Bībeles studija R
Jūlijs 2018
Jūlijs 2018
4. Šis ir stāsts par debesīm un zemi, kad tās tapa radītas. Laikā, kad Dievs Tas Kungs zemi un debesis radīja,
5. zemes virsū vēl nebija neviena lauku krūma un vēl neviena lauku zāle nezēla, jo Dievs Tas Kungs vēl nebija licis lietum līt pār zemi, un vēl nebija neviena cilvēka, kas zemi koptu.
6. Tad avotu ūdeņi cēlās no zemes un apūdeņoja visu zemes virsu.
7. Un Dievs Tas Kungs radīja cilvēku no zemes pīšļiem un iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu; tā cilvēks tapa par dzīvu dvēseli. (1.M.2)
10. Un notika, ka septītajā dienā ūdeņi sāka pārplūdināt zemi.
11. Seši simtajā Noas mūža gadā, otrā mēnesī un septiņpadsmitajā mēneša dienā, tieši tanī dienā, pārplūda lielo dzelmju avoti un tika atvērti debesu logi.
12. Un lietus lija pār zemi četrdesmit dienas un četrdesmit naktis. (1.M.7)
8. Cik brīnišķa, Kungs, ir Tava žēlastība! Cilvēku bērni nāk pie Tevis un glābjas Tavu spārnu pavēnī!
9. Viņi mielojas pie Tava nama labumiem, Tu viņus dzirdini no Sava prieka strauta.
10. Jo pie Tevis ir dzīvības avots, un Tavā gaismā mēs redzam gaismu. (Ps.36)
6. Tiešām, esi klusa, mana dvēsele, vērsdamās uz Dievu, jo no Viņa nāk mana cerība!
8. Dievs ir mans svētības avots un mans gods, mana stiprā klints, mans patvērums ir Dievs! (Ps.62)
27. Draudzes sapulcēs teiciet Dievu To Kungu, jūs, kas esat no Israēla dzīvības avota! (Ps.68)
7. Kā dziedātāji, tā dejotāji dzied par Tevi: "Visi mani avoti ir Tevī!" (Ps.87)
15. Tu esi licis izplūst avotiem un strautiem, bet tāpat Tu esi licis izkalst neizsīkstošām upēm.
16. Tev pieder diena un nakts, Tu esi radījis gaismu un sauli.
17. Tu esi novilcis robežas ap visu zemi, Tu esi izveidojis vasaru un ziemu. (Ps.74)
1. Kungs, mans Dievs, cik Tu esi liels, cildenumā un godībā tērpies.
2. Tu ģērbies gaismā kā tērpā, Tu izplet debesis kā telts segu.
3. Tu ūdeņus liec Savai pilij par pamatu, Tu brauc uz mākoņiem kā ar ratiem, Tu skrien ar vēja spārniem.
9. Tu robežas esi licis, ko ūdeņiem nebūs pārkāpt, tie neapplūdinās vairs zemi.
10. Tu pievadi avotus strautiem pa ielejām, tā ka šie strauti priecīgi burbuļo dziļumos starp kalniem.
11. Tie dzirdina tālāk visus kustoņus laukā, tur meža ēzeļi dzesē savas slāpes.
12. Viņu krastos dzīvo debess putni un dzied koku zaros dziesmas.
13. Tu veldzē kalnus no Savas debess pils; ar augļiem, ko Tu audzē, piepildās zeme. (Ps.104)
6. Kas notika jums, kalni, ka jūs lēkājāt kā auni un jūs, pakalni, kā jauni jēri?
7. Tā Kunga priekšā drebi, tu zeme, drebi Jēkaba Dieva priekšā,
8. kas pārvērta klinti par ezeru un akmeņus par ūdens avotiem! (Ps.114)
14. Zinīga vīra mācība ir dzīvības avots, lai izvairītos no nāves valgiem. (Sal.pam.13)
26. Kas To Kungu bīstas, tam pieder drošs cietoksnis, un arī viņa bērni būs tur pasargāti.
27. Tā Kunga bijāšana ir dzīvības avots, lai izsargātos no nāves valgiem. (Sal.pam.14)
22. Gudrība ir dzīvības avots tam, kam tā ir, bet ģeķu pamācība ir ģeķība. (Sal.pam.16)
4. Vārdi īsta vīra mutē ir kā dziļi ūdeņi, un gudrības avots ir kā plata un strauja upe. (Sal.pam.18)
26. Taisnais, kas zemojas bezdievīgā priekšā, ir kā duļķaina aka un sajaukts avots. (Sal.pam.25)
13. Mana tauta ir atļāvusies divkārtēju grēku: tie atstājuši Mani, dzīvā ūdens avotu, un izrakuši sev akas, cauras akas, kas nepatur sevī ūdeni!
14. Vai tad Israēls ir vergs vai īpašnieka mājā dzimis dzimtcilvēks? Kādēļ tad viņš ir pamests izlaupīšanai?
17. Vai tu nedari to pats sev, jo tu atstāj To Kungu, savu Dievu, un pie tam katru reizi tai laikā, kad Viņš gribēja tevi vadīt pa pareizo ceļu? (Jer.2)
9. Apkaunoti stāvēs gudrie, tie būs satraukti un apmulsuši un jutīs sevi apgāztus savos uzskatos; viņi taču bija atteikušies no Tā Kunga vārda; kādi gudrības avoti tad nu viņiem vēl ir? (Jer.8)
13. Tu, Israēla cerība, ak, Kungs! Visi, kas Tevi atstāj, paliks kaunā! Kas no Tevis atkāpjas, to vārdus rakstīs zemē smiltīs, jo tie atstājuši To Kungu, dzīvības ūdens avotu. (Jer.17)
20. Pat zvēri laukā Tevi piesauc, jo izžuvuši ir ūdens avoti un dedzinātāja svelme ir aprijusi klajumu ganības! (Joēla 1)
2. Tiešām, Dievs ir mana pestīšana, es esmu paļāvības pilns un nebīstos, jo Dievs Tas Kungs ir mans stiprums un mana slavas dziesma; Viņš bija priekš manis pestīšana!"
3. Un jūs smelsit ar prieku ūdeni no pestīšanas avotiem,
4. un tanī dienā jūs sacīsit: "Pateicieties Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, pasludiniet Viņa darbus tautu starpā! Daudziniet, ka augsti teicams un dižens ir Viņa Vārds!” (Jes.12)
5. Dižens ir Tas Kungs, jo Viņš mājo augstībā. Viņš piepildīs Ciānu ar tiesu un taisnību.
6. Un Viņš būs tavas dzīves pamats, pestīšanas bagātība, gudrības un atziņas avots; bijība Tā Kunga priekšā būs Ciānai dārga manta. (Jes.33)
1. Priecāsies tuksnesis un izkaltusī nora, klajums līksmos un ziedēs kā puķu lauks!
5. Tad aklo acis atvērsies un kurlo ausis atdarīsies.
6. Tad klibais lēkās kā briedis un mēmo mēle gavilēs, jo ūdens izverd tuksnesī un strauti izkaltušā klajumā.
7. Un svelošā smilts taps par ezeru un izkaltusī zeme par ūdens avotu; kur agrāk mājoja šakāļi, tur augs zāle un niedres.
8. Un tur būs līdzens ceļš - ceļš, ko sauks par svēto ceļu. Nešķīstie tur nespers savu kāju, tas ir Viņa tautas ceļš, drošs ceļš, pat neprašas nevar tanī apmaldīties. (Jes.35)
17. Cietēji un nabagi meklē ūdeni un neatrod, viņu mēle ir izslāpusi un iztvīkusi; Es, Tas Kungs, tos paklausīšu, Es, Israēla Dievs, tos neatstāšu.
18. Es likšu upēm iztecēt no kailiem kalniem un atvēršu strautus klajumos; Es darīšu tuksnesi par ūdens ezeru un sausu zemi par ūdens avotiem. (Jes.41)
9. Tie atradīs ganības jau ceļmalā un visās augstās tukšās vietās.
10. Tie neizsalks un neizslāps, tos nespiedīs ne karstums, ne saules svelme, jo viņu apžēlotājs tos vadīs, tos vedīs pie ūdens avotiem un atspirdzinās. (Jes.49)
9. Kad tu sauksi, Tas Kungs tev atbildēs; kad tu sauksi pēc palīdzības, Tas Kungs sacīs: redzi, še Es esmu! Kad tu izbeigsi savā vidū visu varmācību, zemiskuma pilno norādīšanu ar pirkstiem un visas ļaunās runas,
10. kad tu izsalkušam atvērsi savu sirdi un paēdināsi apbēdinātu dvēseli, tad tava gaisma atspīdēs tumsībā, un tava tumsa būs kā gaiša pusdiena.
11. Un Tas Kungs tevi vienmēr vadīs un paēdinās tavu dvēseli arī tukšās vietās un stiprinās tavus locekļus, ka tu būsi kā auglīgs dārzs un kā ūdens avots, kurā ūdens neizsīkst. (Jes.58)
17. Un tad jūs atzīsit, ka Es, Tas Kungs, jūsu Dievs, dzīvoju Ciānā, Savā svētajā kalnā. Un Jeruzāleme būs svēta vieta, un neviens svešinieks tai vairs nestaigās cauri.
18. Un tanī pašā dienā notiks, ka kalnos plūdīs saldais vīns un uzkalnu nogāzēs būs piena pārpilnība; arī visi Jūdas strauti tecēs pilni ar ūdeni, un avots iztecēs no Tā Kunga nama un apūdeņos Sitimas ieleju. (Joēla 4)
1. Tanī dienā Dāvida namam un Jeruzālemes iedzīvotājiem kļūs atklāts un pieejams avots pret grēku un pret nešķīstību.
2. "Un notiks tanī dienā," saka Tas Kungs Cebaots, "Es iznīdēšu šai zemē elka dievu vārdus, tā ka tos neviens vairs neatminēsies.” (Cah.13)
11. "Kungs, Tev nav smeļamā trauka, un aka ir dziļa; no kurienes tad Tev ir dzīvais ūdens?”
13. Jēzus atbildēja viņai: "Ikvienam, kas dzer no šī ūdens, atkal slāps.
14. Bet, kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu, tam nemūžam vairs neslāps, bet ūdens, ko Es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu, kas verd mūžīgai dzīvībai."
28. Tad sieva atstāja savu ūdens trauku, aizgāja uz pilsētu un sacīja ļaudīm:
29. "Nāciet, tur ir cilvēks, kas man visu pateicis, ko es esmu darījusi! Vai tikai Tas nav Kristus?" (Jņ.4)
35. Jēzus sacīja viņiem: "ES ESMU dzīvības maize. Kas pie Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps nemūžam.” (Jņ.6)
37. Beidzamajā, lielajā svētku dienā Jēzus uzstājās un sauca: "Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer!
38. Kas Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes."
39. To Viņš sacīja par Garu, ko vēlāk dabūja tie, kas Viņam ticēja; jo vēl nebija Gara, tāpēc ka Jēzus vēl nebija iegājis skaidrībā.
40. Daudzi no tautas, kas šos vārdus dzirdēja, sacīja: "Šis tiešām ir gaidāmais pravietis." (Jņ.7)
2. Mēs visi daudzējādi klūpam. Ja kāds vārdā neklūp, tas ir pilnīgs vīrs, spējīgs savaldīt savu miesu.
10. No tās pašas mutes iziet svētība un lāsts. Tam, mani brāļi, nebūs tā notikt!
11. Vai arī avots izverd no vienas mutes saldu un rūgtu?
12. Vai, mani brāļi, vīģes koks var nest eļļas koka augļus un vīnakoks vīģes? Tāpat arī sāļš avots nevar dot saldu ūdeni.
13. Kas jūsu starpā ir gudrs un sapratīgs, tas lai, pareizi dzīvodams, uzrāda savus darbus, darītus gudrā lēnprātībā.
17. Tā gudrība, kas nāk no augšienes, vispirms ir šķīsta, tad miermīlīga, lēnīga, paklausīga, pilna žēlastības un labu augļu, taisnīga, bez liekulības.
18. Bet taisnības auglis mierā top sēts tiem, kas mieru tur. (Jēk.3)
6. Tad nu Kristu Jēzu pieņēmuši, dzīvojiet Viņā,
7. sakņodamies Viņā, augdami Viņā, stipri kļūdami ticībā, kurā esat mācīti, pāri plūzdami savā pateicībā! (Kol.2)
12. Kam Dēls ir, tam ir dzīvība, kam Dieva Dēla nav, tam nav dzīvības. (1.Jņ.5)
9. Pēc tam es redzēju, un raugi: liels pulks, ko saskaitīt neviens nevarēja, no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām stāvēja goda krēsla priekšā un Jēra priekšā, apģērbti baltās drēbēs un ar palmu zariem rokās.
15. Tie ir Dieva goda krēsla priekšā un kalpo Viņam dienām un naktīm Viņa templī, un Tas, kas sēd goda krēslā, mājos pie viņiem.
16. Tiem vairs nebūs bada, tiem vairs neslāps, ne saule, ne cits kāds karstums tos nespiedīs,
17. jo Jērs, kas pašā vidū, goda krēsla priekšā, tos ganīs un tos vedīs pie dzīvības ūdens avotiem, un Dievs nožāvēs visas asaras no viņu acīm. (Atkl.7)
6. Un es redzēju citu eņģeli laižamies debesu vidū; tam bija mūžīgs evaņģēlijs sludināms tiem, kas dzīvo virs zemes, un visām tautām un ciltīm, valodām un tautībām;
7. viņš sauca stiprā balsī: "Bīstieties Dieva un dodiet Viņam godu, jo ir atnākusi Viņa tiesas stunda; pielūdziet To, kas radījis debesis un zemi, jūru un ūdens avotus." (Atkl.14)
6. Un Viņš man sacīja: "Ir noticis. Es esmu Alfa un Omega, Sākums un Gals. Es došu izslāpušajam bez maksas no dzīvības ūdens avota.
7. Kas uzvar, tas to iemantos, un Es būšu viņa Dievs, un viņš būs Mans dēls.” (Atkl.21)
