2012 septembris
Jāņa evaņģēlija mācības
Sastādīja M.D.
Vārds tapa miesa
Iesākumā bija Vārds,
un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs.
Tas bija iesākumā pie Dieva.
Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir.
Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma.
Gaisma spīd tumsībā, bet tumsība to neuzņēma.
Tas bija patiesais gaišums, kas nāca pasaulē,
kas apgaismo ikvienu cilvēku.
Viņš bija pasaulē, un pasaule caur Viņu radusies,
bet pasaule Viņu nepazina.
Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma.
Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu
kļūt par Dieva bērniem – tiem, kas tic Viņa Vārdam.
Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū,
un mēs skatījām Viņa godību, pilnu žēlastības un patiesības.
Bauslība ir dota caur Mozu,
bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu.
Dievu neviens nekad nav redzējis.
Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts,
Tas mums Viņu ir darījis zināmu.
(Jņ.1:1-5, 9-18)
Dieva Jērs
“Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku,” – liecina Jānis.
“Es redzēju Garu nonākam kā balodi no debesīm un paliekam uz Viņa.
Tas ir Viņš, kas kristīs ar Svēto Garu. Viņš ir Dieva Dēls.”
Divi Jāņa mācekļi sekoja Jēzum.
“Mēs esam atraduši Mesiju,” – Andrejs saka Sīmanim.
“Par ko Mozus un pravieši rakstījuši, Jēzu no Nacaretes,” – piebilst Filips.
“Vai no Nacaretes var nākt kas labs?” – šaubās Nātānaēls.
“Nāc un redzi!” – atbild Filips.
Bet Jēzus sacīja: “Patiesi, patiesi, Es jums saku:
jūs redzēsit debesis atvērtas un Dieva eņģeļus
uzkāpjam un nokāpjam uz Cilvēka Dēlu.”
Vēlāk Sīmanis Pēteris uz Viņa jautājumu atbildēja:
“Kungs, pie kā mēs iesim? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi,
un mēs esam ticējuši un atzinuši, ka Tu esi Dieva Svētais.”
(Jņ.1:29-37, 40-41, 45-51; 6:68-69)
Par piedzimšanu no Gara
(Jēzus sarunā ar Nikodēmu)
Patiesi, patiesi Es tev saku:
ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības.
Ja kāds neatdzimst ūdenī un Garā, netikt tam Dieva valstībā!
Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara dzimis, ir gars.
Vējš pūš kur gribēdams, un tu dzirdi viņu pūšam,
bet tu nezini, no kurienes viņš nāk un kurp viņš iet.
Tāpat ir ar ikvienu, kas piedzimis no Gara.
(Jņ.3:3,5-8)
Par mūžīgo dzīvību
Kā Mozus paaugstinājis čūsku tuksnesī,
tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam,
lai ikviens, kas tic, Viņā iegūtu mūžīgo dzīvību.
Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis,
ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu,
lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu,
bet dabūtu mūžīgo dzīvību.
Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu,
bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta.
Gaisma ir nākusi pasaulē, bet cilvēkiem tumsība ir bijusi
mīļāka par gaismu, tāpēc ka viņu darbi bija ļauni.
Kas dara patiesību, nāk pie gaismas, lai būtu redzami viņa darbi.
Kas tic Dēlam, tam ir mūžīgā dzīvība.
Kas Dēlam neklausa, tas dzīvības neredzēs,
bet Dieva dusmība paliek uz viņa.
(Jņ.3:14-21,36)
Dzīvais ūdens
Jēzus saka samariešu sievai pie akas:
"Ja tu ko zinātu par Dieva dāvanu
un kas Tas ir, kas tev saka: dod Man dzert, -
tad tu būtu Viņu lūgusi, un Viņš būtu tev devis dzīvu ūdeni.
Ikvienam, kas dzer no šī ūdens, atkal slāps.
Bet, kas dzers no tā ūdens, ko Es tam došu,
tam nemūžam vairs neslāps,
bet ūdens, ko Es tam došu, kļūs viņā par ūdens avotu,
kas verd mūžīgai dzīvībai."
Beidzamajā, lielajā svētku dienā Jēzus uzstājās un sauca:
"Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer!
Kas Man tic, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes."
To Viņš sacīja par Garu, ko vēlāk dabūja tie, kas Viņam ticēja.
(Jņ.4:10-14; 7:37-39)
Garā un patiesībā
Pestīšana nāk no jūdiem. Bet stunda nāk un ir jau klāt,
kad īstie dievlūdzēji pielūgs Tēvu garā un patiesībā.
Jo Tēvs tādus meklē, kas Viņu tā pielūdz.
Dievs ir Gars, un, kas Viņu pielūdz, tiem To būs pielūgt garā un patiesībā.
Nāk pļaujamais laiks. Redziet, Es jums saku:
paceliet savas acis un skatait druvas, jo viņas ir baltas pļaujai.
Jau pļāvējs dabū algu un vāc augļus mūžīgai dzīvībai,
lai kopā priecātos sējējs un pļāvējs.
Jo še piepildās vārds, ka cits ir, kas sēj, un cits, kas pļauj.
(Jņ.4:22-24, 35-37)
Lai visi godātu Dēlu
Tēvs vairs nespriež tiesu ne par vienu,
bet visu tiesu ir nodevis Dēlam,
lai visi godātu Dēlu, tāpat kā viņi godā Tēvu.
Kas Dēlu negodā, negodā Tēvu, kas Viņu sūtījis.
Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Manus vārdus dzird
un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība,
un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā.
Viņš (Tēvs) Tam ir devis varu turēt tiesu,
tāpēc ka Viņš ir Cilvēka Dēls.
Es no Sevis nespēju darīt nekā.
Kā Es dzirdu, tā Es spriežu, un Mans spriedums ir taisns,
jo Es nemeklēju Savu gribu, bet Tā gribu, kas Mani ir sūtījis.
(Jņ.5:22-24, 27,30)
Dzīvības maize
Mans Tēvs jums dod īsto maizi no debesīm:
Dieva maize ir tā, kas nāk no debesīm un pasaulei dod dzīvību.
ES ESMU dzīvības maize.
Kas pie Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps nemūžam.
Katrs, ko Tēvs Man dod, nāk pie Manis,
un, kas nāk pie Manis, to Es tiešām neatstumšu.
Jo Es esmu no debesīm nācis, lai darītu, nevis ko Es gribu,
bet ko grib Tas, kas Mani sūtījis.
Tā ir Mana sūtītāja griba, lai no visa, ko Viņš Man devis,
Es nenieka nezaudētu, bet to celtu augšā - pastarā dienā.
Neviens nevar nākt pie Manis, ja viņu nevelk Tēvs, kas Mani sūtījis,
un Es viņu celšu augšā pastarā dienā.
Patiesi, patiesi Es jums saku: kas tic, tam ir mūžīgā dzīvība.
ES ESMU dzīvības maize.
Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm.
Kas ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi.
Un maize, ko Es došu, ir Mana miesa,
kas dota par pasaules dzīvību.
(Jņ.6:32-39, 44,47-51)
Pasaules gaisma
ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man,
tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.
Kad jūs Cilvēka Dēlu būsit paaugstinājuši, tad jūs sapratīsit,
ka Es Tas esmu un ka Es neko nedaru no Sevis,
bet runāju, kā Tēvs Mani mācījis.
Un, kas Mani ir sūtījis, ir ar Mani. Viņš Mani nav atstājis vienu,
jo, kas Viņam labpatīk, to Es daru vienumēr.
Ja jūs paliekat Manos vārdos, jūs patiesi esat Mani mācekļi,
un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.
(Jņ.8:12, 28-32)
Durvis un Labais Gans
Patiesi, patiesi Es jums saku: kas ieiet pa durvīm, ir avju gans.
Viņam durvju sargs atver, un avis klausa viņa balsij,
un viņš savas avis sauc vārdā un izved tās ārā.
Kad viņš visas savas avis izlaidis ārā, viņš pats iet tām pa priekšu,
un avis viņam seko, jo tās pazīst viņa balsi.
ES ESMU durvis. Ja kāds caur Mani ieiet, tas tiks izglābts;
viņš ieies un izies un atradīs ganības.
Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu.
Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība.
ES ESMU labais gans. Labais gans atdod savu dzīvību par savām avīm.
Es pazīstu Savas avis, un Manas avis Mani pazīst.
Manas avis dzird Manu balsi,
Es tās pazīstu, un viņas Man seko.
Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā,
un neviens tās neizraus no Manas rokas.
Mans Tēvs, kas Man tās devis, ir lielāks par visiem,
un neviens neko nevar izraut no Tēva rokas.
Es un Tēvs, mēs esam viens.
(Jņ.10:1-4, 9-11, 27-30)
Augšāmcelšanās un dzīvība
ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība;
kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs,
un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam!
Patiesi, patiesi Es jums saku:
ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst,
viņš paliek viens; bet, ja viņš mirst, viņš nes daudz augļu.
Kas savu dzīvību tur mīļu, tam tā zūd,
bet, kas savu dzīvību šinī pasaulē ienīst,
tas to paglabās mūžīgai dzīvībai.
Ja kāds Man grib kalpot, tad lai viņš seko Man,
jo, kur Es esmu, tur būs arī Mans kalps;
un, ja kāds Man kalpos, to Mans Tēvs cels godā.
Vēl mazu brīdi gaisma ir pie jums.
Staigājiet, kamēr jums ir gaisma, lai tumsība jūs neapņem.
Jo, kas tumsā staigā, nezina, kurp viņš iet.
Ticiet gaismai, kamēr jums ir gaisma,
ka jūs topat par gaismas bērniem!
Es, gaisma, esmu nācis pasaulē,
lai neviens, kas Man tic, nepaliktu tumsībā.
Ja kāds Manus vārdus dzird un neievēro, Es to netiesāju;
jo Es neesmu nācis pasauli tiesāt, bet pasauli atpestīt.
Kas Mani nievā un nepieņem Manus vārdus,
tam jau ir savs tiesas spriedējs:
Mans vārds, ko esmu runājis,
spriedīs par viņu tiesu pastarā dienā.
(Jņ.11:25-26; 12:24-26, 35-36, 46-48)
Jaunais bauslis
Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat,
kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu.
No tam visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi,
ja jums būs mīlestība savā starpā.
Jūsu sirdis lai neizbīstas! Ticiet Dievam un ticiet Man!
Mana Tēva namā ir daudz mājokļu.
Ja tas tā nebūtu, vai Es jums tad būtu teicis:
Es noeimu jums vietu sataisīt?
Un, kad Es būšu nogājis un jums vietu sataisījis,
tad Es nākšu atkal un ņemšu jūs pie Sevis,
lai tur, kur Es esmu, būtu arī jūs.
(Jņ.13:34-35; 14:1-3)
Ceļš pie Tēva
ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība;
neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.
Kas Mani ir redzējis, Tas ir redzējis Tēvu.
Ticiet Man, ka Es esmu Tēvā un Tēvs ir Manī.
Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic,
tas arī tos darbus darīs, ko Es daru,
un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva.
Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu,
lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā.
(Jņ.14:6-13)
Svētā Gara apsolījums
Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles.
Un Es lūgšu Tēvu, un Viņš dos citu Aizstāvi,
lai Tas būtu pie jums mūžīgi, Patiesības Garu,
ko pasaule nevar dabūt,
tāpēc ka viņa To neredz un To nepazīst;
bet jūs To pazīstat, jo Viņš pastāvīgi ir pie jums un mājo jūsos.
Es jūs neatstāšu bāreņus, bet nākšu pie jums.
Vēl tikai mazu brīdi, un pasaule Manis vairs neredzēs,
bet jūs Mani redzēsit, jo Es dzīvoju, un jums būs dzīvot.
Tanī dienā jūs atzīsit, ka Es esmu Tēvā un jūs Manī, un Es jūsos.
Kam ir Mani baušļi un kas viņus tur, tas Mani mīl;
bet, kas Mani mīl, to Mans Tēvs mīlēs
un Es to mīlēšu un tam parādīšos.
Kas Mani mīl, tas Manus vārdus turēs, un Mans Tēvs to mīlēs,
un mēs nāksim pie Viņa un ņemsim pie Viņa mājas vietu.
Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā Vārdā,
Tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko Es jums esmu sacījis.
Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu;
ne kā pasaule dod, Es jums dodu.
Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas.
(Jņ.14:15-27)
Īstais vīnakoks
ES ESMU īstais vīnakoks,
un Mans Tēvs ir dārza kopējs.
Ikvienu zaru pie Manis, kas nenes augļus, Viņš noņem,
un ikvienu, kas nes augļus, iztīra, lai tas jo vairāk augļu nestu.
Jūs jau esat tīri to vārdu dēļ, ko Es uz jums esmu runājis.
Palieciet Manī un Es - jūsos.
Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja tas nepaliek pie vīnakoka,
tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī.
ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari.
Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu,
jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.
Ja kas nepaliek Manī, tas kā zars izmetams ārā un sakalst;
tos savāc un iemet ugunī, un tie sadeg.
Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos,
jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks.
Ar to Mans Tēvs ir godā celts, ka jūs nesat daudz augļu
un topat par Maniem mācekļiem.
(Jņ.15:1-8)
Palieciet Manā mīlestībā!
Kā Tēvs Mani ir mīlējis, tā Es jūs esmu mīlējis: palieciet Manā mīlestībā!
Ja jūs turēsit Manus baušļus, jūs paliksit Manā mīlestībā,
itin kā Es esmu turējis Sava Tēva baušļus un palieku Viņa mīlestībā.
To Es uz jums esmu runājis, lai Mans prieks mājotu jūsos
un jūsu prieks būtu pilnīgs.
Tas ir Mans bauslis, lai jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis.
Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī,
ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem.
Jūs esat Mani draugi, ja jūs darāt, ko Es jums pavēlu.
Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis
un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek,
jo visu, ko jūs Tēvam lūgsit Manā Vārdā, Viņš jums dos.
Tā ir Mana pavēle, lai jūs mīlētu cits citu.
(Jņ.15:9-17)
Patiesības Gars
Kad nu nāks Aizstāvis, ko Es jums sūtīšu no Tēva,
Patiesības Gars, kas iziet no Tēva, Tas dos liecību par Mani.
Bet arī jūs dosit liecību, jo jūs no paša sākuma esat pie Manis.
Tagad Es aizeimu pie Tā, kas Mani sūtījis.
Bet, klausoties Manos vārdos, jūsu sirds ir pilna skumju.
Tomēr Es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka Es aizeimu.
Jo, ja Es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums.
Bet aizgājis Es to sūtīšu pie jums.
Un Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu.
Grēku - jo tie netic Man.
Taisnību - jo Es aizeimu pie Tēva, un jūs Mani vairs neredzēsit.
Tiesu - jo šīs pasaules valdnieks ir dabūjis savu spriedumu.
Vēl daudz kas Man jums sakāms, bet jūs to tagad vēl nespējat nest.
Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā;
jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs,
un darīs jums zināmas nākamās lietas. Tas Mani cels godā,
jo Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs zināmu.
(Jņ.15:26-27; 16:5-14)
Skumjas tiks vērstas priekā
Vēl mazu brīdi, un jūs Manis vairs neredzēsit,
un atkal mazu brīdi, un jūs Mani atkal redzēsit.
Jūs skumsit, bet jūsu skumjas tiks vērstas priekā.
Es jūs atkal redzēšu; tad jūsu sirds priecāsies,
un neviens šo prieku jums neatņems.
Tanī dienā jūs Mani vairs nejautāsit. Patiesi, patiesi Es jums saku:
ja jūs Tēvam ko lūgsit, Viņš jums to dos Manā Vārdā.
Līdz šim jūs neko neesat lūguši Manā Vārdā;
lūdziet, tad jūs dabūsit, ka jūsu prieks būs pilnīgs.
To visu Es esmu runājis uz jums, lai jums miers būtu Manī.
Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu,
Es pasauli esmu uzvarējis!
(Jņ.16:16, 20-24,33)
Augstā priestera lūgšana
Tēvs, Mana stunda ir nākusi: apskaidro Savu Dēlu.
Itin kā Tu Viņam esi devis varu pār visu miesu,
lai Viņš visiem, ko Tu Viņam esi devis, dotu mūžīgo dzīvību.
Bet šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu,
un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.
Es Tevi esmu paaugstinājis virs zemes,
pabeigdams to darbu, ko darīt Tu Man esi uzdevis.
Es Tavu Vārdu esmu darījis zināmu cilvēkiem,
ko Tu Man no pasaules esi devis.
Es lūdzu par viņiem; Es nelūdzu par pasauli,
bet par tiem, ko Tu Man esi devis, jo viņi ir Tavi.
Es vairs neesmu pasaulē, bet viņi ir pasaulē, un Es eimu pie Tevis.
Svētais Tēvs, uzturi tos Savā Vārdā, ko Tu Man esi devis,
lai viņi ir viens, itin kā mēs.
Es nelūdzu, lai Tu viņus paņemtu no pasaules,
bet lai Tu viņus pasargātu no ļauna.
Viņi nav no pasaules, tāpat kā Es neesmu no pasaules.
Svētī tos patiesībā; Tavi vārdi ir patiesība.
Tāpat kā Tu Mani esi sūtījis pasaulē, arī Es viņus esmu sūtījis pasaulē.
Un viņu labā Es pats svētījos nāvē, lai arī viņi būtu patiesībā svētīti.
Bet ne par viņiem vien Es lūdzu, bet arī par tiem,
kas caur viņu vārdiem Man ticēs.
Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī.
Un to skaidrību, ko Tu Man esi devis, Es esmu devis viņiem,
lai viņi ir viens, tāpat kā Mēs esam viens: Es viņos un Tu Manī,
lai pasaule atzīst, ka Tu esi Mani sūtījis un viņus esi mīlējis
tāpat, kā Tu Mani esi mīlējis.
(Jņ.17)
