Bībeles un kristīgās literatūras studija C
Aprīlis 2018
Aprīlis 2018
– Mēs esam svētie, kas grēkojam. Mūsu pozīcija Kristū ir nokārtota, droša un nemainīga. Bet mūsu rīcību ikdienā bieži pavada neveiksmes, nepaklausība, kas izjauc saskaņu ar Dievu. (Nils T.Andersons)
24. Es, nožēlojamais cilvēks! Kas mani izraus no šīs nāvei lemtās miesas? (Rom.7)
13. Viņš mūs ir izrāvis no tumsības varas un pārcēlis Sava mīļā Dēla valstībā. (Kol.1)
8. Reiz jūs bijāt tumsa, bet tagad esat gaisma savā Kungā! Dzīvojiet kā gaismas bērni. (Ef.5)
17. Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns. (2.Kor.5)
– Vai mēs varētu būt daļēji jauns un daļēji vecs radījums? Ja domā, ka esi daļēji gaisma un daļēji tumsa, reizēm svētais, bet citreiz grēcinieks, tu dzīvosi ļoti viduvēju dzīvi un maz atšķirsies no nekristieša. Tava dzīve būs nebeidzamu sakāvju pilna.
Tas tāpēc, ka neapzinies savu patieso identitāti Kristū. Pestīšanas brīdī notiek būtiska radikāla pārmaiņa – atdzimšana. Pakāpeniskas izmaiņas kristieša ikdienas dzīvē – svēttapšana – noris visu mūžu.
Jaunpiedzimšanas brīdī tu kļuvi par jaunu cilvēku. Tagad galvenais ir iemācīties harmoniski sadzīvot ar savu jauno dabu. Kristietis ir garīgs cilvēks Kristū. Ja es izvēlos atgriezties pie sava vecā, iepriekšējā dzīvesveida – tas nesaskan ar manu jauno dabu. Manī rodas pārliecība par grēku. (Nils T.Andersons)
4. Jo mēs līdz ar Viņu kristībā esam aprakti nāvē.
6. Mūsu vecais cilvēks ticis līdzi krustā sists, lai tiktu iznīcināta grēkam pakļautā miesa un lai mēs vairs nekalpotu grēkam. (Rom.6)
3. Jo jūs esat miruši, un jūsu dzīve līdz ar Kristu apslēpta Dievā. (Kol.3)
20. Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus; bet, cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani. (Gal.2)
– Pestīšanas brīdī tu tiki ievietots Kristū, kurš nomira pie krusta par taviem grēkiem. Grēks nav miris; tas joprojām ir spēcīgs un vilinošs. Bet, vecajai būtībai tiekot piesistai pie krusta, grēka vara pār tevi tika salauzta. Tev vairs nav jākalpo vai jāatsaucas grēkam.
Tu grēko, kad apzināti rīkojies neatkarīgi no Dieva – tā tu noliedz savu jauno dabu. Šāda rīcība ir jānožēlo un jāatstāj. (Nils T.Andersons)
13. Nenododiet arī savus locekļus par netaisnības ieročiem grēkam, bet nododiet sevi pašus Dievam kā tādi, kas no mirušiem kļuvuši dzīvi, un savus locekļus par taisnības ieročiem Dievam. (Rom.6)
12. Tātad, brāļi, mūs vairs nekas nesaista ar miesu, ka mums būtu jādzīvo pēc miesas;
13. jo, ja jūs pēc miesas dzīvojat, tad jums jāmirst. Bet, ja jūs Gara spēkā darāt galu miesas darbībai, tad jūs dzīvosit. (Rom.8)
16. Bet es saku: staigājiet Garā, tad jūs miesas kārību savaldīsit. (Gal.5)
2. Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs. (Rom.12)
19. Es šodien piesaucu debesis un zemi kā lieciniekus pret jums, ka lieku jūsu priekšā dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tad nu izvēlies dzīvību, ka dzīvotu gan tu, gan tavi pēcnācēji,
20. mīlēdams To Kungu, savu Dievu, paklausīdams Viņa balsij un Viņam pieķerdamies, jo Viņš ir tava dzīvība un tavu dienu garums, ka tu dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs taviem tēviem, Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam, ar zvērestu ir apsolījis dot. (5.M.30)
Atbrīvot mūs no vecās dabas bija Dieva uzdevums, bet nedzīvot pēc miesas un atstāt tās darbus – mūsu pienākums. Prāta atjaunošana un pārvēršanās Kristus līdzībā ir process visa mūža garumā. (Nils T.Andersons)
12. Kam Dēls ir, tam ir dzīvība, kam Dieva Dēla nav, tam nav dzīvības. (1.Jņ.5)
10. Bet, ja Kristus ir jūsos, tad miesa gan ir mirusi grēka dēļ, bet gars ir dzīvs taisnības dēļ. (Rom.8)
17. Jo miesas tieksmes ir pret Garu, bet Gara tieksmes ir pret miesu, jo šie divi viens otram stāv pretī, ka jūs nedarāt to, ko gribat. (Gal.5)
5. Mēs apgāžam prātojumus un visas augstprātīgās iedomas, kas paceļas pret Dieva atziņu, un uzvaram visus prātus, lai tie ir Kristum paklausīgi. (2.Kor.10)
1. Tad nu tiem, kas ir Kristū Jēzū, vairs nav nekādas pazudināšanas. (Rom.8)
22. Līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks, kas savu kārību pievilts iet bojā,
23. un jāatjaunojas savā sirdsprātā
24. un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā. (Ef.4)
9. Nemelojiet cits citam, novelciet veco cilvēku un viņa darbus.
10. Un apģērbiet jauno cilvēku, kas tiek atjaunots atziņā pēc viņa Radītāja tēla. (Kol.3)
