2008
konspektēja M.D.
Riks Džoiners
AICINĀJUMS
ASV mācītāja pravietiskas atklāsmes
2. grāmata (1998)
Viņa Vārds Manī, 2008
No ievada
Daudzi šodien izdara kļūdas, jo viņi zina Rakstus, bet nepazīst Dieva spēku. Tie, kas pazīst Viņa spēku, bieži nezina Rakstus tā, kā to vajadzētu... Pravietojumi nekad nav doti ar mērķi aizvietot Rakstus, bet Raksti nekad nav doti pravietojumu vietā... Lai Draudze sasniegtu to briedumu, kādam tā aicināta, ir jāapvienojas tiem, kas zina Rakstus, un tiem, kas pazīst Dieva spēku. Tas arī tagad steidzīgi notiek.
Pravietošanu nelietojam, lai nostiprinātu kādu doktrīnu, jo tam doti Raksti. Tāpēc nedrīkstam teikt, ka pravietojums ir nekļūdīgs – tas atbilstoši jāpēta un jānovērtē. Tomēr pravietojums stiprina. Pravietošana ir Svētā Gara dāvana. Mums pret visu, kas nāk no Viņa, jāizturas kā pret svētu. Bet tā kā tas nāk caur cilvēku, to nevar uzskatīt par absolūtu un nekļūdīgu.
Raksti ir nekļūdīgi. Tie ir Dieva un Viņa ceļu atklāsme cilvēcei, Patiesības klints, uz kuras mēs varam celt savu dzīvi un būt droši, ka tie spēs to noturēt. Pravietojumu es redzu vairāk kā mannu, ko tas Kungs deva Savai tautai tuksnesī... Pravietojums palīdz uzturēt svaigas mūsu ikdienišķās attiecības ar to Kungu.
1.nodaļa. Godība
Lielās Tiesas zāles durvīs. Runā Gudrība:
- Tas, ko tu te esi atradis, ies tev līdzi. Lai mainītos, tev nav visu laiku jāatgriežas šeit. Krusta spēks ir pilnīgi pietiekošs, lai tevi mainītu. Tev tikai labāk jāiepazīst Svētais Gars. Viņš ir ar tevi nepārtraukti.
- Daudzi tic Svētajam Garam, bet tikai daži atbrīvo Viņam vietu savās dzīvēs. Kad tuvosies laikmeta gals, tas viss izmainīsies. Svētais Gars darbosies uz zemes aizvien spēcīgāk un spēcīgāk... Tu ieiesi laikā, kad Viņš pastāvīgi darīs brīnumus un visa pasaule būs pārsteigta par Viņa darbiem... Viņš iesāks darīt beidzamos darbus.
Mani ļaudis iepazīs Svētā Gara sadraudzību. Viņi iepazīs Viņa spēku pārliecināt par grēku. Viņš tos vienmēr vadīs uz Patiesību un atbrīvos... Mani ļaudis sāks Mani iepazīt tādu, kāds ES ESMU.
- Es esmu Soģis, bet būtu labāk, ja jūs paši sevi nosodītu tā, lai Man atnākot nebūtu jūs jāsoda. Mani sodi ir doti ar mērķi Manus ļaudis atjaunot un pievest Man. Pašā iesākumā Es sodīšu Savu paša namu. Pēc tam Es sodīšu visu pasauli.
Gudrības godība apēnoja visu ap mani. Es jutos tik mazs un neievērojams Viņa tuvumā, ka bija pat grūti koncentrēties uz Viņa teikto. Tad Viņš maigi pieskārās manai pierei, un mans prāts atkal kļuva skaidrs.
- Tu paskatījies uz sevi. Tas vienmēr radīs apmulsumu un grūtības Mani sadzirdēt. Katru reizi, kad tu piedzīvosi Manu pieskārienu, tavs prāts noskaidrosies. Kad sajūti Manu tuvumu, zini, ka Es esmu nācis tev pieskarties, lai tu varētu Mani redzēt un Mani dzirdēt. Tev tikai jāmācās palikt un pastāvēt Manā tuvumā, nekļūstot pašapzinīgam – tā tu novērsīsies no Patiesības, kas ir Manī, un pievērsīsies viltum, kas mīt tavā kritušajā dabā.
- Mani ļaudis krīt, kad tiem pieskaras Mans Gars. Krišanas laiks nu ir beidzies. Tev tagad jāmācās palikt stāvot, kad Mans Gars darbojas. Ja nepaliksiet stāvot, Viņš nevarēs jūs lietot. Pagānu tautas kritīs Manā priekšā, bet Man vajadzīgi Mani ļaudis, kas spētu nostāties un palikt mierā.
Lepnība, kas slēpjas viltus pazemībā
Jautāju, kā man atturēties no sava niecīguma sajūtas Tā Kunga klātbūtnē.
- Tu esi mazs, bet tev jāmācās palikt Manā klātbūtnē bez skatīšanās uz sevi. Tu nespēsi ko sadzirdēt no Manis vai runāt Manā uzdevumā, ja raudzīsies tikai uz sevi. Tu vienmēr būsi necienīgs tam uzdevumam, kam Es esmu tevi izredzējis un aicinājis. Tev nav jāskatās uz savu neatbilstību, bet gan uz Manu atbilstību. Kad tu tiec lietots, tas ir tāpēc, ka Es esmu Tas, kas esmu, un ne tāpēc, ka tu esi tas, kas tu esi.
- Tu sajuti Manas dusmas, kad novērsies no Manis un sāki skatīties uz sevi... Šī viltus pazemība faktiski ir lepnības paveids, kas ievadīja cilvēka krišanu. Ādams un Ieva sāka justies neatbilstoši savam uzdevumam un iztēlojās, ka viņiem jābūt kaut kam vairāk, nekā Es viņiem biju uzticējis būt... Tu nekad nevari sevi pašrocīgi padarīt par to, kam tev vajadzētu būt. Tev jāuzticas Man, lai Es tevi padaru par to, kam tev jābūt.
2.nodaļa. Divi liecinieki
Pēc vairāku dienu nomāktības: - Kungs, man ļoti žēl. Es atkritu no Tavas klātbūtnes un nonācu ellē, tā man šķiet.
- Visa pasaule joprojām atrodas ļaunā varā, un tu katru dienu staigā pa elles malu. Dzīvības ceļš iet pa vidu. Dzīvības takas abās pusēs atrodas dziļi grāvji, tāpēc tu nedrīksti noiet no šaurā ceļa.
(- Es iekritu vienā no šiem grāvjiem un nevaru vairs atrast ceļu ārā no tā.)
- Neviens nevar pats atrast ceļu ārā no šiem grāvjiem. Tu tajos iekrīti, ejot pa paša izvēlēto ceļu, bet tavs paša ceļš nekad neizvedīs no tiem ārā. Es esmu vienīgais ceļš, kas izved. Kad tu iekrīti, neiznieko savu dārgo laiku, apsverot kā tikt ārā, jo tā tu iekļūsi vēl dziļāk muklājā. Tikai palūdz pēc palīdzības. Es esmu tavs Gans un vienmēr tev palīdzēšu, kad vien sauksi pēc Manis.
(- Kas man lika novērsties no Dzīvības ceļa?)
- Ir gudrība zināt, kad lūgt pēc sapratnes un kad pēc palīdzības... Tava saprašana vienmēr būs saistīta, kad tu būsi nospiests. No šīs vietas tu nekad precīzi neredzēsi Patiesību. Depresija ir velna viltība, kas izriet no tā, ka tu pasauli saskati no savas perspektīvas. Patiesība atnāk, aplūkojot pasauli caur Manām acīm – no tās vietas, kur Es sēžu pie Tēva labās rokas. Kas paliks Manā tuvumā, sacīs kā ķerubi Jesajas 6:3 – Visa zeme ir pilna Viņa godības... Kad tu mājo Manā tuvumā, tu neredzēsi neko citu, kā tikai godību.
- Es zinu, ka tas šķiet pārāk vienkārši, bet acu novēršana no Manis bija vienīgais iemesls, kādēļ tu novirzījies no Dzīvības ceļa. Kad tu paliksi Manī, tu vienmēr redzēsi tikai godību. Tas nenozīmē, ka tu neredzēsi konfliktus, izmisumu, tumsu un viltu, kas mīt pasaulē, bet uz to skatoties, tu vienmēr redzēsi Manu atbildi. Kad paliksi Manī, tu vienmēr redzēsi, kā Patiesība uzvar viltu un kā cilvēkos ienāk Mana valstība.
- Kad tu sāksi dzīvot ar to, ko redzi ar savas sirds acīm, tu staigāsi ar Mani un redzēsi Manu godību. Tavas sirds acis ir tavs logs uz Gara pasauli.
Lats – pirmais liecinieks:
- Laikā, kad pār zemi nāk liela negantība, celsies arī lieli ticības vīri un sievas. Tāpat kā Ābrahāmam arī tev ir jālieto sava ticība, lai aizlūgtu par ļaunajiem, un tev arī jāliecina par Dieva tiesām, kas nāks pār visu zemi... Es biju kluss, un tādēļ daudzi cieta. Tu nekādā gadījumā nedrīksti klusēt... Būt atšķirīgam no citiem nav pietiekoši! Svētā Gara spēks pārliecināt par grēku tiek atraisīts caur izrunāto vārdu.
- Viņa tiesas strauji tuvojas. Ja Viņa ļaudis staigās Viņa tiesās tad, kad būs pienākusi Tiesas diena, tā viņiem būs godības pilna atraisīšanās diena. Bet ja viņi tajās nedzīvos, viņi piedzīvos tās bēdas un ciešanas, ko mantos pasaule.
Jona – otrs liecinieks:
- Kad tu izproti tā Kunga tiesas, tu izproti arī Viņa ceļus. Tomēr izprast vēl nenozīmē, ka tu esi ar tiem vienprātībā. Saprašana ir vajadzīga, bet ar to vien nepietiek. Tas Kungs vēlas, lai tu Viņam piekrīti.
- Viņš ir svēts Dievs, un lai staigātu cieši kopā ar Viņu, arī tev jākļūst svētam. Jo tuvāk Viņam tu nonāc, jo nāvējošāks var kļūt tavs apslēptais grēks... Nepietiek tikai tiekties pēc Viņa tuvuma. Tev jānāk pie Viņa. Ja tu tuvojies Viņam, Viņš būs motivēts tuvoties tev. Kāpēc tu to nedari? Tu vienmēr būsi Viņam tik tuvu, cik tuvu pats vēlēsies atrasties.
- Tu esi gana smējies par manu muļķību, kas bija liela, bet tavējā ir pat daudz lielāka par manu. Tomēr es nesmejos par tavu muļķību – es par tevi leju asaras. Tavs Pestītājs par tevi lej asaras – Viņš nepārtraukti aizlūdz par tevi. Kad Viņš raud, līdz ar Viņu raud visas debesis.
- Pār zemi nāk lielas vētras un karstums. Es gulēju zem klāja, kad lielā vētra nāca pār kuģi, kurā atrados, bēgdams no tā Kunga. Arī Draudze guļ. Es biju Dieva tautas pravietis, bet pagānam bija mani jāmodina augšā. Tā tas ir arī ar Draudzi. Pagāniem šai laikā ir daudz vairāk izmaņas. Viņi labi zina, kad Draudze dodas nepareizā virzienā. Viņi tad sašūpo kuģi, cenšoties jūs visus uzmodināt – lai jūs sauktu uz savu Dievu.
- Drīz vien pasaules līderi jūs izmetīs pār bortu, tāpat kā tā kuģa ļaudis izdarīja ar mani. Viņi neļaus jums turpināt doties tajā virzienā, kādā paši esat izlēmuši. Un tā priekš jums būs Dieva žēlastība. Tad Viņš disciplinēs dažus no jums caur lielu zvēru, kas iznāks no jūras... Kādi jau atrodas zvēra vēderā... kādi joprojām guļ, bet gandrīz visi no jums atrodas uz kuģa, kas dodas nepareizā virzienā – tirgojoties ar pasauli un meklējot pasaules atzinību... Ja tu pats sevi uzmodināsi, ja nožēlosi savus grēkus, atgriezīsies un tālāk iesi pa tiem ceļiem, kur Viņš tevi sūta, tev nebūs jātiek zvēra aprītam. (skat. Atklāsmes 13.nod.)
- Tāpat kā Lata stāsts brīdina tos, kas pakļauti perversiju varai, mans stāsts ir brīdinājums tā Kunga pravietim, kura funkcijas veic Draudze. Draudze izmisīgi bēg no tā Kunga tuvuma – kā vien spēdama. Tā bēg un sapinas savās aktivitātēs, nevis meklē tā Kunga tuvumu. Tu, protams, vari saukt savas aktivitātes par kalpošanu, bet faktiski tā ir bēgšana no tā Kunga tuvuma. Draudze bēg uz Taršišu, lai varētu tirgoties ar pasauli, taisīt biznesu, meklēt jūras veltes un priekus, kamēr savu vislielāko bagātību – Debesu balvu – meklē tikai daži.
- Tie, kas mēģina sekot Viņam, tikai reizi nedēļā draudzes dievkalpojumā Viņu meklējot, bet pārējo laiku pavada apmīļojot pasauli, drīz vien atkritīs. Arī tie drīz atkritīs, kas piesauc Viņa vārdu tā, it kā Viņš būtu to sulainis. Viņš ir visa Kungs. Pavisam drīz to zinās visi, bet daudziem būs jau par vēlu!
- Tā ir iedomība, ja jūs piesaucat to Kungu tikai tad, kad jums kaut kas ir vajadzīgs. Jums jārunā ar Viņu, lai uzzinātu, kas Viņam vajadzīgs no jums.
- Daudziem, kam liela ticība, ir arī liela iedomība. Robeža starp tām abām ir grūti pamanāma. Kad nāks Dieva tiesas pār Viņa paša namu, Viņa ļaudis mācīsies atšķirību starp ticību un iedomību. Tie, kas cenšas darīt Viņa darbu bez Viņa paša, atkritīs tālu atpakaļ... Tiem, kas Viņu iepazinuši tikai no attāluma, drīz vien nāksies raudāt par savu muļķību.
- Dievs nav tādēļ, lai uzturētu Savu namu – Viņa nams pastāv Viņa dēļ. Viņš visu laiku pacietīgi gaida ārpusē pie Sava paša nama sliekšņa klaudzinot, aicinot, lūdzoties, bet tikai daži Viņam ir atvēruši. Tikai tie, kas dzirdēs tā Kunga balsi un atvērs Viņam durvis, sēdēs kopā ar Viņu pie Viņa galda.
Lai kā arī centos nostāvēt, mani ceļi nespēja mani vairs noturēt un es nokritu uz sava vaiga. Jonas vārdi bija kā pātagas cirtieni, bet tajā pašā laikā to radītās sāpes atnesa dziedinājumu... Tajos bija spēks, kas atbruņoja katru atrunu vai iebildi. Tie pārkāpa katru pašuzceltu barjeru un ielauzās taisni manā sirdī. Kad tā gulēju uz zemes, es sajutu, it kā man tiek veikta kāda iekšēja operācija.
Sods, kurā izpaužas žēlastība
Vērsos atkal pie Gudrības un lūdzu sniegt man pie krusta atklājušos žēlastību.
- Tev tiks sniegta žēlastība, jo tu esi lūdzis. Es tev došu vēl laiku... Izmanto gudri šos mirkļus, jo drīz to vairs nebūs. Laiks ir tuvu, kad Es vairs nespēšu paciest. Katru dienu, kurā vēl kavējos, Manu sodu apklāj Mana žēlastība.
- Brīdini Manus ļaudis, ka Es vairs ilgāk nepieļaušu izniekot Savu žēlastību... Kad atnāks Tiesas diena, visa pasaule uzzinās, ka Es atalgoju taisnību un pretojos lepnajiem... Tie, kas mīl grēku un savas paša ērtības un labklājību vairāk nekā Manu gribu, drīz vien iepazīs Manu bardzības rīksti. Vislielāko pievilšanu Maniem ļaudīm nav atnesušas grūtības, bet gan labklājība.
- Mani ļaudis pat priekšā stāvošajos bēdu laikos baudīs pārticību arī laicīgajās bagātībās... Es patiešām vēlos, lai tev ir pietiekoši katram labam darbam. Es vēlos, lai tu esi pāri plūstošs savā devīgumā... Ja Es nevaru tev uzticēties laicīgo bagātību apsaimniekošanā, kā gan varu tev uzticēt nākošā laikmeta spēkus? Tev jāmācās meklēt Mani savā labklājībā tāpat kā tad, kad esi bijis nabadzībā. Viss, ko tev uzticu, joprojām pieder arī Man. Es uzticu vairāk tikai tiem, kas Man vairāk paklausīgi.
- Un zini, ka labklājību sniedz arī tumsības ķēniņš. Viņš turpina Maniem ļaudīm piedāvāt to pašu, ko piedāvāja Man. Viņš piesolīs šīs pasaules valstības tiem, kas zemosies viņa priekšā, viņu pielūgs un viņam kalpos. Pastāv pasaulīgā labklājība, un pastāv Manas valstības labklājība. Tās ir diametrāli pretējas... Pavisam drīz ieradīsies Patiesība, kas visu caurspīdēs un tiesās nepatiesību.
- Grēka alga ir nāve, bet taisnības alga ir miers, prieks un godība. Pavisam drīz visi savu atbilstošo algu saņems. Tā būs tiesa un sods, bet tā būs arī taisnība.
3.nodaļa. Dzīvības ceļš
Tas Kungs atkal iesāka runāt:
- Ne šī vieta ir Realitāte. Šī vieta ir tikai tās atspulgs. Realitāte ir tas, kas esmu Es. Mans tuvums katrai vietai piešķir patiesu realitāti un visu redzamo dara dzīvu, jo Es esmu Dzīvība. Mans Tēvs Mani darīja par Dzīvības avotu visai radībai – kā debesīs, tā arī virs zemes. Visa radība eksistē caur Mani un priekš Manis. Bez Manis nav ne Dzīvības, ne Patiesības.
- Es esmu Dzīvība, kas izpaužas visā radībā. Es esmu dzīvība pat Manos ienaidniekos. ES ESMU. Viss, kas eksistē, eksistē caur Mani. ES ESMU Alfa un Omega; ES ESMU Iesākums, un ES ESMU visu lietu Gals. Bez Manis nav ne Patiesības, ne Realitātes. Tā nav tikai tās vietas realitāte, ko tu meklē, bet Mana tuvuma Realitāte. Tu meklē patieso atziņu par Mani, un šī atziņa rada Dzīvību. Realitāte tev uz zemes ir tikpat pieejama kā šeit, bet tev jāmācās ne vien meklēt Mani, bet atrasties Manī.
- Es esmu Dieva spēks. Es esmu Viņa godības atklāšanās. Es esmu Dzīvība, un Es esmu Mīlestība. Es esmu arī Persona. Es mīlu Savus ļaudis un vēlos atrasties viņu vidū... Īstenā gudrība ir pazīt Mani, pazīt Tēvu un pazīt Mūsu mīlestību.
- Mans Tēvs Man ir uzticējis visu varu. Es spēju pavēlēt debesīm, un tās Man paklausīs, bet Es nevaru dot pavēli Mūs mīlēt. Mīlestība, kas piespiesta paklausīt, nav Mīlestība. Nāks laiks, kad Es tautām pieprasīšu paklausību, bet tikai tad, kad būs pagājušas dienas, kurās Es pārbaudu jūsu mīlestības patiesumu... Tev ir jāgrib nākt pie Manis. Tie, kas kļūs par Mūsu mājvietu, nenāks pie Mums kādas pavēles spiesti vai tikai tāpēc, ka apzinās Manu spēku – nē, viņi nāks tāpēc, ka mīlēs Mani un mīlēs Tēvu.
- Patiesa mīlestība visspožāk spīd vislielākās tumsas priekšā. Tu mīli Mani vairāk, kad paklausi neredzot. Tad tu redzi Mani ar sirdi. Mīlestība un pielūgsme vislielākā būs tajā lielajā tumsībā, kas nolaižas pār zemi. Tad visa radība uzzinās tavas mīlestības patiesumu.
- Visi reiz kritīs ceļos, kad redzēs Manu spēku un godību. Bet tie, kas krīt ceļos tagad, kad Mani var redzēt tikai kā caur dūmaku, ar savām ticības acīm – tie ir vispaklausīgākie. Viņi mīl Garā un Patiesībā. Tieši tiem Es drīz vien uzticēšu nākamā laikmeta spēkus un godību, kas daudzkārt pārspēs katru tumsu.
- Paklausība dievbijībā ir visas īstenās gudrības iesākums, bet Gudrības pilnība ir paklausīt Dievam mīlestības dēļ.
ES ESMU
- Tagad tu redzi Mani kā Tiesas Kungu. Tu vari Mani redzēt arī kā Sabata Ķēniņu. ES ESMU šie abi. Tev jāpazīst Mani kā debesu armijas Virspavēlnieku, bet tev jāredz Mani arī kā Miera Ķēniņu. ES ESMU Jūdas cilts Lauva un ES ESMU arī tas Jērs. Lai pazītu Manu gudrību, ir svarīgi zināt Manus laikus. Tu nestaigā gudrībā, ja Mani pasludini kā Lauvu, kad Es gribu ierasties pie jums kā Jērs. Tev jāzina sekot Man kā debesu armijas Virspavēlniekam un jāzina, kad apsēsties Sabata Ķēniņa priekšā. Tev jāpazīst Mans laiks. Bet to tu vari iepazīt, tikai paliekot cieši Manā tuvumā.
- Nākošā tiesa un sods tiem, kas nosaukti pēc Mana vārda, bet Mani nemeklē, būs tāda, ka viņiem pastāvīgi pietrūks laika. Viņiem nebūs laika priekš Manis. Viņi visu laiku atradīsies nepareizajā vietā, darīs nepareizās lietas un pat sludinās nepareizās vēstis. Viņi centīsies novākt ražu, kad būs jāsēj, un sēs tad, kad būs pienācis laiks novākt. Tieši tādēļ viņiem nebūs augļu.
- Mans vārds nav ES BIJU vai ES BŪŠU, bet gan ES ESMU. Lai Mani patiešām pazītu, tev ir jāiepazīst Mani tagad. Tu nevari Mani pazīt kā ES ESMU, kamēr nenāc pie Manis katrā mirklī. Tu nevari Mani iepazīt kā ES ESMU, nepaliekot Manī... Mani pilnībā iepazīt kā ES ESMU tu spēsi tikai dzīvojot mūžībā. Šeit atšķirīgie Manas atklāšanās aspekti pilnīgi sader kopā, bet to grūti redzēt, kad esi iegremdēts laika upē.
- Ja tava mīlestība uz Mani laikos, kas nāk pār zemi, nepieaugs un nekļūs stiprāka, tā atdzisīs. ES ESMU Dzīvība. Ja tu nepaliec Man cieši klāt, tu pazaudēsi to Dzīvību, kas ir tevī. ES ESMU Gaisma. Ja tu nepaliec Man cieši klāt, tava sirds kļūs tumša.
- Mana gudrība ir pilnīga prāta un sirds vienotība. Tā kā cilvēks tika darīts Manā līdzībā, viņa prāts un sirds nekad nevar iegūt saskaņu, esot atšķirts no Manis... Tavai paaudzei ir dots daudz vairāk saprašanas nekā kādai citai iepriekš, bet ko tas līdz, ja tikai daži īsteno savu jauno izpratnes stāvokli. Ir pienācis laiks, kad Es vairs nepacietīšu tos, kas saka, ka Man tic, bet īstenībā Man nepaklausa. Patiesībā tie Man nemaz netic. Atdzisušie un remdenie tiks izmesti no Manas tautas vidus.
- Nevar nemitīgi saukt uz Mani pēc atbrīvošanas no bēdām tie, kas joprojām mīl un sevī auklē grēku. Es došu jums vēl mazliet laika sevi pārbaudīt un tiesāt – lai Man nav jūs jānotiesā. Bet ziniet, ka laiks ir pavisam īss.
- Dzīvības un nāves sēkla ir iedēstīta uz zemes, un tā tiks arī novākta. Es esmu nācis tev sniegt Dzīvību. Ļaunais nāk izdalīt nāvi. Nākošajā laikā tās abas taps pilnībā redzamas... Tāpēc izvēlies Dzīvību, lai tu varētu dzīvot... Sēkla, kas iesēta labā zemē, vienmēr augs un vairosies; tevi pazīs pēc taviem augļiem.
4.nodaļa. Patiesība un Dzīvība
Ābela vēsts:
- Vara, ko tas Kungs ir gatavs uzticēt Saviem ļaudīm, ir svaidījums dzīvot patiesā vienotībā. Kad mēs uz zemes bijām tikai divi brāļi, mēs nedzīvojām mierā viens ar otru. Kopš mana laika līdz tavējam cilvēks ir staigājis pa aizvien pieaugošu tumsības ceļu. Slepkavības uz zemes joprojām vairosies arvien pieaugošā ātrumā... Uz zemes tiks atbrīvots nāves eņģelis... Uzticies krusta spēkam, jo tas ir lielāks nekā laicīgā dzīvība. Kad tu uzticies krustam, tu nevari nomirt... Nevar paņemt tavu mūžīgo Dzīvību, ja tu esi satvēris krustu.
- Liela vienotība nāks pār tā Kunga ļaudīm, kad Viņa tiesas nonāks pār zemi. Tie, kas atradīsies vienotībā, ne tikai izturēs Viņa tiesas, bet pat uzplauks... Tā būs varena zīme, ko redzēs visa pasaule. Viņa mācekļi būs pazīstami ar savu mīlestību, un mīlestība aizdzen visas bailes. Tikai patiesa mīlestība spēj atnest patiesu vienotību visā Kristus Miesā.
Mīlestība atraisa Dzīvību. Ādama vēsts:
- Man bija dota vara pār zemi, bet es to atdevu velnam – paklausot viņam. Tagad viņš valda manā un tavā vietā. Zeme tika dota cilvēkam, bet ļaunais to ir atņēmis. Autoritāte, ko es pazaudēju, ir atjaunota caur Krustu. Jēzus Kristus ir pēdējais Ādams, Viņš drīz vien pārņems varu. Viņš valdīs caur cilvēci.
- Jums ir jāmīl vienam otru. Jums ir jāmīl zemi un jāmīl dzīvi. Mans grēks atraisīja nāvi, kas tagad plūst zemei cauri kā upe. Jūsu mīlestība atraisīs Dzīvības upes. Kad ļaunais valda, nāve ir stiprāka par dzīvību un to uzvar. Kad valda taisnība, valda Dzīvība un ir tā stiprāka nekā nāve. Drīz vien Dieva Dēla Dzīvība aprīs nāvi... Tu esi aicināts būt par Dzīvības vēstnesi.
- Tie, kas mīl, būs ar Viņu kā viens vesels... Miers zemei tika atņemts, bet tu esi aicināts palīdzēt to atjaunot. Miers valda debesīs. Tu esi aicināts nonest debesis uz zemes. Tie, kas paliek Viņa tuvumā, pazīs mieru un izplatīs mieru.
- Zeme pati no sevis trīcēs un drebēs. Iesāksies bēdu laiki, lielāki nekā jebkad agrāk bijuši, un pārstaigās zemi kā lieli jūras viļņi. Tomēr tie, kas Viņu pazīst, netiks satricināti. Kad jūra celsies, tie nostāsies apvāršņa priekšā un teiks: Paliec mierā! Un jūra paliks mierā.
- Tā ir tā pati autoritāte, kas man bija uzticēta. Tā tiks cilvēcei atdota atpakaļ. Es pielietoju uzticēto autoritāti, lai padarītu paradīzi par tuksnesi. Tas Kungs lietos Savu autoritāti, lai tuksnesi atkal padarītu par paradīzi. Es savu autoritāti pielietoju nepareizi, un atnāca nāve. Viņa autoritāte kopā ar taisnību atnesīs Dzīvību. Esi uzmanīgs, kā tu lieto savu autoritāti. Ar to kopā nāk atbildība. Tu to nelietosi nepareizi, ja mīli. Visas debesis zina, ka Mīlestība nekad nekļūdās (1.Kor.13:8).
- Nepaklausība atnesa nāvi, bet paklausība atnesīs Dzīvību... Tava autoritāte ir Viņa autoritāte, un tev ir jābūt vienotam ar Viņu, lai spētu to lietot. Viņa armijas ieroči nav miesīgi – tie ir garīgi un daudz spēcīgāki par katru zemes ieroci. Tavi visspēcīgākie ieroči ir Patiesība un Mīlestība.
- Tuvu ir laiks, kad jāpiepildās visam, kas rakstīts. Viņa ļaudis ir lūguši vairāk laika, un Viņš tiem ir devis. Taču tikai daži to izmantojuši gudri... Tomēr tev nav jāizbīstas no laika gaitas. Ja tu bīsties Viņa, nav jābaidās ne no kā, kas nāks pār zemi.
- Viss, kam jānotiek, notiks – lai Viņa gudrība atkal var valdīt uz zemes, tāpat kā tā valda debesīs. Viss cilvēkā iesētais ļaunums tiks novākts. Tāpat arī viss labais, ko Viņš iesējis. Labestība ir stiprāka par ļaunumu. Mīlestība ir stiprāka par nāvi. Viņš nāca uz zemes, lai iznīcinātu velna darbus, un Viņš pabeigs, ko iesācis.
Spēks un Mīlestība. Ādams izskatījās tik dižciltīgs, tik šķīsts. Viņš atbildēja uz manām domām:
- Es dzīvoju uz zemes vēl ilgi, jo grēks nebija laidis manī dziļas saknes. Lai gan es biju grēkojis, es tomēr biju radīts, lai staigātu ar Dievu, un mana vēlēšanās bija joprojām atrasties Viņa tuvumā. Es nepazinu grēka dziļumus, ko iepazina nākošās paaudzes. Kad grēka masa cilvēcē auga, dzīves garums atbilstoši saīsinājās.
- Mans stāsts ir daļa no mūžīgā Evaņģēlija. Mēs ar Ievu bijām pirmie, kas izbaudījām grēku, un arī pirmie, kas redzējām savus bērnus novācam savas nepaklausības augļus. Esam no šejienes redzējuši nāvi, kas izpletās cauri katrai paaudzei, bet mēs redzējām arī krustu un uzvaru pār grēku.
- Es tiku radīts, lai mīlētu to Kungu un mīlētu zemi līdz ar visiem cilvēkiem. Negribu redzēt, kā pasaules upes kļūst līdzīgas notekcaurulēm. Vēl vairāk negribu redzēt, kas ir noticis cilvēka prāta dziļumos... Bet cilvēces domu upes kādu dienu atkal kļūs šķīstas un tāpat arī ūdens upes dabā. Kad tas notiks, uz visiem laikiem būs pierādīts, ka labais ir stiprāks par ļauno.
5.nodaļa. Durvis
Runā Gudrība:
- Tavas grāmatas būs tieši tādas, kā Es vēlos, jo Es tevi jau esmu sagatavojis šim uzdevumam. Tās nebūs pilnīgas, jo pilnība nenāks uz zemes, kamēr neatnākšu Es. Lai iegūtu pilnību, cilvēkiem ir jāskatās uz Mani. Un tomēr Mani ļaudis ir tā grāmata, ko Es rakstu. Gudrie un sapratīgie varēs Mani redzēt Manos ļaudīs un viņu darbos.
- Tu esi Manas mīlestības liecinieks. Šī ir Mana pavēle tev: mīli Mani un mīli savu tuvāko. Tikai tad tava liecība būs patiesa. Pat ja Es pavēlu tev izteikt Savu spriedumu vai nolikt sodu, tam jānotiek mīlestībā... Godība joprojām atrodas zemišķajos traukos, kas šo godību dara vieglāk saskatāmu – tiem, kam ir acis, lai redzētu.
- Šī ir jaunā radība, kas ir varenāka nekā pirmā radība. Caur Manu jauno radību Mēs veidojam jaunu Paradīzi, kas ir daudz lielāka nekā pirmā paradīze. Katrs cilvēks – vīrietis, sieviete vai bērns – kas satver Manu piedošanu, kļūst par grāmatu, ko Es rakstu un kuru varēs izlasīt mūžībā. Caur jauno radību Mēs arī iepriekšējo radību atjaunosim tās pilnīgajā stāvoklī, un atkal būs Paradīze zemes virsū. Es visu atjaunošu, un labais uzvarēs visu ļaunumu.
- Mana Draudze ir Manis rakstīta kopējā grāmata, kuru visa pasaule varēs izlasīt. Līdz šim pasaule ir vēlējusies lasīt to grāmatu, kuru Ļaunais ir uzrakstījis par Manu Draudzi, bet drīz vien Es prezentēšu Savu jauno grāmatu.
- Es esmu gatavs izsūtīt Savus pēdējo dienu apustuļus. Man būs daudzi kā Pāvils, Jānis, Pēteris un pārējie... Esmu gatavs izsūtīt Savus pēdējo dienu praviešus. Tie mīlēs Mani un staigās ar Mani tieši kā Enohs... Esmu gatavs izsūtīt Savus pēdējo dienu evaņģēlistus. Es tiem sniegšu prieka kausu, kas nekad nekļūs tukšs. Tie dziedinās slimos un izdzīs velnus, tie mīlēs Mani un mīlēs taisnību. Un tie nesīs savu krustu katru dienu, nedzīvojot vairs sev, bet priekš Manis...
- Esmu gatavs izsūtīt ganus, kam būs Mana sirds pret avīm. Tie baros Manas avis, jo tie mīl Mani. Tie rūpēsies par katru no Maniem vismazākajiem, it kā tie būtu viņu ģimenes locekļi, un tie atdos savu dzīvību par Manām avīm... Esmu gatavs izsūtīt Savus pēdējo dienu skolotājus pār zemi. Tie pazīs Mani un mācīs Manu tautu Mani iepazīt. Tie mīlēs Patiesību. Tie ne soli neatkāpsies tumsības priekšā, bet to atklās un padzīs projām. Tie izbeigs rakt tās sašķeltības akas, ko rakuši jūsu denomināciju tēvi, un izdalīs šķīsto Dzīvības ūdeni bez maksas.
- Tu tos sastapsi, kad atradīsies aiz šīm durvīm.
6.nodaļa. Cietums
Pēkšņi es atrados pavisam citā vietā – lielā cietuma pagalmā, ar milzīgām sienām, žogiem, dzeloņstieplēm. Pelēks, tumšs un izkaltis laukums, pilns pelēku cilvēku, kas sēdēja pa grupām. Daudzi klejoja apkārt, meklējot sev atbilstošo grupu (centās atrast savu pašu identitāti). Visiem bija dziļas brūces un daudz aizdzijušu rētu, visi šķita pa pusei akli. Tie pastāvīgi centās meklēt citu atšķirības un uzbruka cits citam, tiklīdz atrada visniecīgāko. Visi izskatījās neapmierināti, izsalkuši, izslāpuši un slimi.
Jautāju kādam vecākam vīrietim, kāpēc viņi atrodas cietumā.- Kāds žogs? Kādi sargi? – viņš skatījās uz mani, it kā es būtu viņu šausmīgi apvainojis. Šie ļaudis nezināja, ka atrodas cietumā!
Nolēmu pajautāt sargam postenī uz mūra sienas (sienā bija daudz caurumu, pa kuriem varētu izkļūt, bet neviens nemēģināja, jo nezināja, ka atrodas gūstā).- Kāds cietums? Par ko jūs runājat? - atsaucās glīti ģērbtais vīrietis.- Es neesmu cietumsargs! Es esmu evaņģēlija sludinātājs, viņu garīgais vadītājs. Šī nav sarga māja, bet tā Kunga nams! - Viņš satvēra ieroci, gatavs šaut.
Citā sarga mājā bija sastopama jauna sieviete, skolotāja, kas apgalvoja, ka tur esot skola, kur mācot, kā pasaulē iegūt labklājību, mieru un drošību. Atkal sarga svilpe un ierocis...
Gudrības padoms:
- Zini: ja tev ir vīzija, tu spēj izbēgt no katrām lamatām vai ieroča. Tikai atceries, ka bailes tevi var padarīt aklu. Kad tu staigā ticībā, ka Es esmu ar tevi, tu vienmēr redzēsi ceļu, pa kuru iet. Tāpat tev jābūt uzmanīgam, ka atklāj savu vīziju tikai tiem, pie kuriem Es tevi vadīšu. Vīzija ir tas, no kā šie sargi visvairāk baidās.
7.nodaļa. Jaunais apustulis
Staigājot pa pagalmu starp vienaldzīgiem un tālumā neko neredzošiem cietumniekiem, negaidīti man ceļā gadījās jauns melnādains vīrietis ar lielām, spožām acīm. Iepazinos ar Stefanu. Viņam kāds, kas sevi nosaucis par Gudrību, bija palīdzējis redzēt un apsolījis, ka kādu dienu atnāks kādi citi, kas nav cietumnieki, un pastāstīs, kā izbēgt no šī cietuma. Uz viņa izbrīnu par manu atšķirīgo ādas krāsu atbildēju:
- Patiess miers nāks tikai tad, kad mēs cienīsim atšķirības mūsu starpā. Kad īsti zināsim, kas esam mēs paši, citi, no mums atšķirīgie, vairs nebūs mums drauds. Kad esam darīti brīvi, tad esam brīvi parādīt godu un cieņu atšķirīgajiem un vienmēr meklēt iespēju vienam no otra mācīties... Katru reizi, kad atveram savu sirdi, lai ieklausītos atšķirīgajā, mūsu iekšējā vīzija pieaug. Tavas acis jau tagad ir spožākas nekā tad, kad tikāmies.
- Tu vari aiziet tikai tik tālu, cik tālu vari redzēt... Ir jāturpina doties uz priekšu un uz augšu, cik tālu vien saredzi. Nepārtrauc doties šai virzienā, lai varētu saskatīt aizvien tālāk un skaidrāk... Ja tu nepielietosi savu vīziju, ejot tajā virzienā, ko redzi, tu to pazaudēsi... Kad tu atgriezīsies atkal šeit, tava vīzija būs kļuvusi tik liela un plaša, ka viņi tevi nekad vairs nespēs atkal iejūgt važās. Tā būs pietiekoši plaša un dziļa, lai tu redzētu apslēpto mantu šeit visapkārt.
8.nodaļa. Gaisma
Kad Stefans atzīstas, ka baidās:
- Tev ir vīzija, bet trūkst ticības. Vīzijai un ticībai jādarbojas kopā... Ticība rodas no atziņas, kas īsti ir Gudrība... Jo labāk tu pazīsi Viņa vārdu, jo lielākiem šķēršļiem spēsi pārkāpt savā ceļojumā... Viņa vārds ir Jēzus.
Stefans neticīgi: - Es labi pazīstu dažus cilvēkus, kas izmanto Jēzus vārdu, bet paši nav brīvi. Faktiski viņi ir vieni no visvairāk saistītajiem cilvēkiem, ko šeit pazīstu. Kāpēc tas ir tā?
- Zināt Jēzus vārdu ir viena lieta, bet Viņu pazīt – pavisam cita... Vēl ir citi, kas Viņu patiešām mīl un sāk iepazīt, bet tomēr paliek cietumnieki. Tie ir tie, kas ceļojuma laikā atļauj savām pagātnes brūcēm pūžņot, līdz tās viņus pagriež atpakaļvirzienā. Viņi ir baudījuši brīvību, bet sarūgtinājuma vai savu kļūdu dēļ atgriezušies cietumā. Tos viegli atšķirt citu starpā, jo viņi vienmēr runā tikai par pagātni un nevis nākotni. Ja arī viņi turpina staigāt saskaņā ar savu vīziju, tie ne vienmēr, bet bieži skatīsies atpakaļ.
- Mēs neesam aicināti likt savu ticību uz Viņa ļaudīm, bet gan uz Viņu. Pat visievērojamāko cilvēku dvēseles liks vilties, jo tie ir tikai cilvēki.
- Ticība un paklausība ir viens un tas pats. Tu neiegūsi īstu ticību, ja nepaklausi, un otrādi: ja tev ir patiesa ticība, tu vienmēr paklausīsi.
9.nodaļa. Brīvība
Es atbildu Stefanam:
- No kā sastāv šie caurumi sienā? – No maldiem.
- No kā sastāv šī siena? – No bailēm... Lai uzvarētu savas bailes, tev tā jāpārvar pilnīgi vienam.
- Ticība un pacietība iet roku rokā. Nepacietība ir ticības trūkums. Nepacietība nekad tevi nevedīs pie augstākajiem Dieva mērķiem. Labais var būt vislabākā ienaidnieks.
Brīdinājums
- Ir vēl kāda cita gudrība, kas nav Dieva gudrība, lai gan pati sevi nosauc par “gudrību”. Tā nav īstā gudrība – tas ir mūsu ienaidnieks. Viņu var būt visai grūti izšķirt. Viņš visādi cenšas parādīties kā Gudrība, un to viņš labi pieprot. Viņš parasti ierodas kā gaismas eņģelis, viņam ir patiesības ārējā forma un ir arī sava gudrība... Mēs nekad nedrīkstam novērtēt ienaidnieku par zemu. Mūsu pašu labā ir mācīties to atšķirt pašā sākumā un tad tam pretoties.
- Katra gudrība, kas neved pie Jēzus, ir viltus gudrība. Jēzus tevi vienmēr atbrīvos. Viltus gudrība arvien vedīs jūgā. Tomēr patiesā brīvība bieži sākumā izskatās kā važas, un važas sākumā parasti izskatās kā brīvība.
- Vieglākais ceļš var būt visātrākais ceļš nepareizā virzienā... Kaut kādā veidā grūtību pārvarēšana sniedz lielāku apmierinājumu. Nevar būt uzvaras bez cīņas. Jo lielāka cīņa, jo lielāka arī uzvara... Tas Kungs vienmēr vada mūs uzvarā. Ja tu paliec cieši kopā ar Viņu, tu nekļūdīsies. Pēc katras kaujas un katra pārbaudījuma tu būsi nonācis Viņam tuvāk un pazīsi Viņu daudz labāk.
- Ja viltus gudrībai izdodas mūs padarīt pašcentriskus, uz sevi vērstus, mūsu iekrišana važās ir pavisam droša... Vairums šo cietumnieku... ir pievilti caur vienu no visspēcīgākajām viltībām, kuras nosaukums ir bailes no pievilšanas.
- Ceļojums būs tieši tik viegls vai grūts, kā Viņš to vēlas padarīt... Katrs jauns pārbaudījums ir ar mērķi mūs izmainīt Viņa līdzībā... Ja tavs ceļš top grūtāks, tas ir tikai tāpēc, ka priekšā paveras jauns, daudz augstāks aicinājums.
10.nodaļa. Armija
Negaidīti atrados uz augsta kalna. Man priekšā bija milzīga armija, divpadsmit divīzijas. Tajā valdīja neparasta disciplīna, tā izskatījās kā viena liela ģimene. Tad sekoja otra daudz lielāka, simtiem divīziju. Bet tur nebija tās mērķtiecības, izlēmības un dedzības kā pirmajai, bija acu klaiņošana visapkārt, ambīcijas un greizsirdība.
Tad tālu iepakaļ nāca trešā armija, daudz lielāka par abām iepriekšējām kopā ņemtām – ļoti svārstīga, atgādināja lielu satrauktu putnu baru, uniformas noplīsušas un netīras, vairums bija ievainoti, gāja izklaidus, pastāvīgi plūkdamies savā starpā. Tur bija tikai divi rangi: ģenerāļi un civilie. Tikai dažiem bija bruņas, ieroču nebija vispār, izņemot ieroču butaforijas, ko nēsāja ģenerāļi. Haoss un vienaldzība.
Aiz pirmās armijas zeme bija kļuvusi atjaunota. Ja otrā armija aiz sevis atstāja tiltus un ēkas, bet krietni noplicinātu zemi, tad trešā sagrāva un izpostīja visu.
Sajutu Gudrību blakus un dusmu karstumu plūstam no Viņa, kad Viņš teica:
- Savtīgums iznīcina. Es nācu sniegt Dzīvību pārpilnībā. Tomēr pat tad, kad Mana armija būs pilnīgi gatava, būs daudzi, kas piesauks Manu vārdu un sekos tiem, kas seko Man, bet tie Mani nepazīs vai arī nestaigās pa Maniem ceļiem. Tie iznīcinās svētību un apēdīs augļus, ko rada īstie sekotāji. Tādēļ pasaule nespēj saprast, vai Manus ļaudis uzskatīt par svētību vai lāstu.
Pār mani kā no citas dimensijas nonāca dziļa vēlēšanās stāstīt tiem par Ciporas gudrību (Mozus sieva apgraizīja dēlu) – ka katram tā Kunga armijā ir jābūt apgraizītam sirdī. Miesai, miesīgās dabas priekšādai ir bez žēlastības jātiek nogrieztai un aizmestai projām. Ir jāpadzen šo trešo grupu – tā ir kā milzīga laupītāju banda.
- Tas notiks nākotnē. Kalpošanas, ko Es gatavojos radīt katrā zemē, izārdīs sašķeltību pašos pamatos un uzcels jaunu Miesu. Tās apvienos spēkus, tās apbruņos šo armiju. Pašreiz gandrīz visa Mana armija ir trešās armijas izskatā. Nav vēl radušies tie, kas viņus padzen.
- Visi Mani īstie gani būs kā ķēniņš Dāvids. Tie nebūs kā algotņi vai amata kalpi, kas meklē savu labumu un savu paša stāvokli, bet atdos savu dzīvību par Manām avīm. Tie būs bezbailīgi garīgajā cīņā pret Maniem ienaidniekiem un šķīsti Manis pielūgsmē... Bet tev jāiet viņu vidū ar Ciporas vēsti. Strauji tuvojas laiks, kad Es vairs nesaudzēšu tos, kas tikai meklē, lai tiktu pieskaitīti Maniem ļaudīm, bet pat vairākkārt brīdināti, neapgraiza savas sirdis.
- Es sūtīšu atkal Samuēlus, kas izlies eļļu pār Maniem patiesajiem ganiem. Daudzi no tiem tagad tiek uzskatīti par nevērtiem, par vismazākajiem brāļu starpā, bet tiks atrasti uzticīgi saviem mazajiem avju pulciņiem, uzticami strādnieki it visā, ko vien Es tiem likšu darīt... Tiem Es piešķiršu Savu autoritāti.
Par trešās armijas ģenerāļiem:
- Tie nav Mani īstie ģenerāļi. Es tos neesmu nozīmējis, Es tos neesmu sūtījis. Tie ir paši sevi nozīmējuši un ordinējuši savās konfesiju struktūrās. Lai arī kā, daži no viņiem pēc personīgas pārmācības tiks izmainīti, un Es no tiem izveidošu ģenerāļus. Pārējie kļūs par noderīgiem virsniekiem. Tomēr vairums no viņiem aizbēgs pirmās nopietnās kaujas priekšā un nebūs vairs redzami.
- Tu redzi armiju maršējam, bet būs laiki, kad tā paliks uz vietas. Palikt uz vietas ir tikpat svarīgi kā maršēt. Tas ir laiks plānot, apmācīt, asināt savas spējas un ieročus... Armijas spēku nosaka tās nometnē pavadītais laiks... Ja sekosi Man, tu vienmēr darīsi pareizās lietas pareizajā laikā – pat ja tev tas tā nešķiet. Atceries, ka Es esmu šīs armijas Virspavēlnieks.
- Nesarūgtinies par to, kādi patreiz izskatās Mani ļaudis, bet ņem vērā, kādi viņi kļūs... Zini, ka Es vairs nepalikšu ar tiem, kas atradīsies trešās grupas stāvoklī. Es apturēšu visas armijas gaitu, lai tie no trešās grupas kļūtu par disciplinētiem kareivjiem, vai arī Es viņus iznīcināšu. Es arī izdzīšu otrās grupas ļaunās ambīcijas. Tad Mana armija izies nevis lai sagrautu un iznīcinātu to, kas uzcelts, bet lai sniegtu Dzīvību. Es būšu viņu vidū, lai noliktu Savus ienaidniekus zem viņu kājām.
11.nodaļa. Pilsēta
No kāda cita kalna es redzēju pilsētu, kas šķita izaugusi kā zieds, nevis uzbūvēta. To bija cēluši ļaudis, kas nebija grēkojuši. Tās iedzīvotāji šķita kā Ādams pirms grēkā krišanas. Uz Svētuma lielceļa varēja nonākt tikai pa Mīlestības ielu. Uz Taisnības lielceļa varēja nonākt, ejot pa Mīlestības un Prieka ielām. Tomēr Žēlastības lielceļš bija savienots ar pilnīgi visām ielām. Pilsētā nebija restorānu, viesnīcu vai slimnīcu, jo katrs nams bija viesmīlības un dziedināšanas centrs.
Miera saite
- Es nāku uz zemes Savos ļaudīs Gudrības izskatā, lai tie celtu Manu pilsētu. Manu pilsētu piepildīs Patiesība atziņa, bet to uzcels Gudrība... Cilvēki ir pielūguši savu pašu gudrību, kopš tie pirmo reizi ēda no Atzīšanas koka. Bet pasaules gudrība izbālēs Manas gudrības priekšā, ko Es atklāšu caur Savu pilsētu.
- Miera saite ir Mīlestība. Manā pilsētā būs vienotība. Manī visas lietas ideāli saderas kopā. Es daru uz zemes visu, lai atjaunotu sākotnējo harmoniju, kas bija starp Manu Tēvu un Viņa radību, kā arī visu radījumu starpā. Kad cilvēks dzīvos harmonijā ar Mani, arī zemei ar viņu būs saskaņa. Tad vairs nebūs zemestrīces, plūdi un vētras. Esmu nācis, lai uz zemes nodibinātu mieru.
- Es atjaunošu visas lietas, kā tām bija paredzēts būt, bet iesākumā Man jāatjauno cilvēks. Es nenācu tikai viņu atpirkt, bet arī atjaunot... Visas pasaules bagātības nevar atsvērt vienas pašas dvēseles vērtību.
- Esi drosmīgs un stiprs. Bailēm nav jāvalda pār tevi. Neko nedari baiļu mākts. Visu, ko dari, dari mīlestības dēļ, un tu uzvarēsi. Mīlestība ir drosmes avots. Mīlestība pastāvēs līdz galam.
12.nodaļa. Dzīvības vārdi
- Tev nekas nav jādara. Viss jau ir padarīts. Es pabeidzu Savu ļaužu apvienošanas darbu pie krusta. Lai arī izskatās, ka ienaidnieks joprojām ir saglabājies, viņš var darboties tikai pēc plāna, ko Mēs ar Tēvu izveidojām no Iesākuma... Tie, kas kalpo Man un nevis savām ambīcijām, drīz vien pazīs viens otru un vienosies kopā neatkarīgi no tā, kurā baznīcā tie pašreiz atrodas. Tie, kas bīsies Mani, nebīsies vairs ne no kā cita, bet mīlēs viens otru. Tie sēdēs kopā pie Mana galda.
- Kad ļaunums cilvēcē būs pilnīgi savienojies ar to Ļauno, pār zemi nonāks Lielo bēdu laiks. Tad cilvēce un visa radība sapratīs savas sacelšanās muļķību un tās izraisīto traģēdiju. Tajā pašā laikā Mani ļaudis pilnīgi savienosies ar Mani, un Mana gaisma nostāsies pretī tumsībai. Tad tie, kas joprojām staigās bezdievībā, iekritīs visdziļākajā tumsā. Bet tie, kas staigās paklausībā, spīdēs kā zvaigznes debesīs.
- Pazemība un paklausība vienmēr vada pie Manis... Kad ļaunais joņos pilnā ātrumā, tad Es pasaulei atklāšu Sevi... Bet, kamēr šis laiks iestāsies, es meklēju un turpināšu meklēt tos, kas Man sekos – bet sekos tādēļ, ka mīl Mani un mīl Patiesību, nevis Manu godību un spēku... Sātans krita, jo sāka uzticēties nevis Tēvam, bet godībai un spēkam, kurā Tēvs bija ar viņu dalījies.
- Kad tu pieaugsi patiesajā ticībā, kas nāk no Manis, tu pieaugsi atkarībā no Manis un arvien mazāk uzticēsies sev.
Tas Kungs nesniedza man tikai informāciju. Viņš vienlaikus kaut kādā veidā pārprogrammēja manu prātu un sirdi. Kad Viņš runāja, pār mani izlējās Patiesības šķīstījošais spēks. Sajutu brīnišķīgu gara un dvēseles tīrību.
- Esmu gatavs atraisīt svaidītas Patiesības spēku, lai tā šķīstītu Manus ļaudis. Mana līgava tiks šķīstīta no visiem saviem sārņiem. Es sūtu Savus vēstnešus, kas būs kā uguns liesmas – degoši, ar dedzību pēc Mana svētuma... ar degsmi redzēt Manu līgavu šķīstītu.
- Taviem vārdiem būs spēks, kad tu paliksi Manī. Es neesmu tevi aicinājis sludināt par Mani; Es esmu tevi aicinājis būt par balsi, caur kuru Es varu runāt... Kad tu mājosi Manā tuvumā, tavi vārdi kļūs par Maniem vārdiem un tiem būs Mans spēks.
- Arī debesīs būs sludināšana un mācīšana. Visā mūžībā tiks stāstīti Mani stāsti. Tāpēc jau to sauc par mūžīgo Evaņģēliju... Pat eņģeļi mīl klausīties tavās liecībās par piedošanu. Mani atpirktie mūžīgi mīlēs stāstīt viens otram un klausīties stāstus par Manu piedošanu.
13.nodaļa. Manna
Dzīvie raksti (Runā sens draugs – baltais ērglis):
- Tas Kungs tev sniegs svaigu mannu katru dienu. Kā Viņš apklāja zemi ar mannu Izraēlam, kad tas atradās tuksnesī, tāpat Viņš apsedz ar Patiesību sirds zemi Saviem ļaudīm. Tu to redzēsi uz visiem ceļiem, pa kuriem iesi. Pat tumsā un drūmos laikos Viņa Vārds tevi apņems, un tu to varēsi savākt... Bet Viņa manna ir tik maiga un viegla kā pūkas, to viegli var nobirdināt zemē. Tev jābūt tikpat maigam un vieglam sirdī, lai to varētu redzēt.
- Tas Kungs katru dienu runā uz Saviem ļaudīm... Tie nav vārdi, ko Viņš ir izteicis pagātnē. Daudzi ir vāji, jo nezina, kā savākt mannu, ko tiem katru dienu sniedz. Tie dodas prom no uzklāta galda, jo nepazīst Viņa balsi... Manna ir Dzīvības maize... Tā tevi pasargās, kad viss cits ies bojā.
- Raksti ir maize, ko Viņš mums sniedz, bet manna atrodama arī Viņa dzīvajos Rakstos, Viņa paša ļaudīs. Viņš katru dienu runās uz tevi caur Saviem ļaudīm. Tev tikai jāatver sirds lietu izpratnei... Viņa manna var nākt caur tuva drauga vārdiem vai kāda cita uzrakstītajiem rakstiem un pat caur tiem, kas Viņu nemaz nepazīst... Viņa manna ir konkrētais Vārds, ko Viņš mums saka tagad.
- Raksti ir pabeigti un nevar tikt izmainīti. Tie ir kā enkurs mūsu dvēselēm. Tomēr Dzīvības grāmata joprojām tiek rakstīta. Viņš tur raksta jaunu nodaļu kopā ar katru dvēseli, kas nāk pie Viņa.
Uzvara vai sakāve
- Raksti ir attēls Viņa mājvietai, ko Viņš ceļ cilvēku vidū. Tie ir liecības par ceļu, ko Viņš ir gājis cauri cilvēkiem, lai īstenotu viņu atpirkšanu. Viņa ļaudis ir Viņa Dzīvā ūdens trauki un liecinieki pasaulei, ka Viņa Vārdi nav tikai vēsture, bet ir joprojām dzīvi un dod Dzīvību. Raksti ir Viņa mūžīgais plāns, kas nemainīsies un kuru mums jāzina, staigājot Viņa ceļos. Viņa manna tev sniegs spēku katras dienas gājumam. Tas ir tāpēc, lai mums būtu sadraudzība savā starpā. Ja mēs tā dzīvojam gaismā, kā Viņš atrodas gaismā, mums būs sadraudzība vienam ar otru.
- Viņš varēja darīt visas lietas bez mums, bet tomēr izvēlējās darīt caur mums. Mēs viens otram esam Viņa vietā... Tāpēc Viņš mums dod mannu vienam caur otru... Mēs esam vajadzīgi viens otram. Šādi mēs tiekam turēti pazemībā... To aizmirst nākotnē būs arvien bīstamāk. Mums vajadzīgs tas Kungs pāri visam, bet mums vajadzīgi arī visi Viņa ļaudis, pilnīgi visi. Tieši Viņa ļaužu vidū mēs atradīsim Palīgu – Viņu, kas mūs vadīs visā Patiesībā, kas vedīs pie Dēla.
- Viņš tagad izsūta Savus vēstnešus. Ienaidnieks arī sūtīs savus vēstnešus, lai sētu sajukumu. Arī tā ir daļa no jūsu apmācības... Kādi, kas pagātnē bijuši visvairāk pievilti, kļūs par stiprākajiem Patiesībā... Netiesājiet cilvēkus viņu pagātnes dēļ, bet labāk spriediet, par ko viņi ir kļuvuši... Visiem Viņa ļaudīm ir jāpazīst Viņa balss. Drīz būs pienācis laiks, kad visi, kas nepazīs Viņa balsi, tiks tumsības pievilti.
14.nodaļa. Aicinājums
Vēlreiz Lielajā Tiesas zālē. Redzot jau iepriekš satiktos, biju pārsteigts, cik godības pilni tie tagad izskatījās. Paskaidro Gudrība:
- Tie nav izmainījušies. Tu esi izmainījies. Tavas acis ir atvērušās redzēt vairāk nekā iepriekš. Jo skaidrāk tu saskati Mani, jo vairāk spēsi redzēt Mani citos.
- Atceries, ka tie, ar kuriem tev jāstaigā uz zemes, arī ir Manas Miesas locekļi. Tie vēl nav pagodināti, bet tev jāredz tos tādus, kādi tie aicināti būt. Tev tos jāmīl tāpat, kā tu mīli šos te... Necenties, lai cilvēki redzētu Manu autoritāti tevī, bet gan tiecies redzēt Mani viņos. Nerūpējies tik daudz, lai citi redzētu, kāds tu esi; rūpējies vairāk atzīt citus, kādi tie ir patiesībā un redzēt Mani viņos.
- Ja autoritāte kļūs par tavu mērķi, tu sāksi zaudēt savu patieso autoritāti... Manā valstībā autoritāte nāk no tā, kas tu esi, un nevis no tava titula. Tava kalpošana ir tava funkcija, nevis tava pakāpe. Šeit pakāpe tiek nopelnīta ar pazemību, kalpošanu un mīlestību. Šeit diakons, kas mīl vairāk, ir augstāks nekā apustulis, kas mīl mazāk. Uz zemes pravieši var tikt lietoti, lai satricinātu tautas, bet šeit tie tiks pazīti tikai pēc viņu mīlestības. Tas ir arī tavs aicinājums – mīlēt ar Manu mīlestību un kalpot ar Manu sirdi. Tad mēs būsim vienoti.
15.nodaļa. Pielūgšana Garā
- Kad vismazākais no Maniem brāļiem uz zemes parāda mīlestību, tas atnes prieku Mana Tēva sirdij. Bet kad pat vismazākā Draudzes daļa no patiesām sirdīm dzied Manam Tēvam, Viņš apklusina debesis, lai viņos ieklausītos. Vienīgā lieta, ko cilvēki var darīt par apmierinājumu Dievam, ir Viņu pielūgt, redzot Viņa godību. Bet kad tumsā dzīvojošie un grūtībās nonākušie no sirds dzied Viņam prieka dziesmas, tas Viņu aizskar daudz dziļāk, nekā to spēj debesu iemītnieku miriādes.
- Nekas neatnes Man vairāk prieka, kā kad jūs pielūdzat Manu Tēvu. Es devos pie krusta, lai tagad jūs varētu pielūgt Tēvu caur Mani. Tieši šajā pielūgsmē jūs, Tēvs un Es – mēs visi esam vienoti.
Sapratu, ka patiesa pielūgsme, kas nāk no ticības cīnītājiem uz zemes, var panākt to, ko nespēj nekas cits.
Tad atrados pavisam citā vietā un vēroju pielūgsmes kalpošanu mazā lauku baznīciņā. Kā dažreiz notiek ar pravietiskiem piedzīvojumiem, es, šķiet, zināju pilnīgi visu par visiem, kas atradās šajā telpā. Tie visi savā dzīvē gāja cauri dažādiem bargiem pārbaudījumiem, bet par tiem nedomāja. Viņi nelūdza par savām pašu vajadzībām. Visi centās sacerēt pateicības dziesmas tam Kungam. Viņi bija laimīgi, un viņu prieks bija patiess. Es redzēju debesis, un visas debesis raudāja... jo redzēja Tēva asaras. Tās nebija sāpju, bet prieka asaras... Patiesa adorācija, ko pauž vispazemīgākie ticīgie uz zemes, var likt priecāties debesīm. Vēl vairāk: tā aizkustina Tēvu.
- Tava pielūgsme var izraisīt Viņā prieku katru dienu. Pielūdz Viņu, kad atrodies grūtību ielenkumā. Tā tu aizkustini Viņu vairāk nekā visa debesu pielūgsme. Šeit, kur Viņa godība ir redzama, eņģeļi nevar neko citu darīt, kā tikai pielūgt. Kad tu pielūdz Viņu, šo godību neredzot, savu bēdu ielenkumā, tad tā ir pielūgsme Garā un Patiesībā. Tēvs meklē tos, kas ir Viņa īstenie pielūdzēji. Neiznieko savas bēdas. Proti tās pareizi pielietot. Pielūdz Tēvu – nevis par to, ko tu gribi no Viņa saņemt, bet lai sniegtu Viņam prieku. Nav cita veida, kā kļūt stiprākam, jo tā Kunga prieks ir tavs spēks.
Centos aptvert lielo uzdevumu, kas mums dots – būt Tēva pielūdzējiem. Viņam taču saule ir kā atoms un galaktikas kā smilšu graudi. Tomēr Viņš ieklausās mūsu lūgšanās un bauda mūsu tuvumu. Bet esmu pārliecināts, visai bieži arī noskumst par mums. Viņš ir daudz lielāks, nekā cilvēka prāts to spēj aptvert, taču Viņš ir arī visemocionālākā Būtne visumā. Mēs varam likt Dievam just mums līdzi! Katrai cilvēciskai būtnei ir spēks likt Viņam priecāties vai arī sagādāt sāpes... Un jo lielāka tumsa un pārbaudījumi, no kuriem nāk mūsu pielūgsme, jo vairāk tas aizskar Tēva sirdi.
16.nodaļa Grēks
Vēl daži debesu iemītnieku padomi:
- Vislielākais aicinājums no visiem ir atrasties Viņa varā, būt pilnīgi Viņa iekarotam... Patiesa uzvara nozīmē satvert cilvēku sirdis ar Patiesību, kas tos atbrīvo. Tie, kas visciešāk sekos Viņam, tiks lietoti, lai iekarotu visvairāk. Taču uz zemes viņi reti aptvers, ka ir kaut ko iekarojuši.
- Uz zemes tu nevari pareizi novērtēt mūžīgās vērtības... savus garīgos augļus. Jūs varat novērtēt savus patiesos panākumus tikai pēc tā, cik skaidri spējat redzēt to Kungu, cik labi pazīstat Viņa balsi un cik daudz mīlat savus brāļus.
- Katrs mans laiks, kurā es aizliedzu pats sevi, ir bijusi mūžīgo sēklu sēšana, kaut arī to nespēju saskatīt tad, laicīgajā pasaulē... Svarīgāk par augļu nešanu ir pazīt to Kungu. Ja tu Viņu meklēsi, tu vienmēr atradīsi. Viņš arvien ir tuvu tiem, kas tuvojas Viņam. Daudzi vēlas Viņa tuvumu, bet netuvojas. Tev ir Viņu jāmeklē. Tā ir daļa no tava aicinājuma. Nav augstāka mērķa. Tava uzvara ir atkarīga no tavas meklēšanas. Tu vienmēr būsi Viņam tik tuvu, cik tuvu pats gribēsi atrasties... Nekad nesalīdzini sevi ar citiem, bet spiedies uz priekšu šai meklēšanā. Un nekad nenovelc savu pazemības mēteli!
Sēšana un pļaušana. Paskatījos uz savu pazemības mēteli – tik pelēcīgu, tik neievērojamu, ka jutos pavisam slikti. Kad to pamēģināju novilkt, neko vairs nevarēju redzēt savu bruņu spožuma dēļ, tāpat arī neko vairs nedzirdēju. Tad saucu Gudrību un sadzirdēju: Uzvelc mēteli. Mana vīzija atgriezās, bet ļoti lēnām. Visi debesu liecinieki bija nozuduši.
- Katru reizi, kad tu novilksi pazemību, tu kļūsi akls patiesajai gaismai un tas prasīs zināmu laiku, līdz varēsi atkal redzēt... Visa patiesība un gudrība nāk no Manis. Es runāju caur cilvēkiem, un tad tie ir daļa no Manas vēsts. Līdzko tu novilksi šo mēteli, tu kļūsi akls un kurls. Es vienmēr runāšu uz tevi, ja tu Mani piesauksi, bet man būs jāmaina veids, kā ar tevi tad runāt.
- Es to nedaru, lai tevi sodītu, bet lai tev palīdzētu atgūt savu zudušo vīziju. Es tev sniegšu vēsti, ko nepaspēja nodot šie liecinieki, bet tagad tai jānāk caur taviem ienaidniekiem. Tā atnāks caur grūtībām, un tev nāksies ļoti zemu noliekties, lai to saņemtu. Tas ir vienīgais ceļš, kā tev pēc iespējas ātrāk atgūt savu vīziju.
- Tev ir piedots. Nekas tev netiek darīts par sodu. Es esmu samaksājis cenu par šo grēku un par visiem citiem. Tu dzīvo Manā žēlastībā... Pastāv vēl grēka sekas. Tev ir jānovāc tas, ko tu esi iesējis, vai arī Es nevarēšu tev uzticēt Savu autoritāti.
Salauztība
- Tu vienmēr vari saņemt apžēlošanu, salauztam nometoties ceļos uz klints, vai arī šī pati klints kritīs pār tevi sadragājot putekļos.
- Lepnība izraisīja pirmo atkrišanu no žēlastības, un tā ir izraisījusi vairumu no krišanām. Lepnība vienmēr beidzas ar traģēdiju, tumsību un ciešanām. Tas notiek tevis paša labā, īpaši tiem, kas esat aicināti kalpot, uzņemoties autoritāti... Kas aicināti staigāt lielākā autoritātē, ir arī tie, kas saņem visvairāk pārmācības.
- Pazemīgos nevar ne sist, ne ievainot. Kad tu sāki justies, it kā pret tevi būtu izturējušies necienīgi, tas bija tāpēc, ka biji sācis staigāt lepnībā. Lai šis sarūgtinājums tev kalpo par brīdinājumu, ka tu esi novirzījies no gudrības ceļa. Nekad neļauj sarūgtinājumam kontrolēt tavu rīcību. Citādi tu turpināsi krist zemāk. Mācies satvert katru iespēju būt pazemīgam.
- Nelielies ar savu spēku, bet gan ar savu nespēku. Ja tu atklāti vairāk runāsi patiesību par sevi – par savām kļūdām, lai ar to palīdzētu citiem, Es varēšu atklātāk izpaust tavas uzvaras. Jo katrs, kas pats paaugstinās, taps pazemots, bet kas pats pazemojas, taps paaugstināts (Lk.14:11).
Zināju, ka man jāiet. Es domāju, ka tagad būšu daudz atkarīgāks no citiem, un sev pavēlēju turpmāk uzticēties tam Kungam un nevis savai paša vīzijai. Tūlīt manas acis kļuva redzīgākas.
- Tu nevari redzēt Manu namu tādu, kāds tas ir, kamēr neredzi Mani Manos ļaudīs... Tajā ir daudz vairāk godības, nekā tu to spēj tagad uztvert... Tas ir tas, kas tev jāmeklē. Tas ir tas, uz ko tev jāvada Manus ļaudis. Par to tev jācīnās un to tev jāpalīdz uzcelt – Manu namu.
