2004
KO SAKA BĪBELE
Tematiskas citātu kopas no Datorbībeles
Sastādīja M.D.
SATURS: Bagāts žēlastībā.- Dieva apsolījumi.- Vārdu darīt.- Ticība.- Cerība.- Mīlestība.- Priecīgi un līksmi.- Miers ar jums.- Kristīgās dzīves principu alfabēts
BAGĀTS ŽĒLASTĪBĀ
Dieva žēlastība psalmos
Cik liela ir Tava žēlastība
20 Cik liela ir Tava žēlastība, ko Tu glabā tiem, kas Tevi bīstas, ko Tu parādi ļaužu priekšā tiem, kas uz Tevi cer! (Ps.31)
10 Visi Tā Kunga ceļi ir žēlastība un uzticība tiem, kas tur Viņa derību un Viņa liecības. (Ps.25)
10 Bezdievīgajiem ir daudz sāpju, bet, kas uz To Kungu cer, to Viņš ietin Savā žēlastībā. (Ps.32)
5 Viņš mīl taisnību un tiesu, zeme ir pilna Viņa žēlastības.
18 Redzi, Tā Kunga acs vēro tos, kas Viņu bīstas un cer uz Viņa žēlastību,
19 lai Viņš to dvēseles izglābtu no nāves un uzturētu viņus dzīvus bada laikā. (Ps.33)
64 Zeme ir pilna, Kungs, Tavas žēlastības… (Ps.119)
5 Jo līdz pat debesīm liela ir Tava žēlastība un līdz padebešiem Tava uzticība. (Ps.108)
12 Vienu vārdu Dievs arvienu ar uzsvaru ir teicis, un to es esmu daudzreiz dzirdējis: Dievam vienam pieder vara.
13 Un Tev, Kungs, pieder arī žēlastība, jo Tu atmaksā ikvienam pēc viņa darbiem. (Ps.62)
5 Jo Tu, Kungs, esi laipnīgs un piedod labprāt: esi bagāts žēlastībā visiem, kas Tevi piesauc.
15 Bet Tu, Visuvarenais, esi žēlsirdīgs un žēlīgs Dievs, lēnprātīgs un bagāts žēlastībā un uzticībā. (Ps.86)
8 Žēlīgs un žēlsirdīgs ir Tas Kungs, pacietīgs un pilns lēnības.
9 Tas Kungs ir labsirdīgs pret visiem, un Viņa žēlastība aptver visus Viņa radījumus. (Ps.145)
Es gavilēju un priecājos
8 Es gavilēju un priecājos par Tavu žēlastību, jo Tu esi uzlūkojis manu postu un ņēmis vērā manas dvēseles bēdas. (Ps.31)
11 Tavu taisnību es nekad neesmu noklusējis savā sirdī, es skaļi daudzināju Tavu uzticību, ka Tu esi mans palīgs. Par Tavu žēlastību un uzticību es neesmu mitējies runāt lielas draudzes priekšā.
12 Tu, ak, Kungs, nepārtrauksi Savu labvēlību pret mani, Tava žēlastība un uzticība mani sargās vienumēr! (Ps.40)
6 Kungs, Tava žēlastība sniedzas līdz debesīm un Tava uzticība līdz padebešiem.
7 Tava taisnība stāv tāpat kā Dieva kalni, Tavi tiesību pamati kā ūdeņi dziļajā pasaules jūrā. Kungs, Tu izglāb cilvēkus un lopus un Tu palīdzi viņiem.
8 Cik brīnišķa, Kungs, ir Tava žēlastība! Cilvēku bērni nāk pie Tevis un glābjas Tavu spārnu pavēnī!
9 Viņi mielojas pie Tava nama labumiem, Tu viņus dzirdini no Sava prieka strauta.
10 Jo pie Tevis ir dzīvības avots, un Tavā gaismā mēs redzam gaismu. (Ps.36)
10 Es Tev pateikšos tautu starpā, Kungs, es dziedāšu par Tevi slavas dziesmas tautu vidū,
11 jo Tava žēlastība ir liela līdz debesīm un Tava uzticība līdz padebešiem. (Ps.57)
4 Viņš sūta no debesīm man palīgu; Viņš stāv man klāt, kad mans naida pilnais vajātājs vēro pret mani savus nievājumus. (Sela.) Dievs sūta no debesīm Savu žēlastību un uzticību. (Ps.57)
17 Bet es dziedāšu par Tavu stiprumu un gavilēdams ik rītu sludināšu Tavu žēlastību, jo Tu esi bijis man par patvērumu un paspārni bēdu dienā. (Ps.59)
4 jo Tava žēlastība ir labāka par dzīvību. Manas lūpas lai Tevi slavē. (Ps.63)
20 Lai slavēts Dievs, kas nav atsacījies paklausīt manu lūgšanu, nedz novērsis Savu žēlastību no manis! (Ps.66)
5 Dziediet Dievam, muzicējiet Viņa Vārdam, sataisiet ceļu Viņam, kas pa tuksnešiem brauc,- Kungs ir Viņa vārds. Priecājieties Dieva žēlastībā un gavilējiet Viņa priekšā! (Ps.68)
2 Es dziedāšu par Tā Kunga žēlastību visos laikos, paudīšu ar savu muti Tavu uzticību radu radiem,
3 jo Tu, Kungs, esi solījis: "Uz mūžīgiem pamatiem lai būtu celta Mana žēlastības derība!" Un kā debesīm nesatricināmi ir pamati Tavai uzticībai.
15 Taisnība un tiesa ir Tava troņa pamati, žēlastība un uzticība iet Tavā priekšā. (Ps.89)
Izplet savu žēlastību, ak Kungs!
11 Izplet Savu žēlastību pār tiem, kas Tevi pazīst, un Savu taisnību pār tiem, kam skaidra sirds! (Ps.36)
3 Tu uzklausi lūgšanas, pie Tevis nāk visi mirstīgie
4 savu nepildīto solījumu dēļ; kad mūsu noziegumi mūs nospiež, tad Tu, Kungs, tos nolīdzini!
5 Svētīgs tas, ko Tu izredzi un kam Tu ļauj sev tuvoties un mājot Tavos pagalmos! Mēs tiksim bagātīgi atspirdzināti ar Tava nama, ar Tavas svētnīcas svētumu!
6 Tu mums atbildi ar lieliem brīnumu darbiem Savā taisnībā, ak, Dievs, Tu mūsu pestītājs; Tu patvērums visiem zemes galiem, uz kuru paļāvībā vēro savus skatus tālās jūras salas…
10 Tu piemeklē zemi ar svētību un dzirdini to un dari to visai bagātu: Dieva strautā ūdens papilnam. Tu liec viņu labībai un lauku augļiem labi izdoties, jo tā Tu apkop zemi.
11 Tu slacini zemes vagas, ar veldzi Tu līdzini tās arumus, Tu dari zemi mīkstu ar lietusgāzēm un svētī tās asnus.
12 Tu pušķo un vainago gadu ar Savu labumu, un Tavas pēdas pil no treknuma. (Ps.65)
6 Piemini, Kungs, Savu laipnību, Savu žēlsirdību un žēlastību, kas ir mūžīga.
7 Nepiemini manus jaunības grēkus un pārkāpumus, bet piemini mani pēc Savas žēlastības Savā lielajā laipnībā, ak, Kungs! (Ps.25)
22 Tava žēlastība, Kungs, lai paliek ar mums, jo mēs ceram uz Tevi! (Ps.33)
14 Piešķir mums rītos agri pilnā mērā Savu žēlastību, lai mēs gavilējam un priecājamies visu mūžu! (Ps.90)
41 Ak, Kungs, lai man notiek Tava žēlastība, Tava palīdzība pēc Tava vārda.
76 Tava žēlastība lai mani iepriecina, kā Tu esi solījis Savam kalpam!
77 Parādi man Savu žēlastību, ka es varu dzīvot, jo Tava bauslība ir mans prieks.
124 Parādi žēlastību Savam kalpam un māci man Tavus likumus! (Ps.119)
8 Liec man piedzīvot Tavu žēlastību jau no paša rīta, jo es paļaujos uz Tevi! Rādi man to ceļu, pa kuru man jāiet, jo es paceļu savu dvēseli uz Tevi! (Ps.143)
11 Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas cerē uz Viņa žēlastību. (Ps.147)
Viņa žēlastība paliek mūžīgi
5 Jo Tas Kungs ir laipnīgs, Viņa žēlastība paliek mūžīgi, un Viņa patiesība pastāv uz radu radiem. (Ps.100)
1 "Pateiciet Tam Kungam, jo Viņš ir laipnīgs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi!"
2 Tā lai saka tie, ko Tas Kungs atpestījis, ko Viņš ir izglābis no spaidītāja rokas
3 un sapulcinājis no visām zemēm, no rītiem un vakariem, no ziemeļiem un no jūras… (Ps.107)
1, 29 Teiciet To Kungu, jo Viņš ir mīlīgs un Viņa žēlastība paliek mūžīgi! (Ps.118)
1 Teiciet To Kungu, jo Viņš ir laipnīgs; jā, tiešām, Viņa žēlastība paliek mūžīgi! (Ps.136)
3 … Dieva žēlastība pastāv vienmēr.
10 Bet es esmu kā zaļojošs eļļas koks Dieva namā, es paļaujos uz Dieva žēlastību vienmēr un mūžīgi mūžam. (Ps.52)
8 Žēlīgs un lēnīgs ir Tas Kungs, pacietīgs un bagāts žēlastībā.
9 Viņš nesaskaņas nepaturēs mūžam un nedusmosies mūžīgi.
10 Viņš nedara mums pēc mūsu grēkiem un neatmaksā mums pēc mūsu noziegumiem,
11 jo, cik augstu ir debesis pār zemi, tik liela ir Viņa žēlastība pret tiem, kas Viņu bīstas.
12 Cik tālu ir rīti no vakariem, tik tālu Viņš atliek mūsu pārkāpumus nost no mums;
13 kā tēvs apžēlojas par bērniem, tā Tas Kungs apžēlojas par tiem, kas Viņu bīstas.
14 Jo Viņš zina, kādi radījumi mēs esam, Viņš piemin to, ka mēs esam pīšļi.
15 Cilvēks savā dzīvē ir kā zāle, viņš zied kā puķe laukā,
16 kad vējš to skar, tad tās vairs nav, un neatrod vairs pat tās vietu.
17 Bet Tā Kunga žēlastība paliek mūžīgi mūžam dzīva tajos, kas Viņu bīstas, un Viņa taisnība uz bērnu bērniem
18 tajos, kas Viņa derību sargā, neaizmirst Viņa baušļus un cenšas tos pildīt. (Ps.103)
5 Žēlīgs ir Tas Kungs un taisns, žēlsirdīgs ir mūsu Dievs! (Ps.116)
2 Jo pilna varenības Viņa žēlastība valda pār mums, un Tā Kunga uzticība paliek mūžīgi. Alelujā! (Ps.117)
4 Jo Tam Kungam ir labs prāts uz Savu tautu, Viņš bagātīgi apveltī pazemīgos ar Savu svētību. (Ps.149)
Jaunā Derība par Dieva žēlastību
3 žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus!
4 Es pateicos Dievam vienumēr jūsu dēļ par žēlastību, kas jums ir dota Kristū Jēzū. (1.Kor.1)
10 Bet no Dieva žēlastības es esmu, kas es esmu, un Viņa man dāvātā žēlastība nav bijusi veltīga, es esmu vairāk par viņiem visiem strādājis, tomēr ne es, bet Dieva žēlastība, kas ir ar mani. (1.Kor.15)
Žēlastībā atpestīts un taisnots
5 Pēc Savas gribas labā nodoma Viņš jau iepriekš nolēmis, ka mums būs Viņa bērniem būt caur Jēzu Kristu,
6 par slavu Viņa augstajai žēlastībai, ar ko Tas mūs apveltījis Savā mīļotajā Dēlā.
7 Viņā mums dota pestīšana Viņa asinīs, grēku piedošana pēc Viņa bagātās žēlastības… (Ef.1)
4 Bet Dievs, bagāts būdams žēlastībā, Savā lielajā mīlestībā, ar ko Viņš mūs ir mīlējis,
5 arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis dzīvus līdz ar Kristu: žēlastībā jūs esat izglābti!
6 Viņš iekš Kristus Jēzus un līdz ar Viņu mūs ir uzmodinājis un paaugstinājis debesīs,
7 lai nākamajos laikmetos Kristū Jēzū mums parādītu Savas žēlastības un laipnības pāri plūstošo bagātību.
8 Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana.
9 Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos. (Ef.2)
7 Bet ikvienam no mums piešķirta žēlastība tādā mērā, kādā to Kristus mums ir dāvinājis. (Ef.4)
24 Bet Dievs Savā žēlastībā tos taisno bez nopelna, sagādājis tiem pestīšanu Jēzū Kristū. (Rom.3)
16 Tādēļ no ticības, lai pamatā būtu Dieva žēlastība, lai apsolījums būtu drošs visiem pēcnācējiem, ne vien tiem, kas pakļauti bauslībai, bet arī tiem, kas seko Ābrahāma ticībai. (Rom.4)
2 Ar Viņa gādību mēs, kas ticam, esam iegājuši tai žēlastībā, kurā stāvam un teicam sevi laimīgus cerībā iemantot dievišķo godību…
15 Bet žēlastības dāvana neatbilst pārkāpumam: viena cilvēka pārkāpuma dēļ neskaitāmi ir miruši, bet Dieva žēlastība un viena cilvēka – Jēzus Kristus – nepelnītā žēlastības dāvana daudz vairāk nākusi pār šiem neskaitāmajiem.
21 lai, tāpat kā līdz šim grēks ir valdījis nāvē, turpmāk valdītu žēlastība caur taisnību uz mūžīgu dzīvību, caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. (Rom.5)
16 Tātad ne no cilvēka gribēšanas vai skriešanas, bet viss no Dieva žēlastības. (Rom.9)
6 Bet, ja pēc žēlastības, tad vairs ne no darbiem, citādi žēlastība vairs nebūtu žēlastība.
29 Jo neatceļamas ir Dieva žēlastības dāvanas un Viņa aicinājums. (Rom.11)
9 Jo jūs zināt mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, ka Viņš, bagāts būdams, ir tapis nabags jūsu dēļ, lai Viņa nabadzība kļūtu jums par bagātību. (2.Kor.8)
21 Es nenoliedzu Dieva žēlastību; jo, ja bauslībā ir taisnība, tad Kristus velti ir miris. (Gal.2)
4 Jūs esat šķirti no Kristus, ja jūs bauslībā gribat tapt taisnoti, jūs esat žēlastību pazaudējuši. (Gal.5)
14 bet pāri mēram bija mūsu Kunga žēlastība ar ticību un mīlestību, kas sakņojas Kristū Jēzū. (1.Tim.1)
9 jo Dievs ir izglābis mūs un aicinājis ar svētu aicinājumu, ne pēc mūsu darbiem, bet pēc Sava nodoma un žēlastības, kas mums dota Kristū Jēzū pirms mūžīgiem laikiem. (2.Tim.1)
11 Jo ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem. (Tit.2)
5 Viņš mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc Savas žēlsirdības, ar mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā,
6 ko Viņš bagātīgi pār mums izlējis caur Jēzu Kristu, mūsu Pestītāju,
7 lai, Viņa žēlastībā taisnoti, mēs kļūtu cerētās mūžīgās dzīvības mantinieki. (Tit.3)
16 Tāpēc pieiesim bez bailēm pie žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un atrastu žēlastību, palīdzību īstā laikā. (Ebr.4)
Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību (Mt.5:7)
16 Jo no Viņa pilnības mēs visi esam dabūjuši žēlastību un atkal žēlastību. (Jņ.1)
8 Dievs var jums bagātīgi dot visādu žēlastību, ka jums arvienu ir pilnīga iztikšana un vēl pietiekoši paliek pāri labiem darbiem. (2.Kor.9)
9 Un Viņš ir sacījis: “Tev pietiek ar Manu žēlastību; jo Mans spēks nespēkā varens parādās.” (2.Kor.12)
29 jo jums dota žēlastība ne vien uz Kristu ticēt, bet arī par Viņu ciest. (Fil.1)
16 Bet Viņš pats, mūsu Kungs Jēzus Kristus, un Dievs, mūsu Tēvs, kas mūs ir mīlējis un Savā žēlastībā mums devis mūžīgo iepriecu un labu cerību,
17 lai iepriecina jūsu sirdis un lai dara jūs stiprus ikvienā labā darbā un vārdā. (2.Tes.2)
1 Tad nu tu, mans bērns, topi spēcīgs žēlastībā, kas Kristū Jēzū. (2.Tim.2)
12 Tā runājiet un tā dariet kā tādi, ko tiesās svabadības likums,
13 jo tiesa ir bez žēlastības tam, kas neparāda žēlastību. Žēlastība nebēdā par tiesu! (Jēk.2)
6 Toties Viņš dod lielāku žēlastību; tādēļ raksti saka: Dievs stājas pretim lepniem, bet pazemīgiem dod žēlastību. (Jēk.4)
// Viņš izsmies smējējus, bet nelaimīgajiem Viņš piešķirs Savu žēlastību. (Sal.pam.3:34)
10 Kādu katrs dāvanu saņēmis, ar to kalpojiet cits citam kā labi dažāda veida Dieva žēlastības namturi. (1.Pēt.4)
18 Bet audziet mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus žēlastībā un atziņā! Viņam lai ir gods tagad un līdz mūžības dienai! (2.Pēt.3)
DIEVA APSOLĪJUMI
Noam
18 Bet ar tevi Es celšu derību. Tu iesi šķirstā, tu, tavi dēli, tava sieva un tavu dēlu sievas līdz ar tevi. (1.M.6)
9 "Redzi, Es tagad ceļu Savu derību ar jums un ar jūsu pēcnācējiem pēc jums,
10 arī ar visiem dzīviem radījumiem, kas pie jums: ar putniem, lopiem un visiem zemes zvēriem, kas pie jums; ar visiem, kas iznākuši no šķirsta, ar ikvienu zemes zvēru.
11 Es ceļu Savu derību ar jums, ka visa radība vairs netiks izdeldēta ūdens plūdos un ka plūdi vairs nemaitās zemi."
12 Tad Dievs sacīja: "Šī ir Mana derības zīme, ko Es celšu starp Sevi un jums un ikvienu dzīvu radījumu, kas ir ar jums, uz mūžu mūžiem.
13 Savu varavīksni Es lieku padebešos, tā lai ir par derības zīmi starp Mani un pasauli.
14 Ja Es ar mākoņiem pārklāšu zemi un padebešos parādīsies varavīksne,
15 tad Es pieminēšu Savu derību, kas ir starp Mani un jums un ikvienu dzīvu radījumu, ikvienu miesu; un ūdeņi nekad vairs nekļūs par plūdiem, kas visu radību izdeldēs.
16 Kad varavīksne pacelsies mākoņos un Es to ieraudzīšu, tad Es arī pieminēšu mūžīgo derību starp Dievu un ikvienu dzīvu radījumu, ikvienu miesu, kāda vien ir pasaulē."
17 Un Dievs sacīja Noam: "Tā ir derības zīme, ko Es ceļu starp Sevi un ikvienu radību, kāda vien ir pasaulē." (1.M.9)
Ābrahāmam
1 Un Tas Kungs sacīja uz Ābrāmu: "Izej no savas zemes, no savas cilts un no sava tēva nama uz zemi, kuru Es tev rādīšu.
2 Un Es tevi darīšu par lielu tautu, Es tevi svētīšu un darīšu lielu tavu vārdu, un tu būsi par svētību.
3 Es svētīšu tos, kas tevi svētī, un nolādēšu tos, kas tevi nolād, un tevī būs svētītas visas zemes ciltis."
4 Un Ābrāms izgāja, kā Tas Kungs to viņam bija sacījis, un līdz ar viņu izgāja Lats. Bet Ābrāms, izejot no Hāranas, bija septiņdesmit piecus gadus vecs.
7 Un Tas Kungs parādījās Ābrāmam un sacīja: "Taviem pēcnācējiem Es došu šo zemi." Un viņš uzcēla tur altāri Tam Kungam, kas viņam bija parādījies. (1.M.12)
14 Un Tas Kungs teica Ābrāmam pēc tam, kad Lats no viņa bija šķīries: "Pacel savas acis un raugies no tās vietas, kur tu atrodies, uz ziemeļiem un dienvidiem, uz austrumiem un rietumiem,
15 jo visas tās zemes, ko Es tev rādu, Es uz mūžīgiem laikiem došu tev un taviem pēcnācējiem.
16 Un Es darīšu tavus pēcnācējus itin kā zemes pīšļus; ja kāds var saskaitīt zemes pīšļus, tas arī tavus pēcnācējus varēs saskaitīt.
17 Celies, pārstaigā zemi tās garumā un platumā, jo tev Es gribu to dot." (1.M.13)
13 Un Viņš sacīja uz Ābrāmu: "Piemini, zināt zini, ka tavi pēcnācēji būs svešinieki zemē, kas tiem nepieder, un viņi tiem vergos, un viņus pazemos četri simti gadu.
14 Bet arī to tautu, kas tos verdzinās, Es tiesāšu; pēc tam tie izies ar lielu mantību.
15 Bet tu noiesi mierā pie saviem tēviem; un tu tiksi apglabāts sirmā vecumā.
16 Un ceturtā paaudze atgriezīsies šeit, jo amoriešu grēku mērs vēl nav pilns." (1.M.15)
1 Un Ābrāmam bija deviņdesmit deviņi gadi, kad Tas Kungs atklājās Ābrāmam un sacīja uz viņu: "Es esmu tas visuvarenais Dievs, staigā sava Dieva priekšā, tad tu būsi taisns.
2 Un Es celšu derību starp Sevi un tevi, un Es tevi vairodams vairošu."
3 Tad Ābrāms nometās uz sava vaiga, un Dievs sacīja uz viņu:
4 "Mana derība ar tevi ir šī: tu būsi par tēvu daudzām tautām.
5 Un tavu vārdu turpmāk nebūs saukt: Ābrāms, bet tavam vārdam būs būt: Ābrahāms, jo par daudzu tautu tēvu Es tevi esmu nolicis.
6 Un Es tevi darīšu ļoti auglīgu, un daudzām tautām un ķēniņiem būs nākt no tevis.
7 Un Es uzcelšu Savu derību starp Sevi un starp tevi un taviem pēcnācējiem pēc tevis, uz cilšu ciltīm par mūžīgu derību un būšu par Dievu tev un taviem pēcnācējiem pēc tevis.
8 Un Es tev un taviem pēcnācējiem došu šo zemi, kurā tu miti kā svešinieks, visu Kānaāna zemi par mūžīgu īpašumu; un Es tiem būšu par Dievu."
9 Un Dievs sacīja uz Ābrahāmu: "Bet tu sargā Manu derību, tāpat tavi pēcnācēji uz cilšu ciltīm pēc tevis.
10 Bet tā ir Mana derība starp Mani un tevi un taviem pēcnācējiem pēc tevis, ka jātop apgraizītam ikvienam vīram.
11 Un apgraizītai jātop jūsu miesas priekšādai, un tā lai ir derības zīme starp Mani un starp jums.
12 Astoņu dienu vecumā ikviens no vīriešu kārtas jūsu vidū lai top apgraizīts uz cilšu ciltīm; ikviens, kas mājās dzimis, un ikviens, ko tu par savu naudu esi pircis no visiem tiem svešinieku bērniem, kas nav no taviem pēcnācējiem.
13 Patiesi, apgraizītiem jātiek visiem, kas tavā namā dzimuši un kas par naudu ir pirkti; lai Mana derība pie jūsu miesām ir mūžīga derība.
14 Bet neapgraizītais no vīriešu kārtas, kam miesas priekšāda nav apgraizīta, tā dzīvība ir izdzēsta no viņa tautas, Manu derību tas ir lauzis." (1.M.17)
19 Un Dievs sacīja: "Nē, Sāra, tava sieva, dzemdēs dēlu, un tu sauksi viņa vārdu: Īzāks, un Es celšu Savu derību ar viņu par mūžīgu derību ar viņa pēcnācējiem pēc viņa.
20 Bet par Ismaēlu Es tevi esmu uzklausījis; Es svētīšu arī viņu; Es likšu tam būt auglīgam un viņu ļoti, ļoti vairošu; divpadsmit valdnieki viņam tiks dzemdēti; un Es viņu darīšu par lielu tautu.
21 Bet Savu derību Es celšu ar Īzāku, ko tev dzemdēs Sāra šinī laikā nākamajā gadā." (1.M.17)
Ābrahāma svētību kopsavilkums
17 Es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes, kā smiltis jūras malā.
18 Un tavi pēcnācēji iekaros tavu ienaidnieku vārtus. Un tavos pēcnācējos tiks svētītas visas zemes tautas, tāpēc ka tu esi paklausījis Manai balsij." (1.M.22)
Īzākam
2 Un Tas Kungs parādījās viņam un sacīja: "Nenoej uz Ēģiptes zemi; dzīvo tanī zemē, par kuru Es tev sacīšu.
3 Dzīvo kā svešinieks šinī zemē, un Es būšu ar tevi, un Es tevi svētīšu. Tev un taviem pēcnācējiem Es došu visas šīs zemes, un Es piepildīšu to derību, kuru Es tavam tēvam Ābrahāmam ar zvērestu esmu apsolījis.
4 Un Es vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes un došu taviem pēcnācējiem visas šīs zemes, un tavos pēcnācējos visas zemes tautas tiks svētītas,
5 tāpēc ka Ābrahāms Manai balsij paklausīja un turēja Manus norādījumus un Manas pavēles, Manus likumus un Manu bauslību." (1.M.26)
Jēkabam
13 Un redzi, Tas Kungs stāvēja (kāpņu) augšgalā un sacīja: "Es esmu Tas Kungs, tava tēva Ābrahāma Dievs un Īzāka Dievs! To zemi, uz kuras tu guli, Es došu tev un taviem pēcnācējiem.
14 Un tavi pēcnācēji būs kā zemes pīšļi, un tu izpletīsies uz rietumiem un austrumiem, uz ziemeļiem un dienvidiem, un tevī un tavos pēcnācējos visas zemes tautas būs svētītas.
15 Un redzi, Es esmu ar tevi, un Es tevi pasargāšu it visur, kur tu ej, un Es likšu tev atgriezties šinī zemē, jo Es tevi neatstāšu, līdz kamēr izdarīšu, ko Es esmu tev sacījis." (1.M.28)
Savai tautai
2 Un Dievs runāja uz Mozu un sacīja: "Es esmu Tas Kungs.
3 Es esmu parādījies Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam kā visuvarenais Dievs, bet Savu īsto vārdu, Tas Kungs, Es netiku darījis viņiem zināmu.
4 Es esmu cēlis Savu derību ar viņiem, lai viņiem dotu Kānaāna zemi, to zemi, kurā viņi kā svešinieki dzīvojuši.
5 Es arī esmu dzirdējis Israēla bērnu nopūtas, tāpēc ka ēģiptieši viņus verdzina, un Es esmu pieminējis Savu derību.
6 Tāpēc saki Israēla bērniem: Es esmu Tas Kungs un izvedīšu jūs no Ēģiptes jūga, un izglābšu jūs no vergošanas, un atpestīšu jūs ar izstieptu roku un ar lielām tiesām.
7 Un Es ņemšu jūs Sev par tautu un būšu jums par Dievu, un jūs zināsit, ka Es esmu jūsu Dievs Tas Kungs, kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes.
8 Un Es jūs ievedīšu tanī zemē, pār kuru Es esmu izstiepis Savu roku, lai to dotu Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam; un Es došu jums to par īpašumu, Es, Tas Kungs." (2.M.6)
4 jūs esat redzējuši, ko Es esmu darījis ēģiptiešiem un kā Es jūs esmu nesis uz ērgļa spārniem un esmu jūs pie Sevis atvedis.
5 Bet tagad, ja jūs uzklausīsit Manu balsi un turēsit Manu derību, tad jūs Man būsit par īpašumu visu tautu vidū, jo Man pieder visa pasaule.
6 Un jūs būsit Man par priesteru un ķēniņu valsti un par svētu tautu. Šos vārdus tev būs teikt Israēla bērniem." (2.M.19)
25 Bet tev būs kalpot Tam Kungam, savam Dievam, tad Viņš svētīs tavu maizi un tavu ūdeni; un Es novērsīšu visas tavas slimības.
26 Un tev nebūs sievu tavā zemē, kas nelaikā dzemdē vai ir neauglīgas; Es darīšu pilnu tavu dienu skaitu.
27 Savas briesmas Es sūtīšu tev pa priekšu un sacelšu izbailes ikvienā tautā, pie kurām tu nāksi, un visiem taviem ienaidniekiem Es likšu bēgt. (2.M.23)
7 Tad viņš (Mozus) ņēma derības grāmatu un to lasīja skaļā balsī tautai priekšā, un tie teica: "Visu, ko Tas Kungs ir runājis, mēs darīsim un pildīsim." (2.M.24)
Derības atjaunošana un turēšana
10 Tad Viņš sacīja: "Redzi, Es esmu tas, kas noslēdz derību, un Savas tautas priekšā Es darīšu brīnumus, kādi nav notikuši nekur visā zemes virsū un nevienā tautā, ka visa tauta, kuras vidū tu atrodies, redz Tā Kunga darbus, jo vareni būs tie darbi, kurus Es tavā vidū darīšu.
11 Ņem to vērā, ko Es tev šodien pavēlu: redzi, Es padzīšu amoriešus, kānaāniešus, ferisiešus, hetiešus, hīviešus un jebusiešus tavā priekšā.
12 Sargies noslēgt derību ar tās zemes iedzīvotājiem, kuru zemē tu nāc, ka tas nekļūst par slazda valgu tavā vidū.
13 Izpostiet viņu altārus un salauziet viņu elku stabus, un nocērtiet viņu elku kokus.
14 Un nepielūdz citu dievu, jo Tas Kungs, kura vārds: Dusmotājs, ir dusmīgs Dievs. (2.M.34)
29 Bet tad no turienes jūs meklēsit To Kungu, savu Dievu, un to atradīsit, kad jūs Viņu meklēsit ar visu savu sirdi un ar visu savu dvēseli.
30 Un, kad tu būsi bēdās un visas šīs ciešanas tevi nākotnē skars, tad tu atgriezīsies pie Tā Kunga, sava Dieva, un tu klausīsi Viņa balsi.
31 Jo Tas Kungs, tavs Dievs, ir žēlsirdīgs Dievs, Viņš tevi neatstās un tevi neizdeldēs, un neaizmirsīs derību, ko Viņš taviem tēviem ar zvērestu ir apstiprinājis. (5.M.4)
9 Tad nu tev būs atzīt, ka Tas Kungs, tavs Dievs, ir Dievs, kas ir uzticīgs Dievs un kas derību tur un dara žēlastību tiem līdz tūkstošam augumam, kuri Viņu mīl un tur Viņa baušļus. (5.M.7)
9 Tad nu turiet šos derības vārdus, dariet tos, ka jums labi veiktos visā, ko vien jūs darīsit. (5.M.29)
Pravieši par jauno derību
3 Piegrieziet Man savu ausi un nāciet pie Manis! Uzklausait, tad atspirgs jūsu dvēsele! Es jums celšu mūžīgu derību, tas ir Dāvidam dotais Manas žēlastības apsolījums. (Jes.55)
31 "Redzi, nāks dienas," saka Tas Kungs, "kad Es slēgšu jaunu derību ar Israēla namu un ar Jūdas namu,
32 ne tādu derību, kādu Es citkārt slēdzu ar jūsu tēviem, kad Es tos ņēmu pie rokas un izvedu no Ēģiptes zemes. Šo derību tie ir pārkāpuši, kaut gan Man bija noteikšana pār tiem, tā saka Tas Kungs.
33 Nē, šāda būs derība, ko Es slēgšu ar Israēla namu pēc šīm dienām, tā saka Tas Kungs, Es iedēstīšu Savu bauslību viņos pašos, Es to rakstīšu viņu sirdīs, un Es būšu viņu Dievs, un tie būs Mana tauta.
34 Tad nemācīs vairs draugs draugu un brālis brāli, sacīdams: atzīstiet To Kungu! - jo visi Mani pazīs, lielie un mazie, tā saka Tas Kungs, jo Es piedošu viņu noziegumus un nepieminēšu vairs viņu grēku!" (Jer.31)
26 Es slēgšu ar tiem miera derību, tā būs mūžīga derība. Es tiem likšu dzīvot uz vietas, vairošu tos un atstāšu Savu svētnīcu viņu vidū mūžīgi.
27 Mans mājoklis būs pie tiem, Es būšu viņu Dievs, un tie būs Mana tauta. (Ec.37)
Jēzus par jauno derību
27 Un Viņš ņēma biķeri, pateicās un deva to tiem, un sacīja: "Dzeriet visi no tā.
28 Jo tās ir Manas jaunās derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai. (Mt.26)
23… Tas Kungs tanī naktī, kad tas tapa nodots,
24 ņēma maizi, pateicās, pārlauza un sacīja: ņemiet, ēdiet. Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota; to dariet Mani pieminēdami, -
25 tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena un sacīja: šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs. To dariet, cikkārt jūs to dzerat, Mani pieminēdami. (1.Kor.11)
Apustuļi skaidro
6 …Viņš (Jēzus) ir labākas derības starpnieks, kas uz labākiem apsolījumiem dibināta.
7 Jo, ja pirmā būtu bijusi bez trūkuma, tad nemeklētu vietu otrai.
8 Jo, tos norādams, Viņš saka: redzi, nāk dienas, Tas Kungs saka, kad Es celšu jaunu derību ar Israēla namu un ar Jūdas namu,
9 ne pēc tās derības parauga, ko Es esmu cēlis viņu tēviem tai dienā, kad Es viņu rokas satvēru, lai viņus izvestu no Ēģiptes zemes, jo viņi paši nav palikuši Manā derībā, un Es esmu viņus pametis, saka Tas Kungs.
10 Šī ir tā derība, ko Es celšu Israēla namam pēc šīm dienām, saka Tas Kungs, Es likšu Savus baušļus viņu prātā un tos rakstīšu viņu sirdīs un būšu viņiem par Dievu, un viņi Man būs par tautu.
11 Un viņi nemācīs katrs savu tuvāko un brālis brāli, sacīdami: atzīsti To Kungu, - jo visi Mani pazīs no mazā līdz lielajam viņu starpā.
12 Jo Es būšu žēlīgs viņu netaisnībām un viņu grēkus vairs nepieminēšu. (Ebr.8)
15 Un tādēļ Viņš (Jēzus) ir Jaunās Derības starpnieks, lai, pēc tam kad Viņš nāvē sagādājis atpestīšanu no pirmās derības laikā izdarītajiem pārkāpumiem, aicinātie saņemtu apsolīto mūžības mantojumu. (Ebr.9)
Dievs ir uzticams
19 Dievs nav cilvēks, kas melotu, nedz cilvēka bērns, ka Viņam kaut kas būtu jānožēlo. Vai Viņš ko teiktu un nedarītu, vai Viņš ko sacītu un tas nekļūtu īstenība? (Bileāms – 4.M.23)
9 Tad nu tev būs atzīt, ka Tas Kungs, tavs Dievs, ir Dievs, kas ir uzticīgs Dievs un kas derību tur un dara žēlastību tiem līdz tūkstošam augumam, kuri Viņu mīl un tur Viņa baušļus. (5.M.7)
35 Savu derību Es nepadarīšu par neesošu, nedz grozīšu to, kas nācis pār manām lūpām. (Ps.89)
13 Tava valstība ir uz mūžīgiem laikiem, un Tava valdīšana paliek uz radu radiem. Uzticamības pilns ir Tas Kungs Savos vārdos un svēts visā Savā rīcībā. (Ps.145)
10 Lai arī kalni atkāptos un pakalni sakustētos, bet Mana žēlastība neatkāpsies no tevis un Mana miera derība nešķobīsies," saka Tas Kungs, tavs apžēlotājs. (Jes.54)
6 "Jo Es esmu Tas Kungs, un Es nepārveidojos, un jums, Jēkaba bērniem, vēl nebūs būt pagalam. (Mal.3)
24 Jūsu aicinātājs ir uzticams. Viņš būs arī darītājs. (1.Tes.5)
23 Turēsimies nešaubīgi pie cerības apliecināšanas, jo uzticams ir Tas, kas apsolījis. (Ebr.10)
Apsolījuma bērni
6 un tad Viņš teica: "Tas ir par maz, ka tu esi Mans kalps, lai atjaunotu Jēkaba ciltis un atvestu atpakaļ izglābtos Israēla bērnus. Nē! Es padaru tevi arī par gaismu citām tautām, ka tu būtu Manas pestīšanas nesējs līdz pasaules galam." (Jes.49)
11 Bet Es jums saku, ka daudzi nāks no rīta un vakara puses un sēdēs ar Ābrahāmu, Īzāku un Jēkabu Debesu valstībā. (Mt.8)
28 Jo nevis tas ir jūds, kas ārīgi ir tāds; ne arī tā ir apgraizīšana, kas redzama ārīgi pie miesas.
29 Bet tas ir jūds, kam ir iekšēja, sirds apgraizīšana, garā un nevis burtā, tādam atzinība ir ne no cilvēkiem, bet no Dieva. (Rom.2)
11 Bet apgraizīšanas zīmi viņš (Ābrahāms) saņēma kā zīmogu ticības taisnībai, kas bija pirms apgraizīšanas, tā kļūdams par tēvu visiem, kas tic, būdami bez apgraizīšanas, tā ticība tiem tiek pielīdzināta par taisnību.
13 Tātad nevis bauslībā dibināts Ābrahāmam vai viņa pēcnācējiem dotais solījums, ka viņš iemantos pasauli, bet ticības taisnībā.
14 Jo, ja bauslības kalpi ir tie, kas manto, tad mūsu ticība zaudē savu saturu, un apsolījums paliek nepildīts.
15 Jo bauslībai seko dusmība. Bet, kur nav bauslības, tur nav arī pārkāpuma.
16 Tādēļ no ticības, lai pamatā būtu Dieva žēlastība, lai apsolījums būtu drošs visiem pēcnācējiem, ne vien tiem, kas pakļauti bauslībai, bet arī tiem, kas seko Ābrahāma ticībai. Viņš ir mūsu visu tēvs
17 tā Dieva priekšā, kam viņš ticēja, kas mirušos dara dzīvus un sauc vārdā to, kas vēl nav, it kā tas jau būtu. Tāpēc arī ir rakstīts: daudzām tautām Es tevi esmu cēlis par tēvu. (Rom.4)
8 Tas jāsaprot tā: nevis miesīgie bērni ir Dieva bērni, bet apsolījuma bērni tiek atzīti par Viņa dzimumu.
24 Par tādiem Viņš mūs ir aicinājis, ne vien no jūdu, bet arī no pagānu vidus,
25 kā jau Hozejas grāmatā teikts: Es saukšu par Savu tautu to, kas nav Mana tauta, un Savu nemīļoto par mīļoto. (Rom.9)
12 Šai ziņā nav starpības starp jūdu un grieķi: jo pār visiem ir tas pats Kungs, kas parāda Savu bagātību visiem, kas Viņu piesauc. (Rom.10)
11 Es jautāju tālāk: vai viņi (jūdi) paklupuši, lai ietu bojā? Nebūt ne. Ar viņu apgrēcību pestīšana nākusi pie pagāniem, lai viņus mudinātu uz sacensību.
25 Es jūs, brāļi, negribu atstāt neziņā par šo noslēpumu, lai jūs nekļūtu pašgudri, proti, ka vienai Israēla daļai sirds tikusi nocietināta, līdz kamēr pasaules tautas visā pilnībā būs iegājušas.
30 Jo, kā jūs kādreiz esat bijuši nepaklausīgi Dievam, bet tagad viņu nepaklausības dēļ esat piedzīvojuši žēlastību,
31 gluži tāpat viņi tagad kļuvuši nepaklausīgi jūsu apžēlošanas labā, lai pēc tam paši tiktu apžēloti. (Rom.11)
6 Jau Ābrahāms "ticēja Dievam, un to viņam pielīdzināja par taisnību".
7 Tātad atzīstiet, ka tie, kas tic, ir Ābrahāma bērni.
26 Jūs jau visi ticēdami uz Jēzu Kristu esat Dieva bērni.
29 Bet, kad jūs piederat Kristum, tad jūs esat Ābrahāma dzimums, mantinieki pēc apsolījuma. (Gal.3)
28 Jūs, brāļi, esat apsolījuma bērni kā Īzāks. (Gal.4)
6 Jo Kristū Jēzū nedz apgraizīšana ko spēj, nedz neapgraizīšana, bet ticība, kas darbojas mīlestībā. (Gal.5)
13 Bet tagad jūs esat Kristū Jēzū; jūs, kas kādreiz bijāt tālu, Kristus asinīs esat kļuvuši tuvi.
19 Tātad jūs tagad vairs neesat svešinieki un piedzīvotāji, bet vienas valsts pilsoņi ar svētajiem un Dieva saime,
20 nams, uzcelts uz apustuļu un praviešu pamata, kura stūra akmens ir Kristus Jēzus. (Ef.2)
6 Proti, ka, evaņģēlijam nākot, pagāni Jēzū Kristū līdzi kļuvuši par apsolījuma mantiniekiem, par vienas miesas locekļiem un dalībniekiem. (Ef.3)
11 Tur vairs nav ne grieķa, ne jūda, ne apgraizīšanas, ne neapgraizīšanas, ne barbara, ne skita, ne verga, ne brīvā, bet viss un visos - Kristus. (Kol.3)
1 Bet tagad saka Tas Kungs, kas tevi radījis, Jēkab, un tevi veidojis, Israēl: "Nebīsties, jo Es tevi atpestīju; Es tevi saucu tavā vārdā, tu esi Mans!
2 Kad tu iesi caur ūdeņiem, Es būšu pie tevis, un caur straumēm, tās tevi nepārplūdinās; kad tu iesi caur uguni, tu nesadegsi, uguns liesmas tev nekaitēs!
3 Jo Es, Tas Kungs, tavs Dievs, Israēla Svētais, esmu tavs glābējs. Es atdodu Ēģipti par tavu atpirkšanas maksu, tāpat arī Etiopiju un Sabu Es dodu par tevi.
4 Tādēļ ka tu esi dārgs un vērtīgs Manās acīs, Es dodu zemes par tavu izpirkšanu un tautas atlīdzībai par tavu dvēseli.
5 Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! No rīta puses Es atvedīšu atpakaļ tavus tautas brāļus un no vakariem sapulcināšu tavus piederīgos.
6 Es sacīšu ziemeļiem: atsvabiniet tos! Un dienvidiem Es teikšu: neaizturiet tos! Atvediet Manus dēlus no tālienes un Manas meitas no zemes galiem,
7 visus, kas nosaukti Manā Vārdā un ko Es esmu radījis Sev par godu, visus, ko Es esmu veidojis un uzturējis!" (Jes.43)
ESIET VĀRDA DARĪTĀJI
Svētie Raksti par ticību un darbiem
Jēzus par darbiem
24 Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints.
25 Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints.
26 Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un nedara, pielīdzināms ģeķim, kas savu namu cēlis uz smiltīm.
27 Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās namam virsū, tad tas sabruka; un posts bija liels. (Mt.7)
16 Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs. (Mt.5)
27 Bet jums, Saviem klausītājiem, Es saku: mīliet savus ienaidniekus, darait labu tiem, kas jūs ienīst. (Lk.6)
27 Un tas atbildēja un sacīja: "Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu."
28 Viņš tam sacīja: "Tu pareizi esi atbildējis; dari to un tu dzīvosi." (Lk.10)
39 Tie Viņam atbildēja: "Mūsu tēvs ir Ābrahāms." Jēzus viņiem saka: "Ja jūs esat Ābrahāma bērni, darait Ābrahāma darbus! (Jņ.8)
Jēkaba vēstule mudina uz darbiem
No mutiskas ticības apliecināšanas pievērsieties dzīvai un aktīvai ticībai… Atgriezieties: nemēģiniet attaisnoties ar dievbijīgu pārgudrību, kas rada nepārvaramu plaisu starp ticību un darbiem, uzskatot tos par dažādām dāvanām – ticība vieniem, darbi citiem; tas reducē ticību uz kailām intelektuālām zināšanām par Dievu; šāda ticība piemīt arī dēmoniem…
Pievērsieties dzīvajai ticībai, kam ir jāapliecina sevi darbos, ticībai, kas taisno, jo pilnībā velta cilvēku viņa Dievam un tādēļ ir darbīga ticība, tāda, kāda bija Ābrahāmam… (M. Francmans)
22 Bet esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami. (Jēk.1)
14 Ko tas palīdz, mani brāļi, ja kāds teic, tam esot ticība, bet tam nav darbu? Vai ticība viņu var izglābt?
15 Ja brālis vai māsa ir kaili un tiem trūkst dienišķas barības,
16 bet kāds no jums viņiem teiktu: ejiet ar mieru, sildieties un baudiet barību, - bet nedotu viņiem to, kas miesai vajadzīgs, ko tas palīdz?
17 Tāpat arī ticība, ja tai nav darbu, tā pati par sevi ir nedzīva.
18 Bet gan kāds teiks: tev ir ticība, un man ir darbi. - Parādi man savu ticību bez darbiem, un es tev parādīšu ticību no saviem darbiem.
19 Tu tici, ka ir viens Dievs, tu dari labi; arī ļaunie gari tic un dreb.
20 Bet vai tu gribi zināt, tukšais cilvēk, ka ticība bez darbiem ir nedzīva?
26 Līdzīgi kā miesa bez gara ir nedzīva, tāpat arī nedzīva ir ticība bez darbiem. (Jēk.2)
Darbi nav taisnošanas līdzeklis
16 Zinādami, ka neviens cilvēks netop taisnots pēc bauslības darbiem, bet ticībā Jēzum Kristum, arī mēs kļuvām ticīgi Kristum Jēzum, lai taptu taisnoti Kristus ticībā un ne pēc bauslības darbiem, jo pēc bauslības darbiem neviens cilvēks nekļūst taisnots. (Gal.2)
20 Jo ar bauslības darbiem neviens cilvēks nevar kļūt taisnots Viņa priekšā.
28 Jo mēs spriežam, ka cilvēks tiek taisnots ticībā, neatkarīgi no bauslības darbiem. (Rom.3)
Ko nu tālāk?
15 Ko nu tālāk? Vai lai grēkojam, tāpēc ka neesam padoti bauslībai, bet žēlastībai? Nekādā ziņā ne!
22 Bet tagad, kad jūs esat atsvabināti no grēka un esat kļuvuši par Dieva kalpiem, jūsu ieguvums ir svēttapšana un tās gals - mūžīga dzīvība. (Rom.6)
4 Tāpat arī jūs, mani brāļi, līdz ar miesīgo Kristu esat nonāvēti bauslībai un piederat citam, Tam, kas uzmodināts no mirušiem. Tāpēc nesīsim augļus Dievam! (Rom.7)
13 jo, ja jūs pēc miesas dzīvojat, tad jums jāmirst. Bet, ja jūs Gara spēkā darāt galu miesas darbībai, tad jūs dzīvosit. (Rom.8)
Darbi kā priecīga atbilde uz saņemto žēlastību
Kristieša dzīvi veido tapšana, nevis esamība, cīņa, nevis uzvara, attaisnošana, nevis taisnība, cenšanās saprast, nevis saprašana, šķīstīšanās, nevis šķīstums.
Piepildīt bauslību nozīmē darīt tās darbus ar prieku un mīlestību, labprātīgi, bez bauslības spiediena dzīvot dievbijībā un tikumībā, it kā bauslības un soda nemaz nebūtu. (M. Luters)
1 Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva žēlsirdības vārdā nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tā lai ir jūsu garīgā kalpošana.
2 Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.
11 Savā darbā neesiet kūtri, esiet dedzīgi garā, gatavi kalpot Tam Kungam,
12 priecīgi cerībā, pacietīgi bēdās, neatlaidīgi savās lūgšanās.
13 Palīdziet svētajiem viņu vajadzībās, centieties parādīt viesmīlību!
14 Svētījiet tos, kas jūs vajā, svētījiet un nenolādiet!
15 Priecājieties ar priecīgajiem, raudiet ar tiem, kas raud. (Rom.12)
1 Tā kā mums ir tādi apsolījumi, mani mīļie, tad šķīstīsimies no visiem miesas un gara traipiem un tapsim pilnīgi svēti Dieva bijībā. (2.Kor.7)
16 Bet es saku: staigājiet Garā, tad jūs miesas kārību savaldīsit.
25 Ja dzīvojam Garā, tad arī staigāsim Garā. (Gal.5)
4 Bet ikviens lai pārbauda pats savus darbus, tad viņam pašam būs prieks un viņš nelielīsies citu priekšā.
7 Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.
8 Proti, kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet, kas sēj Garā, tas pļaus no Gara mūžīgo dzīvību.
9 Tad nu nepiekusīsim, labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim.
10 Tad nu, kamēr mums ir laiks, darīsim labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem. (Gal.6)
10 Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu. (Ef.2)
10 Beidzot - topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā.
11 Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. (Ef.6)
27 Tikai dzīvojiet tā, kā tas ir Kristus evaņģēlija cienīgi… ka jūs stāvat vienā Garā, vienprātīgi kopā cīnīdamies par evaņģēlija ticību, nekādā lietā nebīdamies no pretinieku draudiem. (Fil.1)
12 …gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti. (Fil.2)
10 Tad jūsu dzīve būs mūsu Kunga cienīga un Viņam viscaur patīkama, un jūs nesīsit augļus ar visāda veida labiem darbiem un pieaugsit Dieva atziņā. (Kol.1)
6 Tad nu Kristu Jēzu pieņēmuši, dzīvojiet Viņā,
7 sakņodamies Viņā, augdami Viņā, stipri kļūdami ticībā, kurā esat mācīti, pāri plūzdami savā pateicībā! (Kol.2)
1 Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas.
2 Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām.
23 Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem. (Kol.3)
1 Beidzot, brāļi, mēs lūdzam un pamācām Kungā Jēzū: topiet aizvien pilnīgāki. (1.Tes.4)
Novērtēti pēc darbiem
2 Es zinu tavus darbus un pūles, tavu pacietību un ka tu nevari panest ļaunus cilvēkus un esi pārbaudījis tos, kas saucas par apustuļiem, bet nav, un esi atradis tos par melkuļiem.
3 Tev ir pacietība, tu esi grūtumu nesis Mana Vārda dēļ un neesi piekusis.
4 Bet Man pret tevi ir tas, ka tu esi atstājis savu pirmo mīlestību.
5 Tad nu pārdomā, no kā tu esi atkritis; atgriezies un dari pirmos darbus. Bet, ja ne, tad Es nākšu pie tevis un nostumšu tavu lukturi no tā vietas, ja tu neatgriezīsies. (Atkl.2; Līdzīgi arī citās vēstulēs draudzēm – 3.nod.)
5 Un uzceliet no sevis pašiem kā dzīviem akmeņiem garīgu namu un topiet par svētu priesteru saimi, nesot garīgus upurus, kas Dievam ir patīkami, caur Jēzu Kristu. (1.Pēt.2)
11 Jo citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau ir likts, proti, Jēzus Kristus.
12 Bet, ja kas ceļ uz šā pamata zeltu, sudrabu, dārgakmeņus, koku, sienu vai salmus,
13 katra darbs tiks redzams: tiesas diena to atklās, jo tā parādīsies ar uguni, un, kāds kura darbs ir, to uguns pārbaudīs.
14 Ja kāda darbs, ko tas uzcēlis, paliks, tas dabūs algu;
15 ja kāda darbs sadegs, tam būs jācieš, bet viņš pats tiks izglābts, bet tā kā caur uguni.
16 Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams un ka Dieva Gars jūsos mājo?
17 Ja kas Dieva namu samaitā, to Dievs samaitās; jo Dieva nams ir svēts, tas jūs esat. (1.Kor.3)
Mūsu darbi – liecība pasaulei
Lai mēs būtu uzticami liecinieki, nepietiek, ja zinām pareizos vārdus. Kristieši ir “pasaules bībele”. Apkārtējie cilvēki ievēro, ja kristieša ticība ir tikai virspusēja, līdzīga maskai. Iespējams, ka cilvēki mums neuzdod jautājumus tāpēc, ka mēs nedzīvojam tā, kā māca Bībele. Svētīga dzīve atstāj iespaidu, un cilvēki brīnās, kas ir tās iemesls.
Vai tas ir Dievs, kas dara cilvēku mīlestības pilnu, piedodošu un godīgu? Kādēļ viņš nesmejas kopā ar visiem, kad stāsta piedauzīgu anekdoti? Kāpēc viņš nelamājas? Kā tas var būt, ka viņš neaprunā citus un neizplata tenkas? Lai notiktu garīgā atmoda, tai jāsākas ar mums pašiem. Kristum ir jāiededz ticības liesma mūsu sirdīs, lai mēs varētu to dot tālāk citiem.
Mēs nevēlamies, lai cilvēki mūsu dēļ iegūtu nepareizu priekšstatu par kristietību. (P. A. Grunnans)
TICĪBA KĀ SINEPJU GRAUDIŅŠ
Jēzus māca ticēt
(Ticiet, tad tas jums notiks!)
28 Tad Jēzus atbildēja un tai sacīja: "Ak, sieva, tava ticība ir liela, lai tev notiek, kā tu gribi." Un viņas meita kļuva vesela tai pašā stundā. (Mt.15)
20 Bet Jēzus tiem saka: "… ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsit šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, - un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams." (Mt.17)
36 Bet Jēzus, šo vārdu neievērodams, sacīja uz sinagogas priekšnieku: "Nebīsties, tici vien!" (Mk.5)
23 Bet Jēzus uz to sacīja: "Tu saki: ja tu spēj! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic." (Mk.9)
52 Un Jēzus tam sacīja: "Ej, tava ticība tev palīdzējusi." Un tūdaļ tas kļuva redzīgs un pa ceļu Viņam sekoja. (Mk.10)
22 Un Jēzus atbildēja un tiem saka: "Ticiet uz Dievu.
23 Jo patiesi Es jums saku: ja kas šim kalnam sacīs: celies un meties jūrā! - un nešaubīsies savā sirdī, bet ticēs, ka notiks, ko viņš saka, tad viņam tas notiks.
24 Tāpēc Es jums saku: visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks." (Mk.11)
Ticībā taisnoti
(Ne mūsu nopelnu, bet Dieva žēlastības dēļ atpestīti)
20 Jo ar bauslības darbiem neviens cilvēks nevar kļūt taisnots Viņa priekšā. Jo bauslība dod - grēka atziņu.
21 Bet tagad neatkarīgi no bauslības atklājusies Dieva taisnība, ko jau apliecina bauslība un pravieši.
22 Šī Dieva taisnība dota ticībā uz Jēzu Kristu visiem, kas tic.
28 … cilvēks tiek taisnots ticībā, neatkarīgi no bauslības darbiem. (Rom.3)
5 Kam darbu nav, bet, kas tic Tam, kas bezdievīgo taisno, tam viņa ticība tiek pielīdzināta par taisnību.
16 Tādēļ no ticības, lai pamatā būtu Dieva žēlastība, lai apsolījums būtu drošs visiem pēcnācējiem, ne vien tiem, kas pakļauti bauslībai, bet arī tiem, kas seko Ābrahāma ticībai. (Rom.4)
1 Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. (Rom.5)
4 Jo bauslības gals ir Kristus; Viņā iegūst taisnību ikviens, kas tic.
9 Jo, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts.
10 Jo ar sirds ticību panākama taisnība un ar mutes liecību pestīšana. (Rom.10)
16 … neviens cilvēks netop taisnots pēc bauslības darbiem, bet ticībā Jēzum Kristum. (Gal.2)
7 … tie, kas tic, ir Ābrahāma bērni.
9 … tie, kas tic, tiek svētīti līdz ar ticīgo Ābrahāmu. (Gal.3)
11 Bet ir skaidrs, ka ar bauslību neviens netop taisnots Dieva priekšā, jo "ticībā taisnais dzīvos". (Gal.3)
23 Bet, pirms nāca ticība, mēs bijām turēti ieslēgti bauslības važās, līdz parādītos ticība, kurai bija jānāk.
24 Tātad bauslība līdz Kristum ir bijusi mūsu audzinātāja, lai mēs ticībā kļūtu taisnoti.
25 Bet, kad ticība ir nākusi, tad audzinātājai nav vairs varas pār mums.
26 Jūs jau visi ticēdami uz Jēzu Kristu esat Dieva bērni. (Gal.3)
5 Mēs garā gaidām un ceram uz ticības pamata iegūt taisnību.
6 Jo Kristū Jēzū nedz apgraizīšana ko spēj, nedz neapgraizīšana, bet ticība, kas darbojas mīlestībā. (Gal.5)
8 Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana.
9 Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos. (Ef.2)
Ticība un darbi
(Mūsu darbi apliecina mūsu ticību)
14 Ko tas palīdz, mani brāļi, ja kāds teic, tam esot ticība, bet tam nav darbu? Vai ticība viņu var izglābt?
17 … ticība, ja tai nav darbu, tā pati par sevi ir nedzīva.
20 Bet vai tu gribi zināt, tukšais cilvēk, ka ticība bez darbiem ir nedzīva?
22 … darbos ticība ir tapusi pilnīga.
26 Līdzīgi kā miesa bez gara ir nedzīva, tāpat arī nedzīva ir ticība bez darbiem. (Jēk.2)
Ticība = Dieva žēlastība + mans darbs
17 … ticība nāk no sludināšanas un sludināšana - no Kristus pavēles. (Rom.10)
2 Jo arī mums evaņģēlijs ir pasludināts tāpat kā viņiem. Bet dzirdētais vārds tiem nepalīdzēja, tāpēc ka klausītājos nebija savienojies ar ticību. (Ebr.4)
5 lai jūsu ticība nebūtu pamatota cilvēku gudrībā, bet Dieva spēkā. (1.Kor.2)
13 … pats Dievs darbojas ar Savu spēku jūsos, kas ticat. (1.Tes.2)
13 … Viņam ticēdami, esat saņēmuši Svētā Gara zīmogu pēc apsolījuma,
14 kas ir mūsu gaidāmā mantojuma ķīla. (Ef.1)
14 bet pāri mēram bija mūsu Kunga žēlastība ar ticību un mīlestību, kas sakņojas Kristū Jēzū. (1.Tim.1)
17 lai Kristus, jums ticību turot, mājotu jūsu sirdīs, un jūs iesakņotos un stipri stāvētu mīlestībā… (Ef.3)
22 Viņš tagad salīdzinājis, Savā cilvēciskā miesā izciezdams nāvi, lai jūs svēti, bez kļūdām un nevainojami varētu stāties Viņa priekšā,
23 ja tikai paliksit savā ticībā stipri un nesatricināti un nenovērsīsities no cerības, kas ir dota evaņģēlijā, kuru jūs esat dzirdējuši. (Kol.1)
6 Tad nu Kristu Jēzu pieņēmuši, dzīvojiet Viņā,
7 sakņodamies Viņā, augdami Viņā, stipri kļūdami ticībā, kurā esat mācīti, pāri plūzdami savā pateicībā! (Kol.2)
2 Mēs vienmēr pateicamies par jums visiem Dievam, kad pieminam jūs savās lūgšanās,
3 jo pastāvīgi atceramies Dieva, mūsu Tēva, priekšā jūsu ticības darbu, pašaizliedzīgo mīlestību un nesatricināmo cerību uz mūsu Kungu Jēzu Kristu. (1.Tes.1)
3 Mums vienumēr jāpateicas Dievam par jums… jo jūsu ticība aug augumā un jūsu visu savstarpējā mīlestība kļūst pilnīgāka. (2.Tes.1)
6 Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo, kas šaubās, līdzinās vēja dzītam un mētātam jūras vilnim.
7 Jo tāds cilvēks, vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos,
8 lai nedomā, ka viņš no Tā Kunga ko saņems. (Jēk.1)
15 Un ticīga lūgšana izglābs slimo, un Tas Kungs viņu uzcels. Un, ja viņš grēkus būtu darījis, viņam tiks piedots. (Jēk.5)
13 Jo tie, kas labi kalpojuši, iegūst sev cienīgu stāvokli un daudz priecīgas drosmes ticībā, kas Kristū Jēzū. (1.Tim.3)
12 Pielūkojiet, brāļi, ka kādā no jums nebūtu neticības ļaunā sirds, atkāpjoties no dzīvā Dieva. (Ebr.3)
5 Pārbaudait paši sevi, vai stāvat ticībā, izmeklējiet paši sevi. Jeb vai neesat pārliecināti, ka Jēzus Kristus ir jūsos? Citādi jūs esat nederīgi. (2.Kor.13)
2 Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās,
3 zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību. (Jēk.1)
5 Tāpēc pielieciet visas pūles un parādait savā ticībā tikumu, bet tikumā atziņu,
6 atziņā atturību, atturībā pacietību, pacietībā dievbijību. (2.Pēt.1)
Satveriet ticības vairogu
(Stāviet ticībā!)
13 Esiet modri, stāviet ticībā, turieties kā vīri, esiet stipri! (1.Kor.16)
13 Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt.
16 … satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. (Ef.6)
8 Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! (1.Tes.5)
11 Bet tu, Dieva cilvēks… dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības,
12 cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā. (1.Tim.6)
7 Labo cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis, ticību esmu turējis.
8 Atliek man tikai saņemt taisnības vainagu, ko mans Kungs, taisnais tiesnesis, dos man viņā dienā, un ne tikvien man, bet arī visiem, kas ir iemīlējuši Viņa parādīšanos. (2.Tim.4)
6 Tad jūs līksmosities, tagad, ja tas ir vajadzīgs, drusku noskumdināti dažādos pārbaudījumos,
7 lai jūsu pārbaudītā ticība, kas ir daudz vērtīgāka nekā iznīcīgais zelts, kas ugunīs tiek pārbaudīts, izrādītos teicama, slavējama un godājama, kad Jēzus Kristus parādīsies.
8 Viņu jūs mīlat, lai gan neesat To redzējuši, uz Viņu jūs ticat, To tagad neredzēdami, un priecāsities neizsakāmā un apskaidrotā priekā,
9 kad jūs sasniegsit savas ticības galamērķi, dvēseļu pestīšanu. (1.Pēt.1)
1 Ikviens, kas tic, ka Jēzus ir Kristus, ir no Dieva dzimis, un ikviens, kas mīl To, kas Viņu ir dzemdinājis, mīl arī to, kas no Viņa ir dzimis.
4 jo viss, kas ir dzimis no Dieva, uzvar pasauli, un šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli - mūsu ticība.
5 Kas ir pasaules uzvarētājs? Tikai tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls. (1.Jņ.5)
3 Mīļie, tā kā man ļoti rūpēja jums rakstīt par mūsu kopējo pestīšanu, tad sirds mani spieda jūs pamācīt šinī rakstā turpināt cīņu par to ticību, kas svētiem reiz uzticēta. (Jūd.3)
Bez ticības nevar Dievam patikt
21 un, tā kā mums ir liels priesteris pār Dieva namu,
22 tad tuvosimies patiesīgu sirdi pilnā ticībā, apslacīti savās sirdīs un atsvabināti no ļaunās apziņas un miesu nomazgājuši ar tīru ūdeni. (Ebr.10)
39 Bet mēs neesam tie, kas atkāpjas uz pazušanu, bet kas tic un iemanto dzīvību. (Ebr.10)
1 Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.
3 Jo ticībā mēs noprotam, ka pasaule ir radīta Dieva Vārda spēkā, ka no neredzamā cēlies redzamais. (Ebr.11)
6 Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka Viņš ir un ka Viņš tiem, kas Viņu meklē, atmaksā. (Ebr.11)
5 Klausaities, mani mīļotie brāļi, vai Dievs tos, kas pasaulei ir nabagi, nav izredzējis par bagātniekiem ticībā un tās valsts mantiniekiem, ko Viņš ir apsolījis tiem, kas Viņu mīl? (Jēk.2)
6 Tāpēc mēs arvien turam drošu prātu un zinām: kamēr mājojam miesā, mēs esam svešumā, tālu no Tā Kunga.
7 Jo mēs dzīvojam ticībā, ne skatīšanā. (2.Kor.5)
13 Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība. (1.Kor.13)
3 Kam stipra ticība, tam Tu dod mieru, tiešām mieru, jo viņš paļaujas uz Tevi! (Jes.26)
4 Bet taisnais dzīvos savas paļāvīgās ticības dēļ. (Hab.2)
5 Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību,
6 bet domā uz To Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.
7 Neliecies sev pārmērīgi gudrs esam, bet bīsties To Kungu un vairies no ļauna.
8 Tās būs zāles tavai miesai, kas dziedina un atspirdzinās tavus kaulus.
(Sal.pam.3)
CERĪBA NEPAMET KAUNĀ
Ceri uz To Kungu!
25 Esiet drosmīgi un dariet stipras savas sirdis jūs visi, kas cerat uz To Kungu! (Ps.31)
10 Bezdievīgajiem ir daudz sāpju, bet, kas uz To Kungu cer, to Viņš ietin Savā žēlastībā. (Ps.32)
18 Redzi, Tā Kunga acs vēro tos, kas Viņu bīstas un cer uz Viņa žēlastību,
19 lai Viņš to dvēseles izglābtu no nāves un uzturētu viņus dzīvus bada laikā. (Ps.33)
3 Ceri uz To Kungu un dari labu, paliec savā zemē un dzīvo ar godu.
4 Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas!
5 Pavēli Tam Kungam savu ceļu un ceri uz Viņu, gan jau Viņš tad darīs:
6 Viņš tavai taisnībai liks starot kā gaismai un tavām tiesībām kā saulainai dienai. (Ps.37)
8 Nu uz ko tad, Kungs, lai es ceru? Mana cerība ir vienīgi uz Tevi. (Ps.39)
5 Svētīgs tas cilvēks, kas savu cerību liek uz To Kungu, kas nepievēršas lepniem, nedz tinas ar melkuļiem! (Ps.40)
6 Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un tik nemiera pilna manī? Ceri uz Dievu! Jo es Viņam vēl pateikšos, savam glābējam un savam Dievam! (Ps.42; 43)
7 Nē, es savu cerību nelieku uz savu stopu, nedz mans zobens ir tas, kas man palīdz,
8 bet Tu mūs izglāb no mūsu ienaidniekiem, un, kas mūs ienīst, tos Tu liec kaunā. (Ps.44)
6 Tiešām, esi klusa, mana dvēsele, vērsdamās uz Dievu, jo no Viņa nāk mana cerība! (Ps.62)
5 Jo Tu esi mana cerība, Kungs, mana drošība no pašas manas jaunības.
14 … es cerēšu pastāvīgi uz Tevi un vairošu Tavu slavu. (Ps.71)
11 Jūs visi, kas bīstaties To Kungu, ceriet uz To Kungu! Viņš ir jūsu palīgs un jūsu vairogs. (Ps.115)
8 Labāk ir paļauties uz To Kungu nekā cerēt uz cilvēkiem! (Ps.118)
116 Uzturi mani pie dzīvības pēc Tava vārda un neliec man ar manu cerību piedzīvot vilšanos un palikt kaunā! (Ps.119)
1 Kas uz To Kungu cer, tie nešaubīsies, bet mūžīgi stāvēs kā Ciānas kalns. (Ps.125)
7 Israēl, ceri uz To Kungu! Jo Tā Kunga rokā ir žēlastība, un Viņa ziņā ir pestīšanas bagātība. (Ps.130)
3 Israēl, ceri uz To Kungu no šā laika mūžīgi! (Ps.131)
5 Svētīgs tas, kura palīgs ir Jēkaba Dievs un kura cerība balstās uz To Kungu, viņa Dievu. (Ps.146)
11 Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas cerē uz Viņa žēlastību. (Ps.147)
7 Bet svētīgs ir, kas paļaujas uz To Kungu un kura cerība ir Tas Kungs! (Jer.17)
Izredzēti un aicināti savu cerību likt uz Kristu
5 Mēs garā gaidām un ceram uz ticības pamata iegūt taisnību. (Gal.5)
11 Viņš ir tas, ar kura gādību arī mēs esam kļuvuši par mantiniekiem, kas pēc Viņa nodoma - Viņš visu vada pēc Sava gribas lēmuma - bijām izredzēti
12 jau iepriekš savu cerību likt uz Kristu, lai tādējādi pagodinātu Dieva varenību. (Ef.1)
4 viena miesa, viens Gars - jo vienai cerībai jūs savā aicinājumā esat aicināti. (Ef.4)
4 … par jūsu ticību Kristum Jēzum un jūsu mīlestību uz visiem svētajiem
5 tās cerības dēļ, kas jums nolikta debesīs. (Kol.1)
16 Bet Viņš pats, mūsu Kungs Jēzus Kristus, un Dievs, mūsu Tēvs, kas mūs ir mīlējis un Savā žēlastībā mums devis mūžīgo iepriecu un labu cerību,
17 lai iepriecina jūsu sirdis un lai dara jūs stiprus ikvienā labā darbā un vārdā. (2.Tes.2)
19 Jo bauslība neko nav vedusi pie pilnības; bet tiek nodibināta labāka cerība, ar ko tuvojamies Dievam.
22 Tāpēc arī Jēzus ir tapis par labākas derības galvinieku. (Ebr.7)
Bagāti cerībā Svētā Gara spēkā
3 … mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību,
4 izturība - pastāvību, pastāvība - cerību,
5 bet cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots. (Rom.5)
24 cerībā mēs esam pestīti. Bet tas, kas jau redzams, nav vairs cerība. Jo, ja kāds jau ko redz, vai tam uz to vēl jācer?
25 Bet, ja ceram uz to, ko neredzam, tad to ar pacietību sagaidām. (Rom.8)
11 Savā darbā neesiet kūtri, esiet dedzīgi garā, gatavi kalpot Tam Kungam,
12 priecīgi cerībā, pacietīgi bēdās, neatlaidīgi savās lūgšanās. (Rom.12)
4 Jo viss, kas iepriekš rakstīts, rakstīts mūsu pamācībai, lai mēs, izturīgi būdami bēdās un iepriecu smeldami Rakstos, iegūtu cerību.
13 Bet cerības devējs Dievs lai piepilda jūs ar visu prieku un mieru ticībā, lai jūs kļūtu bagāti cerībā Svētā Gara spēkā. (Rom.15)
27 … cik varen liela ir šī noslēpuma godība pagānu starpā, proti, Kristus jūsos, apskaidrošanas cerība. (Kol.1)
Pastāvēt cerībā līdz galam
22 Viņš tagad salīdzinājis, Savā cilvēciskā miesā izciezdams nāvi, lai jūs svēti, bez kļūdām un nevainojami varētu stāties Viņa priekšā,
23 ja tikai paliksit savā ticībā stipri un nesatricināti un nenovērsīsities no cerības, kas ir dota evaņģēlijā, kuru jūs esat dzirdējuši. (Kol.1)
10 tālab mēs pūlamies un cīnāmies, jo esam likuši savu cerību uz dzīvo Dievu, kas ir visu cilvēku, visvairāk ticīgo Pestītājs. (1.Tim.4)
17 Tiem, kas ir bagāti tagadējā pasaules laikmetā, piekodini, lai viņi nebūtu augstprātīgi un neliktu cerību uz nedrošo bagātību, bet uz Dievu, kas mums dod visu bagātīgi baudīt. (1.Tim.6)
12 … lai, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā,
13 gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram, un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu. (Tit.2)
11 Bet mēs gribam, lai katrs no jums parāda to pašu centību, lai pastāvētu pilnīgā cerībā līdz galam,
12 ka jūs netopat kūtri, bet sekojat tiem, kas ar ticību un pacietību iemanto apsolījumus. (Ebr.6)
18 … par stipru paskubinājumu mums, kas esam meklējuši glābiņu, satverot gaidāmo cerību. (Ebr.6)
23 Turēsimies nešaubīgi pie cerības apliecināšanas, jo uzticams ir Tas, kas apsolījis.
35 Neatmetiet tāpēc savu cerības drosmi, tai ir liela alga! (Ebr.10)
Ticība, kas ir kļuvusi par cerību uz Dievu
3 Slavēts lai ir Dievs, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas Savā lielajā žēlastībā mūs ir atdzemdinājis dzīvai cerībai ar Jēzus Kristus augšāmcelšanos no miroņiem,
4 neiznīcīgam, neaptraipītam un nevīstošam mantojumam, kas ir uzglabāts debesīs. (1.Pēt.1)
13 Tāpēc apjozuši sava prāta gurnus un modri būdami, lieciet savu cerību pilnīgi uz to žēlastību, kas jums tiks pasniegta, kad Jēzus Kristus parādīsies.
21 Jūs caur Viņu ticat uz Dievu, kas Viņu ir uzmodinājis no miroņiem un To godā cēlis, tā ka jūsu ticība ir kļuvusi arī par cerību uz Dievu. (1.Pēt.1)
8 Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! (1.Tes.5)
1 Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām. (Ebr.11)
13 Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība. (1.Kor.13)
DIEVS IR MĪLESTĪBA
Mūžīga mīlestība
13 Gavilējiet, debesis, priecājies, zeme, un līksmojiet, jūs kalni! Jo Tas Kungs ir iepriecinājis Savu tautu un apžēlojies par nelaimīgajiem.
14 Bet Ciāna žēlojas: Tas Kungs mani ir atstājis, Tas Kungs mani ir aizmirsis!
15 Vai var māte aizmirst savu zīdaini un neapžēloties par savu miesīgu bērnu? Un, ja pat māte to aizmirstu, Es tevi neaizmirsīšu.
16 Redzi, abu Savu roku plaukstās Es tevi esmu iezīmējis; tavi mūri ir vienmēr Manā priekšā. (Jes.49)
3 Un tu būsi skaists vainags Tā Kunga rokā un ķēniņa galvas rota tava Dieva rokā.
4 Tevi vairs nesauks: Atstātā, nedz tavu zemi: Tuksnesis, bet tevi sauks: Pie kā Man labs prāts un tavu zemi: Salaulātā. Jo Tam Kungam būs labs prāts pie tevis, un tava zeme būs it kā salaulāta ar Viņu.
5 Jo, kā jauneklis apprecas ar jaunavu, tā tavi bērni vienosies ar tevi, un, kā līgavainis priecājas par savu līgavu, tā tavs Dievs priecāsies par tevi. (Jes.62)
3 Tas Kungs man parādījās no tālienes: "Es tevi mīlēju ar mūžīgu mīlestību, tādēļ Es pret tevi tik uzticīgi esmu saglabājis Savu žēlastību.
4 Es tevi atkal uzcelšu, ka tu stāvēsi atjaunota, Israēla jaunava! Tu greznosies vēlreiz ar savām roku bungām un iziesi riņķa dejā, priecīgi diedama!" (Jer.31)
Tik ļoti Dievs pasauli mīlējis
16 Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. (Jņ.3)
9 Kā Tēvs Mani ir mīlējis, tā Es jūs esmu mīlējis: palieciet Manā mīlestībā! (Jņ.15)
27 Jo pats Tēvs jūs mīl, tāpēc ka jūs Mani esat mīlējuši un esat nākuši pie ticības, ka Es esmu izgājis no Tēva. (Jņ.16)
23 Es viņos un Tu Manī, ka viņi ir pilnīgi viens, lai pasaule atzīst, ka Tu esi Mani sūtījis un viņus esi mīlējis tāpat, kā Tu Mani esi mīlējis.
26 Un Es viņiem esmu darījis zināmu Tavu Vārdu un darīšu To zināmu, lai mīlestība, ar ko Tu Mani esi mīlējis, būtu viņos un arī Es būtu viņos." (Jņ.17)
8 Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki. (Rom.5)
35 Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības? Vai ciešanas, izbailes, vajāšanas, bads, plikums, briesmas vai zobens?
36 Gluži, kā ir rakstīts: Tevis dēļ mēs ciešam nāvi augu dienu, mēs tiekam turēti līdzīgi kaujamām avīm.
37 Nē, visās šinīs lietās mēs pārpārim paliekam uzvarētāji Tā spēkā, kas mūs mīlējis.
38 Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne lietas esošās, ne nākamās, ne spēki,
39 ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā! (Rom.8)
20 … es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani. (Gal.2)
4 Bet Dievs, bagāts būdams žēlastībā, Savā lielajā mīlestībā, ar ko Viņš mūs ir mīlējis,
5 arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis dzīvus līdz ar Kristu: žēlastībā jūs esat izglābti! (Ef.2)
1 Redziet, kādu mīlestību Tēvs mums ir parādījis, ka tiekam saukti Dieva bērni, un mēs tādi arī esam.
16 No tā mēs esam nopratuši mīlestību, ka Viņš Savu dzīvību par mums ir atdevis. (1.Jņ.3)
9 Redzama kļuvusi ir Dieva mīlestība mūsu starpā, Dievam Savu vienpiedzimušo Dēlu sūtot pasaulē, lai mēs dzīvotu caur Viņu.
10 Šī ir tā mīlestība nevis, ka mēs esam mīlējuši Dievu, bet ka Viņš mūs mīlējis un sūtījis Savu Dēlu mūsu grēku izpirkšanai. (1.Jņ.4)
Atsaukties Dieva mīlestībai
42 Jēzus viņiem sacīja: "Ja Dievs būtu jūsu Tēvs, jūs Mani mīlētu…" (Jņ.8)
5 … mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots. (Rom.5)
7 Jo Dievs nav mums devis bailības garu, bet spēka, mīlestības un savaldības garu. (2.Tim.1)
17 lai Kristus, jums ticību turot, mājotu jūsu sirdīs, un jūs iesakņotos un stipri stāvētu mīlestībā,
18 ka līdz ar visiem svētajiem jūs spētu aptvert, kāds ir platums, garums, augstums un dziļums,
19 un izprastu Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka par katru atziņu, un, ar to piepildīti, iegūtu visu Dieva pilnību. (Ef.3)
15 Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles.
21 Kam ir Mani baušļi un kas viņus tur, tas Mani mīl; bet, kas Mani mīl, to Mans Tēvs mīlēs un Es to mīlēšu un tam parādīšos.
22 Tad Jūda (ne Iskariots) Viņam saka: "Kā tas nāk, ka Tu gribi parādīties mums, bet ne pasaulei?"
23 Jēzus viņam atbildēja: "Kas Mani mīl, tas Manus vārdus turēs, un Mans Tēvs to mīlēs, un mēs nāksim pie Viņa un ņemsim pie Viņa mājas vietu." (Jņ.14)
5 Bet, kas Viņa vārdus tur, tanī patiesi Dieva mīlestība ir kļuvusi pilnīga. No tā mēs noprotam, ka esam Viņā.
15 Nemīliet pasauli, nedz to, kas ir pasaulē. Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva mīlestības. (1.Jņ.2)
1 Ikviens, kas tic, ka Jēzus ir Kristus, ir no Dieva dzimis, un ikviens, kas mīl To, kas Viņu ir dzemdinājis, mīl arī to, kas no Viņa ir dzimis.
2 No tā mēs noprotam, ka mēs Dieva bērnus mīlam, kad mīlam Dievu un turam Viņa baušļus.
3 Jo šī ir Dieva mīlestība, ka turam Viņa baušļus, un Viņa baušļi nav grūti. (1.Jņ.5)
9 Kā Tēvs Mani ir mīlējis, tā Es jūs esmu mīlējis: palieciet Manā mīlestībā!
10 Ja jūs turēsit Manus baušļus, jūs paliksit Manā mīlestībā, itin kā Es esmu turējis Sava Tēva baušļus un palieku Viņa mīlestībā. (Jņ.15)
8 Bet mēs, kas piederam dienai, būsim skaidrā prātā! Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās un uzliksim pestīšanas cerības bruņu cepuri! (1.Tes.5)
5 Bet pats Kungs lai vērš jūsu sirdis uz Dieva mīlestību un Kristus pacietību. (2.Tes.3)
5 bet sludināšanas mērķis ir mīlestība, kas nāk no skaidras sirds un labas apziņas un neliekuļotas ticības. (1.Tim.1)
16 Mēs esam atzinuši un ticam mīlestībai, kas Dievam ir uz mums. Dievs ir mīlestība, un, kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs viņā.
18 Baiļu nav mīlestībā, bet pilnīgā mīlestība aizdzen bailes, jo bailēm ir mokas; kas baiļojas, nav sasniedzis pilnību mīlestībā. (1.Jņ.4)
Himna mīlestībai
(1.Kor.13)
1 Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis.
2 Un, ja es pravietotu un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas.
3 Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka.
4 Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga.
5 Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu.
6 Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību.
7 Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu.
8 Mīlestība nekad nebeidzas…
13 Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība.
Mīlēsim cits citu
7 Mīļie, mīlēsim cits citu, jo mīlestība ir no Dieva, un katrs, kas mīl, ir no Dieva dzimis un atzīst Dievu.
8 Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība.
11 Mīļie, ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt.
12 Dievu neviens nekad nav redzējis; ja mēs mīlam cits citu, tad Dievs mājo mūsos, un Viņa mīlestība ir mūsu vidū tapusi pilnīga.
19 Mīlēsim, jo Viņš ir mūs pirmais mīlējis.
20 Ja kāds saka: es mīlu Dievu, - un ienīst savu brāli, tad viņš ir melis; jo, kas nemīl savu brāli, ko viņš ir redzējis, nevar mīlēt Dievu, ko viņš nav redzējis.
21 Un šis bauslis mums ir no Viņa, ka tam, kas mīl Dievu, būs mīlēt arī savu brāli. (1.Jņ.4)
36 "Mācītāj, kurš ir augstākais bauslis bauslībā?"
37 Bet Jēzus tam sacīja: "Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta.
38 Šis ir augstākais un pirmais bauslis.
39 Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.
40 Šinīs abos baušļos ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši." (Mt.22)
34 Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu.
35 No tam visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā." (Jņ.13)
12 Tas ir Mans bauslis, lai jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis.
17 Tā ir Mana pavēle, lai jūs mīlētu cits citu. (Jņ.15)
9 Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota. Nīstiet to, kas ļauns, pieķerieties tam, kas labs.
10 Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga. Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā. (Rom.12)
8 Nepalieciet nevienam neko parādā kā vienīgi, ka jūs cits citu mīlat. Jo, kas otru mīl, tas ir piepildījis bauslību.
9 Jo baušļi: tev nebūs pārkāpt laulību, tev nebūs nokaut, tev nebūs zagt, tev nebūs iekārot un ja vēl ir kāds cits bauslis, saņemami kopā šinī vārdā, proti: mīli savu tuvāko kā sevi pašu.
10 Mīlestība tuvākajam ļaunu nedara: tātad bauslības piepildījums ir mīlestība. (Rom.13)
1 … Atziņa dara uzpūtīgus, bet mīlestība ceļ.
2 Ja kas domā ko atzinis, tas nav vēl tā atzinis, kā pienākas.
3 Bet, ja kas Dievu mīl, to Dievs ir atzinis. (1.Kor.8)
13 Jo jūs, brāļi, esat svabadībai aicināti. Tik ne tādai svabadībai, kas dod vaļu miesai, turpretim kalpojiet cits citam mīlestībā!
14 Jo visa bauslība ir vienā vārdā izpildīta, proti, tanī: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu. (Gal.5)
1 … dzīvojiet tā, kā to prasa jūsu aicinājuma cieņa,
2 visā pazemībā, lēnībā un pacietībā, cits citu panesdami mīlestībā.
31 Katrs rūgtums, ātrsirdība, dusmas, bāršanās un zaimi, vispār katra ļaunprātība lai ir tālu no jums.
32 Bet esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis. (Ef.4)
2 un dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus jūs mīlējis un mūsu labā Sevi nodevis Dievam par upura dāvanu, par jauku smaržu. (Ef.5)
12 Tad nu kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā,
13 ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs.
14 Un pāri visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite. (Kol.3)
12 un jūs lai Tas Kungs dara vēl pilnīgākus, vairodams mīlestību, kas jūs vieno savā starpā un ar visiem citiem, tāpat kā mēs jūs mīlam. (1.Tes.3)
1 Brāļu mīlestība lai paliek! (Ebr.13)
22 Savas dvēseles šķīstījuši, klausot patiesībai uz neliekuļotu brāļu mīlestību, mīliet cits citu no visas sirds pastāvīgi. (1.Pēt.1)
17 Turiet visus godā, mīliet brāļu saimi, bīstaities Dievu, godājiet valdnieku. (1.Pēt.2)
8 Par visām lietām lai jums būtu sirsnīga mīlestība citam pret citu, jo mīlestība apklāj grēku daudzumu. (1.Pēt.4)
10 Kas mīl savu brāli, paliek gaismā, un piedauzības nav viņā. (1.Jņ.2)
11 Jo šī ir tā vēsts, ko esat dzirdējuši no sākuma, ka mums būs citam citu mīlēt.
14 Mēs zinām, ka esam no nāves pārgājuši dzīvībā, jo mēs mīlam brāļus; kas nemīl, paliek nāvē.
15 Katrs, kas savu brāli ienīst, ir slepkava, un jūs zināt, ka neviens slepkava nepatur sevī mūžīgo dzīvību. (1.Jņ.3)
17 Bet kam ir laicīga manta un viņš redz savu brāli ciešam trūkumu un aizslēdz viņam savu sirdi, kā gan Dieva mīlestība paliktu viņā?
18 Bērniņi, nemīlēsim vārdiem, nedz ar mēli, bet ar darbiem un ar patiesību!
23 Bet šis ir Viņa bauslis, lai mēs ticam Viņa Dēla Jēzus Kristus Vārdam un mīlam cits citu, kā Viņš mums pavēlējis.(1.Jņ.3)
Mīliet to Kungu!
1 Nāciet, atgriezīsimis atkal pie Tā Kunga! Viņš mūs gan ir saplosījis, Viņš mūs arī dziedinās; Viņš mūs ir sasitis, un Viņš arī pārsies mūsu brūces.
2 Pēc divām dienām Viņš mūs darīs jauna dzīvības spēka pilnus; trešajā dienā Viņš liks mums piecelties, lai mēs dzīvotu Viņa vaiga priekšā.
3 Tad mēs veltīsim visu savu uzmanību un neatlaidīgi centīsimies, lai atzītu To Kungu. Jo Viņš atmirdzēs kā skaista rīta ausma cauri mākoņu plīvuram un nāks pie mums kā lietus, kas veldzē zemi.
4 Ko lai Es tev daru, Efraim, un tev, Jūda? Jo jūsu mīlestība ir kā rīta mākonis un kā rasa, kas ātri nozūd.
5 Tādēļ jau Es arī lieku šaust viņus ar praviešu runām un nogalinu viņus ar Manas mutes vārdiem, lai Mana taisnība atmirdzētu kā uzaustoša gaisma.
6 Jo Man ir prieks par mīlestību un ne par upuriem nokautiem lopiem, Man patīk Dieva atziņa un nebūt ne dedzināmie upuri. (Hoz.6)
24 Mīliet To Kungu, jūs visi Viņa svētie! Jo Tas Kungs ir uzticīgs un pasargā Sev uzticīgos. (Ps.31)
4 Viņš izglābj tavu dzīvību no pazudināšanas un vainago tevi ar mīlestību un žēlastību. (Ps.103)
20 Tas Kungs pasargā visus, kas Viņu mīl, bet Viņš iznīcinās visus bezdievīgos. (Ps.145)
1 Es mīlu To Kungu, jo Viņš klausīja manas lūgšanas balsi.
2 Viņš piegrieza man Savu ausi, tādēļ es Viņu piesaukšu visu savu mūžu. (Ps.116)
ESIET PRIECĪGI UN LĪKSMI,
jo jūsu alga ir liela debesīs… (Mt.5:12)
Pravieši par gaidāmo prieku
2 Tu vairosi tautu, Tu tai dosi lielu prieku, tā priecāsies Tavā priekšā kā pļaujamā laikā, kā priecājas, laupījumu dalot.
3 Jo viņu nastas jūgu un viņu iejūgu, un viņu dzinēja rīksti Tu esi salauzis… (Jes.9)
1 "Ieprieciniet, ieprieciniet Manu tautu!" saka jūsu Dievs.
2 "Runājiet sirsnīgi ar Jeruzālemi un sakait tai, ka tās ciešanu laiks ir piepildīts, ka tās noziegums salīdzināts… (Jes 40)
13 Gavilējiet, debesis, priecājies, zeme, un līksmojiet, jūs kalni! Jo Tas Kungs ir iepriecinājis Savu tautu un apžēlojies par nelaimīgajiem. (Jes.49)
11 Tā atgriezīsies Tā Kunga atpirktie ar gavilēm Ciānā, un mūžīga līksmība būs pār viņu galvām; prieks un līksme pildīs viņu sirdis, no viņiem atstāsies skumjas un bēdas.
12 Es, Es esmu tavs iepriecinātājs! Kādēļ tu bīsties no mirstīgiem cilvēkiem, no cilvēku bērniem, kas iznīkst kā zāle… (Jes.51)
12 Jo ar prieku jūs iziesit un mierā jūs tiksit vadīti; kalni un pakalni jūsu priekšā gavilēs, un visi koki laukā priecīgi sveicinās. (Jes.55)
13 Kad tu atturi savu kāju no sabata pārkāpšanas un nedari Manā svētā dienā pēc savas patikas, bet nosauc dusas dienu par svētu prieku un par Tā Kunga svēto dienu un to turi godā, neizlietodams to saviem ceļiem, sava veikala nokārtošanai un tukšām valodām,
14 tad Tas Kungs būs tavs prieks, Es tevi vadīšu zemes augstumos un tev došu tava tēva Jēkaba mantojumu, jo Tā Kunga mute tā ir runājusi. (Jes.58)
1 Dieva Tā Kunga Gars ir pār mani, jo Tas Kungs mani svaidījis sludināt nelaimīgajiem prieka vēsti, mani sūtījis dziedināt sagrauztas sirdis, pasludināt apcietinātiem atsvabināšanu un saistītiem pilnīgu brīvību,
2 pasludināt Tā Kunga žēlastības gadu un mūsu Dieva atmaksas dienu un iepriecināt visus noskumušos;
3 tiem, kas skumst Ciānas dēļ, dāvāt galvas rotu pelnu vietā, prieka eļļu sēru drēbju vietā, svētku drānas noskumuša gara vietā, lai viņus varētu saukt par taisnības kokiem, kas Tā Kunga dēstīti Viņam par godu.
10 Es priecājos lielā priekā par To Kungu, mana dvēsele ir līksma par manu Dievu! Jo Viņš mani ģērbj pestīšanas drēbēs un mani apsedz ar taisnības apsegu kā līgavaini… (Jes.61)
18 Bet priecājieties un līksmojiet vienmēr par to, ko Es radu, jo redzi, Es pārradīšu Jeruzālemi priekam un tās tautu līksmībai.
19 Un Es pats priecāšos par Jeruzālemi un līksmošu par Savu tautu. Tur vairs nedzirdēs raudāšanu, nedz sāpju kliedzienus. (Jes.65)
13 Kā māte iepriecina savus bērnus, tā Es jūs iepriecināšu, un tieši Jeruzālemē jūs kļūsit iepriecināti.
14 Jūs to redzēsit, un jūsu sirds priecāsies, un jūsu miesas atzels kā jauna zāle; un Tā Kunga roka parādīsies svētībā Viņa kalpiem… (Jes.66)
13 Tad jaunavas atkal priecāsies diedamas un jaunekļi un sirmgalvji jūsmos visi kopā līdz ar viņām. Es pārvērtīšu viņu skumjas priekā un tos iepriecināšu un ielīksmošu pēc viņu bēdām.
25 Es dzirdināšu katru iztvīkušo un novārgušo un iepriecināšu katru noskumušo dvēseli!" (Jer.31)
Jēzus par prieku
20 …priecājieties par to, ka jūsu vārdi ir ierakstīti debesīs.
21 Un tanī pašā stundā Jēzus kļuva priecīgs Svētajā Garā un sacīja: "Es Tev pateicos, Tēvs, debess un zemes Kungs, ka Tu šīs lietas esi apslēpis gudrajiem un prātīgajiem un atklājis tās bērniem. Tiešām, Tēvs, tāds ir bijis Tavs labais prāts." (Lk.10)
7 Es jums saku, tāpat būs lielāks prieks debesīs par vienu grēcinieku, kas atgriežas, nekā par deviņdesmit deviņiem taisniem, kam atgriešanās nav vajadzīga.
10 Gluži tāpat, Es jums saku, ir prieks Dieva eņģeļiem par vienu grēcinieku, kas atgriežas. (Lk.15)
20 Patiesi, patiesi Es jums saku: jūs raudāsit un sērosit, bet pasaule priecāsies; jūs skumsit, bet jūsu skumjas tiks vērstas priekā.
21 Kad sieva dzemdē, viņa ir noskumusi, jo viņas stunda ir klāt; bet, kad viņa ir dzemdējusi bērnu, viņa vairs nepiemin savas bēdas aiz prieka, ka cilvēks nācis pasaulē.
22 Arī jums tagad ir skumjas. Bet Es jūs atkal redzēšu; tad jūsu sirds priecāsies, un neviens šo prieku jums neatņems. (Jņ.16)
24 Līdz šim jūs neko neesat lūguši Manā Vārdā; lūdziet, tad jūs dabūsit, ka jūsu prieks būs pilnīgs. (Jņ.16)
13 Bet tagad Es eimu pie Tevis; un par to Es runāju pasaulē, lai Mans prieks viņos būtu pilnīgs. (Jņ.17)
Dievs iepriecina savu tautu
13 Bet cerības devējs Dievs lai piepilda jūs ar visu prieku un mieru ticībā, lai jūs kļūtu bagāti cerībā Svētā Gara spēkā. (Rom.15)
3 Slavēts lai ir mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, žēlastības Tēvs un iepriecināšanas Dievs, kas mūs iepriecina visās mūsu bēdās,
4 ka mēs tos, kam ir kādas bēdas, varam iepriecināt ar to iepriecu, ko paši no Dieva esam saņēmuši.
5 Jo, kā Kristus ciešanas spēcīgi nāk pār mums, tāpat spēcīgi darbojas mūsu ieprieca caur Kristu. (2.Kor.1)
16 Bet Viņš pats, mūsu Kungs Jēzus Kristus, un Dievs, mūsu Tēvs, kas mūs ir mīlējis un Savā žēlastībā mums devis mūžīgo iepriecu un labu cerību,
17 lai iepriecina jūsu sirdis un lai dara jūs stiprus ikvienā labā darbā un vārdā. (2.Tes.2)
Priecājieties!
8 …kas dod no sava, lai to dara vientiesīgi, kas valda, lai dara to rūpīgi, kas strādā žēlsirdības darbu, lai dara to ar prieku.
11 Savā darbā neesiet kūtri, esiet dedzīgi garā, gatavi kalpot Tam Kungam,
12 priecīgi cerībā, pacietīgi bēdās, neatlaidīgi savās lūgšanās.
15 Priecājieties ar priecīgajiem, raudiet ar tiem, kas raud. (Rom.12)
11 Beidzot, brāļi, esiet līksmi, topiet pilnīgi, iepriecinājieties savā starpā, esiet vienprātīgi, turiet mieru; tad mīlestības un miera Dievs būs ar jums. (2.Kor.13)
1 Beidzot vēl, mani brāļi, priecājieties iekš Tā Kunga… (Fil.3)
4 Priecājieties iekš Tā Kunga vienumēr; es vēlreiz teikšu, priecājieties! (Fil.4)
16 Esiet priecīgi vienumēr,
17 lūdziet bez mitēšanās Dievu. (1.Tes.5)
2 Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās,
3 zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību. (Jēk.1)
8 Viņu jūs mīlat, lai gan neesat To redzējuši, uz Viņu jūs ticat, To tagad neredzēdami, un priecāsities neizsakāmā un apskaidrotā priekā,
9 kad jūs sasniegsit savas ticības galamērķi, dvēseļu pestīšanu. (1.Pēt.1)
13 Bet, tā kā nu jums ir daļa pie Kristus ciešanām, priecājieties, lai jūs arī, Viņam godībā parādoties, varētu līksmoties un priecāties. (1.Pēt.4)
Priecāties būs visiem
12 Bet priecāties būs visiem, kas cerē uz Tevi: arvienu viņi priecāsies, ka Tu viņus pasargi. Lai mūžīgi gavilē un priecājas par Tevi, kas mīl Tavu Vārdu. (Ps.5)
3 Es priecāšos par Tevi un līksmošu, dziedāšu Tavam Vārdam, Tu, Visuaugstākais! (Ps.9)
6 Es ceru uz Tavu žēlastību, mana sirds ir līksma par Tavu palīdzību! (Ps.13)
9 Tāpēc priecājās mana sirds un līksmoja mana mēle, un pat mana miesa dzīvos cerībā,
10 jo Tu manu dvēseli nepametīsi nāves valstībā, nedz Savam Svētajam liksi redzēt iznīcību.
11 Tu darīji man zināmu dzīvības ceļu, Tu piepildi mani ar prieku Sava vaiga priekšā, un jaukas, svētības pilnas dāvanas pie Tavas labās rokas ir mūžīgi. (Ps.16)
12 Manas žēlabas Tu esi pārvērtis līksmē, esi novilcis man manas sēru drēbes, mani apjozdams ar prieku. (Ps.30)
8 Es gavilēju un priecājos par Tavu žēlastību, jo Tu esi uzlūkojis manu postu un ņēmis vērā manas dvēseles bēdas. (Ps.31)
3 Mana dvēsele ir līksma par manu Kungu, Viņu daudzinādama; cietēji lai to dzird un priecājas. (Ps.34)
9 Viņi mielojas pie Tava nama labumiem, Tu viņus dzirdini no Sava prieka strauta. (Ps.36)
2 Plaukšķiniet priecīgi, visas tautas, skaņām balsīm gavilējiet Dievam! (Ps.47)
3 Mana dvēsele ilgojas un tvīkst pēc Tā Kunga pagalmiem, mana sirds un mana miesa skaļi gavilē pretī dzīvajam Dievam. (Ps.84)
1 Gavilējiet Tam Kungam, visas pasaules zemes!
2 Kalpojiet Tam Kungam ar prieku, nāciet Viņa vaiga priekšā ar gavilēm! (Ps.100)
5 Viņš bagātīgi iepriecina tevi vecumā ar svētīgām dāvanām, tā ka tava jaunība atjaunojas kā ērglis. (Ps.103)
3 Slavējiet Viņa svēto Vārdu! Lai priecājas visu sirdis, kas meklē To Kungu! (Ps.105)
22 Viņi lai nes pateicības upurus un sludina ar prieku Viņa darbus. (Ps.107)
24 Šī ir tā diena, ko Tas Kungs devis: priecāsimies un līksmosimies šinī dienā! (Ps.118)
Meklējiet to Kungu – tad jūs starosit
17 Lai gavilē un priecājas par Tevi visi, kas Tevi meklē! Un tie, kas ilgojas pēc Tavas pestīšanas, lai vienmēr saka: "Liels ir Tas Kungs." (Ps.40)
5 Lai Tevī priecājas un līksmojas visi, kas Tevi meklē! Un pastāvīgi viņi lai saka: "Liels ir Dievs!" - tie, kas meklē Tevī glābiņu un Tavu pestīšanu. (Ps.70)
4 Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas! (Ps.37)
6 Uzlūkojiet Viņu un tuvojieties Viņam priecīgi, tad jūs starosit, un jūsu sejas nepazīs pazemojuma. (Ps.34)
5 Taču Dieva pilsētu iepriecina Viņa strauti, tie iepriecina Viņa svētnīcu, kas Visuaugstākajam ir par mājokli. (Ps.46)
Prieks Dieva Vārdā
9 Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, Tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis. (Ps.19)
9 man ir prieks dzīvot pēc Tava prāta, mans Dievs, un Tavi likumi ir ierakstīti dziļi manā sirdī. (Ps.40)
1 Alelujā! Svētīgs tas cilvēks, kas bīstas To Kungu, kam ir sirsnīgs prieks par Viņa baušļiem!
2 Viņa dzimums būs varens virs zemes, tas būs svētīts kā taisno cilts. (Ps.112)
14 Es priecājos par Tavu liecību rādīto ceļu kā par dārgu mantu.
15 Es pārdomāju Tavas pavēles un vēroju Tavus ceļus.
16 Par Taviem likumiem man ir prieks, es neaizmirsīšu Tavu vārdu.
24 Tavas liecības ir mans prieks un manas padoma devējas.
47 … es priecājos par Taviem baušļiem, tie man ir mīļi.
77 Parādi man Savu žēlastību, ka es varu dzīvot, jo Tava bauslība ir mans prieks.
92 Ja Tava bauslība nebūtu bijusi mans prieks, es jau sen būtu aizgājis bojā savās bēdās.
111 Tavas liecības ir mans mūžīgs ieguvums, jo tās ir mans sirdsprieks.
143 Kad man uziet bēdas un ciešanas, tad Tavi baušļi ir mans prieks.
162 Es priecājos par Tavu vārdu kā tāds, kas iegūst lielu kara laupījumu.
174 Es ilgojos pēc Tavas pestīšanas, ak, Kungs, un Tava bauslība ir mans prieks. (Ps.119)
Prieka avots – skaidra sirds
11 Priecājieties par To Kungu, jūs taisnie, un gavilējiet visi, kam ir skaidra sirds! (Ps.32)
8 Tu mīli taisnību un ienīsti netaisnību, tāpēc Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svaidījis ar prieka eļļu kā nevienu no taviem bērniem. (Ps.45)
14 Atdod man atkal atpakaļ Savas pestīšanas prieku un stiprini mani ar paklausības garu!
16 Glāb mani no asinsgrēka, ak, Dievs, Tu mans Pestītājs, lai mana mute gavilēdama daudzina Tavu taisnīgumu! (Ps.51)
11 Bet taisnais priecāsies par To Kungu un atradīs pie Viņa glābiņu; un visi sirdī taisnie teiks sevi laimīgu esam. (Ps.64)
4 Bet taisnie priecājas, viņi līksmojas Dieva priekšā un gavilē priekā.
5 Dziediet Dievam, muzicējiet Viņa Vārdam, sataisiet ceļu Viņam, kas pa tuksnešiem brauc,- Kungs ir Viņa vārds. Priecājieties Dieva žēlastībā un gavilējiet Viņa priekšā! (Ps.68)
11 Gaisma atspīd taisnajam, un prieks atmirdz tiem, kas sirdī skaidri.
12 Priecājieties, jūs taisnie, par To Kungu un teiciet Viņa svēto Vārdu! (Ps.97)
15 Gaviles un uzvaras prieks atskan taisno teltīs: "Tā Kunga labā roka dara varenus darbus." (Ps.118)
Tā Kunga prieks ir jūsu stiprais patvērums! (Neh.8:10)
28 Bet man paliek mans aplaimotājs Dieva tuvums; man ir prieks savu cerību likt uz Dievu To Kungu, lai paustu visus Tavus darbus. (Ps.73)
16 Svētīga tā tauta, kas māk gavilēt; tā staigā Tava vaiga spožajā gaismā, ak, Kungs!
17 Par Tavu Vārdu viņi līksmo arvien un gavilē par Tavu taisnību. (Ps.89)
34 Manas sirds domas lai Viņam patīk, es priecāšos Tam Kungam! (Ps.104)
MIERS AR JUMS!
Šinī pašā pirmajā nedēļas dienā, vakarā, kad mācekļi, bīdamies no jūdiem, bija sapulcējušies aiz aizslēgtām durvīm, nāca Jēzus, stājās viņu vidū un saka viņiem: "Miers ar jums!" (Jņ.20:19)
Tas Kungs ir miers
(Miera apsolījums Vecajā Derībā)
7 Cik mīlīgi ir kalnos prieka vēstneša soļi, kas vēstī mieru, atnes labas ziņas un sludina pestīšanu, kas saka Ciānai: tavs Dievs ir ķēniņš! (Jes.52)
9 Nāciet un skataities Tā Kunga darbus, kas iztrūcina zemi,
10 kas liek kariem mitēties visā pasaulē, kas salauž stopus, kas šķēpus sadauza un bruņas ar uguni sadedzina! (Ps.46)
3 Viņš spriedīs tiesu daudzu lielu tautu starpā un izšķirs strīdus lietas stiprām tautām pat tālās zemēs. Tās pārkals zobenus lemešos un savu šķēpu galus par vīna dārznieku nažiem. Neviena tauta nepacels zobenu pret otru un nemācīsies vairs karot.
4 Bet tie ikviens sēdēs un dzīvos bez bailēm zem sava vīna un vīģes koka, jo nebūs neviena, kas tiem iedvestu bailes, jo to ir noteikusi Tā Kunga Cebaota mute. (Mih.4)
24 Tad Gideons tur uzcēla altāri Tam Kungam, un viņš to nosauca: Tas Kungs ir miers. (Soģu 6)
Mana miera derība nešķobīsies
17 Un taisnības auglis būs miers un taisnības panākums - klusums un drošība mūžīgi.
18 Mana tauta tad dzīvos miera mājās, drošos mājokļos un netraucētos mitekļos. (Jes.32)
10 Lai arī kalni atkāptos un pakalni sakustētos, bet Mana žēlastība neatkāpsies no tevis un Mana miera derība nešķobīsies," saka Tas Kungs, tavs apžēlotājs. (Jes.54)
2 Bet pie miera nāk un atdusas savā dusas vietā mierīgi ikviens, kas godam gājis savu taisno ceļu. (Jes.57)
18 Es redzēju gan tās ceļus, un tomēr Es to dziedināšu, to vadīšu un tai un tās cietējiem sniegšu kā atlīdzību apmierinājumu,
19 un Es kā lūpu augli radīšu mieru - mieru tālajiem un tuvajiem, saka Tas Kungs, un Es to dziedināšu.
20 Bet bezdievji ir kā saviļņota jūra, kas nevar rimt, bet kuras ūdeņi uzvanda dūņas un dubļus.
21 Bezdievjiem nav miera!" saka mans Dievs. (Jes.57)
17 Es darīšu mieru par tavu valdītāju un taisnību par tavu uzraugu. (Jes.60)
16 Tā saka Tas Kungs: "Uzlūkojiet dzīves gaitas ceļus un izpētiet, kurš ir senlaikos bijis tas labais svētības un laimes ceļš, tad staigājiet pa to, un jūs atradīsit mieru savai dvēselei! (Jer.6)
11 Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat. (Jer.29)
Atgriezies savā mierā, mana dvēsele
3 Kam stipra ticība, tam Tu dod mieru, tiešām mieru, jo viņš paļaujas uz Tevi!
12 Kungs, Tu mums dosi mieru, jo Tu mums esi visus mūsu darbus pašķīris. (Jes.26)
9 Es apgulšos mierā un dusēšu, jo Tu vien dari, ka dzīvoju drošībā. (Ps.4)
11 Tas Kungs lai piešķir spēku Savai tautai, Viņš lai svētī Savu tautu ar mieru! (Ps.29)
15 Novērsies no ļauna un dari labu! Meklē mieru un dzenies pēc tā! (Ps.34)
11 Bet lēnprātīgie iemantos zemi un baudīs mieru papilnam.
37 Glabā skaidru sirdi un dzenies pēc taisnības, jo miera cilvēkam beidzot labi klāsies. (Ps.37)
7 Atgriezies savā mierā, mana dvēsele, jo Tas Kungs dara tev labu. (Ps.116)
165 Kas Tavu bauslību mīl, tiem ir liels miers, un tie nekur neklūp. (Ps.119)
Savu mieru Es jums dodu
(Evaņģēlija miera vēsts)
13 Un piepeši tur pie eņģeļa bija debespulku draudze; tie slavēja Dievu un sacīja:
14 "Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts." (Lk.2)
9 Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem. (Mt.5)
34 Nedomājiet, ka Es esmu nācis mieru atnest virs zemes; Es neesmu nācis atnest mieru, bet zobenu. (Mt.10)
51 Vai jums šķiet, ka Es esmu nācis mieru nest virs zemes? Nebūt ne, Es jums saku, bet šķelšanos! (Lk.12)
50 Sāls ir laba lieta, bet, ja sāls tapusi nesālīga, ar ko tad jūs to darīsit derīgu? Turiet sāli sevī un turiet mieru savā starpā. (Mk.9)
27 Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas. (Jņ.14)
33 To visu Es esmu runājis uz jums, lai jums miers būtu Manī. Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis! (Jņ.16)
Žēlastība jums un miers
no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus!
(Rom.1:7; 1.Kor.1:3; 2.Kor.1:2; Gal.1:3; Ef.1:2)
1 Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. (Rom.5)
17 Jo Dieva valstība nav ēšana un dzeršana, bet taisnība, miers un prieks Svētajā Garā. (Rom.14)
13 Bet cerības devējs Dievs lai piepilda jūs ar visu prieku un mieru ticībā, lai jūs kļūtu bagāti cerībā Svētā Gara spēkā. (Rom.15)
33 Jo Dievs nav nekārtības, bet miera Dievs. (1.Kor.14)
14 Jo Viņš ir mūsu miers…
[Un Viņš būs miers… - Mih.5:4]
15 atceldams pats Savā miesā bauslību ar viņas daudzajiem priekšrakstiem, lai Sevī abus pārradītu par vienu jaunu cilvēku un nodibinātu mieru,
16 … salīdzinātu vienā miesā gan vienus, gan otrus ar Dievu.
17 Un atnācis pasludināja mieru jums, kas bijāt tālu, un tiem, kas bija tuvu. (Ef.2)
7 Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū. (Fil.4)
19 Jo visai Dieva pilnībai labpatika iemājot Viņā,
20 lai caur Viņu un uz Viņu salīdzinātu visu, nodibinot ar Viņa krusta asinīm visu starpā mieru - gan debesīs, gan virs zemes. (Kol.1)
15 Bet Kristus miers lai valda jūsu sirdīs, jo tam jūs esat aicināti kā viena miesa; esiet pateicīgi! (Kol.3)
23 Bet pats miera Dievs lai jūs svētī caurcaurim, un jūsu gars, dvēsele un miesa visā pilnībā lai paliek bezvainīgi līdz mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanai. (1.Tes.5)
16 Bet pats miera Kungs lai jums dod mieru vienumēr un visādos veidos! (2.Tes.3)
Turiet mieru ar visiem cilvēkiem
17 Neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu, domājiet par to, ka varat labu darīt visiem cilvēkiem.
18 Ja iespējams, no savas puses, turiet mieru ar visiem cilvēkiem. (Rom.12)
11 Beidzot, brāļi, esiet līksmi, topiet pilnīgi, iepriecinājieties savā starpā, esiet vienprātīgi, turiet mieru; tad mīlestības un miera Dievs būs ar jums. (2.Kor.13)
1 … es jūs mudinu: dzīvojiet tā, kā to prasa jūsu aicinājuma cieņa,
2 visā pazemībā, lēnībā un pacietībā, cits citu panesdami mīlestībā,
3 cenzdamies uzturēt Gara vienību ar miera saiti. (Ef.4)
13 … Savā starpā turiet mieru. (1.Tes.5)
14 Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves, bez kā neviens neredzēs To Kungu. (Ebr.12)
18 Bet taisnības auglis mierā top sēts tiem, kas mieru tur. (Jēk.3)
10 Jo, kas mīl dzīvību un grib redzēt labas dienas, tas lai attur savu mēli no ļauna un savas lūpas, ka tās nerunā viltu.
11 Lai viņš novēršas no ļauna un dara labu, lai viņš meklē mieru un dzenas pēc tā. (1.Pēt.3)
14 Tādēļ, mīļie, to gaidīdami, centieties, ka Viņš jūs atrod ar mieru sirdī, neaptraipītus un nevainojamus. (2.Pēt.3)
14 Miers jums visiem, kas esat Kristū! (1.Pēt.3)
15 Miers lai ir ar tevi. (3.Jņ.)
Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. (Gal.5:22)
KRISTĪGĀS DZĪVES PRINCIPU ALFABĒTS
A
Apģērbiet jauno cilvēku, kas tiek atjaunots atziņā… (Kol.3:10)
Atmetiet melus un runājiet patiesību ikviens ar savu tuvāko. (Ef.4:25)
Atmetiet dusmas, ātrsirdību, ļaunprātību, nekaunīgas runas. (Kol.3:8)
Atraujaties no visa, kas ļauns. (1.Tes.5:22)
Atturiet savu mēli no ļauna un savas lūpas, ka tās nerunā viltu. (1.Pēt.3:10)
Atturieties no netiklības! (1.Tes.4:3)
Atturieties no miesas kārībām, kas karo pret dvēseli. (1.Pēt.2:11)
Atziņā atturību, atturībā pacietību, pacietībā dievbijību… (2.Pēt.1:6)
Atzīstiet tos, kas jūsu labā strādā tā Kunga draudzē. (1.Tes.5:12)
Audziet mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastībā un atziņā! (2.Pēt.3:18)
Augšāmcēlušies ar Kristu, tiecieties pēc tā, kas augšā. (Kol.3:1)
Atjaunoties – skat. N
Augļi – skat. L
Augt – skat arī K,P
B
Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti. (Mt.5:4)
Bērni, klausait saviem vecākiem, jo tā pienākas. (Ef.6:1)
Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga. (Rom.12:10)
Brāļu mīlestība lai paliek! (Ebr.13:1)
Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem… (Ef.6:11)
Būsim pateicīgi. Tā mēs Dievam patīkami kalposim. (Ebr.12:28)
Bailes – skat. K,T
Brīvība – skat. P
C
Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā. (Rom.12:10)
Centieties parādīt viesmīlību! (Rom.12:13)
Centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts. (Ef.5:17)
Centieties, ka Viņš jūs atrod ar mieru sirdī, neaptraipītus. (2.Pēt.3:14)
Ciešanas – skat. K,L
Č
Čakls klausīties, kūtrs runāt, kūtrs dusmoties. (Jēk.1:19)
Čakla roka valdīs; nolaidīgai – būs jāveic piespiedu darbi. (Sal.pam.12:24)
D
Ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem. (Mt.7:12)
Domājiet par to, ka varat labu darīt visiem cilvēkiem. (Rom.12:17)
Darīsim labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem. (Gal.6:10)
Dariet visu bez kurnēšanas un šaubīšanās. (Fil.2:14)
Darbojieties, lai jūsu aicināšana un izredzēšana jo stipra paliek. (2.Pēt.1:10)
Dieva griba ir - lai jūsu dzīve būtu svēta. (1.Tes.4:3)
Dodiet, tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu… mēru… (Lk.6:38)
(Ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros. – Lk.6:38)
Dod tam, kas tevi lūdz, un neatsakies, ja no tevis grib aizņemties. (Mt.5:42)
Dodiet katram, kas viņam pienākas: nodevas, kam nākas… (Rom.13:7)
Dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības… (Mt.6:33)
Dzenieties pēc tā, kas labs, gan savā starpā, gan pret citiem. (1.Tes.5:15)
Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves. (Ebr.12:14)
Dzīvosim cienīgi, kā diena to prasa… (Rom.13:13)
Dzīvojiet tā, kā to prasa jūsu aicinājuma cieņa. (Ef.4:1)
Dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus jūs mīlējis. (Ef.5:2)
Dzīvojiet kā gaismas bērni. (Ef.5:8)
Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties. (Ef.4:26)
Darbs; darīt labu – skat. arī I,K,L,N,S,T,V;
darīt vārdu – skat. E,V; vārdi un darbi – skat. N
Dedzība – skat. E
Dieva ieroči – skat. B,S
Dusmas – skat. arī A,R
Dzīvi akmeņi – skat. U
E
Esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs. (Mt.5:48)
Esiet dedzīgi garā, gatavi kalpot Tam Kungam. (Rom.12:11)
Esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi. (Ef.4:32)
Esiet paklausīgi cits citam Kristus bijībā. (Ef.5:21)
Esiet nomodā un pastāviet savās aizlūgšanās par visiem. (Ef.6:18)
Esiet pateicīgi! (Kol.3:15)
Esiet pastāvīgi lūgšanās, esiet ar tām nomodā ar pateicību. (Kol.4:2)
Esiet pacietīgi pret visiem! (1.Tes.5:14)
Esiet priecīgi vienumēr! (1.Tes.5:16)
Esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami. (Jēk.1:22)
Esiet visi vienprātīgi, līdzcietīgi, brālīgi, žēlsirdīgi, pazemīgi. (1.Pēt.3:8)
Esiet viesmīlīgi cits pret citu bez kurnēšanas. (1.Pēt.4:9)
Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā… (1.Pēt.5:8)
F
Sargaities no farizeju rauga, tas ir, no viņu liekulības. (Lk.12:1)
G
Gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti. (Fil.2:12)
Lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā. (Mt.5:16)
Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība. (Mt.5:3)
Gars dara dzīvu, miesa neder nenieka. (Jņ.6:63)
Godā savu tēvu un māti, - tas ir pirmais bauslis ar apsolījumu. (Ef.6:2)
Gaisma – tumsa – skat. arī J,K,N; gaismas bērni – skat. D
Gari – skat. N; Svētais Gars – skat. N,T; garīgais piens – skat. K
Grēks – skat. J,K
Gudrība – skat. I,N,R
Ģ
Ģeķim prieks ļaunu darīt, bet saprātīgs priecājas par gudrību. (Sal.pam.10:23)
H
I
Ikkatram jānes sava paša nasta. (Gal.6:5)
Ikvienam jāglabā sava miesa svētumā un godā. (1.Tes.4:4)
Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. (Rom.13:1)
Ikviens mūsu starpā lai dzīvo par patiku savam tuvākajam. (Rom.15:2)
Ikviens lai pārbauda pats savus darbus. (Gal.6:4)
Izlīgsti papriekš ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu. (Mt.5:24)
Izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas! (Ef.5:16)
Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo tie tiks paēdināti. (Mt.5:6)
Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu. (Jēk.5:16)
Izturieties gudri pret tiem, kas nepieder pie draudzes. (Kol.4:5)
Iekārot – skat. K
J
Ja kāds starp jums ir cietējs, lai viņš lūdz Dievu. (Jēk.5:13)
Ja jūs nievā Kristus Vārda dēļ, svētīgi jūs esat! (1.Pēt.4:14)
Ja dzīvojam gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā. (1.Jņ.1:7)
Ja sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi. (1.Jņ.1:8)
Ja atzīstamies savos grēkos, tad Dievs mums piedod grēkus. (1.Jņ.1:9)
Ja kāds mīl pasauli, tad viņā nav Tēva mīlestības. (1.Jņ.2:15)
Ja mēs mīlam cits citu, tad Dievs mājo mūsos. (1.Jņ.4:12)
Jaunākie, esiet paklausīgi vecākajiem, apjozieties ar pazemību. (1.Pēt.5:5)
Jūsu lēnība lai kļūst zināma visiem cilvēkiem. (Fil.4:5)
Jūsu runa lai aizvien ir tīkama, ar sāli sālīta. (Kol.4:6)
Jūsu dzīvē lai nav mantkārības! Lai pietiek ar to, kas pie rokas. (Ebr.13:5)
Jaunais cilvēks – skat. A
K
Kādu katrs dāvanu saņēmis, ar to kalpojiet cits citam. (1.Pēt.4:10)
Kalpi, paklausait saviem laicīgajiem kungiem kā Kristum bijībā. (Ef.6:5)
Kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau pārkāpis. (Mt.5:28)
Kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru. (Mt.5:39)
Kas ar tevi grib tiesāties un ņemt tavus svārkus, tam atdod arī... (Mt.5:40)
Kas tevi spiež iet vienu jūdzi, ar to paej divas. (Mt.5:41)
Kas pastāv līdz galam, tas taps izglābts. (Mt.10:22)
Kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu. (Gal.6:8)
Kas sēj Garā, tas pļaus no Gara mūžīgo dzīvību. (Gal.6:8)
Kas zadzis, lai vairs nezog. (Ef.4:28)
Kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns… par to domājiet! (Fil.4:8)
Kas negrib strādāt, tam arī nebūs ēst. (2.Tes.3:10)
Kas Dievam tic, cenšas veikt labus darbus. (Tit.3:8)
Kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku. (Jēk.4:17)
Kas ir sācis ciest miesā, ir mitējies no grēka. (1.Pēt.4:1)
Kas teicas esot gaismā un ienīst savu brāli, ir vēl aizvien tumsībā. (1.Jņ.2:9)
Kas mīl savu brāli, paliek gaismā, un piedauzības nav viņā. (1.Jņ.2:10)
Kas noliedz Dēlu, nav Tēva; tam, kas apliecina Dēlu, ir arī Tēvs. (1.Jņ.2:23)
Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība. (1.Jņ.4:8)
Kas baiļojas, nav sasniedzis pilnību mīlestībā. (1.Jņ.4:18)
Kas mīl Dievu, tam būs mīlēt arī savu brāli. (1.Jņ.4:21)
Katram no jums būs savu sievu mīlēt kā sevi pašu. (Ef.5:33)
Katrs, kas mīl, ir no Dieva dzimis un atzīst Dievu. (1.Jņ.4:7)
Kārojiet pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat. (1.Pēt.2:2)
Ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus. (Gal.6:7)
Ko vien darāt vārdos vai darbos, visu dariet Kunga Jēzus vārdā. (Kol.3:17)
Kristu Jēzu pieņēmuši, dzīvojiet Viņā… augdami Viņā… (Kol.2:6)
Kristus miers lai valda jūsu sirdīs, jo tam jūs esat aicināti. (Kol.3:15)
Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos: pamācait cits citu. (Kol.3:16)
Kalpošana – skat. arī B,E,M
Kurnēšana – skat. D,E
Ķ
Dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam… (Mt.22:21)
L
Labāk ciest, darot labu nekā darot ļaunu. (1.Pēt.3:17)
(Ar) labiem darbiem palīdzēt, kur vajadzība spiež. (Tit.3:14)
Esi labprātīgs savam pretiniekam bez kavēšanās. (Mt.5:25)
Labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus… (Mt.7:17)
(No viņu augļiem jums tos būs pazīt. – Mt.7:20)
Lai jums būtu sirsnīga mīlestība citam pret citu. (1.Pēt.4:8)
Lai jūsu dzīve būtu nevainojama arī pret tiem, kas ir ārpusē. (1.Tes.4:12)
Lai atturas no netaisnības, kas daudzina tā Kunga Vārdu. (2.Tim.2:19)
Lai nekāda rūgta sakne, augstu izaugusi, jums nekaitētu. (Ebr.12:15)
Laulība lai ir visiem godā un laulības gulta neaptraipīta. (Ebr.13:4)
Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi. (Mt.5:5)
Lielāks ir Tas, kas jūsos, nekā tas, kas ir pasaulē. (1.Jņ.4:4)
Līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks. (Ef.4:22)
Kad jūs Dievu lūdzat, nedarait tā kā liekuļi… lai ļaudīm rādītos. (Mt.6:5)
Kad tu Dievu lūdz, tad ej savā kambarī… un pielūdz slepenībā. (Mt.6:6)
Dievu lūdzot, nepļāpājiet kā pagāni. (Mt.6:7)
Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet… klaudziniet… (Mt.7:7)
Lūdziet Dievu Garā ik brīdi! (Ef.6:18)
Lūdziet bez mitēšanās Dievu. (1.Tes.5:17)
Lūdziet Dievu Svētajā Garā un pasargait sevi Dieva mīlestībā. (Jūd.1:20,21)
Laipnība – skat. E,T
Laulība – skat. arī K
Lēnība – skat. J
Līdzjūtība, līdzcietība – skat. E,T
Lūgšanas – skat. arī E,J,M,N,S
Ļ
Negrēko vairs, lai tev nenotiek kas ļaunāks. (Jņ.5:14)
Ļaunums lai tevi neuzvar, bet pats uzvari ļaunu ar labu! (Rom.12:21)
Ļaunajiem jānoliecas labo priekšā, un bezdievjiem jāpieliec… (Sal.pam.14:19)
Ļaunums – skat. arī A,I,L,N
M
Kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds. (Mt.6:21)
Neviens nevar kalpot diviem kungiem:… Dievam un mantai. (Mt.6:24)
Sargaties no mantkārības, jo neviens nedzīvo no tam, ka viņam… (Lk.12:15)
Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem. (Mt.5:9)
Kad tu dod mīlestības dāvanas, tad neliec to izbazūnēt savā priekšā. (Mt.6:2
Mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā. (Mt.5:44)
Mīliet savus ienaidniekus, darait labu tiem, kas jūs ienīst. (Lk.6:27)
(Jūsu) mīlestība lai ir neliekuļota. (Rom.12:9)
Mīliet cits citu no visas sirds pastāvīgi. (1.Pēt.1:22)
Mīļie, mīlēsim cits citu, jo mīlestība ir no Dieva. (1.Jņ.4:7)
Mīlēsim, jo Viņš ir mūs pirmais mīlējis. (1.Jņ.4:19)
Esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kurā stundā jūsu Kungs nāk. (Mt.24:42)
Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā. (Mt.26:41)
Mantkārība – skat. arī J,N
Miers – skat. arī C,D,K,S,T
Miesas kārības – skat. A,N; miesa un gars – skat. K
Mīlestība – skat. arī B,D,J,K,L,N,P,T,Š
Modrība – skat. arī E
N
Neaizmirstiet viesmīlību! Jo daži tā uzņēmuši eņģeļus. (Ebr.13:2)
Neaizmirstiet labu darīt un dāvanas dot, tādi upuri Dievam patīk. (Ebr.13:16)
Neapbēdinait Dieva Svēto Garu, ar ko esat apzīmogoti. (Ef.4:30)
Neapreibinaities ar vīnu, no kā ceļas izlaidīga dzīve. (Ef.5:18)
Neaprunājiet, brāļi, cits citu. (Jēk.4:11)
Neapslāpējiet Garu, nenicinait pravietošanu. (1.Tes.5:19,20)
Neatmaksājiet ļaunu ar ļaunu, nedz zaimus ar zaimiem. (1.Pēt.3:9)
Neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu. (Rom.12:17)
Neatriebieties paši, mīļie, bet atstājiet vietu Dieva dusmībai. (Rom.12:19)
Nedodiet vietu velnam. (Ef.4:27)
Neesiet iedomīgi, bet sniedziet roku zemajiem! (Rom.12:16)
Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā… (Mt.6:19)
Neliecieties paši gudri esam. (Rom.12:16)
Nelutiniet miesu, lai nekristu kārībās. (Rom.13:14)
Nemelojiet cits citam, novelciet veco cilvēku un viņa darbus. (Kol.3:9)
Nemīliet pasauli, nedz to, kas ir pasaulē. (1.Jņ.2:15)
Nemīlēsim vārdiem, nedz ar mēli, bet ar darbiem un ar patiesību! (1.Jņ.3:18)
Nenopūtieties, brāļi, cits pret citu, ka netiekat tiesāti. (Jēk.5:9)
Nepalieciet nevienam neko parādā. (Rom.13:8)
Nepiedalaities neauglīgajos tumsības darbos, bet celiet tos gaismā. (Ef.5:11)
Nepiekusīsim, labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim. (Gal.6:9)
Nepiekūstiet, labu darīdami. (2.Tes.3:13)
Nesiet cits cita nastas, tā jūs piepildīsit Kristus likumu. (Gal.6:2)
Neticiet katram garam, bet pārbaudiet garus, vai viņi ir no Dieva. (1.Jņ.4:1)
Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti. (Mt.7:1)
(Jo, ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tapsit tiesāti. - Mt.7:2)
Netīra dzīve vai mantkārība lai pat vārda pēc jums ir sveša. (Ef.5:3)
Netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties atjaunodamies... (Rom.12:2)
Neviens lai nemeklē savu paša, bet citu labumu! (1.Kor.10:24)
Nezūdaities savas dzīvības dēļ, ko ēdīsit un ko dzersit… (Mt.6:25)
Nezūdaities nākamā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. (Mt.6:34)
Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā… (Fil.4:6)
Nezvēriet, bet jūsu jā lai ir jā un nē - nē, ka nekrītat sodā. (Jēk.5:12)
(Jūsu vārdi lai ir: jā, jā! nē, nē! Kas pāri par to, tas ir no ļauna. - Mt.5:37)
Nīstiet to, kas ļauns, pieķerieties tam, kas labs. (Rom.12:9)
No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds. (Ef.4:29)
Noliksim tumsības darbus un tērpsimies gaismas bruņās. (Rom.13:12)
Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei: netiklību, nešķīstību, iekāri… (Kol.3:5)
Netiesāt – skat. arī P
Netiklība – skat. arī A,S
Nomodā – skat. E
O
P
Padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs. (Jēk.4:7)
Paklausait saviem vadītājiem un esiet padevīgi. (Ebr.13:17)
Pakļaujieties ikkatrai cilvēku starpā ieceltai kārtībai. (1.Pēt.2:13)
Palīdziet svētajiem viņu vajadzībās. (Rom.12:13)
Pamācait nekārtīgos, iedrošinait bailīgos, palīdziet vājajiem. (1.Tes.5:14)
Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū. (1.Tes.5:18)
Pārbaudiet, kas Tam Kungam patīkams. (Ef.5:10)
Pārbaudait paši sevi, vai stāvat ticībā, izmeklējiet paši sevi. (2.Kor.13:5)
Pārbaudait visu; kas labs, to paturiet! (1.Tes.5:21)
Pāri visam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite. (Kol.3:14)
Pateicieties vienumēr un par visu Dievam Tēvam… Kristus vārdā. (Ef.5:20)
Patiesi būdami mīlestībā, visās lietās pieaugsim Viņā (Kristū). (Ef.4:15)
Pazemojieties apakš Dieva varenās rokas, lai Viņš jūs paaugstinātu. (5:6)
Kad jūs cilvēkiem piedosit, tad jums jūsu Debesu Tēvs arī piedos. (Mt.6:14)
Piedodiet, tad jums taps piedots. (Lk.6:37)
Piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis. (Ef.4:32)
Pieņemiet tos, kas ticībā vēl vāji, un netiesājiet viņu domas. (Rom.14:1)
Pieņemiet cits citu, kā arī Kristus mūs ir pieņēmis. (Rom.15:7)
Pielieciet visas pūles un parādait savā ticībā tikumu… (2.Pēt.1:5)
Pielūkojiet, ka jūsu brīvība netop vājajiem par piedauzību. (1.Kor.8:9)
Pielūkojiet, lai neviens nevienam neatmaksā ļaunu ar ļaunu. (1.Tes.5:15)
Pildait Dieva gribu kā Kristus kalpi, no visas dvēseles. (Ef.6:6)
Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs. (Mt.5:12)
Priecājieties ar priecīgajiem, raudiet ar tiem, kas raud. (Rom.12:15)
Priecājieties iekš Tā Kunga! (Fil.3:1)
Priecājieties iekš Tā Kunga vienumēr; es vēlreiz teikšu priecājieties! (Fil.4:4)
Pacietība – skat. arī A,E,T
Paklausība – skat. arī E,I,J,K,S
Pateicība – skat. arī B,E,V
Pazemība – skat. arī E,J,T
Prieks – skat. arī E
R
Rūgtums, ātrsirdība, dusmas, bāršanās… lai ir tālu no jums. (Ef.4:31)
Raugaities nopietni, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet gudri. (Ef.5:15)
Rūgta sakne – skat. L
Runa, vārdi, mēle – skat. A,J,N,V
S
Sargaities, ka, maldu aizrauti, nezaudējat savu stipro pamatu. (2.Pēt.3:17)
Sargaities no netiklības! (1.Kor.6:18)
Satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pastāvēt. (Ef.6:13)
Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām. (Kol.3:2)
Savā darbā neesiet kūtri. (Rom.12:11)
Savā starpā turiet mieru. (1.Tes.5:13)
Sekojiet Dievam kā Viņa mīļie bērni. (Ef.5:1)
Sev sagādāt godīgu iztiku ar savu roku darbu. (Ef.4:28)
Sieva lai jūt bijību pret savu vīru. (Ef.5:33)
Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem kā Tam Kungam. (Ef.5:22)
Sievas, jūsu rota lai nav ārišķīgs matu pinums, zelta lietas… (1.Pēt.3:3)
Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs. (Mt.5:8)
Svētījiet tos, kas jūs nolād, lūdziet par tiem, kas jūs kaitina. (Lk.6:28)
Svētījiet tos, kas jūs vajā, svētījiet un nenolādiet! (Rom.12:14)
Svētījiet, jo uz to jūs esat aicināti, lai jūs iemantotu svētību. (1.Pēt.3:9)
Sēt – pļaut – skat. K
Sievas – skat arī K,V
Š
Šī ir tā vēsts, ko esat dzirdējuši, ka mums būs citam citu mīlēt. (1.Jņ.3:11)
Šī ir tā mīlestība, ka mēs dzīvojam pēc Viņa baušļiem. (2.Jņ.1:6)
Šaubas – skat. D
T
Taisnības auglis mierā top sēts tiem, kas mieru tur. (Jēk.3:18)
Tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, pacietībā. (Kol.3:12)
Tērpsimies ticības un mīlestības bruņās! (1.Tes.5:8)
Tēvi, nekaitinait savus bērnus, bet audzinait un pamācait tos. (Ef.6:4)
Tēvi, nekaitinait savus bērnus, lai tie netop bailīgi. (Kol.3:21)
Ticība bez darbiem ir nedzīva. (Jēk.2:20)
Topiet aizvien pilnīgāki! (1.Tes.4:1)
Topiet pilnīgi, esiet vienprātīgi, turiet mieru. (2.Kor.13:11)
Topiet Gara pilni! (Ef.5:18)
Topiet stipri savā Kungā un Viņa varenajā spēkā. (Ef.6:10)
Turiet mieru ar visiem cilvēkiem. (Rom.12:18)
Turiet par lielu godu, klusi dzīvojot, darīt savu darbu. (1.Tes.4:11)
Turiet visus godā, mīliet brāļu saimi, bīstaities Dievu. (1.Pēt.2:17)
Turiet Kungu Kristu svētu savās sirdīs. (1.Pēt.3:15)
Tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums. (Jēk.4:8)
Ticība – skat. K,P,V
Tiesāšana – skat. N
Tumsa – gaisma – skat. K,N
U
Uzceliet no sevis pašiem kā dzīviem akmeņiem garīgu namu. (1.Pēt.2:5)
Uzņemiet sevī… barību, kas paliek mūžīgai dzīvībai. (Jņ.6:27)
Uztici Tam Kungam savus darbus, tad tavi nodomi sekmēsies. (Sal.pam.16:3)
Uzvarēt – skat. V
V
Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder Debesu valstība. (Mt.5:10)
Par ikkatru veltīgu vārdu, ko cilvēki runās, tiem būs jāatbild… (Mt.12:36)
Pēc saviem vārdiem tu tiksi taisnots, un… tiksi pazudināts. (Mt.12:37)
Viens Kungs, viena ticība, viena kristība. (Ef.4:5)
Vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis Savu draudzi. (Ef.5:25)
Vīri, mīliet savas sievas un neesiet skarbi pret viņām. (Kol.3:19)
Vīri, sadzīvojiet prātīgi ar sievu kā ar vājāko radījumu. (1.Pēt.3:7)
Viss, kas ir dzimis no Dieva, uzvar pasauli. (1.Jņ.5:4)
Visu dariet Kunga Jēzus vārdā, pateikdamies Dievam Tēvam. (Kol.3:17)
Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem. (3:23)
Visu savu zūdīšanos metiet uz Viņu, jo Viņš gādā par jums. (1.Pēt.5:7)
Vecais cilvēks – skat. L,N
Vienprātība – skat. E,T
Viesmīlība – skat. C,E,N
Z
Ikkatru grēku… cilvēkiem piedos, bet Gara zaimošanu nepiedos. (Lk.12:31)
Zemojieties Tā Kunga priekšā, tad Viņš jūs paaugstinās. (Jēk.4:10)
Zūdīšanās – skat. N,V
Ž
Esiet žēlīgi, kā jūsu Tēvs ir žēlīgs. (Lk.6:36)
Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību. (Mt.5:7)
Žēlastība – skat. A
Žēlsirdība – skat. E
