Habakuka grāmata

Bībeles studija
Oktobris 2017

TICĪBAS DĒĻ TAISNAIS DZĪVOS
Ieskats pravieša Habakuka grāmatā

– Cik ilgi, Kungs, es lai saucu pēc palīdzības - un Tu to nedzirdi? [...]
Kādēļ Tu man liec redzēt pārestību, kas kādam tiek nodarīta,
un kādēļ Tu liec man noskatīties mokās?
Laupīšanas un noziegumi notiek manā acu priekšā,
rodas asas domstarpības un uzliesmo naids!
[...] bauslība kļuvusi maznozīmīga, un taisnība nekur nevar kļūt par uzvarētāju.
Bezdievīgais uzveic taisno, un tiesa tiek sagrozīta.
(1:2-4)
 
– Es darīšu kaut ko jūsu dienās,

kas jums būtu neticams, ja jums to stāstītu.
Jo redzi, Es atmodināšu kaldejus, skaudru, nežēlīgu un kustīgu tautu,
kas ar mieru pat kājām doties līdz pašam zemes galam,
lai iegūtu sev jaunas dzīves vietas, kas viņiem nepieder.
Tā ir briesmīga un nežēlīga tauta;
savu taisnību un pārgalvību tā uzliek visiem par likumu.
Viss viņu pulks nāk, lai darītu varas darbus;
kurp tie vērš savu skatu, tur tie izlaužas cauri kā rīta vējš [...]
viņi [...] uzskata savu spēku par savu dievu.
(1:5-11)
 
– Bet vai Tu, Kungs, neesi no laika gala mans Dievs, mans Svētais? [...]
Vai Tu, mūsu stiprā klints, tiešām šo mūsu ienaidnieku

esi nolicis mums par tiesātāju?
[...] Tavas acis ir pārāk šķīstas, lai Tu varētu skatīt ļaunumu,
un varas darbus Tu arī nevari uzlūkot.
Kāpēc tad Tu mierīgi noraugies uz laupītājiem un ciet klusu,
kad ļaundaris aprij to, kas taisnāks par viņu?
(1:12-13)
 
– Šī parādība īstenosies noteiktā laikā,

un tās īstenošanās steidzīgi tuvojas, [...]
jo tas viss nāktin nāks un nekur nepaliks.
Lūk, uzpūtīgs un pārgalvīgs savā sirdī ir iekarotājs.
Bet taisnais dzīvos savas paļāvīgās ticības dēļ.
(2:3-4)
 
– Bēdas tam, kas kāri un sīksti rauš kopā

netaisnu mantu savam namam.
Velti viņš cenšas novietot savu ligzdu augstā vietā,

lai paglābtos no nelaimes [...]
Bēdas tam, kas ceļ pilsētas ar asinsizliešanu

un kas pilis uztaisa ar netaisnību! [...]
Bēdas tam, kas savu tuvāku dzirdina no lielas krūzes,

tur klāt piemaisot savu indi [...]
Ko tad līdz kokā izgrieztais elka tēls [...]
Bēdas tam, kas kokam saka: uzmosties! -

un mēmam akmeniem: piecelies!
Ko gan var mācīt tāds elks?

Redzi, tas ir gan pārklāts ar zeltu un sudrabu,
un tomēr tajā nav nekāda dzīva gara.
Bet Tas Kungs ir Savā svētajā namā.

Lai visa pasaule klusē Viņa vaiga priekšā!
Jo zeme tiks piepildīta ar Tā Kunga godības atziņu,
tāpat kā ūdeņi apklāj jūras pamatus.
(2:9-20)
 
Dieva godība apklāj debesis, visa zeme ir pilna Viņa slavas.
Viņa mirdzums izlaužas un laistās kā saules spožums,
gaismas stari nāk no Viņa rokām, tur slēpjas Viņa vara.
Viņam pa priekšu iet mēris, un Viņam pa pēdām seko sērgas karstums.
Kad Viņš apstājas, sakustas zeme;
kad Viņš raugās uz tautām, tad tās krīt bailēs [...]
Kad kalni Tevi ierauga, tiem paliek bail, tie trīc,
un ūdeņi gāžas no mākoņiem, jūra paceļ savu dziļumu balsi,
tā krāc un augstu pret debesīm paceļ savas rokas.
Saule un mēness paliek stāvam savās mājvietās,
kad liesmo Tavas lidojošās šautras un mirdz Tavs spīguļojošais šķēps.
Dusmās Tu pārstaigā zemi, bardzībā Tu samin svešas tautas.
Tu dodies uzbrukumā, lai izglābtu Savu tautu [...]
 
Ja vīģes koks arī neziedēs un vīnakokam nebūs ogu
un ja nepiepildās arī cerības, kādas bija liktas uz eļļas kokiem,
un arī tīrumi nesniedz nekādu barību, ja sīklopi būtu izzuduši no aplokiem
un kūtīs nebūtu arī vairs neviena liellopa,
-- tad es tomēr gribu gavilēt savam Kungam
un likt izpausties savam priekam par savu Glābēju, savu Dievu!
Jo Dievs Tas Kungs ir mans spēks
un darīs manas kājas vieglas kā kalnu kazai
un pāri maniem augstumiem rādīs man ceļu un vadīs mani.
(3.n. Habakuka dziedamā lūgšana.-

Nodziedāt stīgu mūzikas instrumenta pavadībā)
 
Ja vīģes koks
(Artis Druvietis. Dziesma. Pēc Hab.3:17-19)
 
Ja vīģes koks / nekad neuzziedēs
Un vīna kokam / ogas tā arī neienāks,
Ja nedos ražu / arī olīvas
Un visi lauki / neko ēdamu nenesīs,
Ja panīks avis / visās ganībās
Un arī staļļos / necik vēršu nebūs vairs, -
Es tomēr gavilēšu, gavilēšu / par Kungu!
Es līksmošu un priecāšos par savu / Glābēju. (4x)
 
Kungs Dievs ir mans stiprums.
Viņš dara man kājas vieglas,-
Kā kalnu stirnai veiklas tās.
Uz augstienēm / Viņš vada!
Es tomēr gavilēšu, gavilēšu / par Kungu!
Es līksmošu un priecāšos par savu / Glābēju.
Es tomēr gavilēšu, gavilēšu / par Tevi, Kungs!
Es līksmošu un priecāšos par Tevi, / Glābēj mans. (2x)
Jēzu...