konspektēja M.D.
Dāvids Jongi Čo
Lūgšana - atslēga atmodai
R., Prieka Vēsts, 1995
Lūgšana - atslēga atmodai
R., Prieka Vēsts, 1995
1) Jālūdz ticībā. "Un visu, ko jūs ticībā lūgsit, to jūs dabūsit." (Mt.21:22)
2) Jāpaliek sadraudzībā ar Kristu. "Ja jūs paliekat Manī un Mani Vārdi paliek jūsos, jūs varēsit lūgt, ko gribat,- tas jums notiks." (Jņ.15:7)
3) Jābūt iekšējam skubinājumam lūgt. "Jūs lūdzat un nedabūjat, tāpēc ka ar ļaunām sirdīm lūdzat, lai to šķiestu savās kārībās." (Jēk.4:3) Mēs apzināmies, ka Dievs grib mums dot tikai to, kas ir labs, bet mūsu lūgšanu pamatā dažreiz ir tikai patmīlība. Dievs vēlas, lai tas, ko mēs lūdzam, pagodinātu Viņu.
4) Jālūdz saskaņā ar Dieva prātu! "Un šī paļāvība mums ir uz Viņu, ka zinām, ka Viņš klausa mūs, ja ko lūdzam pēc Viņa prāta. Ja zinām, ka Viņš mūs klausa, ko vien lūdzam, tad zinām, ka saņemam to, ko esam no Viņa lūguši." (1.Jņ. 5:14-15)
Dievs atbild uz mūsu lūgumiem atbilstoši savai personībai. Viņš nedod mums tieši to, ko lūdzam, bet Viņš dod pārpilnību. "Mans Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību pēc savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū." (Fil.4:19) Vienalga, kas tu arī būtu, tu vari ienest pārmaiņas! Tava dzīve var pārvērst tautu un pasauli, ja vien tu iemācīsies noslēpumu - pareizi lūgt!
Cilvēks ir radīts tā, lai viņš meklētu sadraudzību ar Dievu. Cilvēkā ir kāds tukšums, ko nevar aizpildīt nekas cits, kā tikai sadraudzība ar Dievu. Vienalga, ko cilvēki sasniegtu, tas nevar aizvietot šo sadraudzību... kas dod dzīvei vērtību, kas ir dzīves kodols. Lūgšanā mēs kaut ko izlūdzamies no Dieva un arī meklējam Viņu, mēs nākam sadraudzībā ar Viņu.
Aizlūgšana ir lūgšanas veids, kad mēs palīdzam un dalāmies ar Kristu Viņa nastā par kādu personu, apstākļiem un vajadzībām kādā pasaules vietā. Aizlūgšana ir tāda veida lūgšana, kur mēs kļūstam par Kristus ciešanu līdzdalībniekiem.
Aizlūdzēja īpašības: dievbijība, pacietība, Svētā Gara pilnums, uzticība. Aizlūgšana ir nepieciešama, lai piepildītos Dieva prāts. Tas nenozīmē, ka Dievs nebūtu spējīgs rīkoties pēc sava prāta, bet gan to, ka Viņš savu nodomu īstenošanā vēlas iesaistīt arī cilvēkus. (Zemes sāls un priesteru funkcija)
Lai garantētu kristiešu garīgās dzīves pastāvīgu izaugsmi, ir jābūt regulārai lūgšanu dzīvei. Ja pārstājam lūgt, garīgās dzīves temps pamazām kļūst lēnāks, nav dzinējspēka, lai gan kādu laiku tā virzās pēc inerces, līdz apstājas... Daudzās vietās pasaulē kristietība pārvēršas par rituālu. Kristietībai ir vājš pulss.
Ģimenes nodošanās Dievam. Kaut gan tas ir bieži citēts teiciens, tā tomēr ir patiesība, ka ģimene, kas kopā lūdz, arī kopā turas. Liekas, ka paradums pulcēties pie televizora tagad ir kopīgs visā pasaulē. Skatoties video un televīzijas programmas, ģimenēm arvien grūtāk ir atrast laiku kopīgām maltītēm, nemaz nerunājot par lūgšanām.
Pārsteidzoši pieaug precēto šķiršanās skaits. Ir vietas, kur laulības vairāk tiek šķirtas nekā noslēgtas. Ģimenēs, kur notiek šķelšanās, uzvaru guvis sātans. Kas aizsargās ģimeni no šīm cīņām? Atbilde ir viena: ģimenes lūgšanas.
Šie svētīgie brīži ģimenē lai izpaužas dziedāšanā, Bībeles lasīšanā un lūgšanā. Lūgšanu brīžos jāļauj izteikties tiem, kas vēlas, sevišķi bērniem. Tā ģimene tiek ciešāk saistīta. Tāpat kā Dievs vēlas nest mūsu nastas, tā arī mums jāmācās lūgšanā kopā ar bērniem nest viņu nastas. Kāpēc bērniem, redzot mūsu rūpju iemeslus, jāpaliek ārpus šī rūpju loka? Kā viņi zinās nest savas problēmas pie tā Kunga, ja viņi neredzēs, kā mēs to darām?
