1. nodaļa. Kāpt tā Kunga kalnā
3. nodaļa
Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos
Ķēniņa bērna lūgšanas
Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos un mani pazīsti.
Tu zini – vai es sēdu vai ceļos –
Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes.
Vai es eju, vai es guļu, Tu esi ap mani,
un Tev ir zināmi visi mani ceļi,
jo nav vārda uz manas mēles, kas Tev, Kungs, nebūtu zināms.
Tu esi ap mani no visām pusēm, Tu turi savu roku pār mani.
(Ps.139:1-5)
Un kā ar lūgšanu? Tā nav tikai rituāls. Tā nedrīkst būt ķeksīša ievilkšana tavā kalendārā. Tā ir sastapšanās ar Kristu.
Tu vari uzticēt Viņam visu savu vājumu, nogurumu, bažas, satraukumu, pat savas šaubas. Tev nav jātēlo tas, kas tu neesi. Kungs redz cauri visām tavām maskām. Tu vari būt tu pats.
Nav būtiski, cik daiļrunīgs tu esi. Kungs uzklausa pat visneveiklākos vārdos ietērptu lūgšanu. Viņš nāk, nevis lai vērtētu vai saņemtu kaut ko no tevis, bet lai apdāvinātu tevi. Vēl vairāk – Kungs Jēzus aizlūdz par tevi.
Padomā, kā ir ar tevi, vai lūgšanai ir būtiska daļa tavā dienas plānā? Vai tā ir pirmā un pēdējā tavas darbadienas sarakstā?
(Normunds Celmiņš)
Pielūgsim Dievu!
Visai Dieva bērnu dzīvei ir jābūt pielūgšanas dzīvei.
Iesāciet katru dienu ar Dieva pielūgšanu.
Atcerieties pielūgšanu visos dzīves gadījumos.
Jo vairāk mēs pielūdzam,
jo vairāk mēs atradīsim iemeslus, lai Viņu pielūgtu.
Jo vairāk jūs zināsiet, kas ir mūžība,
jo vairāk zināsiet, kas īsti ir pielūgšana.
Nekad neiesāciet kādu lietu, vispirms nepielūguši Dievu.
Vispirms dodiet Viņam godu.
(Vočmens Nī)
IKDIENAS LŪGŠANAS
Rīta lūgšanas nozīme
Koncentrēšanās ir prasme, kas apņem visas dzīves sfēras, bet īpaši nepieciešama tā ir lūgšanā.
No rīta man ir jāveltī dažas minūtes, lai sakopotos, lai Dieva priekšā atrastu sevi, lai dienu iesāktu ar tādu sakopotību, ka visas dienas garumā nezaudētu pat piecas minūtes. Tāda nozīme ir rīta lūgšanai. Rīta lūgšana nedrīkst būt pātaru skaitīšana. Šīm minūtēm jābūt klusām, koncentrējoties uz tikšanos ar Dievu, kas mani gaida un pavada šajā dienā.
Lūgšanā būtiski ir uztvert iekšējo harmoniju, arī manas sirds harmoniju ar apkārtējo pasauli. Tātad rīta lūgšanā es valdu pār sevi, valdu pār kontaktu ar pasauli, kā arī esmu atvērts, lai tiktos ar Dievu.
Pirmais elements ir SEVIS ATRAŠANA. Parasti tas notiek īsas izvingrināšanās laikā. Kaķis pēc pamošanās sevi atrod izstaipoties. Ir vērts pavērot, kā no rīta to dara kaķis. Pēc pāris minūtēm kaķis ir formā. Kad kristietis rīta stundā nostājas Dieva priekšā, vispirms tam jāpateicas par to, ka vispār ir pamodies, ka viņam ir veselas rokas un kājas, ka ir vesels mugurkauls un galva. Tātad trīs minūšu vingrinājuma laikā, ar pateicību atdodot Dieva rīcībā savu ķermeni, notiek sevis
atrašana. Nu mums vajadzētu būt pilnīgi rīcības spējīgiem un radošiem.
Otrais elements ir prasme apzināti AIZVĒRT ACU UN AUSU DURVIS. Prasme pilnīgi atslēgties no apkārtējās pasaules. Es lemju par to, ko klausīšos un ko nevēlos klausīties. Ausīm ir durvis, kuras var aizvērt. Es lemju par to, kādus vārdus, kādu saturu man pieņemt un kādu nepieņemt. Arī acīm ir savas durvis. Es lemju par to, ko skatīšos. Bet ko dara mūsdienu cilvēks? Kad pamostas, viņš tūdaļ pat ieslēdz televizoru vai radio un uzreiz nokļūst šīs pasaules trokšņainajā tirgus laukumā. Kad viņš sevi atradīs, un kad viņš būs situācijas kungs? Nekad.
Trešais elements ir ATVĒRŠANĀS DIEVAM, tātad prasme apzināties, ka Viņš ir, ka Viņš ir tuvu. Ja es koncentrējos uz Dievu, Dievs pārspriež ar mani dienas plānu. Tā ir rīta lūgšanas būtība.
Cilvēks, kas prot dzīvot sakopotībā, ir izturīgs pret stresiem. Tas ir psihes un nervu sistēmas veselības noslēpums. Tādēļ cilvēks, kas prot lūgties un ieiet lūgšanā, ir izturīgs pret ļoti daudziem spēcīgiem dzīves sitieniem no ārpuses. Tie viņam nenodara ļaunu. Mēs visi vēlamies būt veseli.
(Eduards Stanieks)
Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen.
(Apzīmē sevi ar krusta zīmi, lai atcerētos savu kristību)
Es Tev pateicos, debesu Tēvs, caur Jēzu Kristu,
Tavu mīļo Dēlu, ka Tu mani šinī naktī esi pasargājis
no nelaimes un visām briesmām, un lūdzu Tevi –
pasargā mani šodien no grēkiem un no visa ļauna,
lai visa mana dzīve un darbs būtu tev pa prātam.
Tavās rokās es lieku visu sevi, savu miesu un dvēseli.
Tavs svētais eņģelis lai stāv man klāt,
lai ļaunajam ienaidniekam nebūtu varas pār mani. Āmen.
(M. Lutera rīta lūgšana)
Ja tu esi kristietis,- pārbaudi sevi, vai tu joprojām lūdz ar atvērtu un modru garu vai arī vienkārši mehāniski. Kristus māceklim lūgšana ir pareizas garīgas dzīves pazīme. Aizlūgšanas par visiem līdzcilvēkiem, ne tikai par tiem, kuri tev patīk, pildīs tavu sirdi ar kristīgu mīlestību. Ietver aizlūgšanās savus ienaidniekus un rūpējies par tiem! Kā to sasniegt? Smelies jaunus spēkus, katru dienu regulāri un uzcītīgi meklējot Dievu ar saliktām rokām un atvērtu Bībeli.
Ja gribi iegūt stiprāku ticību, lielāku mīlestību pret savu tuvāko, drošāku ticību glābšanai, tu to saņemsi, ja ļausi Dieva vārdam būt galvenajā vietā gan ikdienā, gan svētdienā. Lūgšana un Bībeles lasīšana ir cieši saistītas, un tās ir pamats, uz kā celt kristieša attiecības ar Dievu.
(Pērs A. Grunnans)
Psalmi – mūsu lūgšanu grāmata
Kad meklējam vārdus lūgšanai, mums vispirms jālasa Dieva Vārds. Tad Viņa Gars mūs vadīs, ka mēs runāsim uz Dievu tā, kā Viņš pats uz mums ir runājis savā Vārdā. Šāda mūsu atbilde Dievu iepriecinās visvairāk. Dievam patīk, ka mēs Viņu lūdzam Viņa paša vārdiem. Šādi mēs varam lūgt ar prieku un paļāvību, jo
Tā Kunga [vārdi] ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus. Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu. (Ps.19:8-9)
Lasot psalmus ik dienas, mūsu domas tiek novērstas no mums pašiem un pievērstas žēlsirdīgajam Dievam. Tad no mūsu lūpām plūst pateicības lūgšanas un slava Dievam. Mums ik dienas nākas saukt līdz ar Dāvidu:
Dziediet priecīgi tam Kungam, jūs taisnie, visiem, kam skaidra
sirds, klājas Viņu slavēt! Dziediet Viņam jaunu dziesmu!
Skandiniet jauki ar bazūnēm! (Ps.33:1,3)
Ja lasām psalmus katru dienu, mums nekad vairs nebūs jāsaka: “Es nezinu, kā man lūgt.” Tāpat kā Dāvidu, Dievs mūs dara spējīgus dziedāt un lūgt:
Gavilējiet Dievam, jūs visas zemes!
Dziediet Viņa vārda godībai, veltījiet Viņam jo diženu
cildinājumu! Sakait Dievam: “Cik bijājami lieli ir Tavi darbi!”
…Lai slavēts Dievs, kas nav atsacījies paklausīt manu lūgšanu,
nedz novērsis savu žēlastību no manis! (Ps.66:1-2,20)
(Dzīvības Vārds, 8)
IKDIENAS LŪGŠANAS
(pēc Žana Plijā)
Cildiniet to Kungu, mūsu Dievu!
Krītiet ceļos Viņa kāju pamesla priekšā!
Tiešām Viņš ir svēts! (Ps.99:5)
Ieiešana Dieva klātbūtnē
Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā. Āmen.
Slavēts lai ir tā Kunga vārds tagad un mūžīgi.
Mūsu palīdzība ir tā Kunga vārdā,
kas radījis debesis un zemi. (Ps.124:8)
Ak, dzīvais Dievs – Tēvs, Dēls un Svētais Gars –
Tu esi mans Dievs. Es meklēju Tevi, pēc Tevis
slāpst mana dvēsele. Pēc Tevis tvīkst mana miesa
kā sausa un izkaltusi zeme bez ūdens. (Ps.63:2)
Kungs, liec man saskatīt Tavu gaismu un patiesību.
Lai tās mani vada uz Tavu svēto kalnu
un aizved mani Tavā mājoklī. (Ps.43:3)
Kungs, es stāvu Tavā priekšā, gatavs pildīt Tavu gribu.
Es pievēršos Tev. Lai Tev patīk manas mutes valoda
un manas sirds domas. (Ps.19:15)
Es vēršu visas savas domas uz Tevi.
Dieva klātbūtnes apliecināšana
Mans Dievs, es zinu, ka Tu esi klāt – šeit un tagad.
Es ticu, ka Tu mājo manī caur manas kristības žēlastību. (Ef.3:17)
Jēzu, mans Kungs un Dievs, Tu klauvē pie manas sirds durvīm.
Tu sauc mani vārdā. Es Tev atveros, Kungs. (Atkl.3:20)
Tu manī klausies, Tu mani dzirdi un steidzies atbildēt.
Runā ar mani! Lai Tavas mīlestības spēks
mani pārveido un dara gatavu Tevi uzņemt, paklausīt.
Pāri visam es vēlos Tevi mīlēt, būt vienots ar Tevi, Dievs.
Velc mani pie sevis un svētī, ka spētu Tev labāk kalpot.
Lūgšana Svētajam Garam
Kungs Jēzu, bez Tevis mēs nekā nespējam. (Jņ.15:5)
Bet Tu esi apsolījis mums sūtīt Spēka
un Patiesības Garu, kas Tevi pagodina. (Jņ.15:26)
Jēzu, mans Pestītāj, dāvā man tagad lūgšanas Garu!
Dod man Tava Mīlestības Gara svaidījumu.
Kungs Svētais Gars, es lūdzu:
Visaugstākā Dieva Dāvana, nāc manī.
Gudrības un saprāta Gars, nāc manī.
Pazemības Gars, nāc manī.
Nāc un liec, lai pielūdzu Dievu garā un patiesībā. (Jņ.4:23)
Ak Jēzu, es uzticos Tavam vārdam un Tavam spēkam.
Man nepieciešama Tava dziļā un uzvarošā ticība.
Palīdzi man manā neticībā!
Liec man dzīvot dedzīgā ticībā caur Tevi un Tev.
Paldies, Kungs, par žēlastībām, kuras Tu man dāvā.
Dieva piesaukšana un grēku nožēla
Uz Tevi, Kungs, es paceļu savu dvēseli. (Ps.25:1)
Uzklausi manas lūgšanas balsi, kad es Tevi piesaucu,
kad paceļu savas rokas pret Tavu svēto mājokli. (Ps.28:2)
Es nāku Tava troņa priekšā tāds, kāds es esmu.
Mazgā mani, Kungs, mans Dievs.
Šķīstī mani Tava Gara spēkā un Jēzus Asinīs.
Apžēlojies par mani!
Kungs, dari man zināmus Tavus ceļus.
Māci man dzīvot, kā Tu vēlies.
Mīlēt tā, kā Tu vēlies, lai es Tevi mīlētu.
Lai Tava uzticība mani vada, uz Tevi es paļaujos.
Nepiemini vairs manus grēkus un pārkāpumus,
bet piemini mani pēc savas žēlastības
savā lielajā laipnībā, ak Kungs! (Ps.25:4-7)
Pārbaudi mani, Kungs, un izmeklē mani,
izskati manas īkstis un manu sirdi!
Jo Tava žēlastība stāv manu acu priekšā,
un es staigāju Tavā patiesībā. (Ps.26:2-3)
Slavēšana un pateicība
Kungs, atdari manas lūpas,
lai mana mute teic Tavu slavu! (Ps.51:17)
Es slavēju Tevi, mans Dievs, par šo jauno dienu.
Es esmu pateicīgs par to, ka dzīvoju,
ka varu piecelties, staigāt, elpot un runāt.
Esi slavēts, Kungs, par manu SIRDI,
kura pukst bez apstājas kopš manas dzimšanas.
Esi slavēts par manām ACĪM,
kas skata gaismu un Tavas radības skaistumu.
Atdari manas acis, lai es skaidri saredzu
Tava likuma brīnuma darbus. (Ps.119:18)
Esi slavēts, Kungs, par manām AUSĪM.
Es lūdzu: aizver tās visam, kas nenāk no Tevis.
Lai mana mēle cauru dienu stāsta par Tavu
taisnīgumu! (Ps.71:24) Lai tā nevis tiesā
un nosoda, bet svētī, iedrošina un pamudina.
Paldies par manu miesu, dvēseli un garu.
Paldies par manu tagadni un nākotni.
Es priecājos par Tavu mīlestību.
Es ticu, es uzticos Tev, mūžīgais Tēvs.
Slava Tev, Jēzu, mans Pestītāj,
mans Miers un mans Prieks!
Tu esi manas dzīves Kungs.
Dienas veltīšana Dievam
Tēvs, es pateicos Tev par nakts atpūtu.
Paldies par laiku, ko Tu šodien man dāvā dzīvošanai.
Palīdzi man to neizšķiest veltīgos un neauglīgos darbos.
Es nododu Tavā ziņā visus savus nodomus.
Lai īstenojas Tavs plāns un Tava griba šai manai dienai.
Tēvs, es gribu būt Tavs paklausīgais bērns.
Kungs Jēzu, iegremdē mani Tavā Garā
un Tavā dzīvībā. Pārņem manu būtni pilnībā!
Staro caur mani, Tu, kas iemājo manī.
Dāvā man žēlastību saskaņot manas domas ar Tavējām,
uzticīgi staigāt Tavus ceļus.
Slava Tev, Svētais Gars, mans padomdevēj,
mana gaisma un mans spēks!
Dāvā, Kungs, man jaunu sirdi un jaunu skatienu.
Atjauno mani, uzturi manu miesu vingru un šķīstu.
Atjauno manu dvēseli, apgaismo manu garu.
Lai Dieva Gara miers, gudrība un spēks
mani iedvesmo un vada!
Es gribu paklausīt Tavam Vārdam, mans Dievs,
un dzīvot, Tevi slavēdams.
Paldies Tev, mans Kungs un mans Dievs! Āmen.
Sekojot Kristum, jūs kļūstat par minoritāti. Tikai retais atzīs – un kur nu vēl veicinās – jūsu apņemšanos. Piederība pie vairākuma vienmēr attālinās jūs no Pestītāja, bet piederība pie mazākuma tuvinās jūs Viņam.
Ja jūs mājosiet Viņā, Viņa dievišķā, vienreizējā daba plūdīs caur jums un jūs būsiet atšķirīgs. Vairākums atbalsta lielus sasniegumus, mazākumam jāpierāda sava uzticība mazās lietās. Mazākums atklāj mīloša Dieva žēlastību. Mazākums rod spēku Garā… ir vienots ar Dieva Dēlu… un pārpilns cerību.
(Maikls Velss)
Brīvība un briedums
Bet galu galā katrs kristietis pats ir atbildīgs par savu briedumu un brīvību Kristū. Neviens nevar piespiest tevi augt. Tas ir tavs lēmums un pienākums katru dienu. Neviens nevar atrisināt tavas problēmas.
Šis process jāuzsāk un jāturpina tev pašam. Tomēr, paldies Dievam, mums nav jāiet personīgā brieduma un brīvības ceļš vieniem. Kristus, kurš mājo mūsos, ļoti vēlas spert katru dzīves soli kopā ar mums.
Nav acumirklīga brieduma, - tas ir process. Taču brīvību iespējams saņemt vienā mirklī. Briedums nāk ar laiku, tas veidojas spiediena, grūtību, vajāšanu rezultātā.
To nosaka Dieva Vārda pazīšana, izpratne par to, kas tu esi Kristū, un Svētā Gara klātbūtne Tavā dzīvē.
Saliec to visu kopā, un tu sāksi augt!
(Nils T. Andersons)
Praktiskā veidā augļi simbolizē labos darbus – mūsu domas, attieksmi un rīcību, kura Dievam ir vērtīga tāpēc, ka Viņš ar to tiek godāts. Jūsu dzīves augļi ir tas veids, kādā Dievs saņem Viņam pienākošos godu uz zemes. Tāpēc Jēzus saka: “Ar to Mans Tēvs ir godā celts, ka jūs nesat daudz augļu.” (Jņ.15:8)
Iekšējus augļus jūs nesat tad, kad jūs ļaujat Dievam audzināt sevī jaunas, Kristum līdzīgas īpašības (Gal.5:22).
(Brūss Vilkinsons)
…lai jūs, bagātīgi apveltīti ar garīgu gudrību un atziņu,
visā pilnībā izprastu Viņa gribu. Tad jūsu dzīve būs
mūsu Kunga cienīga un Viņam viscaur patīkama,
un jūs nesīsit augļus ar visāda veida labiem darbiem
un pieaugsit Dieva atziņā. (Kol.1:9-10)
GRĒKU NOŽĒLAS LŪGŠANAS
Piedošana ir kā veldze
Tā neveldzē dvēseli, kurā nav grēka atziņas un nožēlas.
Piedošana ir atbrīvošanās no neredzamām važām,
tā ir kā smagas nastas nokratīšana no pleciem.
Tu nevari atraisīties no tā, ko nesaskati
un neatzīsti par savām važām vai savu nastu.
Ar grēku var cīnīties tikai tad, kad to nosauc vārdā,
ceļ dienas gaismā un atmasko.
Nav viegli saskatīt savu pārkāpumu.
Vieglāk ir pamanīt citu kļūdas un kritienus.
Grēka atklāšana šokē. Tādā brīdī
nepalīdzēs sevis žēlošana, bet atzīšanās un nožēla.
Nožēlu nedrīkst pārvērst par sevis mocīšanu,
šaustīšanu un noniecināšanu.
Ne tāpēc Dievs atklāj tavu grēku, lai tu justos zemāks par zāli,
bet lai pieceltu un dziedinātu.
Ir aplami sevi žēlot, bet vēl aplamāk ir sevi pilnībā noniecināt.
Dieva acīs tu arvien esi īpašs un vērtīgs, kaut arī grēcīgs.
(Normunds Celmiņš)
Dāvida grēku nožēlas lūgšana
Apžēlojies par mani, ak, Dievs, savā žēlastībā,
izdzēs manus pārkāpumus savā lielajā apžēlošanā!
Mazgā mani pavisam tīru no manas noziedzības
un šķīstī mani no maniem grēkiem!
Tiešām es atzīstu savus pārkāpumus
un mani grēki ir vienmēr manu acu priekšā!
Vienīgi Tevis priekšā es esmu grēkojis
un darījis to, kas ļauns Tavās acīs,
lai Tu paliec taisns savos spriedumos
un nevainojams savā tiesneša darbā.
Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, lai es topu šķīsts,
mazgā mani, lai es topu baltāks par sniegu!
Apslēp savu vaigu manu grēku priekšā
un izdzēs visus manus noziegumus!
Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi
un atjauno manī pastāvīgu garu!
Neraidi mani prom no sava vaiga
un neatņem no manis savu Svēto Garu!
Atdod man atkal atpakaļ savas pestīšanas prieku
un stiprini mani ar paklausības garu!
(Ps.51:3-6, 9, 11-14)
Kas ir grēks?
Katra Dieva baušļa pārkāpšana ir grēks. Bībelē grēks ir nosaukts arī par nepaklausību (Rom.5:19), par noziegumu un pārkāpumu (2.M.34:7; 2.Kor.5:19).
Iedzimtā grēka samaitāts cilvēks pārkāpj Dieva baušļus domās, vārdos un darbos. Tādus grēkus sauc par grēka darbiem. Pie tiem pieder arī darbi, kas tiek atstāti nedarīti, lai gan Dieva Vārds pavēl tos izpildīt (Jēk.4:17).
Grēki tiek piedoti tikai tiem, kuri tajos nejūtas labi; un tieši tāda ir grēknožēlas būtība. Jo mūsu Kungs un Mācītājs Jēzus Kristus saka: atgriezieties no grēkiem.Viņš grib, lai visa ticīgā cilvēka dzīve būtu pastāvīga, nemitīga atgriešanās.
(Mārtiņš Luters)
Grēkot nozīmē nedot Dievam to, kas Viņam pienākas, tas ir, kalpot Viņam ar visu savu dzīvi. Sods par mūsu nepaklausību ir ļoti smags, un visas mūžības nepietiek, lai to atmaksātu. Grēks iznīcina mūsu sadraudzību ar to Kungu, tādēļ ir jānožēlo un no tā jāatsakās. Mēs neesam vērti saņemt neko no tā, ko lūdzam, bet pilnīgi paļaujamies uz žēlastību Jēzus Kristus dēļ.
Jālūdz piedošana ne tikai tad, kad esam izdarījuši kādu lielu grēku. Katru dienu mēs pieļaujam kļūdas un aizmirstam darīt labu. Grēks tā izkropļo mūsu gribu un saprātu, ka pat darot labu, mums ir zemiskas domas. Tieši tāpat kā mums nepieciešama dienišķā maize, mums ik dienas vajag saņemt arī piedošanu par saviem grēkiem.
Dienišķā grēksūdze – lūgšana pēc piedošanas un atgādinājums par evaņģēlija apsolījumu – ir priekšnosacījums, lai kristietis pieaugtu ticībā, cerībā un mīlestībā.
(Pērs A. Grunnans)
Lūdziet droši un ar prieku!
Neviens nevar lūgt ar pārliecību, paļaujoties pats uz savu taisnību. Tomēr, ja jūsu skats ir ticībā vērsts uz Kristu, Dievs dos jums paļāvību runāt ar Viņu pārliecībā un drošībā, ka jūsu lūgšana tiks uzklausīta un atbildēta.
Caur ticību Kristum Jēzum Dievs žēlīgi jūs pasludina par taisnotiem savā priekšā. Nākamreiz lasot: “daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā” (Jēk.5:16), nevilcinieties lūgt tikai tāpēc, ka jums liekas – jūs neesat pietiekami taisns. Bet ar absolūtu pārliecību, ka Kristū Dievs ir jūs atzinis par pilnīgiem un taisniem savā priekšā, lūdziet nešaubīdamies un prieka pilni.
(Dzīvības Vārds, 8)
GRĒKU NOŽĒLAS LŪGŠANA
Es ticu, ka caur kristību
esmu izglābts un atpestīts Dieva bērns,
ka Dievs mani mīl un caur Jēzu Kristu, manu Kungu,
Svētajā Garā piedod man manus pārkāpumus,
kad no sirds to lūdzu.
Es atzīstos visspēcīgajam Dievam un jums,
ka esmu daudz grēkojis domās, vārdos un darbos.
Es nožēloju, ka…
Es lūdzu, Dievs, piedod man savā žēlastībā, šķīstī mani
Jēzus Kristus dēļ un dod man sava Svētā Gara spēku,
ka varu atgriezties.
[Visspēcīgais Dievs lai apžēlojas par tevi un, piedodams grēkus, lai vada tevi uz mūžīgo dzīvību! Āmen.]
Paldies, Kungs, ka Tu man piedod un atbrīvo no vainas.
Vadi mani paklausībā. Jēzus Kristus vārdā. Āmen.
(pēc M.Lutera un Baznīcas liturģijas)
Variants: Pestītāj Jēzu, es Tev pateicos,
ka Tu man palīdzēji nākt pie Tevis. Ja es atkal klūpu,
pacel mani caur savu Svēto Garu.
Es apliecinu,ka esmu pilnīgi Tavs.
Pildi mani ar savu pestīšanas prieku!
Gods lai ir Jēzum! Āmen.
Pamatojums:
Kas tic un top kristīts – Mk.16:16; atjaunota dzīve – Rom.6:4;
taisnošana – Tit.3:5-7; Jēzū Kristū – Rom.3:23-24; 4:25; no žēlastības – Ef.2:8-9
Viņš nedara mums pēc mūsu grēkiem
un neatmaksā mums pēc mūsu noziegumiem,
jo, cik augstu ir debesis pār zemi, tik liela ir
Viņa žēlastība pret tiem, kas Viņu bīstas. (Ps.103:10-11)
Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums,
tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos.
Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti
labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis,
lai mēs tajos dzīvotu. (Ef.2:8-10)
Ja mēs sakām, ka mums nav grēka, tad maldinām paši sevi,
un patiesība nav mūsos. Ja atzīstamies savos grēkos,
tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus
un šķīsta mūs no visas netaisnības. (1.Jņ.1:8-9)
Pārliecība par piedošanu
Doma, ka Dievs soda, ir viens no lielākajiem ticības šķēršļiem.
Visa sākums – ļaut Dievam sevi mīlēt. Bet tas nav vienkārši… Kāpēc dažiem kristiešiem ir tik grūti ticēt tam, ka viņus mīl? Viņi it kā saka: Dievs piedod citiem, bet ne man. Vainas sajūtas reiboņa pārņemti, viņi cenšas uzveikt savu nomāktību, meklējot vainu citos.
Cilvēki dažkārt ir bargi. Bet Dievs, - viņš nāk mūs ietērpt līdzcietībā. Nekad, ne brīdi Dievs nekļūst par cilvēka apziņas mocītāju. Viņš auž mūsu dzīvi kā skaistu tērpu ar savas piedošanas diegiem. Dievs paslēpj mūsu pagātni Kristus sirdī, un arī par mūsu nākotni Viņš parūpēsies. Pārliecība par piedošanu ir vispārsteidzošākā, visneticamākā, viscēlākā no Evaņģēlija realitātēm. Tā dāvā brīvību, kas nav salīdzināma ne ar ko citu.
Dievs tevi mīl, pirms tu mīli Viņu. Tev šķiet, ka tu Viņu negaidi, bet Viņš gaida tevi. Tu saki: “Es neesmu cienīgs”, bet Viņš tavās rokās ieliek pazudušā dēla jēru. Lūk, Evaņģēlijs visu pārveido.
Pazudušie dēli, mēs visi tādi esam. Kad kalpojot tu pievērsies Viņam, no tavas sejas pazūd rūgtums. Dieva piedošana rada tevī dziesmu. Domājot par šo piedošanu, labestība staro no pavisam vienkāršas sirds, kas ļauj, lai Gars to vada.
Pazemīga lūgšana dziedē dvēseles apslēptos ievainojumus. Un cilvēcisko sāpju noslēpums pārveidojas. Dzīvā Dieva Gars nāk pār cilvēku, kurš ir tik neaizsargāts un trausls.
Lai priecājas vienkārša sirds! No sirds miera gluži negaidot piedzimst Evaņģēlija prieks.
(Brālis Rožē)
Nekavējies ar lūgšanu pēc grēku piedošanas; grēks šķir tevi no Viņa. Ja jūs šodien dzirdat tā Kunga vārdus, neapcietiniet savas sirdis. Tas, kas rīkojas pret sirdsapziņu, nekad nevar iegūt mieru, kādu tikai godīgs kristietis var izjust. Kad tu lūdz Jēzu, tu atver savu dvēseli Viņa piedošanai, un Viņš palīdz izlabot tavas kļūdas. Kristus atbrīvo tevi no dzīves tumsā un dod tīru sirdsapziņu. Viņa mīlestība sniedz patiesu prieku.
(Pērs A. Grunnans)
Ja kāds krīt grēkā, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā
– Jēzus Kristus, kas ir taisns. (1.Jņ.2:1)
GRĒKU NOŽĒLAS LŪGŠANAS
Mīļais Debesu Tēvs,
dziļā pazemībā es šodien nāku pie Tevis
ar visām savām rūpēm, priekiem un vajadzībām.
Manu grēku dēļ mana sirds ir salauzta un prāts
noskumis. (Ps.34:19) Tomēr Jēzus mani ir iedrošinājis
bez bailēm tuvoties Tavam tronim.
Caur Tava Dēla nāvi un augšāmcelšanos
Tu esi atzinis mani par cienīgu runāt ar Tevi vienmēr,
kad vien to vēlos. Paldies Tev, Kungs!
Tagad man vairs nav mana nepilnīgā taisnība,
kas gūta no bauslības,
bet Tava pilnīgā taisnība, kuru Tu man dod
kā dāvanu caur ticību Jēzum. (Fil.3:16)
Jēzus dēļ uzklausi manu lūgšanu. Āmen.
(pēc “Dzīvības Vārds”)
Dievs, mans Debesu Tēvs,
man ir grūti nožēlot savus grēkus.
Es atkārtoju labi zināmas frāzes, ar kurām mēģinu
apsegt savu īsto vainu. Es esmu grēcinieks.
Kungs, kāpēc man ir tik grūti to saprast?
Es jūtos noskumis, kad nesasniedzu savus mērķus,
bet neskumstu, kad pieviļu Tevi.
Es atdarinu nesvētus cilvēkus, nevis sekoju Kristum.
Bez Tevis es neesmu nekas. Viss, ko varu darīt,
ir lūgt pēc Tavas žēlastības, ak, Dievs. Es pat nevaru
nodrošināt savas nožēlas godīgumu un pilnību.
Varu tikai paļauties uz Tavu mīlestību Jēzū Kristū.
Uzklausi mani, Kungs!
Piedod man, Tēvs! Piedod šo nabadzīgo grēku nožēlu.
Man vajadzīga Tava piedošana Kristus dēļ. Āmen.
(pēc Via de Christo materiāliem)
Svētais Dievs,
svētais Visspēcīgais, svētais Nemirstīgais,
apžēlojies par mums!
Dieva plaukstā
Viņš mani mīl. Un kā Viņš mani mīl? Dievs atbild: “Pat ja māte aizmirstu savu bērnu, Es tevi neaizmirsīšu. Es turu tevi savā plaukstā.” Pārdomājot šos vārdus, es sev saku:
“Miljoniem dzīvību Viņa plaukstā! Un tomēr Dievs spēj mani tur saskatīt, mazītiņu daļiņu saujas vidū; bet var, ja jau Viņš tā saka.”
Ir brīnišķīgi par to domāt brīžos, kad mēs ciešam, kad jūtamies vientuļi, kad mūs pārņēmis nemiers. Atcerieties, ka jūs esat tur, Dieva plaukstā, un ka vissmagāko ciešanu brīdī Viņa acis raugās tieši uz jums, jūs esat Viņam dārgi.
(Māte Terēze)
Kādu dienu es stāvēju okeāna krastā
Viļņi skalojās pār manām kājām. Mazs zēns ieskrēja ūdenī un piepildīja savu spēļu spainīti ar ūdeni. Tad viņš izskrēja krastā un izlēja ūdeni bedrē, ko bija izracis smiltīs.
Viņš skrēja turp un atpakaļ, un pēkšņi es sapratu, ka
Dieva piedošana ir tikpat plaša kā okeāns.
Mēs varam iemērkt tajā savus mazos spainīšus atkal un atkal no jauna. Tajā pašā mirklī, kad tos izņemsim, ūdens piepildīs to niecīgo tilpumu, ko mēs izsmēlām. Nav svarīgi, cik mēs izsmeļam okeānu; tas būs tikpat pilns, kāds bija, smelšanu iesākot. Un nav svarīgi, cik daudz spaiņus mēs ielejam mūsu mazajās smilšu bedrēs; ūdens tajās pazudīs un mums būs vajadzība pēc nākošā spainīša.
Dieva Tēva sirds priecājas, kad Viņa bērni nāk saņemt piedošanu. Viņš to nedod ar pārmetumiem un nesaka: “Tas atkal esi tu. Kad tu beidzot mācīsies!” Nē, katru reizi, kad Viņš redz mūs nākam, Viņš saka: “Esmu tik priecīgs, ka tu atkal nāc, Mans bērns. Es tev piedodu un tevi mīlu.”
Mūsu daudzkārtīgais ceļš atpakaļ pie Dieva, kas piedod un aizmirst, ir drošības saite, kas mūs savieno ar Viņu. Katru reizi, kad mēs godīgi atzīstam savas nepilnības un tās atdodam Viņam, Kristus sniedz lielāku kontroli pār šo mūsu dzīves sfēru. Mūsos notiekošās izmaiņas var būt pakāpeniskas vai pēkšņas, tomēr mēs varam būt pilnīgi pārliecināti, ka tās būs.
(Merlins Karoters)
GRĒKU NOŽĒLAS LŪGŠANAS
Ak Kungs, neatstāj mani savās taisnīgajās dusmās!
Nesodi mani savā bardzībā. Apžēlojies par mani, Kungs,
jo, kaut arī vājš, es esmu Tavs radījums.
Tu, Kungs, esi manī licis Tevis bijāšanu,
un tomēr es esmu darījis to, kas ļauns Tavās acīs.
Esi Tu pats mans Pestītājs un, saskaņā ar savu labestību
un žēlsirdību, atraisi – atlaid un piedod manas vainas,
jo mana dvēsele ir nemiera pilna un es nerodu cerības.
Apžēlojies par mani, Dievs, pēc savas lielās labestības.
Nedari man pēc maniem grēkiem.
Atbrīvo, sargā manu dvēseli no katra ļaunuma, kas tai uzbrūk.
Es Tevi cildināšu visās sava mūža dienās.
Es slavēšu Tevi no visas sirds, Kungs, mans Dievs! Āmen!
(pēc Sv. Simeona Metafrasta)
Kungs Jēzu Kristu,
es nāku pie Tevis ar saviem grēkiem.
Es Tevi pazemīgi lūdzu, atbrīvo mani no tiem
ar savām dārgajām Asinīm.
Es gribu novērsties no grēka ceļiem.
Šķīstī mani no apslēptā ļaunuma. Pasargā savu kalpu
arī no lepnības, lai tā nevalda pār mani.
Tad es būšu bez vainas, tīrs no lieliem pārkāpumiem. (Ps.19:13-14)
Lai varaskāre un pārākuma tieksme mani nevilina.
Lai svešs skaistums mani nevaldzina
un iekāre nepavedina manu sirdi. (Dan.13:56)
Es ticu, ka Tavas dārgās Asinis
mani ir atbrīvojušas no sātana varas
un atpirkušas mani no maniem grēkiem.
Es zinu, ka Tu īsteno savu uzvaru manī,
lai mana dzīve liecinātu par Tavu atbrīvošanu
un Tevi nemitīgi slavētu. Āmen!
(pēc mātes Bazileas Šlinkas)
Svētais Dievs,
svētais Visspēcīgais, svētais Nemirstīgais,
apžēlojies par mums!
PIEDOŠANAS LŪGŠANAS
Daudzi kristieši ir ļāvuši kādam pagātnes notikumam nolaupīt sev dzīves pārpilnību uz mirkļiem, kuri pārtop dienās un gados.
Daudzi, nespēdami piedot, ir atteikušies no tagadnes mirkļa. Viņiem tik ļoti atmiņā palikuši pagātnes notikumi, ka tie spēj atgriezties apziņā jebkurā mirklī, laupot mieru un prieku. Ienaidnieka rokās nepiedošana ir varens ierocis – tas var atņemt mums visu mūžu.
Ja es nepiedzīvoju brīvību no vecās dabas bagāžas, no tās paliekām savā apziņā, kuru vajadzētu sniegt krustam, kurp man doties? Atpakaļ pie krusta!
(Maikls Velss)
Dievs ļoti nopietni attiecas pret to, vai mēs esam spējīgi piedot un būt pacietīgi. Pat tad, kad cilvēki mūs sāpīgi ievaino, mums jālūdz, lai tas Kungs dotu spēku pārvarēt šīs sāpes.
Kristietim jābūt modram, lai nekas neizrunāts negulētu sirdī un nerūgtu, bet gan, lai viņš censtos saglabāt draudzīgas attiecības tiktāl, cik tas ir atkarīgs no viņa. Tas Kungs, kas, par spīti tam, ka mēs bieži Viņu pieviļam, mums piedod katru dienu,
aicina parādīt tādu pašu žēlsirdību pret citiem.
Ikviens, kas dzīvo no Dieva mīlestības, grib sniegt to tālāk citiem cilvēkiem.
(Pērs A. Grunnans)
Lūgšana par spēju piedot
Kungs Jēzu Kristu, Tu esi mācījis man lūgt:
“Piedod mums mūsu parādus,
kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.”
Tavā vārdā es gribu būt plaisu pielīdzinātājs.
Palīdzi saprast, ka es nedrīkstu novērsties ne no viena,
kuram vajadzīga mana piedošana.
Palīdzi man pārkāpt pāri jebkādiem šķēršļiem,
kas varētu mani atturēt no dalīšanās
ar Tavas glābjošās un piedodošās žēlastības pilnību.
Tava vārda spēkā es to lūdzu. Āmen.
(pēc Via de Christo materiāliem)
Piedošana ir svētību atslēga
Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti.
Jo, ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tapsit tiesāti;
un ar kādu mēru jūs mērojat,
ar tādu jums taps atmērots. (Mt.7:1-2)
Kritiskas domas un vārdi
Piedošana un grēku nožēla atver mūsu sirdis un atļauj Dieva upei brīvi plūst mūsos. Ievainojumi cilvēku sirdīs un dzīvēs izsūc daudz enerģijas. Cilvēki iztērē tik daudz spēka, cenšoties tos panest vēl vienu dienu, ka viņiem maz paliek, ko sniegt citiem.
Par ko cilvēki sarunājas? Viņi apspriež nodarītās pārestības… Un tā 80 procentu mūsu domu ir negatīvas un nosodošas. Mums vajadzīgs atsacīties no secinājumiem un vienam otra kritizēšanas. Ir svarīgi izrunāt dzīvību un nevis nāvi.
Atceries parunu: Ir labāk iedegt mazu svecīti, nekā nolādēt tumsu.
Sējas un pļaujas likums
Netiesājiet, tad jūs netapsit tiesāti;
nepazudiniet, tad jūs netapsit pazudināti;
piedodiet, tad jums taps piedots. (Lk.6:37)
Ja vēlies žēlastību par saviem paša grēkiem, tu pret citiem izturēsies daudz neitrālāk. Iesāc viņus svētīt un nenolādēt. Tas tev nesīs varenu brīvību.
Cilvēki izsaka spriedumus PAR SAVIEM VECĀKIEM, spriedumus, kas ienaidniekam dod tiesības darboties.
Vai Raksti (4.bauslis) mums liek godāt savu tēvu un māti, ja viņi ir labi kristieši un visu dara pareizi? Nē, tie tā nesaka! Sfērās, kur tu viņus negodā, tev neies labi.
Kad sakām: Es ienīstu savu tēvu alkoholiķi… mēs patiešām saucam pēc taisnības. Tomēr mēs izdarām spriedumu, kas sakņojas rūgtuma un ievainojumu zemē. Kad pieprasām taisnību, mēs faktiski slīdam atpakaļ likumu varā, kuriem ir spēks pieprasīt taisnību un samaksu arī par mūsu grēkiem. Ar šādu rīcību mēs atdodam velnam savas mājas atslēgu.
Tas Kungs ir nācis atbrīvot saistītos, dziedināt sirdī sagrauztos un atvērt cietumu durvis (Jes.61:1).
Izvēlies piedot
Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību. (Mt.5:7)
Mūsu vienīgā atbilde ir: “Kungs, lai šeit valda žēlastība! Lai žēlastība triumfē pār tiesu (Jēk.2:13). Tu esi man piedevis visus manus parādus un visu manu vainu. Tagad, kad Tu man esi devis valstības atslēgas, esmu gatavs piedot ikvienam, kas no manis ko pieprasa vai ir mani kaut kādā veidā sāpinājis.”
Tagad mūsu dzīvēs var ieplūst Kristus žēlastība un piedošana. Mīlestība apklāj grēku daudzumu (1.Pēt.4:8). Mums ir piedots milzīgs grēka parāds, un tagad Dievs saka: “Nu tu vari piedot.”
(pēc Džona Arnota)
PIEDOŠANAS LŪGŠANA
Tēvs, es nāku pie Tevis un atzīstu savu vajadzību.
Es izvēlos žēlastību, kas triumfē pār tiesu.
Es izvēlos piedot tiem, kas mani ir dziļi sāpinājuši.
Es piedodu savai mātei. Es piedodu savam tēvam.
Es piedodu saviem brāļiem. Es piedodu savām māsām.
Es piedodu savam vīram (savai sievai).
Es piedodu savam darba devējam un savam mācītājam,
saviem draugiem. Katram, kas pret mani ir grēkojis.
Es viņiem sniedzu piedošanas dāvanu un neko
par to neprasu pretī. Viņi man neko nav parādā.
Es uzticos Dievam, lai Viņš to visu vērstu par labu.
Tēvs, es arī piedodu sev par visām savām neveiksmēm.
Es vēlos izsūdzēt savus grēkus, Kungs. Esmu tiesājis
tos, ko tikko minēju, bijis sarūgtināts un dusmīgs.
Tēvs, piedod man savu vecāku un mācītāja negodāšanu.
Tā bija mana paša lepnība, kas pieprasīja tiesu.
Kungs, es vēlos būt brīvs. Vēlos satriekt
ienaidnieka tvērienu pār manu dzīvi.
Es visu nolieku Tava krusta pakājē.
Kungs, es Tev sniedzu iespēju spēcīgi darboties
manā dzīvē. Jēzus vārdā. Āmen.
(pēc Dž. Arnota)
Atteikšanās piedot vai lūgt piedošanu
ir būtisks šķērslis tam,
lai mūsu lūgšana tiktu uzklausīta.
No sirds dziļumiem jāpiedod
visiem, kas mums darījuši pāri,
kas izraisījuši mūsos ilgstošu nepatiku vai naidu;
tiem, kuri, mūsuprāt, ir atbildīgi par mūsu
nepatikšanām, grūtībām, neveiksmēm;
tiem, kuri mums parādā naudu
vai jebkādu citu lietu un neatdod.
Tikai ar šādu nosacījumu arī Kungs
mums piedos un izpildīs mūsu lūgumus.
(Žans Plijā)
Piedošana neatrodas jūtu līmenī. Piedošana ir atkarīga no gribas! Man ir jāpieņem lēmums piedot, un no šī brīža man ir jālūdz Jēzus, lai Viņš ienāk manī un ar savu klātbūtni nostiprina lēmumu, ko es nupat esmu pieņēmusi. Un to ir jādara dienu no dienas, nevis tikai vienreiz, it kā garāmejot – mums ir tik lēna domāšana! Piedošana ir žēlastības auglis.
(Nellija Astelli Idalgo)
PIEDOŠANAS LŪGŠANAS
(pēc Ž. Plijā)
Piedot pāridarītājiem
Tavā vārdā, Kungs Jēzu,
un Tava Gara spēkā es lūdzu piedošanas žēlastību.
Pats no sevis es nespēju pa īstam piedot.
Uz Tevi paļaujoties, es izšķiros piedot no sirds
un bez nosacījumiem visiem tiem cilvēkiem, kas man
tīši vai netīši darījuši pāri, ievainojuši, vajājuši,
sāpinājuši. Es piedodu tiem, kas mani ienīduši vai
atstūmuši, kas sagādājuši vilšanos.
Īpaši es piedodu… (nosauc vārdus)
Es viņus atbrīvoju no jebkādiem parādiem
un lūdzu Tevi par viņiem: svētī viņus
un piepildi ar savu žēlastību, dāvā tiem
savu mieru, prieku un mīlestību.
Es Tev pateicos un godinu Tevi, ka Tu mani uzklausi.
Piedod mums mūsu parādus
Tavā vārdā, Kungs Jēzu, Svētā Gara spēkā
un Tēva godam, es lūdzu Tevi piedot man
manus grēkus pret Tevi un cilvēkiem.
Piedod manas bailes, kurnēšanu, sevis žēlošanu,
cerības un drosmes zaudēšanu, citu cilvēku tiesāšanu.
Šķīstī mani savās dārgajās asinīs. Dziedini mani
no citu cirstajām brūcēm un sāpīgām atmiņām.
Sarauj visas saites, kas ierobežo manu Dieva bērna
brīvību. Ja mans tēvs, māte vai citi tuvi cilvēki
nav mani pieņēmuši un mīlējuši tā, kā es ilgojos,
- piepildi Tu, Jēzu, manu sirdi ar savu Mīlestību.
Es atsakos no sarūgtinājuma, ienaida vai sacelšanās.
Es ticu, ka Tu esi nācis glābt grēciniekus, un lūdzu:
atbrīvo mani no grēka, kas mani šķir no Tevis.
Es Tev pateicos, Kungs, par piedošanu,
mieru un prieku, ko Tu man tagad dāvā.
Jēzu, es uzticos Tev.
Jēzus mīlestība atbrīvo
Tavā vārdā, Kungs Jēzu, es esmu atbrīvots
no jebkādām bailēm, nemiera un satraukuma,
no nešķīstības, lepnības, naida, dusmām
un agresivitātes, ļaunuma un vēlēšanās atriebties.
Tavā spēkā es esmu brīvs no ciešanām
un citu sagādātiem ievainojumiem, brīvs no
jebkādas mazvērtības vai vainas apziņas, no nedrošības
un vientulības sajūtas, no sarūgtinājuma pret Dievu.
Es ticu, ka Tu, Jēzu, atdevi savu dzīvību par mani
un biji man klāt arī tajos brīžos, kad cietu
un jutos atstāts. Kungs, Tu mani mīli tādu, kāds esmu.
Tu mani mīlēji pirmais, un nekas nespēs
mani šķirt no Tavas mīlestības.
Es zinu, ka esmu vērtīgs Tavās acīs, Tēvs.
Es esmu Tavs bērns, un Tu rūpējies par mani.
Es Tev pateicos, Kungs, un uzticos Tev.
Paļāvība uz Dievu
Kungs Jēzu, lai Tava svētība,
Tavs miers un prieks nāk pār mani!
Nāc, Kungs Jēzu, un valdi pār visu manu būtni.
Atbrīvo mani no augstprātības un tukšas iedomības,
no visa, kas varētu būt par šķērsli Tava Gara darbībai.
Dāvā man pazemības un paļāvības garu,
lai es spētu mīlēt ar pilnīgu bērna mīlestību.
Es piedodu ikvienam un dzīvoju mierā,
atbrīvots un uzvarošs. Jēzus vārdā.
Es uzticos Tev, Dievs, un piederu Tev tagad un mūžīgi.
Slava Tev, Kungs! Āmen.
Piedošana un rūgtā sakne
Ir divas lietas, kas dara mūsu iekšieni samezglotu. Pirmā ir negatīvais, ko mums nodarījuši citi. Otra ir negatīvais, ko mēs paši esam izdarījuši – sev un citiem.
Mums jābūt žēlsirdīgiem un gataviem piedot, tāpat kā Dievs Kristū mums piedod mūsu aplamības (Ef.4:31-32). Bībele māca, ka mums jāpiedod, lai sātans mūs nepieviltu (2.Kor.2:10-11). Tāpēc, kad piedodam citiem, mēs ne vien darām labu viņiem, bet vēl lielāku labumu sagādājam sev.
Tas ir tāpēc, ka nepiedošana mūsos veido rūgtu sakni, kas mūs pilnīgi saindē (Ebr.12:15).
Kad esam piepildīti ar nepiedošanu, tad esam pilni aizvainojuma un rūgtuma. Vārdu “rūgtums” lieto attiecībā uz kaut ko ar kodīgu, asu garšu.
Mēs atceramies, ka pirms izvešanas no Ēģiptes tas Kungs Israēla bērniem lika sagatavot Pashā mielastu ar rūgtām zālēm (2.M.12). Kādēļ? Dievs vēlējās, lai viņi ēstu šos rūgtos augus kā atgādinājumu par verdzībā piedzīvoto rūgtumu. Rūgtums vienmēr piederas nebrīvībai!
Saka, ka rūgtās zāles, kuras ēda Israēls, iespējams, bija līdzīgas mārrutkiem. Ja esat kādreiz nokoduši krietnu kumosu mārrutka, tad zināt, kāda būs fiziskā reakcija. Garīgi rūgtums mums izraisa gluži tādu pašu reakciju.
Mums vajag būt par saldu smaržu tiem, ar ko esam kopā. Taču, kad esam pilni rūgtuma, izplatām nevis saldu, bet rūgtu aromātu…
Rūgta sakne vienmēr dod rūgtus augļus.
Rūgtums rodas no daudziem sīkiem aizvainojumiem, kurus paturam sevī, par kuriem atkal un atkal domājam, līdz tie izmaina samērus un iegūst monumentālu lielumu.
Bez šīm mazajām lietām, pār kurām vairs nevaldām, ir nopietni nodarījumi, ko cilvēki mums dara vai ir nodarījuši. Jo ilgāk mēs ļaujam tiem augt un pūžņot, jo spēcīgāki tie kļūst un arvien vairāk saindē mūsu iekšējo cilvēku, mūsu personību, mūsu attieksmi un attiecības, skatu uz dzīvi – bet sevišķi mūsu attiecības ar Dievu.
Atceries: izlem piedot, lūdz par saviem ienaidniekiem, svētī un nenolādi viņus. Dari labu tiem, kas tev pāri darījuši, jo ļaunu var uzvarēt ar labu (Rom.12:21). Un gaidi, kamēr Dievs sadziedēs tavas jūtas.
Ar Dieva Svētā Gara palīdzību tu vari iemācīties pārvaldīt savas emocijas, pat ja tās ir sāpīgas. Mēs varam mācīties neizturēties slikti pret tiem, kas mūs savainojuši. Varam izvairīties citiem teikt kaut ko nelaipnu par viņiem. Mēs varam lūgt par viņiem un gaidīt atlīdzību no Dieva, kad izvēlamies darīt Viņa prātu!
(Džoisa Maiere)
MĪLESTĪBAS LŪGŠANAS
Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm
un man nebūtu mīlestības,
tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis.
Un, ja es pravietotu un ja es zinātu
visus noslēpumus un atziņas dziļumus,
un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt,
bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas.
Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem
un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina,
bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka.
Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna,
tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga.
Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu,
tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu.
Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību.
Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu.
Mīlestība nekad nebeidzas.
(1.Kor.13:1-8)
Lūgšana par spēju mīlēt
Debesu Tēvs, es šodien uzticu sevi Tev,
lai Tu manī veidotu ticību Tavai mīlestībai.
Mīļais Dievs, palīdzi man staigāt mīlestībā,
domāt mīlestībā, sarunāties mīlestībā,
atbildēt un visu darīt ar mīlestību,
uz visām lietām reaģēt tikai caur mīlestību.
Es atsakos no savtīguma, Jēzus vārdā.
Tam nav vairs nekādas vietas manī. Āmen.
(nezināms autors)
Augstākais bauslis
“Mācītāj, kurš ir augstākais bauslis bauslībā?”
Bet Jēzus tam sacīja: ”Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt
no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava spēka.
Šis ir augstākais un pirmais bauslis. Otrs tam līdzīgs ir:
tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu. Šinīs abos
ir saņemta kopā visa bauslība un pravieši.” (Mt.22:36-40)
Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat,
kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlat.
No tam visi pazīs, ka jūs esat mani mācekļi,
ja jums būs mīlestība savā starpā. (Jņ.13:34-35)
Kas Mani mīl, tas Manus vārdus turēs,
un Mans Tēvs to mīlēs, un mēs nāksim pie Viņa
un ņemsim pie Viņa mājas vietu. (Jņ.14:23)
Kā Tēvs Mani ir mīlējis, tā Es jūs esmu mīlējis:
palieciet Manā mīlestībā. Tā ir Mana pavēle,
lai jūs mīlētu cits citu. (Jņ.15:9,17)
Mīlestības vēsts iesākas ar Dieva mīlestību uz mums un turpinās ar mūsu mīlestību vienam pret otru. Tā centrējas ap trim pazīmēm: mīlestība cieš, mīlestība priecājas un mīlestība apsedz. (1.Kor.13:1-8)
Mīlestība cieš: 1) M. ir lēnprātīga un pacietīga. 2) M. ir laipna. 3) M. neskauž. 4) M. nelielās. 5) M. nav uzpūtīga. 6) M. neizturas piedauzīgi. 7) M. nemeklē savu labumu. 8) M. neskaistas. 9) M. nepiemin ļaunu. 10) M. nepriecājas par netaisnību. 11) M. panes visu.
Mīlestība priecājas: 12) M. priecājas par patiesību. 13) M. tic visu. 14) M. cer visu.
Mīlestība apsedz: 15) M. nekad nekļūdās. 16) M. nedara ļaunu. 17) M. apklāj grēku daudzumu.
Mīlestība sevī ietver visu bauslību. Mīlestība ir Gara raža mūsu dzīvēs:
Prieks ir mīlestības izpausme,
Miers ir mīlestības rezultāts,
Pacietība ir mīlestības saglabāšanās spēja,
Laipnība ir mīlestības izturēšanās veids,
Labprātība ir mīlestības raksturs,
Ticība ir mīlestības reakcija,
Lēnprātība ir mīlestības stāvoklis,
Atturība ir mīlestības kontrole.
(pēc Deivida Alsobruka)
MĪLESTĪBAS LŪGŠANAS
Mans Kungs, es Tevi mīlu,
mans Dievs, es Tev lūdzu piedošanu,
mans Dievs, es Tev ticu,
mans Dievs, es paļaujos uz Tevi.
Palīdzi mums mīlēt citam citu, kā Tu mūs mīli.
Tēvs, lūk es, Tavs bērns, esmu Tavā rīcībā,
lai Tu izmantotu mani
par savas mīlestības nesēju pasaulei,
caur Jēzus dāvanu, ko Tu sniedz
katram, visiem un pasaulei.
(Māte Terēze)
Jēzu Kristu, manas sirds Gaisma,
neļauj tumsai runāt manī.
Jēzu Kristu, manas sirds Gaisma,
ļauj man pieņemt Tavu mīlestību.
(Brālis Rožē)
Jēzus vārdā es sevi šodien veltu
tam, lai dzīvotu mīlestībā,
lai atļautu Dieva maigumam plūst caur mani
un dziedināt ievainotās sirdis tiem, ko sastapšu ceļā.
Tēvs, iemāci mani mīlēt pat tad, kad tas liekas grūti,
būt pacietīgai un labai, pat ja kāds neizturas mīļi.
Tēvs, Tavs Vārds saka, ka Tava mīlestība
jau atrodas manī, ka tā izlieta manā sirdī.
Šodien es nolemju noņemt jebkuru šķērsli,
kas traucē šai mīlestībai ieplūst citu cilvēku dzīvēs.
Es aizmirstu par pāridarījumiem
un piedodu tiem, kas pret mani izturējušies slikti.
Palīdzi man pieaugt, pieplūst ar Tavu mīlestību.
Palīdzi man būt par dzīvas mīlestības piemēru. Āmen.
(nezināma autore)
Pieņemiet mīlestībā!
Bet mums, kas esam stipri,
pienākas nest to vājības, kas nav tik stipri,
nedzīvojot par patikšanu sev pašiem.
Ikviens mūsu starpā lai dzīvo par patiku savam tuvākajam,
viņam par labu, lai to celtu.
Jo arī Kristus nav dzīvojis par patikšanu sev pašam…
(Rom.15:1-3)
Bet cerības devējs Dievs lai piepilda jūs ar visu mieru
un prieku ticībā, lai jūs kļūtu bagāti cerībā Svētā Gara spēkā.
(Rom.15:13)
Pieņemiet cits citu, kā arī Kristus mūs ir pieņēmis
Dievam par godu. (Rom.15:7)
Pieņemiet nesaprātīgos, maldīgos brāļus
un panesiet viņus ar pacietību –
raugieties uz viņu grēkiem gluži kā uz saviem.
Un, ja jums ir kas labs, ļaujiet, lai tas pieder arī viņiem.
Ja paši sevi uzskatāt par labākiem nekā šie brāļi –
neturiet to par laupījumu, bet esiet pazemīgi
… lai spētu viņus panest…
Ja arī jūs paši esat kā rozes un lilijas,
ziniet: jūsu ceļš ies caur ērkšķiem; bet pielūkojiet,
ka ar savu nepacietību un pārdrošo tiesāšanu
vai slēpto augstprātību paši nekļūstat par ērkšķiem!
(Mārtiņš Luters)
Kamēr neatklāsim Dieva mīlestību, mums nekad nebūs īstas vienotības ar Viņu, ne patiesas sadraudzības ar citiem cilvēkiem. Spēja pieņemt nepilnību citos un sevī pašā – tas nāk tikai no Mīlestības Avota.
MĪLESTĪBAS LŪGŠANAS
(pēc Via de Christo materiāliem)
Lai varētu pieņemt sevi
Tēvs, māci man paļauties uz Garu,
ko Tu esi manī iedvesis. Dod man žēlastību ticēt
Tavam Vārdam, caur kuru esmu Tavs bērns.
Palīdzi man saprast, ka es piederu Tev,
pat ja neesmu pelnījis Tavu mīlestību.
Palīdzi man ieraudzīt Tavu taisnību
un žēlastību mana Kunga Jēzus Kristus
ciešanās, nāvē un augšāmcelšanā.
Dāvā man ilgas pēc jaunas dzīves Kristū.
Dod, ka varu dzīvot bez izmisuma un lepnības.
Vadi mani, lai es piedzīvotu prieku, ka Tu mani pieņem.
Tēvs, māci man vēl kādu lietu. Parādi man,
ka jaunajā dzīvē, ko Tu man esi devis, man vairs
nav jāceļ baiļu sienas, lai aizsargātu sevi no citiem.
Palīdzi man dzīvot priecīgi un devīgi,
lai citi caur Tavu darbu manī varētu ieraudzīt Tevi.
Svētī un uzturi mani Jēzus dēļ. Āmen.
Lai varētu pieņemt citus
Piedod man, Tēvs, manu nevēlēšanos dalīties
Tavā dzīvības dāvanā ar citiem.
Mana redze tik bieži ir kļūdaina.
Es neredzu citus tā, kā viņus redzi Tu.
Es tiesāju pats pēc saviem standartiem un atgrūžu tos,
kas neatbilst maniem mēriem.
Mana dzirde ir kļūdaina. Es ieklausos tajos,
kas var man palīdzēt,
bet nedzirdu tos, kuriem vajadzīgs esmu es.
Tēvs, Tu redzi mūs visus caur Jēzus Kristus acīm
un pieņem mūs Viņa dēļ. Tu dzirdi mūs un zini,
ka mums vajadzīga Tava piedošana un žēlastība.
Tēvs, māci man, kā Tu skaties un klausies cilvēkos,
lai kādos apstākļos es tos atrastu.
Dod man sapratni un līdzjūtību, lai mana rīcība un vārdi
varētu atspoguļot tēvišķo mīlestību un žēlastību,
ko Tu esi man devis. Āmen.
Radīti mīlestībai
Ļaudis visā pasaulē var šķist ļoti dažādi – atšķiras viņu reliģija, stāvoklis un izglītība, tomēr visi ir tik līdzīgi. Viņi visi ir cilvēki, kas jāmīl. Visi ir izsalkuši pēc mīlestības.
Ikvienam cilvēkam ir nepieciešams būt mīlētam.
Dievs mūs ir radījis visaugstākajam mērķim – mīlēt un būt mīlētiem. Ir tik svarīgi, lai mēs mīlētu. Bet mēs nespējam mīlēt nelūdzoties…
Brīdī, kad būsim iemācījušies mīlēt ar mīlestību, kas ir tik stipra, ka var pat sāpēt, mūsu acis atvērsies un mēs būsim spējīgi šo mīlestību dāvāt.
Lai mūsu sirdis ir pilnas mīlestības, prieka, miera,
un mēs izstarosim šo mīlestību, prieku un mieru, kļūstot arvien līdzīgāki Kristum.
Būsim pilnīgi pārliecināti, ka tas, ko mēs darām, ir tikai ūdens lāse okeānā. Taču, ja šīs lāses nebūtu, okeānā būtu par vienu lāsi mazāk. Mums ir svarīgs katrs cilvēks. Lai iemīlētu, ir nepieciešams kontakts ar viņu.
Es ticu attiecībām cilvēkam ar cilvēku. Ikviens, ko satieku, man ir Kristus, un, tāpat kā Kristus ir tikai viens, tā arī cilvēks, ar kuru esmu kopā, tobrīd ir tikai viens visā pasaulē.
(Māte Terēze)
Tā Kunga Svētais Vakarēdiens ir viena no lielākajām dāvanām. Šajā sakramentā Jēzus pārdabiskā veidā ir kopā ar saviem mācekļiem. Kad Kristus atnāk pie mums neredzamā, bet sajūtamā veidā: ar maizi un vīnu, iekš maizes un vīna zīmēm,- notiek brīnums.
Tāpat kā bērnam nepieciešams vecāku apkampiens vai glāsts,
mūsu mīlestībai pret Dievu ir vajadzīga barība.
(Pērs A. Grunnans)
MĪLESTĪBAS LŪGŠANAS
(pēc Ž. Plijā)
Māci mani mīlēt
Svētais Gars, Mīlestības Dievs,
paldies, ka Tu esi izlējis manā sirdī Dieva mīlestību.
Palīdzi man šo pilnīgo mīlestību piedzīvot manās
attiecībās ar cilvēkiem, jo īpaši ar maniem tuviniekiem.
Dari mani augstsirdīgu, uzticīgu, paļāvīgu uz citiem,
spējīgu piekāpties un pielāgoties, dari pieticīgu
un lēnprātīgu, pazemīgu un savaldīgu.
Palīdzi man nedomāt vispirms par sevi pašu
un nemeklēt savu labumu. Atver plaši manu sirdi
uz citiem, lai es rastu prieku, darot viņiem labu.
Nāc un māci man mīlēt tā, kā mīl Jēzus.
Gods lai ir Kungam Jēzum, kas mani
piepilda ar mīlestības Garu.
Gods lai ir Svētajam Garam, kas manu ticību
uz visvareno Dievu padara dzīvu un auglīgu. Āmen!
Mīlēt netīkamo
Kungs Jēzu, Tu mums esi pavēlējis mīlēt vienam otru,
kā Tu esi mīlējis. (Jņ.15:5) Tu esi teicis,
ka no mūsu savstarpējās mīlestības
mūsos pazīs Tavus mācekļus. (Jņ.13:35)
Bet Tu arī zini, ka bez Tevis mēs nekā nespējam darīt. (Jņ.15:5)
Mēs nedarām labo, ko vēlamies, bet drīzāk gan ļauno,
ko nevēlamies. (Rom.7:19) Sevišķi tad,
kad cilvēki pret mums izturas ļauni,
nepateicīgi, neciešami, nepatīkami.
Tu neprasi no mums neiespējamo.
Kopā ar Tevi tas kļūst iespējams – ja atveramies
Tavai mīlestībai un vairāk ļaujam Tev dzīvot mūsos.
Paldies, ka Tu esi izlējis savu mīlestību manā sirdī,
dodams man Svēto Garu. (Rom.5:5)
Tu pats, Jēzu, caur mani mīli…
(nosauc personu, kuru grūti mīlēt)
Gribu viņu mīlēt kā Tu, uzlūkot ar Tavu lēnprātību
un pieņemt viņu tādu, kāds viņš / viņa ir.
Kungs, svētī visus tos, kas nostājas pret mani
un kurus man grūti mīlēt.
Lai Tava mīlestība izplūst no manas sirds
Tava vārda godam, Jēzu, mans Pestītāj! Āmen.
Lūgšana par laulību
Kungs Dievs, Tu radīji Ādamu un Tu radīji Ievu
– sievu viņam par palīgu un atbalstu.
Tu esi sacījis: Nav labi cilvēkam būt vienam.
(1.M.2:18) Es slavēju Tevi, Kungs,
par Tavu mīlestības plānu vīrietim un sievietei.
Es pateicos Tev par mīlestības plānu manai dzīvei.
Es dzīvoju Tavas mīlestības pilnībā,
kura atklājusies Jēzū Kristū. (Jņ.3:16)
Kungs, lai piepildās Tavs plāns manai jūtu dzīvei.
Sūti savu eņģeli man pa priekšu
kā Īzākam un Rebekai. (1.M.24:7) Ved mani pretī
manam dzīvesdraugam un vieno mūs
ar svētās laulības saitēm pēc sava labā prāta.
Palīdzi mums palikt uzticīgiem līdz pat ceļa galam.
Tēvs, es paļaujos uz Tevi, jo Tu zini labāk,
kas man vajadzīgs. Pārveido manu sirdi,
lai es spētu pieņemt Tavu prātu un baudīt laimi,
ko Tu man esi apsolījis caur Jēzu Kristu,
manu Kungu. Āmen.
Lūgšana par bērniem
Esi slavēts, Kungs Dievs, par to,
ka Tu mani esi iesaistījis savā radīšanas darbā.
Mierini tos pārus, kam nav bērnu,
un piepildi ar savām svētībām.
Paldies, Kungs, par bērniem, ko Tu man esi devis.
Tu viņus esi izredzējis un aicinājis dzīvībā.
Tu viņus esi veidojis no mātes miesām.
Tev katrs ir neatkārtojams, bezgala dārgs un vērtīgs
Tavās acīs. Tu mīli ikvienu un esi iezīmējis
savu roku plaukstās. (Jes.44:2; 43:4; 49:16)
Kungs Jēzu, Tu esi teicis, lai ļaujam
bērniņiem nākt pie Tevis. (Mt.19:14)
Sargā manus bērnus kā acuraugu, paslēp viņus
Tavu spārnu ēnā. (Ps.17:8) Tavai dievišķajai gudrībai
es uzticu visu viņu dzīvi – svētī viņus.
Svētais Gars, vadi viņus, līdzdarbojies
audzināšanā, ko viņi saņem.
Dāvā viņiem gudrību mācībās un darbā.
Dziedini viņus no jebkādas slimības,
dod veselību, esi klāt nelaimes brīžos un atbrīvo
no jebkādām svešām saitēm. Dari viņus devīgus, izpalīdzīgus, spējīgus izvēlēties labo.
Lai viņu dzīve pagodina Tevi!
Es Tev pateicos par viņiem un slavēju Tevi. Āmen.
Mīlestība ir dzīves enerģija
Tā motivē cilvēkus katru rītu celties un uztur kustībā. Mīlestība dod dzīvei jēgu un nozīmi. Pasaule meklē mīlestību, bet patiesībā viņi meklē Dievu, jo Dievs ir mīlestība. Kad staigājam Viņa mīlestībā, mēs paliekam Viņā.
Zināt, ka Dievs mīl mūs katru, un mācīties ļaut Viņa mīlestībai plūst caur mums uz citiem – tas ir spēks, kas pārāks par ticību.
Mums ir jārāda pasaulei Jēzus. To mēs darām, staigādami Viņa mīlestībā. Mums ir jāļauj atjaunot savu prātu, lai saprastu, kas ir mīlestība. Tā nav jūtas; tas ir lēmums – izšķiršanās izturēties pret cilvēkiem tā, kā to darītu Jēzus.
Ikvienam no mums ne tikai jāmācās par mīlestību, bet tā jāmeklē un jāiegūst, jo Dieva Vārds skaidri pasaka mums, ka bez tās mēs neesam pilnīgi nekas.
Mīlestība ir universāla valoda; to saprot katrs. Mīlestība var izkausēt viscietāko sirdi, tā var dziedināt salauztas sirds ievainojumus un tā var apklusināt satrauktas sirds bailes. Jāmācās staigāt mīlestībā pret visiem. Bet, lai to darītu, vispirms jāsaņem Dieva mīlestība pret tevi, jo ir neiespējami dot citiem kaut ko tādu, kā tev nav pašam.
Ikviens pasaulē grib tikt mīlēts, tikt pieņemts. Dieva mīlestība ir brīnumainākā dāvana, kas mums dota. Tā plūst uz mums, un tad tai vajag plūst caur mums uz citiem.
Sīkās lietas ir dzīves garšvielas. Mīlestība ir dzīves sāls… Katra diena var kļūt aizraujoša, ja redzam sevi kā Dieva slepenos aģentus, kas gaida kaut kur ēnā, lai uzkaisītu mazliet sāls dzīvēm, kuras sastopam.
Ticēt labajam cilvēkā un teikt paceļošus vārdus – viens no veidiem, kā viņus mīlēt. Ir viegli atrast nepareizo katrā cilvēkā, bet mīlestība apklāj grēku daudzumu (1.Pēt.4:8).
(Džoisa Maiere)
Ģimenes nodošanās Dievam
Kaut gan tas ir bieži citēts teiciens, tā tomēr ir patiesība, ka
ĢIMENE, KAS KOPĀ LŪDZ, ARĪ KOPĀ TURAS.
Liekas, ka paradums pulcēties pie televizora tagad ir kopīga visā pasaulē. Skatoties video un televīzijas programmas, ģimenēm arvien grūtāk ir atrast laiku kopīgām maltītēm, nemaz nerunājot par lūgšanām. Pārsteidzoši pieaug precēto šķiršanās skaits. Ir vietas, kur laulības vairāk tiek šķirtas nekā noslēgtas. Ģimenēs, kur notiek šķelšanās, uzvaru guvis sātans.
Kas aizsargās ģimeni no šīm cīņām? Atbilde ir viena: ģimenes lūgšanas. Šie svētīgie brīži ģimenē lai izpaužas dziedāšanā, Bībeles lasīšanā un lūgšanā. Lūgšanu brīžos jāļauj izteikties tiem, kas vēlas, sevišķi bērniem. Tādā veidā ģimene tiek ciešāk saistīta. Tāpat kā Dievs vēlas nest mūsu nastas, tā arī mums jāmācās lūgšanā KOPĀ AR BĒRNIEM nest viņu nastas. Kāpēc bērniem, redzot mūsu rūpju iemeslus, jāpaliek ārpus mūsu rūpju loka? Kā viņi zinās nest savas problēmas pie tā Kunga, ja viņi neredzēs, kā mēs to darām?
Mūsu ģimene parasti ik dienas sanāk kopā uz ģimenes lūgšanu. Mēs sadodamies rokās un lūdzam.
(Dāvids Jongi Čo)
Uzņemiet cits citu, smaidiet cits citam!
Visā pasaulē cilvēki cieš briesmīgas slāpes pēc mīlestības.
Tādēļ mēģiniet sākt lūgties savā ģimenē, atklājiet lūgšanu
saviem mazajiem bērniem! Māciet viņiem lūgties!
Jo bērns, kurš lūdzas, ir laimīgs bērns.
Ģimene, kas lūdzas, ir vienota ģimene.
Un, paliekot vienoti, jūs mīlēsiet cits citu, kā Dievs jūs mīl,
un jūs zināt, cik maigi Viņš jūs mīl.
(Māte Terēze)
MĪLESTĪBAS LŪGŠANAS
Par vecākiem
Mūsu Tēvs debesīs, pateicamies Tev par mīlestību,
kas atklājusies mūsu vecākos jau pirmajos dzīves mirkļos.
Viņu vaigā mēs esam skatījuši Tavas
mūžīgās mīlestības atspulgu; viņu rūpēs,
raizēs un ciešanās esam izjutuši un pārdzīvojuši
Tavu tuvumu un tēvišķīgo gādību.
Dod mums, Debesu Tēvs, pateicīgu sirdi, ka
vienmēr ar sirsnību atminamies viņu grūtumus
un nastas, kas nestas mūsu labā.
Piedod mums, ka esam bijuši nepateicīgi, nesavaldīgi
un netaisni pret saviem vecākiem.
Mēs lūdzam, Tēvs, dod viņiem svētīgu mūža galu,
prieku sirdī un gandarījumu,
ka viņu upuri mūsu labā nav bijuši veltīgi,
ka viņu sāpes ir nesušas labus augļus mūsu dzīvē.
Mēs lūdzam Tevi Tava Dēla Jēzus Kristus vārdā. Āmen!
(Ādolfs Švalbe)
Par bērniem
Lielais bērnu draugs, Tu pats esi sacījis:
“Laidiet bērniņus pie manis.”
Tavās mīļajās rokās mēs nododam savus mazos bērnus.
Mēs zinām: vienīgi caur Tevi spējam ieaudzināt viņos
ticību, cerību un mīlestību.
Vienīgi Tu vari pasargāt no kārdinājumiem un grēka.
Mēs lūdzam, dod svētību, Kungs,
lai Tavs Vārds viņu mazajās sirsniņās dziļi iespiestos.
Lai tie uzaugtu ne vien par Tavu vārdu klausītājiem,
bet arī darītājiem. Uzturi mūsu jauno paaudzi
veselu miesā un garā,
lai tā spētu nest prieku arī citu cilvēku sirdīs.
Esi, Kungs, ar mums un palīdzi, ka mācām
savus bērnus staigāt Tavu vārdu gaismā,
lai tie kļūtu Debesu Valstības mantinieki. Āmen!
(pēc Nikolaja Reinfelda)
PRAKTISKĀS LŪGŠANAS
Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien
Seši no septiņiem lūgumiem “Mūsu Tēvs” lūgšanā ir par garīgām lietām. Tāpēc mums varētu būt kārdinājums sacīt: “Dievam īpaši neinteresē mūsu ikdienas dzīve šajā pasaulē.” Tomēr tas nav tā! Dievam rūp katrs mats uz mūsu galvas (Mt.10:30).
Ikreiz, kad redzam augļu dārzu vai labības lauku, mēs zinām, ka caur šīm dāvanām Dievs dod mums “mūsu dienišķo maizi”.
Kad mēs lūdzam Kristus mācīto lūgšanu: “Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien,” mēs lūdzam ko vairāk nekā tikai maizi galdā. Mēs tajā ietveram visas cilvēku veidotās struktūras, kuras Dievs izmanto, lai dāvātu mums šīs svētības, tai skaitā arī stabilu valdību.
Kad mēs ik dienas lūdzam: “Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien,” Dievs ļauj mums atzīt un Viņam pateikties par to, ka Viņš ir avots, no kura plūst visas zemes svētības.
(Dzīvības Vārds, 8)
Galda lūgšanas
(pēc “Tevi es piesaucu”)
Pirms azaida
Kā viesis, Jēzu, pie mums nāc,
Kad azaidam šis galds ir klāts.
Un svētī mums, to lūdzamies,
Šo maizi, kuru devis Dievs.
Uz Tevi, Tēvs, mēs raugāmies,
Pie galda šī kad sēžamies.
Tēvs, atver roku savējo
Un mīļi visus pamielo.
Pēc azaida
Nu paēduši ceļamies,
Tev pateicību sakām, Dievs.
No Tevis maize dienišķā
Un arī cita svētība.
(Edgars Ķiploks)
Dienišķā maize nav pašsaprotama
Tas Kungs dod mums to, kas vajadzīgs dzīvības uzturēšanai, un pēc tam Viņš dāvā arī prieku, piemēram, caur citiem cilvēkiem. Tā kā mēs visi tik daudz ko saņemam no mūsu Radītāja, mūsu pienākums ir atzīt Viņa dāvanas un par tām pateikties. Tādēļ pirms ēšanas mēs vienmēr lūdzam galda lūgšanu. Tas, kas saprot, cik daudz dāvanu Dievs viņam dod katru dienu, vienmēr ir apmierināts, pat tad, ja pastāv neatrisinātas problēmas. Tas, ka mēs lūdzam dienišķo maizi, tas ir, maizi šodienai, nozīmē, ka mums jābūt apmierinātiem tieši ar šo ikdienas nepieciešamību. Mēs nelūdzam pārpilnību.
Nabadzību un bagātību nepiešķir man!
Bet ļauj man baudīt manu dienišķo maizi. (Sal.pam.30:8)
Tie, kas saņem lielas dāvanas, nedrīkst būt augstprātīgi, un tie, kuri saņem mazāk, nedrīkst būt nenovīdīgi. Pateicība pret mūsu Debesu Tēvu nozīmē vienmēr būt apmierinātam ar to, kas ir.
Dienišķā maize nav pašsaprotamas tiesības, bet gan Dieva dāvana. Mūsu enerģija, spēks un iespējas strādāt ir Dieva doti. Dievs dod cilvēkam visu, kas tam nepieciešams, pat tad, ja cilvēks uzskata, ka ēdiens uz galda ir viņa paša nopelns.
Mēs lūdzam, lai varētu dalīties savā maizē ar tiem, kam tā nepieciešama. Mēs lūdzam, lai mūsu acis atvērtos un ieraudzītu līdzcilvēku vajadzības. Kādēļ gan bagātie bieži vien ir nelaimīgi un nespēj priecāties par dzīvi? Tas, kuru vada mantkārīgi nolūki, ir materiālo lietu vergs.
Tā vietā, lai piesaistītu sevi iznīcīgajam, mums jāiepriecina citi ar tām dāvanām, kas mums uzticētas. Devīgā mājas vienmēr ir svētītas, un tā Kunga dāvanas daudzkārt pārsniedz dotā vērtību.
Vārdi “dod mums šodien” nozīmē, ka mums nevajag lieki raizēties.
Tāpēc nezūdaities nākamā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi
zūdīsies. Ikvienai dienai pietiek pašai savu bēdu. (Mt.6:34)
Tas Kungs nevēlas neko vairāk kā mūsu paļāvību uz Viņu. Viņš nekad nepieviļ. Nevajag koncentrēties uz nākotni, bet gan uz to, kas jādara pašlaik.
Mūsu nauda un manta ir Dieva. Tādēļ mums tā jāpārvalda un jālieto ar apdomu. Tas, ka mums ikdienā jāsaskaras ar pasaulīgām rūpēm, dod mums ieraudzīt Dieva uzticamo un apbrīnojamo palīdzību. Pārbaudījumi stiprina ticību, ka Dieva žēlastība ir jauna ik rītu. Neuzticēties Dieva palīdzībai ir neticība.
(Pērs A. Grunnans)
PRAKTISKAS LŪGŠANAS
Darbu zaudējot
Dievs Kungs, esi mans stipruma un paļāvības avots,
kad esmu zaudējis darbu un nezinu, koman sagaidīt.
Dod spēku, kad jūtos vājš un nedrošs,
kad apsīkst cerība un ticība.
Uzturi pacietībā arī manus mīļos, kuru labā strādāju.
Pasargi mūs no neiecietības un sarūgtinājuma,
no apgrēcināšanās pie citiem, kam klājas labāk.
To lūdzu tagad, kad manās mājās varbūt būs jāatsakās
no daudz kā pierasta, kārota un arī nepieciešama.
Tu, kas visai radībai dod barību savā laikā,
pabaro arī mūs, Tavus bērnus, ar dienišķo maizi.
Un arī ar Tavu vārdu, kas dod spēku darbam,
kad Tu to man no jauna žēlīgi piešķirsi.
Svētī un pasargi mani un manus mīļos
arī tagadējās bēdās, jo Tu to iespēj. Āmen!
(Jānis Strautnieks)
Sēžoties pie auto stūres
Ak Kungs un Dievs, esi ar mani,
kad savas rokas lieku pie auto stūres.
Dod, es lūdzos, lai arī šajā reizē es varētu būt
dzīvības sargātājs un nevis iznīcinātājs.
Uzturi možu manu prātu. Pasargi mani no steigas.
Dod, ka turu satiksmes noteikumus
un katrā brīdī apzinos, ka tos aizmirstot,
apdraudētu citu un arī savu dzīvību.
Tādu prātu izlūdzos arī visiem citiem,
kas sēžas pie stūres, lai dotos ceļā.
Tev pateicos, visspēcīgais Dievs,
ka esi uzturējis mani līdz šim. Āmen!
(pēc Eduarda Putniņa)
Pirms ceļojuma
Kungs Jēzu, mans Labais Gans,
es Tev uzticu šo ceļojumu.
Visi mani ceļi ir Tavā priekšā, un mana dzīvība
ir Tavā rokā. u esi mans patvērums un drošība
– Tu, kas nekad nesnaud un neguli.
Izstiep savu roku pār mani un maniem ceļabiedriem.
Ak Kungs, pasargā mani no visa ļauna.
Pasargā manu dvēseli – manu iziešanu un ieiešanu
no šā laika mūžīgi.
Liec man atgriezties mājās sveikam un veselam,
lai priekā slavētu Tevi, dzīvais Dievs. Aleluja!
(Žans Plijā)
Ne jau kristietis rada lūgšanu. Lūgšana, kas patīk tēvam, Dēla lūgšana, ir Dieva dāvana. Lūgšana nav cilvēcisks pasākums, un šeit nevar izmantot darījumu cilvēka mentalitāti. Lūgšanā vēlme gūt panākumus ir sliktākais no šķēršļiem. Lūgšana nozīmē būt ar mieru atteikties.
Lūk, jūs esat atnācis lūgties. Jūs atverat kādu Evaņģēlija lappusi, bet tā jūs neuzrunā; jūs klauvējat, un durvis paliek aizvērtas. Bet vispirms – tam nevajadzētu jūs kaitināt. Tas nepiederas jūsu ieradumiem – pieņemt, ka cilvēki un lietas jums pretojas. Un pēc tam jūs domājat: kāpēc gan te kavēties, veltīgi zaudēt savu dārgo laiku, ko varētu izmantot daudz lietderīgāk. Vai tas kalpotu Dievam?
Runa ir par to, lai jūs atzītu savu nespēju izprast dievišķās domas… lai jūs nomestos ceļos klusējošās Dieva Transcendences priekšā. Lai jūs gaidītu kā zvejnieks… šo žēlastību, uz kuru jums nav nekādu tiesību, ko Viņš jums piešķirs par velti, nepelnīti, savā laikā.
Žēlastība ir nepelnīta, bet tā nav kaprīza. Ja tā kavējas, tas nenozīmē, ka Dievs vilcinās to dot, bet gan, ka jūs esat pārāk lēns, lai likvidētu sevī šķēršļus, kas nolikti ceļā, kuru Dievs vēlas izmantot, lai ienāktu jūsu būtības dziļumos.
Ikdienā jūs sakāt: “Es gribu.” Lūgšanā jums jāsaka: “Es Tevi lūdzu.” Jūs vairs neesat cilvēks ar autoritāti, bet bērns, kas lūdz, lūdzējs, kas izstiepj savas rokas, uzvarētais, kas ir ar mieru pazemoties.
Lai ikdienā gūtu sekmes, ir jāzina, jāgrib, jāvar. Lai gūtu sekmes lūgšanā, ir jāpiekrīt neko nezināt, neko negribēt, neko nevarēt, lai Dievs var jums dāvāt savu zināšanu, savu gribēšanu un savu varēšanu.
(Anrī Kafarels)
Es paceļu savas acis uz kalniem:
no kurienes gan man nāks palīdzība?
Mana palīdzība nāk no tā Kunga, kas radījis debesis un zemi.
Viņš neļaus tavai kājai slīdēt; kas tevi sargā, tas nesnauž!
Tas Kungs ir tavs sargs,
tas Kungs ir tava paēna tev pa tavu labo roku,
ka dienā saule tevi nespiež, nedz mēness naktī.
(Ps.121:1-3,5-6)
PRAKTISKAS LŪGŠANAS
(pēc Ž. Plijā)
Par darbu un iztiku
Mans Dievs, es zinu, ka Tu mani mīli.
Es paļaujos uz Tevi, jo Tu esi mans Tēvs.
Tu esi labs, žēlsirdīgs un dāsns. Tu esi visuvarens
un dāvā saviem bērniem pārpilnību.
Tu liec man ganīties zāļainās ganībās
un vadi mani pie skaidra ūdens. Man netrūks nenieka.
Labums un žēlastība mani pavadīs visu mūžu. (Ps.23)
Tu esi sacījis, ka man nav jāraizējas par savu dzīvību,
par to, ko ēdīšu vai dzeršu, vai arī savas miesas dēļ
– ar ko es to ģērbšu.
Tu zini, ka tas viss man ir vajadzīgs. (Mt.6:25,32)
Tu esi mans maizes Tēvs un labklājības avots.
Kopā ar Tevi es veicu darbu tajā vietā,
kur Tu man to esi paredzējis. Es kalpoju,
cik vien labi spēju, un saņemu atlīdzību.
Es varu dzīvot pārticībā un dot tiem, kuri ir trūkumā.
Es pienesu savu desmito tiesu Tavā namā ticībā,
ka Tu arvien liksi nolīt pār mani savai svētībai. (Mal.3:10)
Es pateicos, Dievs, par savu iztiku un Tavu vadību. Āmen.
Par sekmēm mācībās
Dieva Gars – mīlestības, gaismas un spēka Gars
– iet man pa priekšu un pašķir ceļu.
Man ne no kā nav jābīstas. Gars mani
ņem savā aizsardzībā un vada savā gudrībā.
Es esmu Dieva bērns, un Svētais Gars mājo manī.
Ar Viņa palīdzību mācības man padodas viegli.
Gars apgaismo manu prātu un sirdi.
Svētais Gars, pateicoties Tavai spožajai gaismai,
es gūstu panākumus savos uzdevumos un eksāmenos.
Es pateicos Tev, Kungs, par savām sekmēm.
Lai tās kalpo ne manai patmīlībai, bet Tavam godam.
Paldies, ka Tu mani uzklausi! Āmen.
Lūgšana ir Dievam tīkama. Dievs tiešām vēlas, lai mēs pie Viņa vēršamies pēc palīdzības ikvienā vajadzībā:
Piesauc Mani bēdu laikā, tad Es izglābšu tevi,
un tev būs Mani godāt! (Ps.50:15)
Tomēr Dievs savā mīlestībā vēlas, lai mēs runātu ar Viņu ne vien par savām vajadzībām, bet par visu, ko jūtam un domājam. Tāpat kā mīloši vecāki jūtas aizkustināti, kad viņu bērni tiem stāsta par savām bēdām un priekiem, tā arī Dievam patīk, ka mēs Viņam uzticam visu, kas mums uz sirds. Mēs ik dienas lūgšanā atveram Dievam savas sirdis un stāstām Viņam visu! Šāda atklātība aizkustina Debesu Tēvu.
Dievam tīkama lūgšana nav mūsu vajadzību spontāni “izvirdumi”. Patiesa lūgšana ir mūsu ikdienas ATBILDE uz Dieva Vārdu. Jo ciešāk mēs tveramies pie Dieva Vārda, jo labāk mācāmies, ko un kā lūgt. Tad lūgšana vairs nerodas no mūsu pašu iegribām, bet no ikdienas pārdomām par mierinošo un iedrošinošo Dieva Vārdu. Tāpēc apustulis Pāvils skubina:
Ar visām lūgšanām un lūgumiem lūdziet Dievu
Garā ik brīdi. (Ef.6:18)
Iedarbīga lūgšana nav atkarīga no mūsu labākajiem centieniem, bet no Dieva apsolījumiem.
Dievs grib, lai mēs uz Viņu saucam ticībā, ka Viņš mūs dzird un svētī (Mt.21:22). Tāpat arī Raksti māca, ka tam, pēc kā mēs dedzīgi lūdzam, jābūt saskaņā ar Dieva žēlastības pilno prātu attiecībā uz mums.
Un visu, ko jūs lūgsit manā vārdā, to Es darīšu,
lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā. (Jņ.14:13)
Jā, Dievs vēlas, lai mums būtu VISAS LIETAS, bet vienmēr saskaņā ar Viņa labo prātu un, sirdīs paturot Viņa valstību. Labi un pareizi mēs lūdzam, kad sakām:
Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes. (Mt.6:10)
(Dzīvības Vārds, 8)
PRAKTISKAS LŪGŠANAS
(pēc Ž. Plijā)
Par materiālo nodrošinājumu
Mans Dievs, zemes un debesu Valdniek, kam pieder
viss sudrabs un zelts (Hag.2:5),
paldies, ka arī es Tev piederu. Paldies, Tēvs,
ka Tu esi apsolījis mani neatstāt un nepamest. (Ebr.13:5)
Tu esi manas bagātības avots.
Tu gādā par visām manām vajadzībām.
Tu piepildi ar labumiem visus, kas cer uz Tevi.
Tu dod viņiem barību savā laikā
– atver savu roku un paēdini visus. (Ps.145:15-16)
Paldies, Dievs, ka Tu man dod spēku sagādāt iztiku. (5.M.8:17-18)
Atbrīvo mani no liekas pieķeršanās naudai un mantai,
jo mantkārība ir visa ļaunuma sakne. (1.Tim.6:6-10)
Palīdzi man neiekārot cita mantu.
Māci man dot ar prieku (2.Kor.9:7)
un nenoslēgt sirdi manam brālim, kas ir trūkumā.
Paldies, Kungs, ka Tu mani šodien nodrošini.
Tu esi mana vienīgā patiesā bagātība un prieks. Āmen.
Par parādiem
Viss nāk no Tevis, visulabais Tēvs.
No Tevis nāk bagātība un gods. (1.Laiku 29:12)
Tu esi mans Gans, un man nekā netrūkst. (Ps.23:1)
Es noraidu katru domu par parādu un naudas trūkumu.
Es negribu kalpot naudai kā savam kungam,
to likt savu rūpju centrā, jo Tu par mani gādā ik dienas.
Es atdodu parādus un neesmu nevienam neko parādā.
Tu man dod bagātīgi, lai es būtu brīvs
un atbrīvotu citus no jebkāda parāda pret mani.
Es gribu dot dāsni un nenovērsīšos no tā,
kurš grib no manis aizņemties. (Mt.5:42)
Līdzekļu trūkums mani nepiemeklēs,
jo es esmu Ķēniņa – pārpilnības Dieva – bērns.
Es gribu priecāties par savu Kungu
un pateicībā pacelt acis uz Viņu. Āmen!
PAĻĀVĪBAS LŪGŠANAS PĀRBAUDĪJUMOS
Paļaujies uz to Kungu no visas sirds
un nepaļaujies uz sava prāta gudrību,
bet domā uz to Kungu visos savos ceļos,
tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.
(Sal.pam.3:5-6)
Tas Kungs ir Savā svētajā namā,
Tam Kungam debesīs ir goda krēsls,
Viņa acis raugās uz zemi, Viņa skati pārbauda cilvēku bērnus.
Tas Kungs pārbauda taisno un bezdievīgo,
bet Viņa dvēsele ienīst to, kas dara varas darbus.
Pār bezdievīgajiem Viņš liek līt ugunij un sēram,
svelmaina vētra būs viņu daļa, jo Tas Kungs ir taisns,
Viņš mīl taisnību. Taisnie skatīs Viņa vaigu.
(Ps.11:5-8)
Bet priecāties būs visiem, kas cerē uz Tevi:
arvienu viņi priecāsies, ka Tu viņus pasargi.
Lai mūžīgi gavilē un priecājas par Tevi, kas mīl Tavu vārdu.
Jo Tu, Kungs, svētī taisno un pušķo viņu
ar žēlastību kā ar bruņām.
(Ps.5:12-13)
LŪGŠANA PĀRVAROT GRŪTĪBAS
Redzot grūtības un šķēršļus, kas stājas manā ceļā,
es vēršos pie Tevis, Dievs, kā nožēlas pilns grēcinieks.
No sava posta dziļumiem es saucu uz Tevi.
Tu mani dzirdi un izglābsi mani. (2.Laiku 20:9)
Es paļaujos uz Kungu un esmu mierīgs.
Viņš ir mans iepriecinātājs. Es uzticu Viņam
savu likteni. Es rīkojos saskaņā ar Viņa gribu.
Es zinu, ka Viņš mani uzklausa un dos vairāk,
nekā es lūdzu. (Ps.37:3-7)
Es zinu, ka tā Kunga roka nav kļuvusi īsāka
– Viņš var mani izglābt.
Es redzēšu Viņa vārdu piepildāmies. (4.M.11:23)
Kungs, Tu man saki: Nebīsties un
neļaujies samulsināties šī lielā pulka priekšā!
Šī nav mana cīņa, Tu cīnies par mani šajā grūtajā brīdī. (2.Laiku 20:15) Tu man dāvā pilnīgu uzvaru.
Es Tev pateicos, Dievs! Ar Tavu spēku es sagrauju mūrus,
ar savu Dievu es pārvaru vaļņus. (Ps.18:29-30)
Es dzīvošu, Tevi slavējot. Āmen!
(pēc Ž. Plijā)
Problēmām ir jēga un mērķis
Problēmas ir ticīga cilvēka dzīves dabiska sastāvdaļa. Ziemā liekas, ka kokā dzīvības nav nemaz. Tā dzīvais spēks ir apslēpts skatiem koka dziļākajā būtībā – saknēs. Tā tas mēnešiem ilgi uzkrāj spēkus, lai uzplauktu jaunā pavasarī.
Tikai retais ticīgais ir iemācījies izbaudīt ziemu, kad nav ne izjūtu, ne augļu, ne varenu dzīvības izpausmju, bet tikai Dieva klusā un slēptā darbošanās cilvēka būtības dziļumos – viņa garā.
Ziema ir normāla. Sāpju periodi ir normāli. Sausums ir normāls. Grūtības ir normālas. Tas viss ir nepieciešams, lai atbrīvotu to dzīvību, kura slēpjas ticīga cilvēka iekšienē – Kristus dzīvību.
Problēmas ved mūs tuvāk Dievam. To mērķis ir vest mūs pašā Dieva tuvumā. Tur nonācis, ticīgais saprot, ka Dieva klātbūtne dziedē pilnīgi visu. Tāds ir Dieva mērķis ikvienai problēmai.
Daudzi ticīgie visu mūžu pavada, meklējot paši savus risinājumus. Viņi pamatīgi nopūlas un, lai gan nekad nespēj gūt pilnīgu uzvaru, tomēr gūst pietiekami lielus panākumus, lai nenonāktu Dieva klātbūtnē, kur rodama pārpilnīga dzīve. Ticīgajam, kuram ir problēmas, ir dāvāta Dieva svētība. Viņam nav jāmeklē Dievs, jo Dievs viņu jau ir atradis un vedīs pie sevis.
Dievs izmanto problēmas, lai sadragātu mūsu plānus – kuri šā vai tā nesniegtu mums pārpilnīgu dzīvi – un pavirzītu mūs tuvāk durvīm, kuras ved pie Viņa un patiesas dzīvības. Problēmas liek cilvēkam saprast, ka viņš nav neatkarīga būtne un viņam ir vajadzīgs Radītājs, kurš par viņu parūpēsies. Cilvēks nespēj atrisināt pat pats savas un kur nu vēl pasaules mēroga problēmas. Problēmas ļauj mums saprast, ka mums ir vajadzīgs Dievs.
Problēmas nav paredzētas, lai mūs iznīcinātu, bet gan lai vestu mūs tuvāk pie Dieva un darītu pilnīgus.
Dieva klātbūtne dziedē pilnīgi visu.
(Maikls Velss)
Cik brīnišķa, Kungs, ir Tava žēlastība!
Cilvēku bērni nāk pie Tevis un glābjas Tavu spārnu pavēnī!
Viņi mielojas pie Tava nama labumiem,
Tu viņus dzirdini no sava prieka strauta.
Jo pie Tevis ir dzīvības avots, un Tavā gaismā
mēs redzam gaismu. (Ps.36)
LŪGŠANAS PĀRBAUDĪJUMOS
(pēc Ž. Plijā)
Kungs Dievs, mūžīgais Tēvs, es zinu, ka Tu mani mīli.
Tu esi klāt manos pašreizējos pārbaudījumos.
Tu zini manas ciešanas un bailes, bēdas un grūtības.
Savā gudrībā Tu esi pieļāvis visu, kas ar mani notiek.
Tu esi sacījis: tiem, kas Tevi mīl, visas lietas nāk par labu. (Rom.8:28)
Pēc Tava prāta es Tev pateicos, pat juzdamies nevarīgs.
Es slavēju Tevi, es uzticos Tev,- jo Tu pieļāvi
sava Dēla Jēzus Kristus krusta ciešanas par mani,
lai ar Viņa brūcēm manas miesas un dvēseles vainas
tiktu dziedinātas. Vienots ar Jēzu, manu Pestītāju,
es gaidu Tavu palīdzību. Es ticu, ka uzvarēšu,
jo Tu, Kungs, mani uzturi ar savu uzvarošo labo roku.
Es paļaujos uz Tevi, Tēvs,
piedzīvojot pāridarījumus un netaisnību.
Tava griba ir, lai es piedodu saviem parādniekiem,
jo Tu piedod man manus parādus. (Mt.6:12)
Es izvēlos piedot tiem, kas man dara ļaunu
vai izturas pret mani netaisni.
Es lūdzu par viņiem un tos svētīju.
Kungs, dod man pazemīgu garu!
Lai Svētais Gars liek man nest
patiesas grēku nožēlas cienīgus augļus. (Mt.3:8)
Es paļaujos uz Tevi, mūžīgais Tēvs.
Tu dod spēku nogurušajam un atjauno spirgtumu
tiem, kas cer uz Tevi. (Jes.40:29-31) Slava Tev,
Tēvs un Pestītāj Jēzu, caur Svēto Garu! Āmen.
Lūgšana pēc miera
Dievs nav nekārtības, bet miera Dievs. (1.Kor.14:33)
Kungs Jēzu, Tu esi mana gaisma.
Mans Dievs izgaismo manu tumsu.
Tu esi mans miers un līdzsvars.
Tu ienes harmoniju manā dzīvē.
Es Tevi slavēju un pateicos par apstākļiem,
kādos patreiz dzīvoju.
Es metu savu nastu uz Tevi, mans Dievs,
un esmu atvieglots.
Paldies Tev! Āmen. Alelujā!
Iekšējā gaisma
Augšāmceltā Jēzus pārsteidzošā klātbūtne rada cilvēkā gaismas pavardu. Uguns turpina degt, pat ja visu apņem tumsa, tā kvēlo kā ogle zem pelniem.
Reizēm tu sev saki: uguns manī izdzisīs. Bet ne jau tu to iededzi. Ne jau tava ticība rada Dievu, tāpat arī tavas šaubas neliks Viņam pazust nebūtībā. Atceries: vienkārša tiekšanās pēc Dieva jau ir ticības iesākums. Ticības paļāvībai, kas atveras mūžības dzīvei, ir sākums, bet beigu tai nebūs.
Ticība dod spēku stāties pretī visļaunākajiem pārbaudījumiem, tā pilda dvēseli ar cerību un mīlestību. Ticība ļauj iziet no neuzticēšanās, no aizdomām un doties pretī paļāvībai un izlīgšanai.
Ciešanas nenāk no Dieva. Dievs nav ļaunuma autors, bet Viņš uzņēmās milzīgu risku. Dievs vēlējās, lai mēs būtu radītāji kopā ar Viņu. Dievs vēlējās cilvēku, kurš būtu nevis pakļauts kā robots, bet brīvs personīgi lemt par savas dzīves jēgu, brīvs mīlēt vai nemīlēt.
Nekad Kristus pasīvi nenoraugās cilvēka nelaimē. Augšāmcēlies Viņš ir tik tuvu katram, kurš cieš, ka cilvēka ciešanas kļūst par Dieva sāpēm, par Kristus sāpēm. Savā Vārdā Viņš liek mums būt vienotiem ar tiem, kuri iet cauri nesaprotamiem pārbaudījumiem. Kristus mūs sūta atvieglot nevainīgo ciešanas.
Cilvēka nelaimes nenāk no Dieva. Pēc laika daži atklāj, ka pārbaudījumi ir viņus attīrījuši. Bet, lai to saprastu, ir nepieciešams sasniegt briedumu, ir nepieciešams šķērsot garīgus tuksnešus. Tam, kurš prot mīlēt, tam, kurš prot ciest, dzīve ir rāma skaistuma piepildīta.
Kad esi vīlies cerībās, vai ļauties izmisumam un šaubām? Augšāmceltais ir ar tevi. Varbūt tu Viņu pazīsti, varbūt nē, bet Jēzus tavā tumsā iededz uguni, kas neizdziest nekad. Kungs sadedzina visus tavus ērkšķus un tiem līdzi iekšējos pārbaudījumus. Pat tavas sirds akmeņi var kļūt kvēlojoši.
Ja būtu iespējams izpētīt sirdi, tad pašos tās dziļumos mēs pārsteigti atklātu klusas gaidas pēc mīlestības. Tās var tikt noraidītas vai atmestas, taču vienmēr paliek tur.
(Brālis Rožē)
LŪGŠANA BAIĻU PĀRVARĒŠANAI
(pēc Ž. Plijā)
Kungs Jēzu Kristu, Tu mums neesi devis baiļu garu,
bet gan spēka, mīlestības un savaldības garu. (2.Tim.1:7)
Arī tagad Tu saki: Nebīsties, tici vien! (Mk.5:36)
Jo Tev viss ir iespējams –
Tev dota visa vara debesīs un virs zemes. (Mt.28:18)
Es pateicos, Dievs! Tava uzticība ir mans vairogs un bruņas.
Es nebīšos nedz nakts briesmu, nedz to nelaimju,
kas pārsteidz gaišā dienas laikā. (Ps.91:4-6)
Es nebīstos ne no ļaundaru slepenajiem nodomiem,
ne no nelaimi vēstošiem pareģojumiem,
ne negadījumiem vai neveiksmēm.
Man nav bail no slimībām un nāves,
ne arī no nabadzības, zaudējumiem vai vientulības.
Nekas nespēj iznīcināt manu drošību Tevī,
Jēzū Kristū, manā Kungā. Nekas no tā,
ko ausis dzird vai acis redz, nespēj mani iespaidot.
Svētā Gara spēkā un Jēzus vārdā
es aizdzenu no sevis ikvienu baiļu garu.
Es esmu brīvs no nomāktības un izbailēm.
Es nebīstos, jo mani stiprina Tavs apsolījums. (Jes.54:10,14)
Tu mani uzturi ar savu visvareno labo roku. (Jes.41:10)
Paldies, Kungs Jēzu, ka Tu esi mani atbrīvojis
no bailēm un gaušanās (Ps.34:18),
raizēm un nepacietības ikvienā lietā.
Es dzīvoju drošībā un paļāvībā, vienmēr slavējot Tevi,
mans Dievs, mana gaisma un pestīšana. Āmen!
Šautru lūgšanas:
Dievs mani izglābj,
Jēzus mani apgaismo,
Svētais Gars ir mana dzīvība,
tādēļ man nav no kā baidīties.
Tas Kungs ir mana gaisma un mana pestīšana,
no kā man bīties? (Ps.27:1)
Dieva Gars ir mans sargs un aizstāvis (Jņ.14:26),
es esmu mierīgs un paļāvības pilns.
Tas Kungs ir mans akmenskalns, mana pils un mans glābējs,
mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos.
Mans vairogs un mans pestīšanas rags,
un mans augstais palīgs. (Ps.18:3)
Tas Kungs ir mans gaišums
un mana pestīšana, no kā man bīties?
Tas Kungs ir manas dzīves patvērums,
no kā man baiļoties? (Ps.27:1)
Viņš izstiepa savu roku no augšienes,
satvēra mani un izvilka no lielajiem ūdeņiem.
Viņš mani izrāva no stipra pretinieka rokām,
no maniem ienaidniekiem,
kas mani, pārmērīgi stipri būdami, māca.
Tiešām, Tu, Kungs, dari gaišu manu spīdekli,
mans Dievs dara gaišu manu tumsu,
jo ar Tavu spēku es sagrauju mūrus
un ar savu Dievu es pārvaru vaļņus.
Tiešām, Dieva ceļi ir pilnīgi, Viņa vārdi ir skaidri,
Viņš ir vairogs visiem, kas pie Viņa tveras.
Kur vēl ir tāds Dievs kā tas Kungs,
kur citur vēl tāds klintij līdzīgs patvērums kā Tu, mūsu Dievs?
Dievs apjož mani ar spēku un dara līdzenus manus ceļus,
Viņš man devis stirnu kājas un pacēlis mani augstā vietā,
Viņš manu elkoni mācīja karot
un manas rokas uzvilkt vara stopu.
Tas Kungs ir dzīvs, slavēts lai ir mans patvērums,
augsti teikts lai ir mans glābējs!
(Ps.18:17-18, 29-35, 47)
PAĻĀVĪBAS LŪGŠANAS
Materiālās grūtībās
Slava Tev, dzīvais Dievs,
par Tavu klātbūtni manās materiālajās grūtībās.
Tās mani nepiespiedīs apšaubīt Tavu mīlestību.
Tu teici, ka man nevajag raizēties un baidīties
par manu dzīvību, par miesu, par to, ko ēdīšu. (Mt.6:31-33)
Tu zini manas vajadzības un gribi par tām parūpēties
pēc savas godības pilnās bagātības Kristū. (Fil.4:19)
Es Tev pateicos, ka Tavs Vārds dara to, ko saka.
Lai Tavs Gars palīdz paveikt to, kas no manis atkarīgs.
Pretojoties kārdinājumam
Kungs Jēzu Kristu, es atzīstos Tev,
ka esmu lielu kārdinājumu varā.
Jēzu, es vairs negribu ilgāk ļaut vaļu
melu un tumsības gariem mani vilināt.
Es ticu, ka caur Tavām asinīm viņu slepenie nodomi
pret mani tiek pilnīgi iznīcināti.
Es apliecinu, ka piederu Tev, Jēzu Kristu,
mans Pestītāj – krustā sistais un augšāmceltais Kungs.
Es ticu, ka esmu Tavā aizsardzībā.
Tu esi uzvarētājs, godības un varenības pilns.
Jēzu, ar savām Asinīm Tu mani esi atpircis
arī no šiem kārdinājumiem. Tu, Dieva Dēls,
esi nācis sagraut velna darbus.
Es pateicos Tev, Jēzu! Es esmu atbrīvota.
Es gribu palikt Tev uzticīga
un staigāt Tavā uzvarā līdz galam. Āmen!
(pēc mātes Bazileas Šlinkas)
Par drošību Jēzū
Jēzu, dāvā man žēlastību paļauties
uz Tevi pāri visām lietām, pāri visām radībām.
Vienīgi Tu esi varens un labs pāri visam.
Nāc pie manis un mierini mani!
Atraisi manas važas un dāvā man brīvību.
Nāc, Kungs Jēzu, liec, lai dzīvoju arvien vairāk
un vairāk Tevī, jo bez Tevis mans prieks ir nepilnīgs,
bez Tevis mans galds ir tukšs.
(pēc E. Zahlaui)
DZIEDINĀŠANAS LŪGŠANAS
Dziedini mani, ak, Kungs, tad es būšu izdziedināts;
palīdzi man, tad ir palīdzēts! Jo Tu esi mana slava.
(Jer.17:14)
Dievam rūp visa cilvēka dzīve, ne tikai viņa reliģija. –
Tā teicis anglikāņu arhibīskaps Viljams Templs.
Dievs mūs ir pieņēmis un atzinis par labiem. Dievs cilvēku ir atzinis par pietiekami vērtīgu, lai viņa dēļ nodotu savu Dēlu krusta nāvē. Krusts cilvēkam dod brīvību pieņemt sevi tādu, kāds viņš/viņa patiesībā ir, dod spēku skatīties acīs savām bailēm un nelaimēm.
Tādēļ atkal un atkal der atcerēties, ka attiecības ar Dievu nav atsevišķa, nošķirta sfēra cilvēka dzīvē. Visa cilvēka dzīve ir dzīve ar Dievu. Jēzus apliecināja, ka Viņš ir nācis dziedināt gan prātu, gan miesu, gan garu:
(pēc Imanta E. Kalniņa)
Tā Kunga Gars ir uz Manis,
jo Viņš mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem,
pasludināt atsvabināšanu cietumniekiem un akliem gaismu,
satriektos palaist vaļā un pasludināt tā Kunga žēlastības gadu.
(Lk4:18-19)
Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, divi akli sekoja Viņam,
brēkdami un sacīdami: “Tu, Dāvida dēls, apžēlojies par mums!”
Un, Viņam namā ieejot, aklie Tam piegāja klāt,
un Jēzus tiem saka: “Vai jūs ticat, ka Es to spēju darīt?”
Tie Viņam atbild: “Ticam, Kungs!”
Tad tas Kungs aizskāra viņu acis un sacīja:
“Lai jums notiek pēc jūsu ticības.” Un viņu acis atvērās…
(Mt.9:27-30)
Par dziedināšanu
Jēzus uzsāka savu darbību uz zemes ar dziedināšanu un atbrīvošanu. Tieši to vārds “Jēzus” nozīmē ebreju valodā – Glābējs, Dziedinātājs, Atbrīvotājs.
Fiziskā dziedināšana ir tikai neliela daļa no Dieva dziedināšanas plāna, kas paredz mūsu pilnīgu atdzimšanu – garam, dvēselei un miesai. Kad sakārtojam savas attiecības ar Dievu, miesas dziedināšana nereti nāk kā papildus dāvana.
Bet pats miera Dievs lai jūs svētī caurcaurim,
un jūsu gars, dvēsele un miesa visā pilnībā lai paliek bezvainīgi
līdz mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanai. (1.Tes.5:23)
Mums, kristiešiem, dziedināšana ir nevis kaut kas, ko mēs varam saņemt, bet gan Kāds, kurš mums jau ir (Jes.53:4-5).
Ar Viņa brūcēm mēs jau esam dziedināti. Ticībā Viņa vārdam mēs šo dāvanu varam saņemt, tāpat kā saņemam grēku piedošanu. Ticība ir vienīgais, ko Jēzus gribēja un grib saņemt no mums pretī. Jēzus arī gaida, lai kā ticības apliecinājums izpaustos mūsu pateicība par dziedināšanu.
Ja kāds starp jums ir nevesels, lai viņš ataicina
draudzes vecajus, un tie lai lūdz Dievu par viņu, to svaidīdami
ar eļļu tā Kunga vārdā. Un ticīga lūgšana izglābs slimo,
un tas Kungs viņu uzcels. Un, ja viņš grēkus būtu darījis,
viņam tiks piedots. Izsūdziet cits citam savus grēkus
un aizlūdziet cits par citu, ka topat dziedināti.
Daudz spēj taisna cilvēka lūgšana, darbodamās savā spēkā. (Jēk.5:14-16)
Mūsu Kungs mums ir pavēlējis ticībā lūgt par slimniekiem,
aizlūgt citam par citu. Taču šīs darbības rezultāts ir jāatstāj Viņa ziņā. Viņš katrreiz atbild uz mūsu lūgšanām, lai arī ne vienmēr tā, kā mēs to gribam, bet vienmēr tā, kā mums vajag.
(pēc Rufus Pereiras)
LŪGŠANA PĒC DZIEDINĀŠANAS
Debesu Tēvs, es pateicos, ka Tu manā vietā
atdevi savu Dēlu Jēzu Kristu par grēka upuri,
lai es būtu brīvs no grēka un slimību varas.
Viņš uznesa manus grēkus savā miesā pie staba,
lai es, grēkiem miris, dzīvotu taisnībai.
Ar Viņa brūcēm es jau esmu dziedināts. (1.Pēt.2:24)
Jēzus vārdā es nostājos pret šo slimību un ticībā
pieņemu pilnīgu dziedināšanu savai miesai.
Tēvs, es pateicos, ka Tu dzirdēji manu lūgšanu.
Es pateicos, ka varu pieņemt patiesību un dzīvot tajā!
Paldies, ka esmu jauns radījums Jēzū Kristū (2.Kor.5:17),
un mana miesa ir Svētā Gara mājoklis. (1.Kor.6:19)
Dzīvības Gara likums Jēzū Kristū mani ir atbrīvojis
no grēka un nāves likuma. (Rom.8:1-2)
Tev vienam lai slava un pateicība, mans Kungs!
Jēzus vārdā. Āmen.
(pēc L. Gleškes)
Viņš sūtīja savu vārdu un dziedināja viņus,
un izglāba viņus no bojā ejas. (Ps.107:20)
Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic. (Mk.9:23)
Lai jums notiek pēc jūsu ticības. (Mt.9:29)
Kam stipra ticība, tam Tu dod mieru,
tiešām mieru, jo viņš paļaujas uz Tevi. (Jes.26:3)
Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas;
Viņš izglābj tavu dzīvību no pazudināšanas
un vainago tevi ar mīlestību un žēlastību. (Ps.103:3-4)
Un Viņš sasauca divpadsmit un sāka tos izsūtīt pa diviem,
un deva tiem varu pār nešķīstiem gariem.
Un tie izgājuši sludināja, lai atgriežas no grēkiem,
un izdzina daudz ļaunu garu un svaidīja daudz vājus ar eļļu
un darīja viņus veselus. (Mk.6:7,12-13)
Jūsu vārdi ir būvmateriāli, no kuriem jūs ceļat savu dzīvi un nākotni. Jūsu vārdi ieliek stūrakmeņus jūsu dzīvei, un jūs dzīvojat savu paša vārdu iezīmētajās robežās.
Nāve un dzīvība stāv mēles varā; kas mīl savas mēles māku,
tas baudīs no tās augļiem. (Sal.pam.18:21)
Tas, kam jūs ticat un ko jūs runājat, ietekmē jūsu ķermeni un arī imūnsistēmu. Jūsu vārdi var kļūt jums par svētību vai par lāstu. Vārdi, kurus runājat, ir būtiski jūsu veselībai un labklājībai.
Es ticu, ka ir slimības, kas nevar tikt citādi izārstētas, kā vien iemācoties runāt veselības valodu, kuru ķermenis saprot. Dieva Vārds, kam jūs dodat balsi ar savu muti, tiek it kā uzpotēts jums un kļūst par veselības valodu jūsu ķermenim.
Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles
visai viņu miesai, kas dziedina. (Sal.pam.4:22)
Atkārtots Dieva Vārda pasludinājums ienes mūsu imunsistēmā pārdabisku svētību, kas iznīcina slimību. Savienojot Dieva Vārdu ar ticību, mēs lietojam Dieva zāles. Tāpat kā jūs fiziski ieņemat zāles, fiziski ārstējoties, tāpat jums jāsaņem Dieva Vārds savā garā pārdabiskai dziedināšanai.
Jums pašiem tas jāizrunā savā konkrētajā situācijā – cits to nevar jūsu vietā izdarīt. Kad Dieva Vārds ir jums uzpotēts, tas kļūst par daļu no jums. Tas nav no jums atdalāms! Tās nav jūsu domas vai apgalvojums, tas esat jūs. Vārds ir kļuvis miesa. Un jūsu miesa atspoguļos šī Vārda dzīvību. Dieva Vārds vispirms ir jūsu mutē un tikai tad sirdī. Dodot balsi Dieva Vārdam, mēs ieaicinām lietas, kuras Dievs ir devis apsolījumā, bet kuras vēl nav redzamas.
Jo ticība ir paļaušanās uz to, kas cerams,
pārliecība par neredzamām lietām. (Ebr.11:1)
Jūs nenoliedzat, ka slimība eksistē, bet jūs noliedzat tās tiesības eksistēt jūsu ķermenī. Savienojot Dieva Vārdu ar ticību, jūs aicināt Dieva apsolījumu izpausties jūsu ķermenī.
(pēc Čarlza Kepa)
LŪGŠANA PĒC DZIEDINĀŠANAS
Dievs, mans Tēvs, un Kungs Jēzu Kristu,
es ticībā vēršos pie Tevis.
Es zinu, ka Tu mani mīli un esi klātesošs manā dzīvē,
manās ciešanās un grūtībās. Es ticu, ka Tu dziedini
slimos sava vārda spēkā un vari arī mani šodien dziedināt. Jo Dievam visas lietas iespējamas.
Kungs, apžēlojies par mani, piedod man
visus manus grēkus, atbrīvo mani un pēc sava labā prāta
dziedini mani no šīs vainas… (nosauc precīzāk)
Es paļaujos uz Tevi. Es Tev uzticos.
Es Tev pateicos, Kungs Jēzu!
(pēc Ž. Plijā)
Aizlūdzējs: Kungs Dievs, Tava Dēla Jēzus upura dēļ
un Svētā Gara spēkā es lūdzu Tevi piedot viņam
viņa grēkus, viņu svētīt un dziedināt,
atbrīvot no jebkādas pieķeršanās vai saistības,
kas ir pretrunā ar Tavu svētumu.
Kungs Jēzu, Tavā vārdā es izraidu jebkādu slimības,
pretošanās vai neticības garu.
Lai Tava dzīvība atjauno viņa spēkus
un Ķēniņa bērna brīvību. Paldies Jēzu,
ka Tu esi dziedinājis viņa sirdi, miesu un garu!
Viņš uznesa mūsu grēkus savā miesā pie staba,
lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viņa brūcēm
jūs esat dziedināti. (1.Pēt.2:24; salīdzini: Jes.53:4-5)
Vārdi, ko Es jums runāju, ir Gars un dzīvība. (Jņ.6:63)
Jo kā lietus un sniegs nāk no debesīm un turp neatgriežas,
pirms tas nav veldzējis zemi, to apaugļojis un tērpis zaļumā,
ka tā dod sēklu sējējam un maizi ēdējam,
Tāpat tas ir ar manu vārdu, kas iziet no manas mutes.
Tas neatgriezīsies tukšā, bet tam jāizdara tas, ko Es vēlos,
un jāizpilda savs uzdevums, kādēļ Es to sūtīju. (Jes.55:10-11)
ATBRĪVOŠANAS LŪGŠANAS
Kad vajadzīga atbrīvošana (pēc Žana Plijā)
- Ja esam ticējuši mācībām, kas pretējas Dieva Vārdam Bībelē un naidīgas Baznīcai, vai arī studējuši tās,
- ja esam griezušies pie zīlniekiem, gaišreģiem, medijiem, kuri izsauc garus un pareģo nākotni ar astroloģijas vai jebkura cita paņēmiena (kartomantijas, hiromantijas, kristāla lodes, ģeomantijas u.t.t.) palīdzību;
- ja esam lūguši palīdzību tādiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar buršanu, maģiju, hipnozi, pieburšanu, kā arī dziedina ar magnētismu, radiestēziju (svārsti);
- ja, lai aizsargātos vai iegūtu dziedināšanu, veiksmi, mīlestību,- nēsājam talismanus, amuletus, figūriņas, gredzenus, maģiskus priekšmetus, zodiaka zīmes,
- ja vēršamies pie pagānu dievībām, gariem, fetišiem, burvjiem, magiem;
- ja esam izsaukuši mirušo garus, nesuši dzīvnieku upurus vai piedalījušies rituālās peldēs,
– tad mums jālūdzas,
lai nodibinātās saites ar okultismu sarauj
Jēzus Kristus, kurš vienīgais spēj atbrīvot gūstekņus.
Dieva Vārds ir kategorisks:
Negriezieties pie pareģiem, netaujājiet zīlniekus;
nemeklējiet tos, ka jūs ar tiem nesagānāties,-
Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs! (3.M.19:31)
Daudzus tur verdzībā gadījuma rakstura iesaistīšanās okultismā. Jebkura saskare ar okultismu nobloķē jūsu garīgo dzīvi un galu galā jūs padara vai nu nespējīgu pieņemt Jēzu par savu personisko Pestītāju, ja neesat kristietis, vai arī nejūtīgu pret garīgām lietām, nespējīgu padziļināt savu kristieša dzīvi. Jo patiesībā jūs esat nonācis citā ticībā. Jēzus jūs vairs neinteresē. Jūs esat izvēlējies pats savus dievus un tos pielūdzat. Atgriešanās pie patiesā Dieva prasīs krietnu devu pazemības un drosmes; tā būs pāreja no tumsas gaismā.
Un bieži vien tas ir šķēršļu un grūtību pilns ceļš, pa kuru jūs vadīs Svētais Gars, lai jūs atbrīvotu. Necentieties meklēt sev attaisnojumus vai uzskatīt šo lietu par kaut ko ikdienišķu, bet gan bez vilcināšanās lūdziet, lai Jēzus Asinis jūs atbrīvo un aizsargā, un ļaujiet Svētajam Garam jūs piepildīt.
(Žans Plijā)
Ja jūs vajā pagātne – sāpes vai nemiers sakarā ar kādu pagātnes notikumu savā dzīvē – KO DARĪT?
Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.
(Mt.28:20)
Dievs ir tagad un šeit – ik dienas. Viņa svētības tiek dotas šai dienai – tāpat kā manna Israēla tautai tuksnesī (2.M.16.nod.).
- Runājiet par savu problēmu ar Tēvu – pazemībā uz ceļiem savā personīgajā lūgšanā.
- Nesiet to pie altāra tuvākajā dievkalpojumā, pirms saņemat Svēto Vakarēdienu.
- Piesakiet aizlūgumu dievkalpojumā vai draudzes lūgšanu grupā.
- Izstāstiet par to mācītājam pieņemšanas laikā vai kādam citam kristietim, kam varat uzticēties.
- Lūdziet individuālu grēksūdzi mācītājam vai aizlūgšanu lūgšanu grupā, pašam klātesot.
Dabīgais atbrīvošanās ceļš būtu, ja šos piecus soļus ietu šādā secībā. Katrs nākamais solis vajadzīgs, ja iepriekšējie nav devuši atrisinājumu.
Sen sadzijusi rēta nesāp. Ja sāp – jāmeklē IEMESLS. Parasti tie ir divējādi (dažkārt savijas abi kopā):
- neizsūdzēts grēks (nopietni un no sirds, ticībā uz Dieva mīlestību – 1.Jņ.1:8-9);
- nepiedošana (kamēr nepiedodat, pret jums darbojas sējas un pļaujas likums – Lk.6:37-38).
- kādam cilvēkam, kuru vainojat kļūmē vai tiešā pāridarījumā (lai cik tas sāpīgi, atrisina vienīgi piedošana caur Jēzu Kristu);
- sev par izdarīto (gribat būt sev bargāki tiesneši par Dievu);
- slepus dusmojaties uz Dievu (ka Viņš jūs nepasargāja).
Neaizmirstiet PATEICĪBU Dievam par saņemto atvieglojumu!
(pēc Dereka Prinsa)
LŪGŠANA PAR ATBRĪVOŠANU
no okultu grēku sekām
Dievs, mans Tēvs, es vēršos pie Tavas bezgalīgās
žēlastības un pazemīgi lūdzu piedošanu.
Tavā priekšā es atzīstu savu neticības un elkdievības
grēku, jo biju nodevies lietām, ko Tu ienīsti.
… (nosauc, kādā veidā)
Es apņemos tagad iznīcināt jebkuru priekšmetu
vai dokumentu, kam ir sakars ar šiem tumsības ceļiem
un kas vēl man saglabājušies.
Es nolieku Jēzus krusta pakājē iegūtās spējas
un no tām atsakos… (nosauc, ja tādas bijušas)
Apžēlojies par mani, Kungs, un piedod man.
Es lūdzu Tevi Jēzus vārdā izdzīt no manas dzīves
ikvienu garu, kas būtu varējis manī ienākt
manas ļaunās rīcības vai manu ienaidnieku
buršanās dēļ. Sarauj manas saites ar sātanu,
atbrīvo mani un šķīstī dārgajās Jēzus Asinīs.
Jēzus vārdā un manas kristības žēlastībā
es uzņemos autoritāti pār jums, nešķīstie gari,
es sarauju velna važas. Es jums pavēlu mani atstāt.
Jēzus vārdā pasludinu savu pilnīgu atbrīvošanu.
/kā/ gars… (nosauc sektu, mācību vai garu,
ar kuru bijis sakars), es atsakos no tevis
Jēzus Kristus uzvarošā vārdā. Es tevi sasaistu
un pavēlu doties pie krusta, pie Jēzus kājām.
Es slavēju Jēzus Kristus Asinis, kas apklāj visus
manus grēkus, kas atbrīvo mani no jebkādas verdzības
un pārveido mani pēc Viņa līdzības.
Paldies Tev, Kungs Jēzu! Āmen.
(pēc Ž. Plijā)
Dieva tā Kunga Gars ir pār mani, jo tas Kungs mani svaidījis
sludināt nelaimīgajiem prieka vēsti,
mani sūtījis dziedināt sagrauztas sirdis,
pasludināt apcietinātiem atsvabināšanu
un saistītiem pilnīgu brīvību. (Jes.61:1)
Es, gaisma, esmu nācis pasaulē,
lai neviens, kas Man tic, nepaliktu tumsībā. (Jņ.12:46)
Cīņa ar ēnu
Ir cilvēki, kas nepārtraukti atrodas zaudējumu un izmisuma ēnā. Gaismas un tumsas avoti ir paslēpti mūsu acīm. Ja cilvēks cenšas dzīvot pareizi, pēc Dieva prāta, iespējams, tumsa nāk no viņa iepriekšējām paaudzēm. (5.M.5:9)
Bībele runā par svētībām un lāstiem. (5.M.28.nod.) Lāsts var būt līdzīgs garai, ļaunai rokai, kas izstiepta no pagātnes dzīlēm. Tā apklāj tavu dzīvi kā tumšs, nospiedošs spēks. Tu nekad nejūties brīvs no tās.
Septiņas pazīmes, kas var liecināt, ka tavā dzīvē darbojas lāsts (ja vairākas no tām vai atkārtoti; taču īsto diagnozi dod vienīgi Svētais Gars):
- garīga un / vai emocionāla depresija,
- atkārtota, hroniska slimība (īpaši, ja pārmantota),
- neauglība, patvaļīgi aborti,
- laulības un ģimenes saišu iziršana,
- ilgstoša finansiāla nepietiekamība,
- nosliece uz negadījumiem,
- pašnāvības, nedabiskas nāves dzimtā.
Nav lāstu bez iemesla
Nepelnīti lāsti nepiepildās.(Sal.pam.26:2)
Daži iespējamie lāstu cēloņi:
- viltus dievi un saistība ar okultām lietām: buršana, zīlēšana, nākotnes pareģošana (arī: rokmūzika, hipnoze, austrumu medicīna, dziednieki, ekstrasensi, telepātija, garu izsaukšana, horoskopi, zodiaka zīmes, amuleti);
- morāli ētiskie grēki (5.M.27:15-26): vecāku negodāšana, netaisnība pret vājāko, neatļauts un nedabisks sekss, slepkavošana (īpaši nedzimušu bērnu iznīcināšana);
- no autoritātes (vecāki, laulātais, skolotāji, mācītājs) saņemti lāsta vārdi;
- paša uzlikti lāsti (negatīvi izteikumi – Sal.pam.6:2);
- lāsti no sātana kalpiem;
- dvēseliskas sarunas (vērstas pret citiem), dvēseliskas lūgšanas (kas nosoda vai kontrolē citus).
No lāsta uz svētību ir tikai viens ceļš: caur Jēzus upura nāvi pie krusta (Jes.53:6). Jēzus izcieta mūsu vietā, lai notiktu mūsu dievišķā attaisnošana. Apmaiņā pie krusta Dievs mums piedāvā visu labo (Gal.3:13-14):
- Jēzus saņēma sodu, lai mums varētu tikt piedots;
- Jēzus tika ievainots, lai mēs tiktu dziedināti;
- Jēzus tika darīts par grēku, lai mēs tiktu taisnoti;
- Jēzus nomira nāvē, lai mēs ieietu dzīvībā;
- Jēzus kļuva nabags, lai mēs varētu kļūt bagāti;
- Jēzus nesa mūsu kaunu, lai mēs dalītos Viņa slavā;
- Jēzus kļuva par lāstu, lai mēs saņemtu svētības.
Tev tikai ticībā jāsaka: “Paldies Tev! Par visu, ko Tu esi darījis manā labā.” Lūdz un tici, ka saņemsi!
(Dereks Prinss)
ATBRĪVOŠANAS LŪGŠANA
(pēc D. Prinsa)
Kungs Jēzu Kristu, es ticu, ka Tu esi Dieva Dēls
un vienīgais ceļš pie Dieva,
ka Tu esi nomiris pie krusta par maniem grēkiem
un augšāmcēlies no miroņiem.
Es atsakos no visas savas sacelšanās
un visiem saviem grēkiem,
un sevi atdodu Tev kā savam Kungam.
Es atzīstos visos savos grēkos Tavā priekšā
un lūdzu Tavu piedošanu – it īpaši
par tiem maniem grēkiem, kas mani pakļāvuši lāstam.
Atbrīvo mani arī no manu senču izdarīto grēku sekām.
Esmu pieņēmis lēmumu: es piedodu visiem,
kas mani jebkad sāpinājuši vai darījuši ko ļaunu –
jo es vēlos, lai Tu, Dievs, piedod man.
Īpaši es piedodu… (nosauc personu vai personas).
Es atzīstos jebkurā kontaktā ar okultām vai sātaniskām lietām.
Ja man bijuši kādi “kontakta objekti”, izšķiros tos iznīcināt.
Es atsakos no sātana centieniem mani iegūt savā varā.
Kungs Jēzu, es ticu, ka pie krusta Tu uz sevis
uzņēmi visus lāstus, kas jebkad var nākt pār mani.
Tāpēc tagad lūdzu mani atbrīvot no katra lāsta manā dzīvē.
Svētais Gars, es atveru savu sirdi un prātu Tev.
Atklāj man tās svētības, ko Jēzus man sagādājis,
un rādi ceļu, kā man tās reāli saņemt.
Tavā vārdā, Kungs Jēzu Kristu! Āmen.
1. nodaļa. Kāpt tā Kunga kalnā
