, mierā un paļāvībā jūs atrastu spēku, bet jūs negribat!”
Jūs sakāt: “Nē! Mēs tad jau drīzāk dosimies prom ar zirgiem!”
Nu tad skrieniet arī! “Ar ātriem zirgiem mēs jāsim!”
Nu tad jūsu vajātāji arī lai būtu tādi ātrskrējēji! (Jes.30:15-16)
2.5 L. Kungs, Tu teici, ka nevis daudz strādājot es daudz sasniegšu,
bet pastāvīgi esot pie vīnakoka – attiecībās ar Tevi (Jņ.15:5).
Mans spēks nav pastiprinātā aktivitātē, bet klusumā (norimšanā).
Tu apsoli piemest visu, kas man būs vajadzīgs,-
ja es atteikšos no savām vajadzībām un vienkārši meklēšu Tevi.
Tas ir Tevis iepazīšanas ceļš. Ceļš pie Tavām svētībām,
pie glābšanas no problēmām un dēmoniem.
Un otrādi: ja es nepavadīšu laiku “apslēptajā istabā,”
bet centīšos kalpot Tev, risinot problēmas saviem spēkiem,
tad – lai cik tas savādi arī nebūtu –
es iegūšu pilnīgi pretēju rezultātu:
mani “vajātāji” būs ātri un mani noķers.
Bet es palikšu attiecībās ar Tevi!
3. PERSONĪGO ATTIECĪBU AR DIEVU AUGĻI (pēc prioritātēm)
3.1 Dieva kā Personas iepazīšana
Saiešanas teltī liecības šķirsta priekšā ... Es tev atklāšos. (1.M.30:36)
3.1.1 L. Kungs, Tu kā Personība esi pati lielākā vērtība Visumā.
Nav nekā svarīgāka par personīgām attiecībām ar Tevi.
Bez Tevis un attiecībām ar Tevi es negribu neko citu.
Tavs Vārds saka, ka no tā laika, kuru es pavadu “apslēptajā istabā”
(vai “Saiešanas teltī”) izaug neskaitāmi daudz augļu.
Taču pats vērtīgākais no tiem ir – pazīt Tevi.
Es negribu lūgšanu lūgšanas dēļ un Vārdu Vārda dēļ.
Es gribu caur lūgšanu un caur Vārdu būt attiecībās ar Tevi.
Mans mērķis – esi Tu!
... bet kas man bija ieguvums, to es Kristus dēļ esmu uzskatījis par zaudējumu.
Bet arī tagad es visu to uzskatu par zaudējumu, salīdzinot ar mana Kunga
Kristus Jēzus atziņas nesalīdzināmo pārākumu, kura dēļ es visu to esmu zaudējis
un uzskatu to par mēsliem, lai Kristu iegūtu un atrastos Viņā. (Fil.3:8-9)
3.1.2 L. Dievs, es gribu pazīt Tevi! Kas Tu esi? Kāds Tu esi?
Es atsakos no visa, es meklēju tikai vienu – iepazīt Tevi!
Vairāk negribu neko citu. Viss pārējais ir gruži un niecība.
Lūdzu Tevi, Kungs: izdari tā, lai šie apustuļa Pāvila vārdi kļūst manī
par miesu, par pamatu manam domāšanas veidam, par manu sirdi.
Esmu noguris niekojoties, dzenoties pēc Tavu svētību mirāžām.
Viss, man pietiek. Tagad man esi vajadzīgs tikai, tikai – tikai Tu!
Es zinu, ka viss pārējais izrietēs no galvenā, bet tas jau vairs nav svarīgi.
Esmu izšķīries: man esi vajadzīgs tikai Tu.
Un pat ja visa pasaule ietu uz otru pusi, es neiešu tai līdzi,
jo es meklēju tikai vienu – iepazīt Tevi!
Bet tad no turienes jūs meklēsit to Kungu, savu Dievu, un to atradīsit,
kad jūs Viņu meklēsit ar visu savu sirdi un ar visu savu dvēseli. (5.M.4:29)
Bet Jēkabs palika viens pats, un kāds ar viņu cīnījās līdz rīta ausmai ...
Bet Jēkabs teica: “Es tevi neatlaidīšu, iekāms Tu mani nesvētīsi ...
pasaki jel savu vārdu!” Bet tas sacīja: “Kādēļ tu man prasi manu vārdu?”
Un Viņš to tur svētīja. (1.M.32:25,27,30)
3.1.3 L. Dievs, kad Jēkabs cīnījās ar Tevi,
tad viņu interesēja tikai viena svētība – zināt Tavu Vārdu.
Viņš gribēja zināt, kas Tu esi un kāds Tu esi,
jo aiz vārda vienmēr stāv persona. Es lūdzu, Dievs,
atklāj man katru Savu Vārdu, lai es varētu iepazīt Tevi:
Tavu sirdi, raksturu, ceļus, dabu un būtību,
Tavas cerības, sapņus, vēlmes – Tavu iekšējo pasauli.
Aiz Taviem Vārdiem stāvi Tu pats.
Es “cīnīšos” ar Tevi katru dienu no agra rīta
un nelaidīšu vaļā, kamēr Tu mani nesvētīsi –
kamēr Tu man neatklāsi Savu Vārdu!
Tad mēs veltīsim visu savu uzmanību un neatlaidīgi centīsimies, lai atzītu to Kungu ...
“Man patīk Dieva atziņa un nebūt ne dedzināmie upuri.” (Hoz.6:3,6)
3.1.4 L. Svētais Gars, lūdzu Tevi, atklāj man Tēvu, Jēzu un Sevi!
Es nepazīstu Tevi, Kungs... Protams, es zinu: Tu esi Mīlestība.
Bet cik liela? Es zinu, ka Tu esi varens. Bet cik lielā mērā?
Es taču varu Tevi pazīt tādā pat mērā, kā Tevi pazina Jēzus.
Ir rakstīts, ka Viņš nāca, lai rādītu piemēru, kam līdzināties.
Svētais Gars, dari mani visā tādu kā Jēzus!
Lai nekas nepaliek no manas miesas, domām, vēlmēm.
Lai viss manī ir Tavs! Vairāk par visu citu es vēlos pazīt Dievu.
Gribu studēt Vārdu – Tevis iepazīšanai.
Lai kur es būtu, lai ko darītu, es to vēlos.
Tēvs, dod man iepazīt Tevi tā, kā pazina Jēzus! (Fil.3:12,14)
Tik dziļi, kā Tevi pazina, kopā ņemti, visi Tavi lielie vīri
un sievas, kas jebkad dzīvojuši uz zemes. (Ebr.13:7)
3.2 Tuvas attiecības ar Dievu
Un Viņš sacīja:”Izej ārā un nostājies tā Kunga priekšā kalnā.”
Un redzi, tas Kungs gāja garām. Liela un spēcīga vētra ... gāja tam Kungam
pa priekšu, bet šinī vētrā nebija tas Kungs.
Pēc vētras nāca zemestrīce, bet tas Kungs nebija zemestrīcē.
Un pēc zemestrīces bija uguns. Bet tas Kungs nebija ugunī.
Bet pēc uguns – lēna balss (un tur bija tas Kungs). (1.Ķēn.19:11-12)
3.2.1 L. Svētais Gars, ved mani Savos dziļumos –
kā mūsu attiecību pastāvības un biežuma rezultātu.
Palīdzi man ceļā uz manu mērķi – vissvētāko vietu.
Palīdzi iziet ātrāk cauri ārējam pagalmam un iekšējai svētnīcai.
Savaldi manu miesu! Noliec pie vietas manu dvēseli!
Ienes manī Savu svēto klusumu.
Mana daļa ir izlaušanās. Mana daļa – maksāt cenu.
Mana daļa – pēc iespējas mazāk vārdu un vairāk pūļu.
Tā es ceļu altāri, radot dabisku pamatu pārdabiskam brīnumam.
Man pats galvenais ir izdarīt to, uz ko es esmu spējīgs –
atnest Tev savas piecas maizes un divas zivtiņas.
Bet Tava daļa – paņemt to mazumiņu, kas man ir,
un gandrīz ne no kā radīt ko brīnišķīgu, cēlu un apbrīnojamu.
Tikai Tu pats vari pietuvināt mani Sev.
Tikai Tu vari nonest uguni uz altāra.
Tikai Tu vari ievest mani klusumā.
Palīdzi man izpildīt manu daļu par visiem simt procentiem
un tad – netraucēt Tev darīt Tavējo!
Kad es pieminu Dievu, tad es nopūšos; kad es pārdomāju, tad mans gars izsamist.
Tu turi nomodā manas acis, es esmu tik stipri nemiera pilns, ka nespēju runāt.
(Ps.77:4-5)
3.2.2 L. Dievs, es nedzenos pēc emocijām un nemeklēju
kādas īpašas garīgas izjūtas, vīzijas vai izpausmes.
Es meklēju Tevi. Ja Tu pats pēc Savas suverēnās gribas
ļausi man ko tādu piedzīvot,- tad es to pieņemšu un nepretošos.
Jo Tu esi mans Kungs, bet es – Tavs kalps.
Mana izvēle – būt viemēr attiecībās ar Tevi.
Neatkarīgi no tā, vai es ko jūtu vai nejūtu, vai man to gribas
vai nē, vai man ir labs garastāvoklis vai slikts,
vai manā dzīvē ir panākumi vai tikai problēmas.
Es meklēju Tevi un nevis to, kas Tev pieder.
Zinu, ka mani mīlot Tu pats man bagātīgi dosi
visu, kas vajadzīgs dzīvei un labiem darbiem (2.Kor.9:8),
pat pirms es to būšu lūdzis vai meklējis.
Bet, Dievu lūdzot, nepļāpājiet kā pagāni ...
jo jūsu Debesu Tēvs jau zina, kā jums vajag, pirms jūs Viņu lūdzat ...
Tāpēc jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim ... vai: ar ko ģērbsimies?
Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag.
Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības,
tad visas šīs lietas taps piemestas. (Mt.6:7-8, 31-33)
Meklēt Dieva valstību nozīmē vispirms meklēt
pašu svarīgāko šajā valstībā – visu ķēniņu Ķēniņu.
Pārējais izrietēs no tā un sekos – tiks piemests.
Es esmu sasirgusi aiz mīlestības ... mans draugs ir mans un es esmu viņa draudzene ...
Viņš ved mani vīna pagrabā (krievu Bībelē seko: un mīlestībā čukst:)
“Tu, mana dūja klinšu spraugās, slēpta akmeņu plaisās, parādi man savu vaigu
un liec man dzirdēt savu balsi, jo tava balss ir salda un tavs vaigs ir mīlīgs!”
(A.dz.5:8; 2:16,4,14)
3.2.3 L. Dievs, tagad es zinu, ko tu teici Mozum,
kad noliki viņu klints spraugā – mīlestības vārdus (2.M.33)...
Jēzu, Tu esi manas dvēseles Līgavainis, bet es – Tava līgava.
Liekot mani klints spraugā (“apslēptajā istabā”),
Tu ievedi mani dzīru namā. Es sirgstu no mīlestības!
Tu gribi redzēt manu vaigu, gribi dzirdēt manu balsi,
jo mana balss Tev ir salda, bet vaigs patīkams!
Tev nevajag to, ko es varu Tev dot vai izdarīt priekš Tevis.
Tas ļauj man saprast: Tu mīli mani pašu, kā personu.
Kā līgavainis priecājas par savu līgavu, tā tavs Dievs priecāsies
par tevi. (Jes.62:5)
Mīļotais Jēzu, es Tevi lūdzu:
ved mani ik dienas arvien dziļāk attiecībās ar Tevi!
Dari tās vēl personīgākas, tuvākas, intīmākas, romantiskākas.
Es negribu tā vienkārši lūgt vai lasīt grāmatu Grāmatu.
Esmu izslāpis pēc dzīvām un reālām mīlestības attiecībām.
Attiecībām caur lūgšanu un Vārdu. Mans Dievs, paldies Tev
par Tavu nesavtīgo mīlestību. Atklāj arī man Savu Vaigu
un dod dzirdēt Tavu saldo balsi, mans Mīļotais!
3.3 Gara auglis
Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība,
labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība.
Pret tādām lietām nav bauslības. (Gal.5:22-23)
3.3.1 L. Dievs, pats vērtīgākais “apslēptās istabas” auglis
ir Tevis (kā Personības) iepazīšana.
Otrs auglis pēc svarīguma – tuvas attiecības ar Tevi.
Bet trešais – Gara auglis manī vai, citiem vārdiem sakot,
jauns raksturs, jauna sirds, dziļas pārmaiņas manā personībā.
(Parādi man savus draugus, un es pateikšu, kas esi tu!)
Dievs, es lūdzu Tevi: maini mani katru dienu!
Maini mani no iekšpuses un no ārpuses.
No iekšpuses – manu gribu, emocijas, domas,
motīvus, vēlmes, cerības un sapņus.
No ārpuses – vārdus, rīcību un visu manu personīgo dzīvi.
Tēvs, es lūdzu: paņem prom manu akmens cieto,
Tevi un cilvēkus nemīlošo sirdi un dod man jaunu, Savu sirdi!
Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu;
Es izņemšu no jūsu krūtīm akmens sirdi un ielikšu jums miesas sirdi. (Ec.36:26)
Tavs vārds turpmāk nebūs Jēkabs, bet Israēls, jo tu ar Dievu ... esi cīnījies. (1.M.32:29)
3.3.2 L. Jēzu, aiz cilvēka vārda vienmēr ir persona, saturs, jēga.
Tikšanās ar Tevi izmainīja Jēkabu no iekšienes,
tāpēc Tu devi viņam jaunu vārdu – Israēls (Dieva varonis).
Izmaini, Dievs, arī manu vārdu! Dari mani par citu cilvēku.
Es tevi nelaidīšu vaļā, kamēr Tu mani nesvētīsi!
Es esmu persona, mans – ir tas, kas man (kā personai) pieder.
Maini mani, tad mainīsies arī “mans”.
Man var piederēt daudz kas labs, bet tomēr es varu arī
palikt slikts cilvēks. Dievs, es to negribu!
Gribu tikai vienu – vairāk un stabilāk pavadīt laiku ar Tevi,-
lai iepazītu Tevi un vairs nepazītu sevi!
Un tas Kungs, tavs Dievs, apgraizīs tavu un tavu pēcnācēju sirdi,
ka tu mīlētu to Kungu, savu Dievu, no visas sirds un ar visu savu dvēseli,
lai tu dzīvotu. (5.M.30:6)
3.3.3 L. Svētais Gars, apgraizi manu sirdi – ar katru dienu vairāk!
Aizvāc no tās visu, kas nav no Tevis, audzē tajā visu Savu.
Lai no mūsu attiecībām ar Tevi izaug milzīgs Mīlestības auglis!
Tavs Vārds saka: ar ko tu kopā būsi, tam tu arī līdzināsies.
Tāpēc es pavadu laiku ar Tevi.
Dari mani par jaunu, citādu cilvēku – Tevi un cilvēkus mīlošu,
pazemīgu, lēnprātīgu, žēlsirdīgu, pacietīgu, atturīgu, uzticīgu.
Dod man Savu raksturu! Atklāj caur mani Savu sirdi!
Piepildi mani ar Savu Mīlestību – pret Tevi un tad pret cilvēkiem.
Pārbaudi mani, ak Dievs, un izzini manu sirdi; izmeklē mani un
izdibini skaidri manas domas un lūko, vai es neesmu uz ļauna ceļa,
tad vadi mani pa mūžības ceļu! (Ps.139:23-24)
3.3.4 L. Tēvs, tik daudz cilvēku aiziet no Tevis.
Tik daudz stipru kalpotāju krīt.
Neviens nav nodrošināts pret kārdinājumiem.
Neviens nav nodrošināts pret grēku.
Ja es joprojām esmu Tev uzticīgs, tas neliecina par manu spēku,
bet par Tavas Žēlastības un svētības pārpilnību.
Pārbaudi mani, ak Dievs! Nepieļauj, ka es atkristu no Tevis.
Izzini manu sirdi. Izzini manas domas: vai neesmu uz ļauna ceļa.
Atmasko mani! Iedvesmo mani!
Izglāb no mīlestības uz sudrabu, no seksa un slavas valgiem.
Attīsti manī dāsnumu, tikumību un pazemību.
Šķīstī mani! Maini manus motīvus!
Pasargi no galējībām un palīdzi saglabāt līdzsvaru.
Un īpaši es Tevi lūdzu, lai es nekad nepārstāju katru dienu
reizē ar saullēktu meklēt Tavu Vaigu “apslēptajā istabā.”
Jo no tā izriet viss pārējais!
Un tā Kunga Gars būs pār tevi ... un tu tiksi pārmainīts par citu cilvēku.
(1.Sam.10:6)
3.3.5 L. Ak Svētais Gars, nāc pār mani! Dari mani par citu cilvēku!
Maini mani kā Savu dēlu. Maini mani kā manas sievas vīru.
Maini kā tēvu maniem bērniem, kā dēlu maniem vecākiem.
Maini mani kā savu kalpotāju. Un visbeidzot,
maini mani vienkārši kā draugu, kā brāli, kā paziņu.
Izveido no manis cilvēku pēc savas sirds!
Liec man pieaugt līdzīgi Jēzum –
gudrībā, mīlestībā, piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem (Lk.2:32).
Bet pats galvenais, ko lūdzu atkal un atkal:
dod man vēl vairāk un vairāk novērtēt
personīgās attiecības ar Tevi “apslēptajā istabā.”
Jo viss parējais ir tikai sekas...
3.4 Citi “apslēptās istabas” augļi
Viņš jautāja: “Kas Tu esi, Kungs?” Bet Viņš atbildēja: “Es esmu Jēzus...”
(krievu Bībelē seko: viņš bailēs drebēdams jautāja: Kungs!
Ko Tu pavēlēsi man darīt?) (Apd.9:5)
3.4.1 L. Kungs, apustuļa Pāvila pirmais jautājums bija: “Kas Tu esi?”
Arī mans pirmais un galvenais jautājums,
kuru gribu Tev uzdot katru dienu visa mūža garumā ir: kas Tu esi.
Bet es lūdzu: lai no manām attiecībām ar Tevi izriet ne tikai
Tevis izzināšana un tuvība ar Tevi, bet arī kalpošana Tev.
“Ko pavēlēsi man darīt?”– kaut arī šis jautājums ir nenozīmīgs
salīdzinājumā ar mūsu personīgajām attiecībām,
tomēr bezgalīgi svarīgs, salīdzinot ar visu pārējo.
Lūk, manas rokas! Lūk, manas kājas! Lūk, mana mēle!
Lieto mani, Valdniek! Es negribu būt egoists,
bet tāpat kā Mozus – pēc satikšanās ar Tevi
kāpt no kalna lejā un iet pie cilvēkiem.
Lai tiem kalpotu, tos svētītu, celtu, mierinātu, pamācītu,-
vienkārši dzīvotu ar tiem. Svaidi mani tam!
Kalpo caur mani ar Svētā Gara dāvanām,
dziedini miesā un garā vājos, atlaid izvārgušos brīvībā,
izdzen velnus caur manu pavēli.
Es gribu, lai grēcinieki tiek glābti un nonāk tuvībā ar Tevi.
Es darīšu visu, lai atnāktu atmoda!
Mīļais, es tev novēlu visās lietās tādu labklājību un veselību, kāda jau ir
tavai dvēselei. (3.Jņ.1:2)
3.4.2 L. Man nevajag neko citu, kā vien Tevi, Dievs!
Bet Tu gribi, lai personīgajās attiecībās ar Tevi
uzplaukst ne tikai mana dvēsele vien.
Tu gribi man dot arī visas citas Savas svētības.
Es zemojos zem Tavas stingrās rokas: lai Tavs prāts manī notiek!
Svētī mani ar visu labo. Dod uzplaukumu un veiksmi kalpošanā.
Dari mani auglīgu un efektīvu! Kalpo man, arī kalpojot caur mani.
Es lūdzu Tevi: dod man atplaukt un zelt itin visā!
Dzenieties pēc mīlestības, tiecieties pēc garīgajām dāvanām ... (1.Kor.14:1)
3.4.3 L. Es Tevi lūdzu, Kungs,
svētī mani pēc Savas gribas ar visām Savām dāvanām!
Es alkstu pēc attiecībām ar Tevi,
bet lai tiek pieliktas arī Gara dāvanas:
gudrības vārds, atziņas vārds, pravietošana,
garu pazīšanas dāvana, dziedināšanas dāvana, brīnumu darīšana,
ticības dāvana, mēļu un mēļu tulkošanas dāvana.
Lai tās ar varenu straumi plūst caur mani pasaulē!
Bet vairāk par visām dāvanām cilvēkiem esi vajadzīgs Tu pats –
Dāvinātājs. Dāvanas ir tikai līdzeklis mērķa sasniegšanai.
Bet mērķis – “apslēptajā istabā” iepazīt Tevi.
Palīdzi man nekad nenovērst acis no šī mērķa
un nekad nekalpot vienkārši kalpošanas dēļ.
Kungs, māci man pašam visu darīt ar mērķi iepazīt Tevi
un manā kalpošanā – palīdzēt to sasniegt arī citiem,
tā piepildot Tavu vislielāko sapni:
Un viņi nemācīs katrs savu tuvāko un brālis brāli, sacīdami:
atzīsti to Kungu,- jo visi Mani pazīs no mazā līdz lielajam viņu starpā.
(Ebr.8:11)
Un Es savu eņģeli sūtīšu tev pa priekšu un izdzīšu kanaāniešus ...
Tā ir zeme, kurā piens un medus tek; bet Es pats neiešu jums līdzi ...
Tad Mozus sacīja: “Ja Tu pats neiesi mums līdzi, tad neved mūs prom no šejienes.”
(2.M.33:2-3,15)
3.4.4 L. Mīļotais Kungs, ved mani Apsolītajā zemē,
kur piepildās Tavi apsolījumi, kur piens un medus tek,
kur ir satriecoši panākumi, uzvara un Tava slava it visā!
Aizdzen visu, kas man traucē to iemantot.
Es vēlos ieiet Tavā Apsolītajā zemē, jo tā ir Tava griba visiem.
Bet... ne par katru cenu!
Dievs, man nevajag ne pienu, ne medu, ja Tu neesi ar mani,
ja man nav attiecības ar Tevi. Es gribu Tevi!
Gan daudzi saka: “Kas dos mums laimi?”
Pacel Tu, Kungs, pār mums Sava vaiga gaišumu! (Ps.4:7)
