2005
ATTIECĪBAS AR DIEVU
Tematiskas citātu kopas no Datorbībeles
sastādīja M.D. 2005
SATURĀ: Visuaugstākā patvērumā.- Dievbijība.- Paļāvība.- Paklausība. Pacietība.- Nodošanās. Kalpošana. Uzticība.- Pazemība. Lēnprātība.- Pateicība un prieks
VISUAUGSTĀKĀ PATVĒRUMĀ
Psalmi par palīdzību, patvērumu un drošību
Viņš tevi sedz ar saviem spārniem, zem Viņa spārniem tu esi paglābts. (Ps.91:4)
Jo Tu esi mans patvērums, stiprs tornis pret ienaidniekiem. (Ps.61:4)
[Daniēls lauvu bedrē – Dan.6:16-22; trīs vīri ugunīgā ceplī – Dan.3:12-27]
Jebšu tūkstoši krīt tev blakus un desmit tūkstoši tev pa labo roku, taču tevi tas neskars. Tiešām tu vēl skatīsi savām acīm un redzēsi, kā bezdievjiem tiek atmaksāts. Tiešām, Tu, ak, Kungs, esi mans patvērums! Visuaugstāko tu esi izraudzījis par savu aizsargu. Nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij. Jo Viņš sūtīs tev savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos. (Ps.91:7-11)
Jo Tu, Kungs, svētī taisno un pušķo viņu ar žēlastību kā ar bruņām. (Ps.5:13)
Mana palīdzība nāk no tā Kunga, kas radījis debesis un zemi. Tas Kungs ir tavs sargs, tas Kungs ir tava paēna tev pa tavu labo roku, ka dienā saule tevi nespiež, nedz mēness naktī. Tas Kungs lai pasargā tavu iziešanu un ieiešanu no šā laika mūžīgi. (Ps.121:2,5,6,8)
Kungs, dari man zināmus Tavus ceļus, māci man Tavas tekas! Vadi mani Tavā patiesībā un māci mani, jo Tu esi mans Dievs, kas palīdz. (Ps.25:4-5)
Bet Tu, Kungs, esi mans vairogs, kas mani sargā, mans gods un tas, kas paceļ manu galvu. (Ps.3:4)
Manas acis raugās uz to Kungu vienumēr, jo Viņš manu kāju izvelk no tīkla režģiem. (Ps.25:15)
Bet priecāties būs visiem, kas cerē uz Tevi: arvienu viņi priecāsies, ka Tu viņus pasargi. (Ps.5:12)
[Tā Kunga prieks ir jūsu stiprais patvērums. (Neh.8:10)]
Tu darīji man zināmu dzīvības ceļu, Tu piepildi mani ar prieku sava vaiga priekšā, un jaukas, svētības pilnas dāvanas pie Tavas labās rokas ir mūžīgi. (Ps.16:11)
Es apgulšos mierā un dusēšu, jo Tu vien dari, ka dzīvoju drošībā. (Ps.4:9)
Tas Kungs klausa manu lūgšanu, manu saukšanu Viņš ir dzirdējis. Kaunā paliks visi mani ienaidnieki, viņi iztrūksies un ar negodu griezīsies piepeši atpakaļ. (Ps.6:10-11)
Dievs tur manu vairogu, Viņš ir palīgs tiem, kam sirds ir bez viltus. (Ps.7:11)
Tas Kungs ir mans akmenskalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos, mans pestīšanas rags un mans augstais palīgs. Es piesaukšu to Kungu, kas augsti teicams, un tad es tikšu pestīts no saviem ienaidniekiem. Tiešām Tu, Kungs, dari gaišu manu spīdekli, mans Dievs dara gaišu manu tumsu, jo ar Tavu spēku es sagrauju mūrus un ar savu Dievu es pārvaru vaļņus. Dievs apjož mani ar spēku un dara līdzenus manus ceļus. (Ps.18:3-4; 29-30, 33)
Tas Kungs ir mans gaišums un mana pestīšana, no kā man bīties? Tas Kungs ir manas dzīves patvērums, no kā man baiļoties? Jo Viņš mani apslēpj savā mājoklī ļaunā dienā, Viņš mani sargā savas telts pavēnī un ceļ mani augstu uz klintskalna. (Ps.27:1,5)
Tas Kungs ir mans stiprums un mans vairogs, mana sirds paļaujas uz Viņu. No Viņa man nāk palīdzība, mana sirds ir līksma, ar savām dziesmām es Viņam gribu pateikties. (Ps.28:7)
Tā Kunga eņģelis apmetas ap tiem, kas Viņu bīstas, un tos izglābj. (Ps.34:8)
Dievs ir mūsu patvērums un stiprums, tiešām spēcīgs palīgs bēdu laikā. (Ps.46:2)
Izbaiļu brīžos es paļaujos uz Tevi! Uz Dievu, kura vārdu es slavēju, uz Dievu es paļaujos un nebīstos nenieka, jo ko gan cilvēki man var darīt? (Ps.56:4-5)
Tiešām, mana dvēsele ir klusu savā svētcerē uz Dievu, no Viņa nāk man palīdzība! Tiešām, Viņš ir mans akmenskalns un mans palīgs, mans patvērums: es gan nešaubīšos! (Ps.62:2-3)
Tas Kungs ir mans stiprums un mana slavas dziesma, Viņš ir mans glābējs. (Ps.118:14)
Mūsu palīdzība stāv tā Kunga vārdā, kas radījis debesis un zemi. (Ps.124:8)
Tas Kungs ir atbalsts visiem, kas krīt, un padara atkal taisnus visu nomākto stāvus. (Ps.145:14)
Jo Viņš nostiprina tavu vārtu aizšaujamos, Viņš svētī tavus bērnus tavā vidū. (Ps.147:13)
[+ Ps.23]
DIEVBIJĪBA
Dieva atziņa un sirdsskaidrība
– GUDRĪBA un TAISNĪBA
Svētīgs tas cilvēks
(Psalmi par dievbijības svētību)
1 Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, nedz staigā grēcinieku ceļus, nedz arī sēž paļātāju pulkā,
2 bet kam prāts saistās pie Tā Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību.
3 Tāds ir līdzīgs kokam, kas stādīts pie ūdens upēm, kas savus augļus nes pareizā laikā un kam lapas nesavīst. Viss, ko viņš dara, tam labi izdodas. (Ps.1)
5 Tu neesi Dievs, kam patīk bezdievības pilna cilvēka daba. Kas ļaunu dara, lai netuvojas Tev. (Ps.5)
12 Svētīga tā tauta, kam Tas Kungs ir par Dievu, tie ļaudis, ko Viņš Sev izredzējis par īpašumu! (Ps.33; Ps.144:15)
5 Svētīgs tas, ko Tu izredzi un kam Tu ļauj sev tuvoties un mājot Tavos pagalmos! Mēs tiksim bagātīgi atspirdzināti ar Tava nama, ar Tavas svētnīcas svētumu!
6 Tu mums atbildi ar lieliem brīnumu darbiem Savā taisnībā, ak, Dievs, Tu mūsu pestītājs; Tu patvērums visiem zemes galiem, uz kuru paļāvībā vēro savus skatus tālās jūras salas. (Ps.65)
2 Cik mīlīgas ir Tavas māju vietas, ak, Kungs Cebaot!
3 Mana dvēsele ilgojas un tvīkst pēc Tā Kunga pagalmiem, mana sirds un mana miesa skaļi gavilē pretī dzīvajam Dievam.
5 Svētīgi ir tie, kas dzīvo Tavā namā, tie Tevi slavē vienumēr! (Sela.)
6 Svētīgi ir tie cilvēki, kas Tevī atrod sev spēku, kam sirdīs stāv Tavi ceļi,
7 kas, caur raudu ieleju staigādami, to dara par avoksnainu zemi, un jau agrais lietus to pušķo ar svētību.
8 Viņi iet no spēka uz spēku, līdz kamēr viņi parādās Dieva priekšā Ciānā.
11 Tiešām, viena diena Tavos pagalmos ir labāka nekā tūkstoš citas! Stāvēt pie Dieva nama sliekšņa ir labāk nekā mājot bezdievības mājokļos!
12 Jo saule un vairogs ir Tas Kungs, mūsu Dievs, Viņš dod žēlastību un godu. Tas Kungs neaizliedz nekādu labumu tiem, kas nenoziedzībā staigā.
13 Kungs Cebaot, svētīgs ir tas cilvēks, kas uz Tevi paļaujas! (Ps.84)
1 Alelujā! Svētīgs tas cilvēks, kas bīstas To Kungu, kam ir sirsnīgs prieks par Viņa baušļiem!
2 Viņa dzimums būs varens virs zemes, tas būs svētīts kā taisno cilts.
3 Turība un bagātība būs viņa namā, viņa taisnība paliek mūžīgi.
4 Taisnajiem Viņš tumsībā uzaust kā gaisma; Viņš ir žēlīgs, žēlsirdīgs un taisns. (Ps.112)
11 Tam Kungam patīk tie, kas Viņu bīstas, kas cerē uz Viņa žēlastību. (Ps.147)
Meklējiet To Kungu!
(Pravieši iedrošina atgriezties)
6 Meklējiet To Kungu, kamēr Viņš atrodams, piesauciet Viņu, kamēr Viņš ir tuvu!
7 Bezdievis lai atstāj savu ceļu un ļaunprātis savas domas un lai atgriežas pie Tā Kunga, ka Tas par viņu apžēlojas, un pie mūsu Dieva, jo Viņš ir bagāts žēlastībā. (Jes.55)
8 Lieciet mirgot, jūs debesis, no augšas svētībai, un mākoņi lai izlej taisnību pār zemi! Lai zeme atver savu klēpi, lai uzplaukst pestīšana, un lai tai līdzi izaug taisnība! Es, Tas Kungs, pats to tā esmu radījis.
9 Bēdas tam, kam nesaskaņas ar savu radītāju, lauskai starp māla trauku lauskām! Vai tad māls var sacīt savam veidotājam: ko tu te dari? - Jeb vai tas darbs, ko tu dari, tev sacīs: tev jau nav roku?
11 Tā saka Tas Kungs, Israēla Svētais, viņa radītājs: par nākamām lietām jautājiet Mani! Manus dēlus un Manu roku darbu atstājiet Man!
12 Es radīju zemi un cilvēkus zemes virsū; Manas rokas izklāja debesis, un Es vadīju visu to zvaigžņu pulku. (Jes.45)
4 Jo tā saka Tas Kungs bezdzimuma ļaudīm: "Kas ievēro Manu sabatu, izvēlas to, pie kā Man labpatika, dara pēc Mana prāta un tur Manu derību,
5 tiem Es došu vietu Savā namā un Savos mūros un došu tiem vārdu, kas labāks kā dēli un meitas, - mūžīgu vārdu, kas netaps izdzēsts!" (Jes.56)
16 Dodiet Tam Kungam, savam Dievam, godu, pirms krēsla metas un pirms jūsu kājas atsitas tumsā pret kalniem, un jūs tad gaidāt uz gaismu, bet Viņš to padara par visdziļāko tumsu un pārvērš par vistumšāko mākoņu sabiezējumu! (Jer.13)
7 Es tiem piešķiršu gribu Mani atzīt, ka Es esmu Tas Kungs, un tie būs Mana tauta, un Es būšu viņu Dievs, jo tie atgriezīsies pie Manis no visas savas sirds. (Jer.24)
38 Un tie būs Mana tauta, un Es būšu viņu Dievs.
39 Es tiem piešķiršu vienādas sirds domas un vienādu dzīves ceļu, lai tie Mani bīstas visu savu mūžu sev un saviem bērniem par svētību.
40 Un Es slēgšu ar tiem mūžīgu derību, ka Es nemitēšos tiem labu darīt un likšu Savu bijību tiem sirdī, lai tie nekad neatkristu no Manis un nepaliktu Man atkal neuzticīgi.
41 Es priecāšos tiem labu darīt un dēstīšu tos šinī zemē, uzticībā būdams pie tiem ar visu Savu sirdi un dvēseli. (Jer.32)
18 Kad viņi tur būs atgriezušies un būs izvākuši visus elkus un visas negantības,
19 tad Es tiem došu citu sirdi un jaunu garu, Es izņemšu viņiem no krūtīm akmens sirdi un iedošu tiem sirdi no miesas,
20 lai tie staigā pēc Maniem likumiem, ievēro Manus baušļus un tos pilda. Tad tie būs Mana tauta, un Es būšu viņu Dievs. (Ec.11)
20 Ikvienam, kas grēku dara, jāmirst. Bet dēlam nav jānes sava tēva noziegums, un tēvam nav jānes dēla noziegums. Taisnam tiek alga par viņa taisnību, un bezdievim sods par viņa bezdievību.
26 Kad taisnais nogriežas no savas taisnības un dara ļaunu, tad tas mirs, tam jāmirst tā ļaunuma dēļ, ko viņš darījis.
27 Bet, ja bezdievis atgriežas no savas bezdievības, ko viņš darījis, un dara patiesību un taisnību, tas paturēs savu dvēseli dzīvu. (Ec.18)
11 tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka Dievs Tas Kungs, Man nav prieka par bezdievja nāvi, bet gan par to, ka bezdievis atgriežas no sava ļaunā ceļa un dzīvo. Atgriezieties, jel atgriezieties no saviem ļauniem ceļiem! Kāpēc tu gribi mirt? (Ec.33)
24 Es jūs izlasīšu no tautu vidus, savākšu jūs no visām zemēm un atvedīšu jūs atpakaļ jūsu pašu zemē.
25 Es jūs slacināšu ar šķīstu ūdeni, lai jūs topat šķīsti: Es jūs šķīstīšu no visiem jūsu traipiem un no visādas jūsu elka kalpības.
26 Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu; Es izņemšu no jūsu krūtīm akmens sirdi un ielikšu jums miesas sirdi.
27 Es jums došu Savu Garu un jūs vadīšu, ka jūs staigāsit Manos likumos un sargāsit un pildīsit Manas tiesas.
28 Tad jūs dzīvosit tanī zemē, ko Es devu jūsu tēviem, un jūs būsit Mana tauta, un Es būšu jūsu Dievs. (Ec.36)
1 Klausaities Tā Kunga vārdu jūs, Israēla bērni! Jo Tam Kungam ir pamats norāt zemes iedzīvotājus, tāpēc ka zemē nav uzticības, nav mīlestības un nav Dieva atziņas.
6 Un Mana tauta iznīkst kopā ar viņiem aiz atziņas trūkuma, un tā negrib neko mācīties.
9 Tāpēc tautai klāsies tāpat kā priesteriem; Es likšu viņiem smagi sajust viņu rīcību un atmaksāšu viņiem, kā viņi ar saviem darbiem to ir pelnījuši.
10 Viņi ēdīs, bet nebūs paēduši, viņi nodosies miesas kārībām, bet nevairosies, jo viņi atteikušies no Tā Kunga un necienī Viņu. (Hoz.4)
12 "Bet arī vēl tagad," saka Tas Kungs, "griezieties atpakaļ pie Manis no visas savas sirds ar gavēšanu, asarām, nožēlām un sērām!"
13 Saplosiet savas sirdis un ne savas drēbes un atgriezieties pie Tā Kunga, sava Dieva! Jo Viņš ir žēlīgs, līdzcietīgs un lēnprātīgs, Viņam bezgalīgi laba sirds, un Viņam paliks jūsu žēl jums uzliktā soda dēļ. (Joēla 2)
6 Meklējiet To Kungu, tad jūs dzīvosit! (Am.5)
3 ja jūs piegriezīsities Man, saka Tas Kungs Cebaots, tad Es piegriezīšos jums, saka Tas Kungs Cebaots. (Cah.1)
Dievbijība der visās lietās
(Apustuļi par atziņu un dievbijību)
2 Viņu sirdīm jātop stiprinātām ar mīlestības pilnu pamācību, lai viņi bagātīgi iegūtu atziņas pilnību un izprastu Dieva noslēpumu, proti, Kristu,
3 kurā apslēptas visas gudrības un atziņas bagātības. (Kol.2)
1 Tad nu es pamācu tevi vispirms turēt lūgšanas, pielūgšanas, aizlūgšanas, pateicības lūgšanas par visiem cilvēkiem,
2 par valdniekiem un visiem, kas ir augstā amatā, lai mēs dzīvotu mierīgu un klusu dzīvi visā dievbijībā un cienībā.
3 Tas ir labi un patīkami Dieva, mūsu Pestītāja, priekšā,
4 kas grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas. (1.Tim.2)
8 Jo miesas vingrināšana maz ko der, bet dievbijība der visās lietās, jo tai ir tagadējās un nākamās dzīves apsolījums. (1.Tim.4)
11 Bet tu, Dieva cilvēks… dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības,
12 cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts… (1.Tim.6)
12 Pielūkojiet, brāļi, ka kādā no jums nebūtu neticības ļaunā sirds, atkāpjoties no dzīvā Dieva. (Ebr.3)
Kas gan ir cilvēks
(Cilvēks apbrīno Radītāju)
4 Kad es redzu Tavas debesis, Tavu roku darbu, mēnesi un zvaigznes, ko Tu esi radījis,-
5 kas gan ir cilvēks, ka Tu viņu piemini, un cilvēka bērns, ka Tu viņu uzlūko?
10 Kungs, mūsu valdniek, cik goda pilns ir Tavs Vārds visā pasaulē! (Ps.8)
5 Tas Kungs ir Savā svētajā namā, Tam Kungam debesīs ir goda krēsls, Viņa acis raugās uz zemi, Viņa skati pārbauda cilvēku bērnus.
6 Tas Kungs pārbauda taisno un bezdievīgo… (Ps.11)
2 Tas Kungs skatās no debesīm uz cilvēku bērniem un raugās, vai jel kāds ir sapratīgs un meklē Dievu. (Ps.14; Ps.53:3)
6 Visa miesa ir zāle, un viss tās jaukums ir kā puķe laukā!
7 Zāle nokalst, puķe novīst, kad Tā Kunga dvaša to skar. Tiešām, tauta ir zāle!
8 Zāle nokalst, puķe novīst, bet mūsu Dieva vārds paliek mūžīgi!
15 Redzi, tautas ir kā piliens pie spaiņa, tās Viņam ir kā puteklītis svaru kausā! Salas Viņam ir kā smilšu grauds, ko Viņš paceļ!
18 Ar ko jūs salīdzināsit Dievu, un kur jūs atradīsit Viņam ko līdzīgu?
28 Vai tu to nezini, vai tu to neesi dzirdējis? Mūžīgais Dievs ir Tas Kungs, kas radījis zemes galus. Viņš nepiekūst un nenogurst, Viņa gudrība ir neaptverama. (Jes.40)
6 Bet neviena nav tāda kā Tu, ak, Kungs! Tu esi liels, un liels ir Tavs Vārds ar savu spēku!
7 Kas Tevi lai nebītos, Tu tautu ķēniņš?
12 Viņš, Tas Kungs, radīja zemi ar Savu spēku, lika stiprus pamatus pasaules ēkai ar Savu gudrību un izplēta pār visu debesis ar Savu atziņu.
13 Kad pērkona dārdos atskan Viņa balss, kad Viņš ūdenim padebešos liek krākt un liek mākoņu segai no zemes galiem klāties visam pāri, kad Viņš iededzina zibeņus, lietum līstot, un izlaiž vētru no tās apslēptām novietnēm,
14 kā sastindzis tad stāv katrs cilvēks izbrīnā, nevarēdams nekā no visa tā saprast. (Jer.10)
Kas drīkst kāpt tā Kunga kalnā?
(Par dievbijības īpašībām)
1 Kungs, kas mājos Tavā mājoklī un dzīvos Tavā svētajā kalnā?
2 Kas staigā nenoziedzībā un dara taisnību, un patiesību glabā savā sirdī;
3 kas citu neaprunā ar savu mēli, savam tuvākam ļauna nedara un nelaupa viņam viņa godu;
4 kas neieredz ļaundari, bet tur cieņā tos, kas bīstas To Kungu; kas negroza zvērestu, ja tas viņam par nastu;
5 kas neņem netaisnus augļus par aizdoto naudu vai dāvanas, lai kaitētu nevainīgajam. Kas tā turēsies, tas pastāvēs mūžīgi! (Ps.15)
3 Kas drīkst kāpt Tā Kunga kalnā, un kas stāvēs Viņa svētajā vietā?
4 Kam nenoziedzīgas rokas un skaidra sirds, kam prāts nenesas uz nīcīgām lietām un kas ar viltu nezvērē.
5 Tāds dabūs svētību no Tā Kunga un taisnību no Dieva, sava pestītāja. (Ps.24)
6 Es mazgāju savas rokas nevainībā un turos tava altāra tuvumā, ak, Kungs,
7 pauzdams Tev pateicību skanīgā dziesmā un daudzinādams visus Tavus brīnumus. (Ps.26)
3 Iesim, kāpsim Tā Kunga kalnā, Jēkaba Dieva namā, lai Viņš mums māca Savus ceļus un mēs lai staigājam Viņa tekas! (Jes.2)
19 Bet, kad jums sacīs: "Jums jāprasa zīlniekiem un pareģiem, kas muld un čukst," - tad atsakait: "Vai tad tautai nav jāgriežas pie sava Dieva? Jeb vai tai ar jautājumiem par dzīvajiem jāgriežas pie mirušajiem? (Jes.8)
5 Dižens ir Tas Kungs, jo Viņš mājo augstībā. Viņš piepildīs Ciānu ar tiesu un taisnību.
6 Un Viņš būs tavas dzīves pamats, pestīšanas bagātība, gudrības un atziņas avots; bijība Tā Kunga priekšā būs Ciānai dārga manta. (Jes.33)
Miesīgais un garīgais
(Apustuļu skaidrojumā)
23 Bet mēs sludinām Kristu, krustā sisto, kas jūdiem apgrēcība un pagāniem ģeķība,
24 bet tiem, kas aicināti, tiklab jūdiem, kā grieķiem, Dieva spēks un Dieva gudrība. (1.Kor.1)
14 Miesīgais cilvēks nesatver to, kas nāk no Dieva Gara; jo tas viņam ir ģeķība, viņš to nevar saprast, jo tas ir garīgi apspriežams.
15 Garīgais cilvēks izdibina visas lietas, bet viņu pašu neviens neizdibina. (1.Kor.2)
19 Jo šīs pasaules gudrība ir Dieva priekšā ģeķība. (1.Kor.3)
7 Nepievilieties, Dievs neļaujas apsmieties! Jo, ko cilvēks sēj, to viņš arī pļaus.
8 Proti, kas sēj savā miesā, tas pļaus no miesas pazušanu, bet, kas sēj Garā, tas pļaus no Gara mūžīgo dzīvību.
9 Tad nu nepiekusīsim, labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim. (Gal.6)
Bijība Tā Kunga priekšā – atziņas sākums
(Salamana padomi)
7 Bijība Tā Kunga priekšā ir atziņas sākums. Ģeķi nonievā gudrību un pamācību. (Sal.pam.1)
2 lai tava auss uzklausītu gudrību un tu pats cītīgi pievērstu tai savu sirdi,
3 un pie tam tā, ka tu ar lielu neatlaidību sauktu pēc tās un no visas sirds pēc tās lūgtos,
4 ka tu meklētu to kā sudrabu un klaušinātu pēc tās kā pēc apslēptām mantām,
5 tad tu sapratīsi bijību Tā Kunga priekšā un iegūsi Dieva atziņu.
6 Jo Tas Kungs piešķir gudrību, un no Viņa mutes nāk atziņa un izpratne.
9 Tad tu sapratīsi, kas ir tiesa un taisnība, kas ir skaidra sirds un kāds ir ikviens ceļš uz labu.
20 Lai tu ietu pa labu ļaužu ceļu un paliktu uz taisnīgo stigas,
21 jo taisnīgie apdzīvos zemi un sirdsskaidrie paliks tajā. (Sal.pam.2)
13 Labi tam cilvēkam, kas atrod gudrību, un cilvēkam, kas dabū sev skaidru prātu!
14 Jo ir labāk iegūt gudrību nekā sudrabu, un tās augļi ir vērtīgāki par zeltu.
15 Tā ir cildenāka par pērlēm, un viss, ko tu varētu vēlēties, nav salīdzināms ar to.
16 Ilgs mūžs ir pie tās labās rokas; pie kreisās rokas tai ir bagātība un gods.
17 Tās ceļi ir patīkami ceļi, un visas tās tekas pauž mieru.
18 Tā ir dzīvības koks visiem, kas pie tās tveras, un svētlaimīgi ir tie, kas to sevī glabā. (Sal.pam.3)
6 Nepamet gudrību, tad tā tevi pasargās; mīli to, tad tā tevi paglābs. (Sal.pam.4)
6 Atmetiet neprāta rīcību, tad jūs dzīvosit, un ejiet pa atziņas un prāta ceļu!
10 Gudrības sākums ir Tā Kunga bijāšana, un izprast, kas svēts, tā ir atzīšana. (Sal.pam.9)
30 Pret To Kungu nepalīdz nekāda dziļāka gudrība, nekāds saprāts, nekāds padoms. (Sal.pam.21)
4 Pazemības, proti, Dieva bijības alga ir bagātība, gods un dzīvība.
11 Kam ir šķīsta sirds, tas mīl To Kungu.
19 Lai tava cerība būtu likta uz To Kungu - to es tev šodien atgādinu tevis paša labā. (Sal.pam.22)
14 Labi tam, kas vienmēr Dievu bīstas. Bet, kas nocietina savu sirdi, iekritīs nelaimē! (Sal.pam.28)
Bīstieties to Kungu, jūs Viņa svētie
(Godbijības gudrība)
12 Kas ir tas vīrs, kas To Kungu bīstas? Tam Viņš māca ceļu, pa kuru tam jāstaigā.
13 Pats viņš baudīs labumu, un viņa dzimums iemantos zemi.
14 Tā Kunga draudzība ir ar tiem, kas Viņu bīstas, un Viņa derība ar viņiem vedīs viņus pie īstās atziņas. (Ps.25)
20 Cik liela ir Tava žēlastība, ko Tu glabā tiem, kas Tevi bīstas, ko Tu parādi ļaužu priekšā tiem, kas uz Tevi cer! (Ps.31)
18 Redzi, Tā Kunga acs vēro tos, kas Viņu bīstas un cer uz Viņa žēlastību,
19 lai Viņš to dvēseles izglābtu no nāves un uzturētu viņus dzīvus bada laikā. (Ps.33)
10 Bīstieties To Kungu, jūs Viņa svētie, jo, kas Viņu bīstas, tie nepazīst trūkuma.
11 Jauniem lauvām jācieš trūkums un bads, bet, kas To Kungu meklē, tiem netrūkst nekāda labuma.
12 Nāciet šurp, jūs bērni, un uzklausiet mani! Es jūs mācīšu To Kungu bīties.
13 Kas ir tas vīrs, kas mīl dzīvi un ilgojas pēc gara mūža, lai redzētu labas dienas?
14 Tas lai sargā savu mēli no ļauna un savas lūpas, ka tās nerunā viltīgus vārdus!
15 Novērsies no ļauna un dari labu! Meklē mieru un dzenies pēc tā!
16 Tā Kunga acis vēro taisnos, un Viņa ausis uzklausa viņu palīdzības saucienus.
17 Tā Kunga vaigs ir vērsts dusmās pret visiem, kas dara ļaunu. (Ps.34)
36 Bijājams esi Tu, Dievs, no Savas svētās vietas, Tu Israēla Dievs. Tu esi, kas dod spēku un stiprumu Savai tautai. Slavēts lai ir Dievs! (Ps.68)
9 Viņš sūtīja pestīšanu Savai tautai un noteica, ka Viņa derība pastāvēs mūžīgi. Svēts un bijājams ir Viņa Vārds.
10 Bijība Tā Kunga priekšā ir visas gudrības sākums. Tas visu labi izjūt un saprot, kas tā dara. Viņa slava paliek mūžīgi. (Ps.111)
1 Svētīgs ikviens, kas To Kungu bīstas un staigā Viņa ceļus! (Ps.128)
17 Lai klusu ir visa ar miesu apveltītā radība Tā Kunga priekšā! (Cah.2)
6 Dēlam būs godāt savu tēvu un kalpam savu kungu. Ja nu Es esmu tēvs, kur tad nu ir Man parādāmais gods? Ja Es esmu Kungs, kur tad ir pret Mani sajūtamā bijība? - tā saka Tas Kungs Cebaots. (Mal.1)
5 Mana derība ar viņu bija dzīvības un miera derība; kā vienu, tā otru Es piešķīru viņam, lai viņš tiešām Mani bītos un sajustu godbijību Mana Vārda priekšā. (Mal.2)
16 Bet tie, kas bīstas Dieva, savā starpā mierina cits citu: "Tas Kungs visu dzird un ievēro, un Viņa priekšā ir rakstīta piemiņas grāmata tiem, kas to Kungu bīstas un domā par Viņa Vārdu." (Mal.3)
Taisnie iemantos zemi
(Taisnības un sirdsskaidrības alga)
16 Labāk būt taisnam ar mazumu nekā būt bezdievim un dzīvot pilnībā,
17 jo bezdievīgo elkonis tiks salauzts, bet tas, kas uztur taisnos, ir Tas Kungs.
18 Tas Kungs zina sirdsšķīsto dienas, un viņu mantojums pastāv mūžīgi.
19 Tie neiekļūs kaunā ļaunā dienā, un bada laikā tie būs paēduši.
25 Es biju jauns un kļuvu vecs, bet nekad es neredzēju taisno atstātu, nedz arī viņa bērnus lūdzam maizi.
27 Turies tālu no ļauna un dari labu, tad tu pastāvēsi mūžīgi,
28 jo Tas Kungs mīl taisnu tiesu un Savus ticīgos neatstāj postā.
29 Taisnie iemantos zemi un dzīvos tur mūžīgi.
30 Taisnā mute pauž gudrību, un viņa mēle runā taisnību.
31 Viņš glabā sirdī sava Dieva likumu, un viņa soļi neļodzās.
34 Gaidi uz To Kungu un nenovērsies no Viņa ceļa, tad Viņš tevi pacels, ka tu atgūsi savu zemi un ar gandarījumu redzēsi, ka bezdievīgie tiks izdeldēti!
37 Glabā skaidru sirdi un dzenies pēc taisnības, jo miera cilvēkam beidzot labi klāsies.
39 Taisnajiem nāk palīdzība no Tā Kunga, Viņš ir viņu patvērums bēdu laikā. (Ps.37)
11 Bet taisnais priecāsies par To Kungu un atradīs pie Viņa glābiņu; un visi sirdī taisnie teiks sevi laimīgu esam. (Ps.64)
1 Tiešām, vēlīgs ir Dievs Israēlam, tiem, kam sirdis ir šķīstas. (Ps.73)
13 Taisnais zaļo kā palma, aug kā Libanona ciedrs;
14 dēstīti Tā Kunga namā, viņi zaļo mūsu Dieva pagalmos.
15 Vēl vecumā viņi nes augļus, ir sulīgi un zaļi,
16 lai paustu, ka Tas Kungs ir taisns, mana patvēruma klints, un tajā nav netaisnības. (Ps.92)
10 Jūs, kas To Kungu mīlat, ienīstiet ļaunu! Viņš pasargā Savu svēto dvēseles, Viņš tās izglābj no bezdievju rokas.
11 Gaisma atspīd taisnajam, un prieks atmirdz tiem, kas sirdī skaidri.
12 Priecājieties, jūs taisnie, par To Kungu un teiciet Viņa svēto Vārdu! (Ps.97)
14 Tiešām, taisnie teiks Tavu Vārdu, sirdsšķīstie pastāvēs Tava vaiga priekšā. (Ps.140)
2 Atveriet vārtus, lai ieiet taisna tauta, kas tur ticību!
3 Kam stipra ticība, tam Tu dod mieru, tiešām mieru, jo viņš paļaujas uz Tevi!
7 Taisnā ceļš ir līdzens, Tu līdzini un dari taisnu taisnā teku. (Jes.26)
9 kas staigā Manos likumos un uzticīgi tur Manas tiesas, tas ir taisns, tas dzīvos, saka Dievs Tas Kungs. (Ec.18)
10 Tā Kunga ceļi ir taisni, un taisnie staigā pa tiem, bet pārkāpēji tajos klūp. (Hoz.14)
4 Bet taisnais dzīvos savas paļāvīgās ticības dēļ. (Hab.2)
Taisnais un bezdievīgais
(Salīdzina Salamans)
27 Tā Kunga bijāšana vairo cilvēka dienas, bet bezdievīgo gadi top saīsināti.
33 Tā Kunga lāsti klājas pār bezdievja namu, bet taisnīgo nams top svētīts. (Sal.pam.3)
4 Manta neko nepalīdzēs Tā Kunga dusmības dienā, bet taisnība glābj no nāves.
8 Taisnīgais tiek atraisīts no savām likstām, un bezdievīgais nāk viņa vietā.
18 Bezdievja darbs būs veltīgs, bet, kas taisnību sēj, tas jau ar to vien veic ko labu. (Sal.pam.11)
22 Labā mantojums būs jūtams vēl bērnu bērnos, bet grēcinieka manta tiks taupīta taisnajiem. (Sal.pam.13)
2 Kas To Kungu bīstas, tas staigā pa īsto dzīves stigu, bet, kas Viņu nicina, tas ir uz nepareiza ceļa.
11 Bezdievīgo nams tiks izdeldēts, bet rimto būdiņa zaļos. (Sal.pam.14)
19 Ļaunajiem jānoliecas labo priekšā, un bezdievjiem jāpieliec galva taisno vārtos.
26 Kas To Kungu bīstas, tam pieder drošs cietoksnis, un arī viņa bērni būs tur pasargāti.
27 Tā Kunga bijāšana ir dzīvības avots, lai izsargātos no nāves valgiem. (Sal.pam.14)
3 Tā Kunga acis ir visur, un tās noraugās kā uz ļaunajiem, tā arī uz rimtajiem.
6 Taisnīgā namā ir visāda labuma diezgan, bet bezdievja ienākumi slēpj sevī pazudinājumu.
9 Bezdievja ceļš Tam Kungam ir negantība, bet, kas dzenas pēc taisnības, to Viņš mīl.
16 Labāks ir mazumiņš ar Tā Kunga bijāšanu nekā liela manta, kam nemiers un raizes klāt.
29 Tas Kungs ir tālu projām no bezdievjiem, bet taisno lūgšanas Viņš uzklausa. (Sal.pam.15)
7 Taisnais staigā savā sirds skaidrībā, un viņa bērniem pēc viņa būs svētība un labi klāsies! (Sal.pam.20)
17 Lai tava sirds neiekarst pret grēciniekiem, bet lai tā jo dienas paliek bijāšanā Tā Kunga priekšā.
18 Tavā priekšā ir droša nākotne, un tava gaidīšana tevi nevils.
23 Pērcies taisnību un patiesību un nepārdod tās atkal; centies iegūt gudrību, audzināšanu un saprātu. (Sal.pam.23)
15 Neglūni, tu bezdievīgais, uz taisnā namu, netraucē viņa mieru!
16 Jo taisnais krīt septiņas reizes un ceļas atkal augšā, bet bezdievīgie ieslīgst nelaimē. (Sal.pam.23)
2 Kad taisnie iet vairumā, tad ļaudis priecājas; ja turpretī valda bezdievis, tad tauta nopūšas. (Sal.pam.28)
25 Un atkal, un atkal, kad es tam piegriezos un centos savu prātu uz to virzīt, lai iegūtu īstu atziņu un pareizu spriedumu un savos meklējumos pēc gudrības nonāktu pie kāda gala slēdziena, un ieskatītu, ka bezdievība ir muļķība un muļķība ir neprāts. (Sal.māc.7)
Māci mums mūsu dienas tā skaitīt
(Dieva Vārds izgaismo ceļu)
12 Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi dabūjam! (Ps.90)
1 Svētīgi tie, kas ir nenoziedzīgi savos ceļos, kas staigā pēc Tā Kunga baušļiem!
2 Svētīgi tie, kas sargā Viņa liecības, kas Viņu meklē no visas sirds,
3 kas nedara netaisnību, bet staigā Viņa ceļos!
32 Es tecēšu Tavas bauslības ceļu, jo Tu apgaismo manu sirdi.
33 Māci man, Kungs, Tavu likumu ceļus, un es staigāšu pa tiem līdz galam.
105 Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.
130 Kad kļūst izprotami Tavi vārdi, tie apgaismo un dara vientiesīgos gudrus.
174 Es ilgojos pēc Tavas pestīšanas, ak, Kungs, un Tava bauslība ir mans prieks.
175 Uzturi manu dvēseli, ka tā tevi var slavēt, un Tavas tiesas lai man palīdz. (Ps.119)
9 Cilvēka sirds izdomā sev savu ceļu, bet vienīgi Tas Kungs pašķir viņa gājumu.
16 Piesavinies īsteno gudrību un pieņemies tajā, jo tā ir labāka par zeltu, un būt apveltītam ar saprātu ir cildenāk nekā apzināties savā īpašumā sudrabu esam.
17 Tiklo ceļš vairās no ļaunuma, un, kas savu ceļu ietur pareizi, iegūst dzīvību.
25 Dažam cilvēkam kāds ceļš iesākumā visai patīk, bet beigu beigās tas viņu tomēr noved nāvē. (Sal.pam.16)
16 Kas glabā Tā Kunga bauslību, tas saglabā savu dzīvību, bet, kas nepiegriež nopietnu vērību savam ceļam, mirs.
23 Tā Kunga bijāšana spēcina cilvēku dzīvībai, tāds būs arvienu paēdis, tā ka nekāds ļaunums viņu nepiemeklēs. (Sal.pam.19)
24 No Tā Kunga ir atkarīgi ikviena cilvēka soļi, bet kurš cilvēks gan zina un izprot savu ceļu? (Sal.pam.20)
31 Zirgu gan sakopj kaujas dienai, bet uzvara nāk tikai no Tā Kunga. (Sal.pam.21)
2 Ikvienam cilvēkam viņa ceļi šķiet šķīsti, bet Tas Kungs sver cilvēka sirdi un garu. (Sal.pam.16)
(arī: Ikvienam cilvēkam savi ceļi šķiet taisni, bet Tas Kungs sver sirdis. – Sal.pam.21:2)
26 Jo tādam cilvēkam, uz ko Viņam ir labs prāts, Dievs dod gudrību, atziņu dziļumu un prieku, bet grēciniekam Viņš piešķir grūto darbu visu savākt un sakrāt kopā un pēc tam atstāt tam, uz ko Dievam ir labs prāts. (Sal.māc.2)
14 Es atzinu, ka viss, ko Dievs dara, tas paliek mūžīgi: tam nevar neko nedz pielikt, nedz atņemt, un Dievs to visu tā ir iekārtojis, lai Viņu bīstas.
17 Dievs tiesās tiklab taisno, kā bezdievīgo, jo katram nolūkam un katrai rīcībai Viņam ir savs nolikts laiks. (Sal.māc.3)
1 Piemini savu Radītāju savā jaunībā, pirms tās ļaunās dienas nāk un tie gadi tuvojas, par kuriem tu vēlāk sacīsi: tie man nepatīk!
13 Gala iznākums no visa ir šāds: bīsties Dieva un turi Viņa baušļus, jo tas pienākas katram cilvēkam! (Sal.māc.7)
17 Tā saka Tas Kungs, tavs Pestītājs, Israēla Svētais: "Es, Tas Kungs, tavs Dievs, mācu tev to, kas tev par svētību, un vedu tevi pa to ceļu, pa kuru tev jāstaigā.
18 Kaut jel tu ievērotu Manus baušļus! Tad tava labklājība būtu kā straume un tava taisnība kā jūras viļņi! (Jes.48)
4 Dievs Tas Kungs man ir devis gudru mēli, ka es ar savu uzrunu protu stiprināt nogurušos; Viņš uzmodina mani ik rītu, Viņš ierosina manas ausis, lai es uzmanīgi klausītos kā māceklis.
5 Tas Kungs atvēra man ausis, un es neatteicos un neatkāpos. (Jes.50)
16 Tā saka Tas Kungs: "Uzlūkojiet dzīves gaitas ceļus un izpētiet, kurš ir senlaikos bijis tas labais svētības un laimes ceļš, tad staigājiet pa to, un jūs atradīsit mieru savai dvēselei!" (Jer.6)
22 Gudrais lai nelielās ar savu gudrību, stiprais lai nelielās ar savu spēku, bagātais lai nelielās ar savu bagātību!
23 Bet, kas grib lielīties, lai lielās ar savu atziņu, ka viņš Mani pazīst un zina, ka Es esmu Tas Kungs, kas uztur virs zemes žēlastību, patiesību un taisnību; jo uz tādiem Man ir labs prāts, saka Tas Kungs. (Jer.9)
2 To starpā būs arī daudzas citas tautas, tās ies un sacīs: "Nāciet, lai steidzamies augšup Tā Kunga kalnā un ejam Jēkaba Dieva namā, lai Viņš mums māca Savus ceļus, ka lai mēs staigājam Viņa tekas!" (Mih.4)
8 Tev, cilvēk, ir sacīts, kas ir labs un ko Tas Kungs no tevis prasa, proti - darīt taisnību, mīlēt žēlastību un pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā! (Mih.6)
9 Un šo trešo daļu Es vedīšu caur uguni un kausēšu, kā sudrabu kausē un šķīsta, un pārbaudīšu, kā pārbauda zeltu. Viņi piesauks tad Manu Vārdu, un Es viņiem atbildēšu un teikšu: tā ir Mana tauta! Un viņi teiks: Tas Kungs ir mans Dievs! (Cah.13)
12 Jo Tā Kunga acis ir vērstas uz taisnajiem un Viņa ausis atvērtas viņu lūgšanām, bet Tā Kunga vaigs ir pret tiem, kas dara ļaunu. (1.Pēt.3)
Jēzus brīdina:
13 Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet.
14 Bet šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod. (Mt.7)
PAĻĀVĪBA (paļaušanās)
Uzticēšanās, ticības drosme – SPĒKS un MIERS
Tas Kungs ir mans akmenskalns
(Psalmi par drošību Dievā)
4 Bet Tu, Kungs, esi mans vairogs, kas mani sargā, mans gods un tas, kas paceļ manu galvu.
5 Skaļā balsī es piesaucu To Kungu, un Viņš atsaucās man no Sava svētā kalna.
6 Es apgūlos un aizmigu, un nu es esmu pamodies, jo Tas Kungs mani sargā. (Ps.3)
6 Nesiet taisnības upurus un paļaujieties uz To Kungu!
9 Es apgulšos mierā un dusēšu, jo Tu vien dari, ka dzīvoju drošībā. (Ps.4)
11 Dievs tur manu vairogu, Viņš ir palīgs tiem, kam sirds ir bez viltus. (Ps.7)
10 Tas Kungs ir patvērums tam, kas apspiests, tversme bēdu laikā.
11 Uz Tevi paļaujas, kas pazīst Tavu Vārdu, jo Tu, Kungs, nepamet tos, kas Tevi meklē. (Ps.9)
3 Tas Kungs ir mans akmenskalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos, mans vairogs un mans pestīšanas rags, un mans augstais palīgs.
4 Es piesaukšu To Kungu, kas augsti teicams, un tad es tikšu pestīts no saviem ienaidniekiem. (Ps.18)
31 Tiešām, Dieva ceļi ir pilnīgi, Viņa vārdi ir skaidri, Viņš ir vairogs visiem, kas pie Viņa tveras.
32 Kur ir vēl tāds Dievs kā Tas Kungs, kur citur vēl tāds klintij līdzīgs patvērums kā Tu, mūsu Dievs?
33 Dievs apjož mani ar spēku un dara līdzenus manus ceļus. (Ps.18)
8 Vieniem viņu spēks ir kara rati, citiem zirgi, bet mēs esam stipri ar Tā Kunga, mūsu Dieva, Vārdu. (Ps.20)
15 Manas acis raugās uz To Kungu vienumēr, jo Viņš manu kāju izvelk no tīkla režģiem.
20 Pasargi manu dvēseli un izglāb mani, nepamet mani kaunā, jo uz Tevi es paļaujos! (Ps.25)
1 Tas Kungs ir mans gaišums un mana pestīšana, no kā man bīties? Tas Kungs ir manas dzīves patvērums, no kā man baiļoties?
5 jo Viņš mani apslēpj Savā mājoklī ļaunā dienā, Viņš mani sargā Savas telts pavēnī un ceļ mani augstu uz klintskalna.
10 Ja mans tēvs un mana māte mani atstātu, tad Tas Kungs mani pieņems.
13 Bet es esmu pilns paļāvības, jo redzu Tā Kunga laipnību dzīvo zemē.
14 Esi droša un stipra, mana sirds, un gaidi uz To Kungu! (Ps.27)
7 Tas Kungs ir mans stiprums un mans vairogs, mana sirds paļaujas uz Viņu. No Viņa man nāk palīdzība, mana sirds ir līksma… (Ps.28)
7 Tu nīsti tos, kas pie nīcīgiem elkiem turas, bet es paļaujos uz To Kungu.
15 Bet es paļaujos uz Tevi, ak, Kungs, es saku: "Tu esi mans Dievs." (Ps.31)
25 Esiet drosmīgi un dariet stipras savas sirdis jūs visi, kas cerat uz To Kungu! (Ps.31)
7 Tu esi mans patvērums, Tu mani sargāsi briesmās, Tu liksi atskanēt ap mani pestīšanas gavilēm.
10 Bezdievīgajiem ir daudz sāpju, bet, kas uz To Kungu cer, to Viņš ietin Savā žēlastībā. (Ps.32)
20 Mūsu dvēsele gaida uz To Kungu, Viņš ir mūsu palīgs un vairogs.
21 Par Viņu priecājas mūsu sirds, jo mēs paļaujamies uz Viņa svēto Vārdu. (Ps.33)
8 Tā Kunga eņģelis apmetas ap tiem, kas Viņu bīstas, un tos izglābj.
9 Baudiet un redziet, cik Tas Kungs ir labs. Svētīgs tas cilvēks, kas pie Viņa tveras un uz Viņu paļaujas!
18 Kad taisnie sauc, tad Tas Kungs viņus uzklausa un viņus izglābj no visām viņu bēdām.
19 Tas Kungs ir tuvu tiem, kam salauztas sirdis, un palīdz tiem, kam satriekts un noskumis prāts.
20 Daudz ciešanu taisnajam, bet no visām Tas Kungs viņu izglābj.
23 Tas Kungs izglābj Savu kalpu dvēseli, un nekā ko nožēlot nav tiem, kas uz Viņu paļaujas. (Ps.34)
2 Dievs ir mūsu patvērums un stiprums, tiešām spēcīgs palīgs bēdu laikā.
3 Tāpēc mēs nebīstamies, kaut arī zeme zustu un kalni pašā jūras vidū nogrimtu.
4 Lai jūras ūdeņi krāc, lai ceļas viļņi, un lai no bangu trakošanas visi kalni dreb. Tas Kungs Cebaots ir pie mums, mūsu stiprā pils ir Jēkaba Dievs!
6 Dievs ir šai pilsētā, tās pamati negrīļosies. Dievs tai palīdz, jau rītam austot. (Ps.46)
4 Izbaiļu brīžos es paļaujos uz Tevi!
5 Uz Dievu, kura vārdu es slavēju, uz Dievu es paļaujos un nebīstos nenieka, jo ko gan cilvēki man var darīt? (Ps.56)
2 Tiešām, mana dvēsele ir klusu savā svētcerē uz Dievu, no Viņa nāk man palīdzība!
3 Tiešām, Viņš ir mans akmenskalns un mans palīgs, mans patvērums: es gan nešaubīšos!
6 Tiešām, esi klusa, mana dvēsele, vērsdamās uz Dievu, jo no Viņa nāk mana cerība!
7 Tikai Viņš ir mans akmenskalns un mans palīgs, mans patvērums, es gan netikšu satricināts!
8 Dievs ir mans svētības avots un mans gods, mana stiprā klints, mans patvērums ir Dievs! (Ps.62)
1 Uz Tevi, Kungs, es paļaujos, neliec nemūžam krist man kaunā!
5 Jo Tu esi mana cerība, Kungs, mana drošība no pašas manas jaunības.
6 Uz Tevi es esmu paļāvies no mātes miesām, no mātes klēpja Tu esi mani gaismā vedis. Manu sasniegumu slava arvienu ir nākusi no Tevis. (Ps.71)
1 Kas dzīvo Visuaugstākā patvērumā un mīt Visuvarenā ēnā,
2 tas saka uz To Kungu: "Mans patvērums un mana pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos!"
3 Jo Viņš tevi glābj kā putnu no ķērēja cilpas, pasargā no iznīcinātāja mēra.
4 Viņš tevi sedz ar Saviem spārniem, zem Viņa spārniem tu esi paglābts; Viņa patiesība ir tavs vairogs un bruņas.
5 Tu nebīsties nakts briesmu, nedz arī bultu, kas dienu skraida,
6 nedz mēra, kas tumsā lien, nedz sērgu, kas pusdienā nomaitā.
7 Jebšu tūkstoši krīt tev blakus un desmit tūkstoši tev pa labo roku, taču tevi tas neskars. (Ps.91)
9 Tiešām, Tu, ak, Kungs, esi mans patvērums! Visuaugstāko tu esi izraudzījis sev par aizsargu.
10 Nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij,
11 jo Viņš sūtīs tev Savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos.
12 Viņi tevi uz rokām nesīs, lai tava kāja nepieduras pie akmens.
13 Pār lauvām un odzēm tu varēsi staigāt, tu samīsi jaunos lauvas un čūskas! (Ps.91)
14 Tādēļ, ka viņš Man stipri pieķēries, Es viņu izglābšu; Es viņu paaugstināšu, jo viņš pazīst Manu Vārdu.
15 Kad viņš Mani piesauks, tad Es viņu paklausīšu; Es viņam esmu klāt bēdās, Es viņu izraušu no tām un celšu godā.
16 Es viņam došu ilgu mūžu un parādīšu viņam Savu pestīšanu! (Ps.91)
20 Tas Kungs raugās no debesīm uz zemi,
21 lai dziedētu cietumnieku nopūtas un atsvabinātu nāvei nolemtos.
29 Tavu kalpu bērni dzīvos drošībā, un viņu dzimums pastāvēs nesatricināmi Tavā priekšā. (Ps.102)
7 Viņš nebīstas no ļaunas slavas, viņa sirds ir stipra savā paļāvībā uz To Kungu. (Ps.112)
11 Jūs visi, kas bīstaties To Kungu, ceriet uz To Kungu! Viņš ir jūsu palīgs un jūsu vairogs. (Ps.115)
1 Es mīlu To Kungu, jo Viņš klausīja manas lūgšanas balsi.
2 Viņš piegrieza man Savu ausi, tādēļ es Viņu piesaukšu visu savu mūžu.
5 Žēlīgs ir Tas Kungs un taisns, žēlsirdīgs ir mūsu Dievs!
6 Tas Kungs pasargā vienbūtīgos, kas nešaubīdamies paļaujas uz Viņu: kad es biju novārdzis, tad Viņš man palīdzēja.
7 Atgriezies savā mierā, mana dvēsele, jo Tas Kungs dara tev labu.
8 Tiešām, Tu izglābi manu dvēseli no nāves, no asarām manas acis un no slīdēšanas manu kāju.
9 Es staigāšu Tā Kunga priekšā dzīvo zemē. (Ps.116)
6 Tas Kungs ir ar mani, es nebīstos nenieka. Ko cilvēki man darīs?
8 Labāk ir paļauties uz To Kungu nekā cerēt uz cilvēkiem!
9 Labāk ir paļauties uz To Kungu nekā cerēt uz dižciltīgajiem!
14 Tas Kungs ir mans stiprums un mana slavas dziesma, Viņš ir mans glābējs. (Ps.118)
81 Mana dvēsele ilgojas pēc Tavas palīdzības, es paļaujos uz Taviem vārdiem.
147 Ar mazu gaismiņu es nāku, pēc palīga saukdams; es paļaujos uz Tavu vārdu.
165 Kas Tavu bauslību mīl, tiem ir liels miers, un tie nekur neklūp. (Ps.119)
1 Es paceļu savas acis uz kalniem: no kurienes gan man nāks palīdzība?
2 Mana palīdzība nāk no Tā Kunga, kas radījis debesis un zemi.
3 Viņš neļaus tavai kājai slīdēt; kas tevi sargā, tas nesnauž!
4 Redzi, Israēla sargs nesnauž un neguļ.
5 Tas Kungs ir tavs sargs, Tas Kungs ir tava paēna tev pa tavu labo roku,
6 ka dienā saule tevi nespiež, nedz mēness naktī.
7 Tas Kungs lai tevi pasargā no visa ļauna, Viņš lai pasargā tavu dvēseli.
8 Tas Kungs lai pasargā tavu iziešanu un ieiešanu no šā laika mūžīgi. (Ps.121)
8 Mūsu palīdzība stāv Tā Kunga Vārdā, kas radījis debesis un zemi. (Ps.124)
1 Kas uz To Kungu cer, tie nešaubīsies, bet mūžīgi stāvēs kā Ciānas kalns.
2 Kā ap Jeruzālemi ir visapkārt kalni, tā ir Tas Kungs ap Savu tautu no šā laika mūžīgi. (Ps.125)
Tas Kungs ir mans gans
(Paļaušanās uz Dieva žēlastību)
14 Uz Tevi raugās nelaimīgais un vājais, kas pakļaujas Tavai apsardzībai, un Tu esi palīgs bārim.
17 Tu, Kungs, liec piepildīties pazemīgo ilgām, Tu stiprini viņu drosmi un Tu pievērs viņiem Savu dzirdīgo ausi,
18 nesdams taisnību bāriem un grūtdieņiem. (Ps.10)
6 Es ceru uz Tavu žēlastību, mana sirds ir līksma par Tavu palīdzību!
7 Es dziedāšu Tam Kungam, ka Viņš man tik daudz laba dara! (Ps.13)
1 Dāvida sirdsdziesma. Pasargi mani, Dievs, jo es paļaujos uz Tevi!
2 Es saku uz To Kungu: "Tu esi mans Kungs, bez Tevis man nevaid nekā cita laba."
11 Tu darīji man zināmu dzīvības ceļu, Tu piepildi mani ar prieku Sava vaiga priekšā, un jaukas, svētības pilnas dāvanas pie Tavas labās rokas ir mūžīgi. (Ps.16)
1 Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka.
2 Viņš man liek ganīties zāļainās ganībās. Viņš mani vada pie skaidra ūdens.
3 Viņš atspirdzina manu dvēseli un ved mani pa taisnības ceļiem Sava Vārda dēļ.
4 Jebšu es arī staigāju tumšā ielejā, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis, Tava gana vēzda un Tavs gana zizlis mani iepriecina.
5 Tu klāj man galdu, maniem ienaidniekiem redzot, Tu svaidi ar eļļu manu galvu, mans kauss ir piepildīts pilns līdz malai.
6 Tiešām, labums un žēlastība mani pavadīs visu manu mūžu, un es palikšu Tā Kunga namā vienumēr. (Ps.23)
3 Ceri uz To Kungu un dari labu, paliec savā zemē un dzīvo ar godu.
4 Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas!
5 Pavēli Tam Kungam savu ceļu un ceri uz Viņu, gan jau Viņš tad darīs:
6 Viņš tavai taisnībai liks starot kā gaismai un tavām tiesībām kā saulainai dienai. (Ps.37)
5 Svētīgs tas cilvēks, kas savu cerību liek uz To Kungu. (Ps.40)
6 Redzi, Dievs ir mans palīgs, Tas Kungs ir tas, kas uztur manu dvēseli! (Ps.54)
23 Met savu nastu uz To Kungu, Viņš tevi uzturēs taisnu; Viņš neļaus nemūžam taisnajam šaubīties. (Ps.55)
11 Nepaļaujieties uz varu, uz laupījumu nelieciet tukšas cerības; kad bagātība vairojas, nepiegrieziet tai visu savu sirdi!
12 Vienu vārdu Dievs arvienu ar uzsvaru ir teicis, un to es esmu daudzreiz dzirdējis: Dievam vienam pieder vara.
13 Un Tev, Kungs, pieder arī žēlastība, jo Tu atmaksā ikvienam pēc viņa darbiem. (Ps.62)
28 man ir prieks savu cerību likt uz Dievu To Kungu… (Ps.73)
13 Kungs Cebaot, svētīgs ir tas cilvēks, kas uz Tevi paļaujas! (Ps.84)
1 Ja Tas Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā. Ja Tas Kungs pilsētu neapsargā, tad velti sargs nomodā.
2 Ir velti, ka jūs agri ceļaties un vēlu paliekat nomodā un ēdat savu maizi ar rūpēm; saviem mīļajiem Viņš to bagāti dod miegā. (Ps.127)
5 Es gaidu uz To Kungu, mana dvēsele gaida, es paļaujos uz Viņa vārdu.
6 Mana dvēsele gaida uz To Kungu vairāk nekā naktssargi uz rīta ausmu. Jā, tiešām, vairāk nekā naktssargi uz rīta ausmu.
7 Israēl, ceri uz To Kungu! Jo Tā Kunga rokā ir žēlastība, un Viņa ziņā ir pestīšanas bagātība. (Ps.130)
5 Svētīgs tas, kura palīgs ir Jēkaba Dievs un kura cerība balstās uz To Kungu, viņa Dievu,
6 kas radījis debesis un zemi, jūru un visu, kas tanī iekšā, kas paliek mūžīgi uzticīgs,
7 Viņš nes tiesu tiem, kas varas darbus cieš, un dod maizi izsalkušiem. Tas Kungs atsvabina cietumniekus.
8 Tas Kungs atdara acis aklajiem; Tas Kungs uzceļ nospiestos; Tas Kungs mīl taisnos. (Ps.146)
Paļaujies uz To Kungu no visas sirds
(Salamana atziņas)
5 Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību,
6 bet domā uz To Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas. (Sal.pam.3)
22 Tā Kunga svētība dara cilvēku bagātu bez sevišķām viņa paša pūlēm.
24 No kā bezdievīgais baidās, tas tam notiks, un, ko taisnie vēlas, to Viņš tiem piešķirs. (Sal.pam.10)
3 Uztici Tam Kungam savus darbus, tad tavi nodomi sekmēsies.
20 Kas kādu lietu gudri vada, tas atrod laimi, un svētīts ir tas, kas paļaujas uz To Kungu. (Sal.pam.16)
10 Tā Kunga Vārds ir stipra pils, taisnais dodas turp un top pasargāts. (Sal.pam.18)
26 Kas paļaujas vienīgi uz savu sirdi, ir vientiesis, bet, kas iet caur dzīvi ar gudrību, tas izvairīsies no visām briesmām. (Sal.pam.28)
25 Baidīšanās no ļaudīm noved pie pazušanas, bet, kas paļaujas uz To Kungu, tiek pasargāts. (Sal.pam.29)
5 Visi Dieva vārdi ir šķīstuma caurstrāvoti; Viņš ir vairogs tiem, kas uz Viņu paļaujas. (Sal.pam.30)
Kas paļaujas uz to Kungu – dabū jaunu spēku
(Pravieši par paļāvības svētību)
22 Nepaļaujieties uz cilvēku, kam tikai dvaša nāsīs, jo par ko gan tas turams? (Jes.2)
2 Tiešām, Dievs ir mana pestīšana, es esmu paļāvības pilns un nebīstos, jo Dievs Tas Kungs ir mans stiprums un mana slavas dziesma; Viņš bija priekš manis pestīšana! (Jes.12)
3 Kam stipra ticība, tam Tu dod mieru, tiešām mieru, jo viņš paļaujas uz Tevi!
4 Paļaujieties uz To Kungu vienumēr, jo Dievs Tas Kungs jums ir mūžīga klints! (Jes.26)
15 Jo tā saka Dievs Tas Kungs, Israēla Svētais: "Atgriežoties un paliekot mierā, jūs taptu izglābti, mierā un paļāvībā jūs atrastu spēku…"
18 Tādēļ Tas Kungs gaida, lai jums parādītu žēlastību, tādēļ Viņš pošas, lai jums būtu žēlīgs, jo Tas Kungs ir taisnīgas tiesas Dievs; svētīgs, kas paļaujas uz Viņu!
19 Tu Ciānas tauta, kas dzīvo Jeruzālemē, tev nebūs vienmēr raudāt, Viņš tev būs žēlīgs, kad tu Viņu piesauksi. Kad Viņš dzirdēs tavu balsi, Viņš tev atbildēs. (Jes.30)
1 Bēdas tiem, kas dodas uz Ēģipti pēc palīdzības un paļaujas uz kara zirgiem! Tie liek savu cerību uz cīņas ratiem, tādēļ ka to tik daudz, un uz jātniekiem, tādēļ ka viņu pulks arī tik liels, bet neraugās uz Israēla Svēto un nemeklē To Kungu! (Jes.31)
2 Kungs, esi mums žēlīgs, mēs paļaujamies uz Tevi! Esi Tu mūsu elkonis ik rītus un mūsu palīgs bēdu laikā! (Jes.33)
28 Vai tu to nezini, vai tu to neesi dzirdējis? Mūžīgais Dievs ir Tas Kungs, kas radījis zemes galus. Viņš nepiekūst un nenogurst, Viņa gudrība ir neaptverama.
29 Viņš nogurušajiem dod spēku un vairo stiprumu nespēcīgajiem.
30 Jaunekļi piekūst un pagurst, un jauni vīri sabrūk,
31 bet, kas paļaujas uz To Kungu, tie dabū jaunu spēku, tā ka viņiem aug jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem, ka viņi skrien un nepiekūst, ka viņi iet un nenogurst. (Jes.40)
20 Kas savu cerību liek uz nīcīgām lietām, uz pelniem, to maldina viņa pieviltā sirds un apmātais prāts, ka viņš nenāk pie garīgas skaidrības, lai jautātu: vai tie nav maldi, uz ko es paļaujos? (Jes.44)
23 … tu atzīsi, ka Es, Tas Kungs, esmu tas, kurā nevilsies tie, kas paļaujas uz Mani. (Jes.49)
13 Bet, kas uz Mani paļaujas, tie iemantos zemi, un tiem piederēs Mans svētais kalns. (Jes.57)
5 Tā saka Tas Kungs: "Nolādēts ir, kas paļaujas uz cilvēkiem un tur miesu par savu atbalstu un elkoni un kura sirds atkāpjas no Tā Kunga!
6 Tas ir kā kails koks tuksnešainā klajumā, tas nekad nekādu labumu neredzēs; tam jādzīvo izkaltušajās tuksneša vietās, neviesmīlīgā klajuma sālainajā zemē.
7 Bet svētīgs ir, kas paļaujas uz To Kungu un kura cerība ir Tas Kungs!
8 Tas ir kā koks, kas stādīts pie ūdens un kas rieš savas saknes jo tuvu upei, tas nebīstas karstuma, tā lapas paliek zaļas. Arī sausā gadā tas nebīstas, tas nemitīgi nes savus augļus." (Jer.17)
11 Bet Tas Kungs ir pie manis, stiprs un varens. Tādēļ mani vajātāji kritīs un nepanāks nekā. (Jer.20)
22 Tā ir Tā Kunga žēlastība, ka mēs vēl neesam pagalam; Viņa žēlsirdībai vēl nav pienācis gals.
23 Tā ir ik rītu jauna, un liela ir Tava uzticība.
24 Tas Kungs ir mana daļa, saka mana dvēsele, tādēļ es cerēšu uz Viņu.
25 Labvēlīgs ir Tas Kungs tam, kas uz Viņu cer, dvēselei, kas Viņu meklē.
26 Ir labi klusā garā gaidīt uz Tā Kunga palīdzību. (Raudu 3)
7 Bet es noraugos uz To Kungu un gaidu uz Dievu, manas glābšanas nesēju; mans Dievs mani uzklausīs!
8 Nepriecājies par mani, mana ienaidniece, ja es guļu nogāzts pie zemes: es atkal celšos kājās, un, ja es arī mītu tumsā, tad tomēr Tas Kungs ir mana gaisma!
9 Es panesīšu Tā Kunga dusmas, jo es jau esmu pret Viņu grēkojis, kamēr Viņš izšķirs manu lietu un dos man taisnību; Viņš mani izvedīs gaismā, tā ka es ar prieku skatīšu Viņa taisnību. (Mih.7)
6 Un pāri palikušie no Jēkaba nama būs citu tautu starpā kā Tā Kunga rasa un kā lietus pilieni uz zāles, kas nekā negaida no cilvēkiem un nepaļaujas uz cilvēku bērniem. (Mih.5)
7 Tas Kungs ir labs tiem, kas uz Viņu paļaujas bēdu laikā, tiem Viņš ir stipra pils, un Viņš pazīst tos, kas pie Viņa meklē patvērumu. (Nah.1)
17 Ja vīģes koks arī neziedēs un vīnakokam nebūs ogu un ja nepiepildās arī cerības, kādas bija liktas uz eļļas kokiem, un arī tīrumi nesniedz nekādu barību, ja sīklopi būtu izzuduši no aplokiem un kūtīs nebūtu arī vairs neviena liellopa,
18 tad es tomēr gribu gavilēt savam Kungam un likt izpausties savam priekam par savu Glābēju, savu Dievu!
19 Jo Dievs Tas Kungs ir mans spēks un darīs manas kājas vieglas kā kalnu kazai un pāri maniem augstumiem rādīs man ceļu un vadīs mani. (Hab.3)
Jūsu sirdis lai neizbīstas!
(Jēzus iedrošina)
25 Tāpēc Es jums saku: nezūdaities savas dzīvības dēļ, ko ēdīsit un ko dzersit, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsities. Vai dzīvība nav labāka nekā barība? Un vai miesa nav labāka nekā drēbes?
26 Skataities uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi?
31 Tāpēc jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim, vai: ar ko ģērbsimies?
32 Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag.
33 Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas. (Mt.6)
29 Tāpēc neraizējieties arī jūs par to, ko ēdīsit un ko dzersit, un neuztraucieties,
30 jo visu to meklē pasaules tautas. Jūsu Tēvs jau zina, ka jums viss tas vajadzīgs.
31 Dzenieties vairāk pēc Dieva valstības, tad jums šīs lietas tiks piemestas.
32 Nebīsties, tu mazais ganāmais pulciņ, jo jūsu Tēvs ir nolēmis jums piešķirt Valstību! (Lk.12)
7 Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts.
8 Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts.
9 Jeb vai ir cilvēks jūsu starpā, kas savam dēlam, kad tas maizi lūdz, dotu akmeni?
10 Jeb, kad tas zivi lūdz, tam dotu čūsku?
11 Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vai tad jūsu Tēvs debesīs nedos daudz vairāk laba tiem, kas Viņu lūdz? (Mt.7)
28 Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. (Mt.11)
19 Atkal Es jums saku: ja divi no jums virs zemes ir vienā prātā kaut kādas lietas dēļ, ko tie grib lūgt, tad Mans Debesu Tēvs to tiem dos.
20 Jo, kur divi vai trīs ir sapulcējušies Manā Vārdā, tur Es esmu viņu vidū. (Mt.18)
22 Un visu, ko jūs ticībā lūgsit, to jūs dabūsit. (Mt.21)
1 Jūsu sirdis lai neizbīstas! Ticiet Dievam un ticiet Man!
2 Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai Es jums tad būtu teicis: Es noeimu jums vietu sataisīt?
3 Un, kad Es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad Es nākšu atkal un ņemšu jūs pie Sevis, lai tur, kur Es esmu, būtu arī jūs. (Jņ.14)
27 Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas. (Jņ.14)
23 Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs Tēvam ko lūgsit, Viņš jums to dos Manā Vārdā.
24 Līdz šim jūs neko neesat lūguši Manā Vārdā; lūdziet, tad jūs dabūsit, ka jūsu prieks būs pilnīgs. (Jņ.16)
33 To visu Es esmu runājis uz jums, lai jums miers būtu Manī. Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis! (Jņ.16)
Pieiesim bez bailēm pie žēlastības troņa
(Apustuļi mudina uzticēties Dieva mīlestībai)
1 Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.
2 Ar Viņa gādību mēs, kas ticam, esam iegājuši tai žēlastībā, kurā stāvam un teicam sevi laimīgus cerībā iemantot dievišķo godību.
3 Bet ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību,
4 izturība - pastāvību, pastāvība - cerību,
5 bet cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots. (Rom.5)
14 Jo visi, ko vada Dieva Gars, ir Dieva bērni.
15 Jo jūs neesat saņēmuši verdzības garu, lai atkal kristu bailēs, bet jūs esat saņēmuši dievbērnības Garu, kas mums liek saukt: Aba, Tēvs! (Rom.8)
35 Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības? Vai ciešanas, izbailes, vajāšanas, bads, plikums, briesmas vai zobens?
36 Gluži, kā ir rakstīts: Tevis dēļ mēs ciešam nāvi augu dienu, mēs tiekam turēti līdzīgi kaujamām avīm.
37 Nē, visās šinīs lietās mēs pārpārim paliekam uzvarētāji Tā spēkā, kas mūs mīlējis.
38 Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne lietas esošās, ne nākamās, ne spēki,
39 ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā! (Rom.8)
13 Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest. (1.Kor.10)
16 Tāpēc mēs nepiekūstam, bet, lai gan mūsu ārīgais cilvēks sadilst, mūsu iekšējais dienu no dienas atjaunojas.
17 Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību,
18 ja mēs neņemam vērā to, kas ir redzams, bet to, kas nav redzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs. (2.Kor.4)
13 Bet tagad jūs esat Kristū Jēzū; jūs, kas kādreiz bijāt tālu, Kristus asinīs esat kļuvuši tuvi.
14 Jo Viņš ir mūsu miers… (Ef.2)
12 kurā mums, kas Viņam ticam, dota iespēja tuvoties Dievam bez bailēm un ar paļāvību. (Ef.3)
20 Mūsu piederība ir debesīs, no kurienes mēs arī gaidām Pestītāju, Kungu Jēzu Kristu,
21 kas pārvērtīs mūsu zemības miesu, līdzīgu Savai apskaidrotai miesai, ar spēku, kurā Viņš arī spēj Sev pakļaut visas lietas. (Fil.3)
6 Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā.
7 Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū. (Fil.4)
13 Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru. (Fil.4)
19 Mans Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū. (Fil.4)
14 Jo mēs esam tapuši Kristus līdzdalībnieki, ja tikai paļaušanos paturēsim no sākuma līdz galam stipru. (Ebr.3)
14 Tā kā mums ir liels augstais priesteris, kas izgājis caur debesīm, Jēzus, Dieva Dēls, tad turēsimies pie Viņa apliecināšanas.
15 Jo mums nav augstais priesteris, kas nespētu līdzi just mūsu vājībām, bet kas tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka.
16 Tāpēc pieiesim bez bailēm pie žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un atrastu žēlastību, palīdzību īstā laikā. (Ebr.4)
5 Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots.
6 Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo, kas šaubās, līdzinās vēja dzītam un mētātam jūras vilnim.
7 Jo tāds cilvēks, vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos,
8 lai nedomā, ka viņš no Tā Kunga ko saņems. (Jēk.1)
14 Un šī paļāvība mums ir uz Viņu, ka Viņš klausa mūs, ja ko lūdzam pēc Viņa prāta. (1.Jņ.5)
PAKLAUSĪBA, padevība, panešana
– PACIETĪBA un IZTURĪBA
Mans dēls, glabā sava tēva baušļus
(Dieva Vārds pamāca un audzina)
8 Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus.
9 Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, Tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis.
10 Bijība Tā Kunga priekšā ir šķīsta, tā pastāv mūžīgi. Tā Kunga tiesas spriedumi ir patiesība, tie visi ir taisni;
11 tie ir jaukāki nekā zelts, nekā kausēts zelts, tie saldāki nekā medus, kā vistīrākais tecinātais medus no šūnām. (Ps.19)
12 Svētīgs tas cilvēks, ko Tu, Kungs, audzini un ar Savu bauslību pamāci,
13 lai viņš paciešas ļaunajās dienās, kamēr bezdievim bedri izraks,
14 jo Tas Kungs neatstums Savu tautu un neatstās Savu mantojumu. (Ps.94)
32 ko neprātīgie iekāro, tas viņus nogalina, un ģeķus pazudina viņu pašu pārgalvība.
33 Bet, kas man paklausa, paliks drošs un neapdraudēts, viņam visa kā būs diezgan, un viņš nebīsies nekādas nelaimes. (Sal.pam.1)
1 Mans dēls, neaizmirsti manu pamācību, un lai tava sirds patur sevī manus baušļus,
2 jo tie piešķirs tev ilgu mūžu, labus gadus un mieru.
3 Žēlastība un uzticība no tevis neatstāsies; nēsā manus baušļus sev valdziņā pakārtus ap kaklu, uzraksti tos uz savas sirds plāksnes,
4 un tu iemantosi labvēlību un laipnību Dieva un cilvēku acīs. (Sal.pam.3)
20 Mans dēls, ievēro manus vārdus, un lai tava auss nosliecas manai runai pretī!
21 Lai tie neizslīd no tavas apziņas un redzes loka; saglabā tos savā sirdī!
22 Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina.
26 Apsver savu kāju soļus, tad tu droši virzīsies uz priekšu!
27 Negriezies ne pa labi, ne pa kreisi; virzi savas kājas projām no ļauna! (Sal.pam.4)
13 Kas netur un nonievā doto vārdu, tas grūž postā pats sevi, bet, kas Dieva baušļus bīstas, tam tiek tas arī atlīdzināts. (Sal.pam.13)
32 Kas negrib ļauties audzināties, tas neievēro savas dvēseles pestīšanu, bet, kas uzklausa pamācības, tas pieņemas gudrībā.
33 Tā Kunga bijāšana ir mācības ceļš, kā kļūt pie gudrības, un pazemība ved godā. (Sal.pam.15)
12 Nodod savu sirdi mācībā, un tavas ausis lai uzklausa prātīgu valodu. (Sal.pam.23)
20 Mans dēls, glabā sava tēva baušļus un nepamet savas mātes mācību!
21 Sasaisti tos kopā visiem laikiem un visām vietām savā sirdī un nēsā tos pakārtus kā plāksnīti sev kaklā!
22 Lai tie pavada tevi, kad tu ej, lai pasarga tevi, kad tu liecies dusēt, lai tie runā uz tevi, kad tu mosties.
23 Jo bauslis ir gaismeklis, un likums ir gaisma, un pārmācības sods ir dzīvības ceļš. (Sal.pam.6)
Ko tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca
(Bībele māca pacietību)
11 Mans dēls, neatmet Tā Kunga tev piešķirto mācību un nesajūti nepatiku par Viņa uzlikto pārmācību,
12 jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca, turēdams tomēr labu prātu uz viņu kā tēvs pret dēlu. (Sal.pam.3)
1 Kas labprāt panes pārmācību, tas mīl atziņu; kas neieredz rājienu, tas paliek nejēga. (Sal.pam.12)
29 Kas ir pacietīgs, tas ir arī gudrs, bet, kas ir nepacietīgs, parāda savu negudrību. (Sal.pam.14)
24 Kas ir lepns un pārgalvīgs cilvēks, to īsteni saucam par zaimotāju, un viss, ko vien viņš dara, ir traka pārgalvība. (Sal.pam.21)
29 Bezdievīgais izskrien ar galvu vai caur sienu, bet, kas ir rimtīgs, tā ceļš pastāvēs. (Sal.pam.21)
1 Cilvēks, kas ir stūrgalvīgs pret sodu, tas tiks pazudināts pilnīgi negaidot un nevienam nemanot. (Sal.pam.29)
4 Jūs vēl neesat līdz asinīm pretim turējušies, cīnīdamies pret grēku,
5 un esat aizmirsuši pamācību, kas jūs kā bērnus uzrunā: mans bērns, nenicini Tā Kunga pārmācību un nepagursti, kad Viņš tevi norāj!
6 Jo, ko Tas Kungs mīl, to Viņš pārmāca un šauš katru bērnu, ko Viņš pieņem. -
7 Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca?
11 Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli. (Ebr.12)
19 Jo, ko Es mīlu, tos Es pārmācu un pamācu, tad nu iekarsies un atgriezies! (Atkl.3)
Ja jūs būsit Man paklausīgi
(Pravieši atklāj paklausības mērķi)
22 Un Samuēls sacīja: "Vai tad Tam Kungam ir lielāka patika par dedzināmiem un kaujamiem upuriem nekā par paklausību Tā Kunga balsij? Redzi, paklausība ir labāka nekā upuris, un padevība ir labāka nekā auna tauki,
23 bet nepaklausība ir kā buršanas grēks, un stūrgalvība ir līdzīga elku kalpošanai un dievekļu turēšanai mājās. Tādēļ ka tu esi atmetis Tā Kunga vārdu, Viņš ir atmetis arī tevi, un tu vairs nevari būt ķēniņš." (1.Sam.15)
19 Ja jūs būsit Man padevīgi un paklausīgi, tad jūs baudīsit zemes svētību. (Jes.19)
23 Es tiem devu šādu pavēli: klausait Manu balsi, tad Es būšu jūsu Dievs, un jūs būsit Mana tauta; staigājiet pa visiem tiem ceļiem, ko Es jums pavēlu, lai jums labi klājas! (Jer.7)
4 Es uzliku jūsu tēviem par pienākumu tanī dienā, kad Es tos izvedu no Ēģiptes, no lielā dzelzs cepļa, un tiem sacīju: paklausiet Manai balsij un dzīvojiet tā, kā Es jums pavēlu, tad jūs būsit Mana tauta un Es būšu jūsu Dievs. (Jer.11)
16 Cik bieži man atskanēja Tavs vārds, es to uzņēmu kā barību, un tas man bija par svētlaimību un sirds līksmību, jo es esmu nosaukts pēc Tava Vārda, Kungs Dievs Cebaot! (Jer.15)
Sekojiet Kristus paklausības paraugam
(Apustuļi par kalpa paklausību)
16 Vai nezināt, ka tam, kam jūs sevi nododat par paklausīgiem kalpiem, jums arī kā kalpiem jāklausa, vai nu grēkam uz nāvi, vai paklausībai Dievam - uz taisnību. (Rom.6)
5 Savā starpā turiet tādu pat prātu, kāds ir arī Kristū Jēzū,
6 kas, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam,
7 bet Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs;
8 un, cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei! (Fil.2)
11 Bet Viņš Savā godības varenībā jūs bagātīgi apveltīs ar spēku būt izturīgiem un pacietīgiem,
12 un jūs ar prieku pateiksities Tēvam, kas jūs darījis cienīgus dabūt savu tiesu pie svētajo mantojuma gaismā. (Kol.1)
5 Tāpēc nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei: netiklību, nešķīstību, kaisli, ļauno iekāri un mantkārību; tā ir elku kalpība.
6 Viņu dēļ nāk Dieva dusmība pār nepaklausības dēliem. (Kol.3)
5 Tāpat arī Kristus…
8 … Dēls būdams, tomēr ir mācījies paklausību no tā, ko cietis.
9 Un, pilnību sasniedzis, Viņš ir palicis visiem, kas Viņam paklausa, par mūžīgās pestīšanas gādnieku. (Ebr.5)
1 Kad nu Kristus ir cietis miesā, tad apbruņojieties arī jūs ar to pašu prātu, jo tas, kas ir sācis ciest miesā, ir mitējies no grēka,
2 tā ka viņš miesas dzīvē atlikušo laiku vairs nedzīvo cilvēku kārībām, bet Dieva gribai. (1.Pēt.4)
Svētīgs, kas pastāv kārdināšanās un pārbaudījumos
(Apustuļi par dzīvi Dieva gribai)
2 Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās,
3 zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību.
12 Svētīgs tas vīrs, kas pastāv kārdināšanā, jo, norūdījumu sasniedzis, tas saņems dzīvības vainagu, ko Viņš ir apsolījis tiem, kas Viņu mīl. (Jēk.1)
7 Esiet pacietīgi, brāļi, līdz Tā Kunga atnākšanai. Raugi, zemkopis gaida dārgo zemes augli, pacietīgi uz to cerēdams, līdz tas dabū agro un vēlo lietu.
8 Pacietieties arī jūs, stipriniet savas sirdis, jo Tā Kunga atnākšana ir tuvu. (Jēk.5)
6 Tad jūs līksmosities, tagad, ja tas ir vajadzīgs, drusku noskumdināti dažādos pārbaudījumos,
7 lai jūsu pārbaudītā ticība, kas ir daudz vērtīgāka nekā iznīcīgais zelts, kas ugunīs tiek pārbaudīts, izrādītos teicama, slavējama un godājama, kad Jēzus Kristus parādīsies. (1.Pēt.1)
Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda
(Apustuļi par šīs zemes autoritātēm)
1 Ikviens lai ir paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas.
2 Tātad tas, kas pretojas valsts varai, saceļas pret Dieva iestādījumu. Bet tie, kas saceļas pret to, paši sev sagādā sodu. (Rom.13)
17 Paklausait saviem vadītājiem un esiet padevīgi, jo viņi ir nomodā par jūsu dvēselēm kā tādi, kam būs jādod atbildība. Lai tie to varētu darīt ar prieku un nevis nopūzdamies, jo tas jums nav derīgi. (Ebr.13)
13 Pakļaujieties ikkatrai cilvēku starpā ieceltai kārtībai Tā Kunga dēļ,
14 gan valdniekam, kas ir pār visiem, gan pārvaldniekiem kā tādiem, kas viņa sūtīti, lai sodītu ļaundarus, bet atalgotu tos, kas dara labu.
15 Jo tāda ir Dieva griba, ka jūs, labu darot, apklusinātu neprātīgu cilvēku nezināšanu
16 kā svabadi, nevis tādi, kam svabadība būtu kā ļaunuma apsegs, bet kā Dieva kalpi.
17 Turiet visus godā, mīliet brāļu saimi, bīstaities Dievu, godājiet valdnieku.
18 Kalpi, paklausiet saviem kungiem visā bijībā, ne vien labajiem un lēnajiem, bet arī ļaunajiem.
19 Jo tā ir žēlastība, ja kāds savas dievapziņas dēļ panes bēdas, netaisnību ciezdams. (1.Pēt.2)
5 Tāpēc pielieciet visas pūles un parādait savā ticībā tikumu, bet tikumā atziņu,
6 atziņā atturību, atturībā pacietību, pacietībā dievbijību,
7 dievbijībā brālību, brālībā mīlestību.
8 Jo, ja šīs lietas pie jums ir un iet vairumā, jūs netapsit kūtri, nedz neauglīgi mūsu Kunga Jēzus Kristus atziņā.
9 Bet, kam to nav, tas ir akls un stulbs un ir aizmirsis, ka viņš ir šķīstīts no veciem grēkiem.
10 Tādēļ, brāļi, darbojieties, lai jūsu aicināšana un izredzēšana jo stipra paliek, jo, to darīdami, jūs nekad neklupsit.
11 Tas lielā mērā veicinās jūsu ieiešanu mūsu Kunga un Pestītāja valstībā. (2.Pēt.1)
NODOŠANĀS
Patiesums, uzticība, dedzīgums –
KALPOŠANA MĪLESTĪBĀ
Tavā rokā es nododu savu garu
(Psalmi par sevis uzticēšanu Dieva vadībai)
11 Kalpojiet Tam Kungam ar bijāšanu un ar sirds trīsām skūpstiet Dēlu… (Ps.2)
4 Kungs, dari man zināmus Tavus ceļus, māci man Tavas tekas!
5 Vadi mani Tavā patiesībā un māci mani, jo Tu esi mans Dievs, kas palīdz. Uz Tevi es gaidu vienumēr. (Ps.25)
11 Māci man, Kungs, Tavu ceļu un vadi mani pa līdzenu teku manu ienaidnieku dēļ! (Ps.27)
4 Tu esi mana klints un mana pils, vadi un ved mani Sava Vārda dēļ.
5 Izvelc mani no tīkla, kas slepeni izlikts pret mani, jo Tu esi mans patvērums.
6 Tavā rokā es nododu savu garu. Tu mani esi atpestījis, Tu uzticīgais Dievs. (Ps.31)
23 Bet pie Tevis es palieku vienumēr, Tu mani turi pie manas labās rokas,
24 Tu mani vadi pēc Sava prāta un beidzot mani uzņemsi godībā.
25 Kad Tu esi mans, tad man nevajag ne debess, ne zemes!
26 Jebšu man arī pamirtu miesa un sirds, taču Tu, Dievs, esi mans patvērums un mana daļa mūžīgi! (Ps.73)
124 Parādi žēlastību Savam kalpam un māci man Tavus likumus!
125 Es esmu Tavs kalps, dod man gudrību, ka es saprotu Tavas liecības! (Ps.119)
23 Pārbaudi mani, ak, Dievs, un izzini manu sirdi; izmeklē mani un izdibini skaidri manas domas,
24 un lūko, vai es neesmu uz ļauna ceļa, tad vadi mani pa mūžības ceļu! (Ps.139)
10 Māci man darīt pēc Tava prāta, jo Tu esi mans Dievs, Tavs labais Gars lai vada mani pa taisnu ceļu! (Ps.143)
Uzticams vīrs piedzīvo daudz svētības
(Dievs meklē uzticamos)
20 Uzticams vīrs piedzīvo daudz svētības, bet tas, kas sevišķi steidzas bagāts kļūt, nepaliks nenoziedzīgs. (Sal.pam.28)
1 Eita un pastaigājiet pa Jeruzālemes ielām, palūkojiet, apjautājieties un pameklējiet, vai jūs tur atradīsit kādu, kas dara pēc taisnības, ir uzticīgs un patiess un domā par ticību,- tad Es tai piedošu! (Jer.5)
19 Tas Kungs man sacīja tā: "Ja tu piegriezīsies Man, tad Es tevi paturēšu pie Sevis, lai tu Man no jauna drīkstētu kalpot; ja tu izšķirsi patiesi vērtīgo no niecīgā, tad tu būsi it kā Mana mute." (Jer.15)
10 Tā Kunga ceļi ir taisni, un taisnie staigā pa tiem, bet pārkāpēji tajos klūp. (Hoz.14)
Ja kāds grib Man sekot
(Jēzus par sekotāja ceļu)
23 Un Viņš sacīja uz visiem: "Ja kāds grib Man sekot, tad tāds lai aizliedz sevi, ik dienas ņem uz sevi savu krustu un staigā Man pakaļ." (Lk.9)
31 Ja jūs paliekat Manos vārdos, jūs patiesi esat Mani mācekļi,
32 un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus. (Jņ.8)
4 Palieciet Manī un Es - jūsos. Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja tas nepaliek pie vīnakoka, tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī.
5 ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt. (Jņ.15)
Nodot sevi par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri
(Apustuļi par mūsu garīgo kalpošanu)
1 Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva žēlsirdības vārdā nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tā lai ir jūsu garīgā kalpošana.
2 Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs. (Rom.12)
11 Savā darbā neesiet kūtri, esiet dedzīgi garā, gatavi kalpot Tam Kungam,
12 priecīgi cerībā, pacietīgi bēdās, neatlaidīgi savās lūgšanās. (Rom.12)
7 Jo neviens mūsu starpā nedzīvo sev pašam, un neviens nemirst sev pašam.
8 Jo, ja dzīvojam, dzīvojam savam Kungam un, ja mirstam, mirstam savam Kungam. Tātad, vai dzīvojam, vai mirstam, mēs piederam savam Kungam. (Rom.14)
23 Bet jūs piederat Kristum un Kristus Dievam. (1.Kor.3)
1 Tā lai ikviens uz mums skatās kā uz Kristus kalpiem un Dieva noslēpumu namturiem.
2 No namturiem galvenām kārtām prasa, ka tie būtu uzticami. (1.Kor.4)
29 Bet, kad jūs piederat Kristum, tad jūs esat Ābrahāma dzimums, mantinieki pēc apsolījuma. (Gal.3)
Viss man ir atļauts, bet ne viss der
(Apustuļi par kristieša dzīvesveidu)
12 Viss man ir atļauts, bet ne viss der. Viss man ir atļauts, bet nekas nedrīkst mani kalpināt.
13 Barība vēderam, un vēders barībai. Bet Dievs abus iznīcinās. Miesa nav netiklībai, bet Tam Kungam, un Tas Kungs miesai.
19 Jeb vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis, kas ir jūsos un ko jūs esat saņēmuši no Dieva, un ka jūs nepiederat sev pašiem?
20 Jo jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu pagodiniet Dievu ar savu miesu! (1.Kor.6)
24 Bet tie, kas Kristum pieder, ir savu miesu krustā situši līdz ar kaislībām un iekārošanām.
25 Ja dzīvojam Garā, tad arī staigāsim Garā. (Gal.3)
17 lai Kristus, jums ticību turot, mājotu jūsu sirdīs, un jūs iesakņotos un stipri stāvētu mīlestībā,
18 ka līdz ar visiem svētajiem jūs spētu aptvert, kāds ir platums, garums, augstums un dziļums,
19 un izprastu Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka par katru atziņu, un, ar to piepildīti, iegūtu visu Dieva pilnību. (Ef.3)
1 Sekojiet Dievam kā viņa mīļie bērni
2 un dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus jūs mīlējis un mūsu labā Sevi nodevis Dievam par upura dāvanu, par jauku smaržu.
8 Jo reiz jūs bijāt tumsa, bet tagad esat gaisma savā Kungā! Dzīvojiet kā gaismas bērni.
9 Gaismas auglis viscaur ir labprātība, taisnība, patiesība. (Ef.5)
6 Pildait Dieva gribu kā Kristus kalpi, no visas dvēseles, ne tikai acu priekšā, cilvēkiem izpatikdami,
7 bet labprāt kalpodami, it kā tas būtu jādara Tam Kungam un ne cilvēkiem. (Ef.6)
9 … lai jūs, bagātīgi apveltīti ar garīgu gudrību un atziņu, visā pilnībā izprastu Viņa gribu.
10 Tad jūsu dzīve būs mūsu Kunga cienīga un Viņam viscaur patīkama, un jūs nesīsit augļus ar visāda veida labiem darbiem un pieaugsit Dieva atziņā. (Kol.1)
6 Tad nu Kristu Jēzu pieņēmuši, dzīvojiet Viņā,
7 sakņodamies Viņā, augdami Viņā, stipri kļūdami ticībā, kurā esat mācīti, pāri plūzdami savā pateicībā! (Kol.2)
23 Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem. (Kol.3)
13 Jo tie, kas labi kalpojuši, iegūst sev cienīgu stāvokli un daudz priecīgas drosmes ticībā, kas Kristū Jēzū. (1.Tim.3)
10 Jo Dievs nav netaisns, ka aizmirstu jūsu darbu un mīlestību, ko esat parādījuši Viņa Vārdā ar to, ka esat kalpojuši svētajiem un vēl kalpojat.
11 Bet mēs gribam, lai katrs no jums parāda to pašu centību, lai pastāvētu pilnīgā cerībā līdz galam,
12 ka jūs netopat kūtri, bet sekojat tiem, kas ar ticību un pacietību iemanto apsolījumus. (Ebr.6)
1 Tāpēc tad arī… dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas. (Ebr.12)
10 Kādu katrs dāvanu saņēmis, ar to kalpojiet cits citam kā labi dažāda veida Dieva žēlastības namturi.
11 Ja kāds runā, tad kā Dieva vārdus, ja kāds kalpo, tad kā ar to spēku, kuru Dievs piešķir, ka visās lietās Dievs tiktu pagodināts caur Jēzu Kristu; Viņam pieder gods un vara mūžu mūžos. Āmen! (1.Pēt.2)
16 Mēs esam atzinuši un ticam mīlestībai, kas Dievam ir uz mums. Dievs ir mīlestība, un, kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs viņā.
18 Baiļu nav mīlestībā, bet pilnīgā mīlestība aizdzen bailes, jo bailēm ir mokas; kas baiļojas, nav sasniedzis pilnību mīlestībā.
19 Mīlēsim, jo Viņš ir mūs pirmais mīlējis. (1.Jņ.4)
3 Jo šī ir Dieva mīlestība, ka turam Viņa baušļus, un Viņa baušļi nav grūti. (1.Jņ.5)
6 Un šī ir tā mīlestība, ka mēs dzīvojam pēc Viņa baušļiem. (2.Jņ.)
Uzceliet no sevis pašiem kā dzīviem akmeņiem garīgu namu
(Mudinājums uz svēttapšanu)
22 Bet tagad, kad jūs esat atsvabināti no grēka un esat kļuvuši par Dieva kalpiem, jūsu ieguvums ir svēttapšana un tās gals - mūžīga dzīvība.
23 Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā. (Rom.6)
15 Bet patiesi būdami mīlestībā, visās lietās pieaugsim Viņā, kas ir mūsu galva, proti, Kristus.
17 Tad nu es jums piekodinu - Tas Kungs ir mans liecinieks - vairs nedzīvot tā, kā pagāni dzīvo sava sirdsprāta tukšībā.
22 līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks, kas savu kārību pievilts iet bojā,
23 un jāatjaunojas savā sirdsprātā
24 un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā. (Ef.4)
12 … gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti. (Fil.2)
14 Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves, bez kā neviens neredzēs To Kungu. (Ebr.12)
14 Kā paklausīgi bērni neveidojiet savu dzīvi pēc kārībām, kurās jūs agrāk dzīvojāt savā nezināšanā.
15 Bet, sekodami Svētajam, kas jūs aicinājis, topiet arī paši svēti visā dzīvošanā. (1.Pēt.1)
1 Tad nu, atmetuši visu ļaunprātību un visu viltu, liekulību un skaudību, kā arī visas mēlnesības,
2 kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti,
3 ja jūs esat baudījuši, ka Tas Kungs ir labs.
4 Ejiet pie Viņa kā pie dzīva akmens, kas gan cilvēku atmests, bet Dievam izredzēts un dārgs.
5 Un uzceliet no sevis pašiem kā dzīviem akmeņiem garīgu namu un topiet par svētu priesteru saimi, nesot garīgus upurus, kas Dievam ir patīkami, caur Jēzu Kristu. (1.Pēt.2)
5 Tāpēc pielieciet visas pūles un parādait savā ticībā tikumu, bet tikumā atziņu,
6 atziņā atturību, atturībā pacietību, pacietībā dievbijību,
7 dievbijībā brālību, brālībā mīlestību.
8 Jo, ja šīs lietas pie jums ir un iet vairumā, jūs netapsit kūtri, nedz neauglīgi mūsu Kunga Jēzus Kristus atziņā. (2.Pēt.1)
10 Esi uzticīgs līdz nāvei, tad Es tev došu dzīvības vainagu. (Atkl.2)
19 Es zinu tavus darbus, tavu mīlestību, tavu ticību un tavu kalpošanu, un tavu pastāvību, un ka tavi pēdējie darbi ir lielāki nekā pirmie. (Atkl.2)
15 Es zinu tavus darbus, ka tu neesi ne auksts, ne karsts. Kaut jel tu būtu auksts vai karsts.
16 Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, Es tevi izspļaušu no Savas mutes. (Atkl.3)
PAZEMĪBA (zemība) un LĒNPRĀTĪBA (lēnība)
Dievs uzlūko pazemīgo un pazīst lepno
(Psalmi par Dieva bērna stāju)
28 Apspiestajiem un pazemotajiem Tu gādā palīdzību, bet lepnas acis Tu pazemo.
(Ps.18)
27 Pazemīgie ēdīs un būs paēduši, un, kas To Kungu meklē, tie Viņu slavēs. (Ps.22)
9 Pazemīgos Viņš vada Savā taisnībā, un tiem, kas pazemoti, Viņš māca Savu ceļu. (Ps.25)
11 Bet lēnprātīgie iemantos zemi un baudīs mieru papilnam. (Ps.37)
19 Upuri, kas patīk Dievam, ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nenoraidīsi. (Ps.51)
6 Neceliet savu galvu tik augstu, nerunājiet pārgalvīgi un iecirtīgi!
7 Jo ne no rītiem, ne no vakariem un ne no tuksneša kalniem nāk palīdzība,
8 bet Dievs ir visu lietu izspriedējs: vienu Viņš pazemo, otru Viņš paaugstina. (Ps.75)
13 Viņš salauž lielo kungu lepnības garu un iedveš bijību pasaules ķēniņiem. (Ps.76)
75 Es zinu, Kungs, ka Tavas tiesas ir taisnas, un Tu pārbaudīji un pazemoji mani pēc Savas uzticības. (Ps.119)
1 Mana sirds, Kungs, nav lepna, un manas acis nav augstprātīgas. Es netīkoju pēc lielām lietām, kas man būtu par augstām.
2 Tiešām, es savu dvēseli apmierināju un klusināju kā no mātes krūts atšķirtu bērnu… (Ps.131)
6 Tiešām, Tas Kungs ir dižens, tomēr Viņš uzlūko pazemīgo un pazīst lepno jau no tālienes. (Ps.138)
4 Tam Kungam ir labs prāts uz Savu tautu, Viņš bagātīgi apveltī pazemīgos ar Savu svētību. (Ps.149)
Kas gan ir cilvēks, ka Tu viņu piemini?
(Dievs un cilvēks psalmos)
6 Redzi, Tu manas dienas esi licis sprīža garumā, un mans mūža ilgums nav it nekas Tavā priekšā. Tikai vēja pūsma ir cilvēks savās mūža gaitās!
7 Cilvēks staigā kā ēna. Un nieka dēļ viņš raizējas. Viņš krāj mantu kaudzēm, bet nezina, kam tā būs.
8 Nu uz ko tad, Kungs, lai es ceru? Mana cerība ir vienīgi uz Tevi. (Ps.39)
1 Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos un mani pazīsti.
2 Tu zini - vai es sēdu vai ceļos - Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes.
3 Vai es eju, vai es guļu, Tu esi ap mani, un Tev ir zināmi visi mani ceļi,
4 jo nav vārda uz manas mēles, kas Tev, Kungs, nebūtu zināms.
5 Tu esi ap mani no visām pusēm, Tu turi Savu roku pār mani.
6 Šī atziņa man ir pārāk brīnišķa un pārāk augsta, es nevaru to saprast.
7 Kurp lai es aizeju no Tava Gara, un kurp lai es bēgu no Tava vaiga?
8 Ja es kāptu debesīs, Tu tur esi, ja es nokāptu ellē, Tu esi arī tur.
9 Ja man būtu rītausmas spārni un es nolaistos jūras malā,
10 tad arī tur mani vadītu Tava roka un Tava labā roka mani turētu. (Ps.139)
3 Ak, Kungs, kas ir cilvēks, ka Tu viņu piemini? Un cilvēka bērns, ka Tu viņu ievēro?
4 Cilvēks ir kā dvašas pūsma, viņa dzīves laiks ir kā ēna, kas ātri pārlaižas pāri. (Ps.144)
Gudrība mīt pazemīgajos
(Salamana atziņas)
2 Kur nāk lepnība, tur nāk arī negods, bet gudrība mīt pazemīgajos. (Sal.pam.11)
9 Labāks ir pazemīgais, kas pats veic savu darbu, nekā lielīgais, kam trūkst maizes. (Sal.pam.12)
10 Lepno starpā arvien ir nesaskaņas, bet gudrība mīt tajos, kuri ļaujas sev dot kādu padomu. (Sal.pam.13)
25 Augstprātīgā namu Tas Kungs sagraus, bet nabaga atraitnes robežas apstiprinās. (Sal.pam.15)
33 Tā Kunga bijāšana ir mācības ceļš, kā kļūt pie gudrības, un pazemība ved godā. (Sal.pam.15)
5 Lepna sirds Tā Kunga acīs ir negantība, patiešām tas tiesa, tā nepaliks nesodīta.
6 Ar labu un lēnu sirdi un uzticību noziegums tiek izlīdzināts, un ar Tā Kunga bijāšanu var izvairīties no ļaunuma. (Sal.pam.16)
18 Kam jākļūst pazudinātam, tas papriekš kļūst lepns, un augstprātība nāk priekš bojā ejas. (Sal.pam.16)
12 Priekš bojā iešanas cilvēka sirds kļūst lepna, bet pazemība ved godā. (Sal.pam.18)
19 Ir labāk būt pazemīgā prātā ar nabagiem nekā dalīties laupījumā ar augstprātīgiem. (Sal.pam.16)
21 Kas dzenas pēc taisnības un lēnprātības, tas atrod dzīvību, taisnību un godu. (Sal.pam.21)
4 Pazemības, proti, Dieva bijības alga ir bagātība, gods un dzīvība. (Sal.pam.22)
6 Nepūlies velti spīdēt ķēniņa priekšā un nenostājies augstu vīru vietā! (Sal.pam.25)
23 Cilvēka lepnība viņu gāzīs, bet pazemīgais iemantos godu. (Sal.pam.29)
Lai nedižojas ar savu lielumu
(Pravieši atklāj Dieva attieksmi)
11 Es piemeklēšu pasaules ļaunumu un bezdievju noziegumu; Es iznīcināšu lepno augstprātību un pazemošu varmāku lielību. (Jes.13)
31 Zemajam jātop paaugstinātam un augstajam pazemotam. (Ec.21)
14 lai pie ūdens augušie koki nelepojas ar savu lielo augumu un necenšas sniegties ar savu galotni līdz mākoņiem, un lielie to starpā, kas apgādāti ar ūdeni, lai nedižojas ar savu lielumu, jo tie visi ir nāvei lemti, tiem jānogrimst pazemē pie tiem cilvēku bērniem, kas jau nogrimuši bedrē. (Ec.31)
12 Un Es tavā vidū atlicināšu pazemīgus un nabadzīgus ļaudis, kas savu cerību liks uz Tā Kunga Vārdu. (Cef.3)
Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs
(Jēzus par pazemību)
29 Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.
30 Jo Mans jūgs ir patīkams un Mana nasta viegla. (Mt.11)
3 Patiesi Es jums saku: ja jūs neatgriežaties un netopat kā bērni, tad jūs nenāksit Debesu valstībā.
4 Tāpēc, kas pats pazemojas kā šis bērns, tas ir lielākais Debesu valstībā. (Mt.18)
26 kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu sulainis.
27 Un, ja kas jūsu starpā grib būt pirmais, tas lai ir jūsu kalps. (Mt.20; Mk.10:44)
11 Bet lielākais jūsu starpā lai ir jūsu kalps.
12 Un, kas pats paaugstināsies, tas tiks pazemots; un, kas pats pazemosies, tas tiks paaugstināts. (Mt.23; Lk.14:11; 18:14)
Jūsu lēnība lai kļūst zināma
(Apustuļi māca)
27 Bet, kas ģeķīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā gudros; un, kas nespēcīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā stipros;
28 un, kas pasaulē zems un nicināts un kas nav nekas, to Dievs ir izredzējis, lai iznīcinātu to, kas ir kas;
29 lai nekas, kas ir miesa, nelielās Dieva priekšā. (1.Kor.1)
7 Ar ko tu esi pārāks? Kas tad tev ir, ko tu nebūtu saņēmis? Bet, ja tu esi saņēmis, kāpēc lepojies, it kā nebūtu saņēmis? (1.Kor.4)
1 Atziņa dara uzpūtīgus, bet mīlestība ceļ.
2 Ja kas domā ko atzinis, tas nav vēl tā atzinis, kā pienākas. (1.Kor.8)
17 Bet, kas lielās, lai lielās ar To Kungu.
18 Jo ne tas ir derīgs, kas pats sevi uzteic, bet tas, ko uzteic Tas Kungs. (2.Kor.10)
1 dzīvojiet tā, kā to prasa jūsu aicinājuma cieņa,
2 visā pazemībā, lēnībā un pacietībā, cits citu panesdami mīlestībā,
3 cenzdamies uzturēt Gara vienību ar miera saiti. (Ef.4)
5 Jūsu lēnība lai kļūst zināma visiem cilvēkiem; Tas Kungs ir tuvu. (Fil.4)
12 Tad nu kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā,
13 ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs. (Kol.3)
1 Atgādini viņiem, lai padodas un paklausa valdībām un varām, lai ir gatavi uz katru labu darbu,
2 nevienu nepulgo, tur mieru, izturas laipni un visiem cilvēkiem parāda lēnprātību. (Tit.3)
19 Zinait, mani mīļie brāļi: lai ikviens cilvēks ir čakls klausīties, kūtrs runāt, kūtrs dusmoties,
20 jo cilvēka dusmas nesagādā Dieva taisnību.
21 Tāpēc, nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles. (Jēk.1)
13 Kas jūsu starpā ir gudrs un sapratīgs, tas lai, pareizi dzīvodams, uzrāda savus darbus, darītus gudrā lēnprātībā.
17 Tā gudrība, kas nāk no augšienes, vispirms ir šķīsta, tad miermīlīga, lēnīga, paklausīga, pilna žēlastības un labu augļu, taisnīga, bez liekulības. (Jēk.3)
8 Bet beidzot esiet visi vienprātīgi, līdzcietīgi, brālīgi, žēlsirdīgi, pazemīgi,
9 neatmaksādami ļaunu ar ļaunu, nedz zaimus ar zaimiem, turpretim svētījiet, jo uz to jūs esat aicināti, lai jūs iemantotu svētību. (1.Pēt.3)
Pazemojieties apakš Dieva varenās rokas
(Par pazemības spēku)
6 … raksti saka: Dievs stājas pretim lepniem, bet pazemīgiem dod žēlastību. -
7 Tad nu padodieties Dievam, stājieties pretim velnam, un viņš bēgs no jums
10 Zemojieties Tā Kunga priekšā, tad Viņš jūs paaugstinās. (Jēk.4)
5 Tāpat, jaunākie, esiet paklausīgi vecākajiem, bet visi, cits citam padodamies, apjozieties ar pazemību. Jo Dievs stāv pretim lepniem, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību.
6 Tad nu pazemojieties apakš Dieva varenās rokas, lai Viņš jūs paaugstinātu savā laikā. (1.Pēt.5)
PATEICĪBA (teikšana) un PRIEKS (līksmība)
Visi, kam dvaša, lai slavē To Kungu
12 Bet priecāties būs visiem, kas cerē uz Tevi: arvienu viņi priecāsies, ka Tu viņus pasargi. Lai mūžīgi gavilē un priecājas par Tevi, kas mīl Tavu Vārdu.
13 Jo Tu, Kungs, svētī taisno un pušķo viņu ar žēlastību kā ar bruņām. (Ps.5)
1 Dziediet priecīgi Tam Kungam, jūs taisnie, visiem, kam skaidra sirds, klājas Viņu slavēt!
2 Pateicieties Tam Kungam ar cītaru, spēlējiet Viņam uz desmitstīgu arfas!
3 Dziediet Viņam jaunu dziesmu! Skandiniet jauki ar bazūnēm! (Ps.33)
9 Par Dievu mēs līksmojam vienumēr, un Tavam Vārdam pateicamies mūžīgi. (Ps.44)
2 Laba lieta ir Tam Kungam pateikties un dziedāt Tavam Vārdam, Tu Visuaugstākais,
3 paust rītos Tavu žēlastību un naktīs Tavu uzticību
4 ar desmitstīgu cītaru un arfu, ar cītaras maigajām skaņām.
5 Jo Tu, Kungs, mani esi iepriecinājis ar Savu darbu, es gavilēju par to, ko Tava roka dara. (Ps.92)
1 Nāciet, dziedāsim līksmi Tam Kungam, gavilēsim mūsu glābiņa un pestīšanas klints patvērumam!
2 Iesim ar pateicību Viņa vaiga priekšā, uzgavilēsim Viņam ar mūsu slavas dziesmām! (Ps.95)
6 Visi, kam dvaša, lai slavē To Kungu! Alelujā! (Ps.150)
Nes Dievam pateicību kā upuri
14 Nes Dievam pateicību kā upuri un tā pildi Visuaugstākajam savus solījumus!
23 Kas pienes upurim pateicību, tas tur Mani godā, un tas ir tas ceļš, kā Es tam rādīšu pestīšanu. (Ps.50)
1 Pateicības psalms. Gavilējiet Tam Kungam, visas pasaules zemes!
2 Kalpojiet Tam Kungam ar prieku, nāciet Viņa vaiga priekšā ar gavilēm!
3 Atzīstiet, ka Tas Kungs ir Dievs, Viņš mūs ir darījis - un ne mēs paši - par Savu tautu un par Savas ganības avīm.
4 Ieeita pa Viņa vārtiem ar pateikšanu, Viņa pagalmos ar teikšanu! Pateicieties Viņam, slavējiet Viņa Vārdu!
5 Jo Tas Kungs ir laipnīgs, Viņa žēlastība paliek mūžīgi, un Viņa patiesība pastāv uz radu radiem. (Ps.100)
1 Pateicieties Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, sludiniet tautu starpā Viņa darbus!
2 Dziediet Viņam, spēlējiet Viņam, stāstiet par visiem Viņa brīnuma darbiem!
3 Slavējiet Viņa svēto Vārdu! Lai priecājas visu sirdis, kas meklē To Kungu! (Ps.105)
1 Teiciet To Kungu, visas tautas! Slavējiet Viņu, visas tautas!
2 Jo pilna varenības Viņa žēlastība valda pār mums, un Tā Kunga uzticība paliek mūžīgi. Alelujā! (Ps.117)
1 Alelujā! Teiciet Tā Kunga Vārdu, teiciet, jūs Tā Kunga kalpi,
2 kas jūs stāvat Tā Kunga namā, mūsu Dieva nama pagalmos!
3 Teiciet To Kungu, jo Viņš ir žēlīgs, dziediet Viņa Vārdam, jo Viņš ir mīlīgs! (Ps.135)
12 Teici To Kungu, Jeruzāleme; slavē, Ciāna, savu Dievu!
13 Jo Viņš nostiprina tavu vārtu aizšaujamos, Viņš svētī tavus bērnus tavā vidū. (Ps.147)
4 Pateicieties Tam Kungam, piesauciet Viņa Vārdu, pasludiniet Viņa darbus tautu starpā! Daudziniet, ka augsti teicams un dižens ir Viņa Vārds!
5 Dziediet Tam Kungam slavas dziesmas, jo Viņš ir darījis varenus darbus, lai tas top zināms pa visām zemēm! (Jes.12)
20 Meža zvēri būs Man pateicīgi, šakāļi un strausi, ka Es ūdeni esmu devis tuksnesī un upes sausās vietās, lai dzirdinātu Savu tautu, Savu izredzēto tautu;
21 šī tauta, ko Es esmu Sev izredzējis, lai pauž Manu slavu! (Jes.43)
Es pateikšos Tam Kungam
18 Es pateikšos Tam Kungam, jo Viņš ir taisns, un dziedāšu sava Kunga, tā Visuaugstākā, Vārdam. (Ps.7)
2 Es pateikšos Tam Kungam no visas sirds, es sludināšu visus Tavus brīnumus.
3 Es priecāšos par Tevi un līksmošu, dziedāšu Tavam Vārdam, Tu, Visuaugstākais! (Ps.9)
7 Tas Kungs ir mans stiprums un mans vairogs, mana sirds paļaujas uz Viņu. No Viņa man nāk palīdzība, mana sirds ir līksma, ar savām dziesmām es Viņam gribu pateikties. (Ps.28)
2 Es Tevi augsti teikšu, ak, Kungs, jo Tu esi mani augstu cēlis, Tu maniem ienaidniekiem neesi ļāvis priecāties par mani.
3 Kungs, ak, mans Dievs, es Tevi piesaucu, un Tu mani dziedināji.
12 Manas žēlabas Tu esi pārvērtis līksmē, esi novilcis man manas sēru drēbes, mani apjozdams ar prieku.
13 Lai mana dvēsele Tev dzied un necieš klusu. Ak, Kungs, Tu mans Dievs, es Tev pateikšos mūžīgi! (Ps.30)
17 Kungs, cik ilgi Tu tā noskatīsies? Izglāb manu dvēseli…
18 Tad es Tev pateikšos lielā draudzē, ļaužu pulkā es Tevi slavēšu. (Ps.35)
13 Tev, Dievs, es esmu parādā, ko esmu solījis; Tev es nesīšu pateicības upurus,
14 jo Tu manu dvēseli esi izglābis no nāves, manas kājas no slīdēšanas, lai es staigātu Dieva priekšā dzīvības gaismā. (Ps.56)
12 Kā es atmaksāšu Tam Kungam par visu, ko Viņš man labu darījis?
13 Es pacelšu svētības kausu un piesaukšu Tā Kunga Vārdu.
17 Tev es upurēšu pateicības upurus un piesaukšu Tā Kunga Vārdu. (Ps.116)
19 Atdariet man taisnības vārtus, es ieiešu pa tiem un pateikšos Tam Kungam!
21 Es pateicos Tev, ka Tu mani paklausīji un esi mans glābējs.
28 Tu esi mans Dievs, es Tev pateicos. Es Tevi slavēšu, mans Dievs! (Ps.118)
62 Nakts vidū es ceļos, lai pateiktos Tev par Tavas taisnības tiesām.
171 Manas lūpas teiktin teiks Tavu slavu, jo Tu man māci Tavus likumus. (Ps.119)
1 Es Tevi, Kungs, teikšu no visas sirds, es dievu priekšā Tev dziedāšu slavas dziesmas;
2 es Tevi pielūgšu Tavā svētajā namā, es teikšu Tavu Vārdu par Tavu žēlastību un uzticību, jo Tu esi pār Savu vārdu paaugstinājis Savus apsolījumus.
3 Kad es Tevi piesaucu, Tu mani paklausīji un devi manai dvēselei drosmi un spēku. (Ps.138)
14 Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts, brīnišķi ir Tavi darbi, mana dvēsele to labi zina.
15 Manas būtnes veidojums Tev nebija apslēpts, kad es slepenībā tapu radīts, zemes dziļumos veidots.
16 Tavas acis mani redzēja kā bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas, jau noteiktas, kad to vēl nebija it nevienas. (Ps.139)
21 Mana mute paudīs Tā Kunga slavu, un visa miesa lai teic Viņa svēto Vārdu mūžīgi mūžam! Mēs slavējam To Kungu tagad un mūžīgi! Alelujā! (Ps.145)
Dziedāt, spēlēt, līksmot, gavilēt, slavēt
8 Mana sirds ir droša, ak, Dievs, mana sirds ir droša; es dziedāšu un spēlēšu!
9 Mosties, mana dvēsele, mostieties, arfa un cītara! Es modināšu rīta blāzmu!
10 Es Tev pateikšos tautu starpā, Kungs, es dziedāšu par Tevi slavas dziesmas tautu vidū,
11 jo Tava žēlastība ir liela līdz debesīm un Tava uzticība līdz padebešiem. (Ps.57)
17 Bet es dziedāšu par Tavu stiprumu un gavilēdams ik rītu sludināšu Tavu žēlastību, jo Tu esi bijis man par patvērumu un paspārni bēdu dienā.
18 Es dziedāšu par Tevi, mans stiprums, jo Tu, Dievs, esi mans patvērums, mans žēlīgais Dievs. (Ps.59)
31 Es slavēšu Dieva Vārdu ar dziesmu un godināšu Viņu ar pateicību.
32 Tas Tam Kungam patiks labāk nekā liellopi, nekā vērsis ar ragiem un šķeltiem nagiem. (Ps.69)
33 Es dziedāšu Tam Kungam visu savu mūžu, es slavēšu savu Dievu, kamēr vien šeit mītu!
34 Manas sirds domas lai Viņam patīk, es priecāšos Tam Kungam! (Ps.104)
30 Bet es skaļi pateikšos Tam Kungam no visas sirds ar savu muti un slavēšu Viņu lielā pulkā,
31 jo Viņš stāv nabagam pie viņa labās rokas, lai viņu glābtu no tiem, kas viņu pazudina. (Ps.109)
Teikt, daudzināt, pieminēt, paust, sludināt, liecināt, stāstīt
10 Tavu taisnīgumu es sludināju lielā draudzē, savas lūpas es neaizdarīju, Kungs, Tu to zini!
11 Tavu taisnību es nekad neesmu noklusējis savā sirdī, es skaļi daudzināju Tavu uzticību, ka Tu esi mans palīgs. Par Tavu žēlastību un uzticību es neesmu mitējies runāt lielas draudzes priekšā. (Ps.40)
5 Tā es Tevi teikšu visu mūžu, Tavā Vārdā pacelšu savas rokas.
6 Kā ar taukumiem un gardumiem ir pamielota mana dvēsele, un mana mute daudzina Tevi ar gaviļu pilnām lūpām,
7 kad es Tevi pieminu apguldamies un par Tevi domāju uzmozdamies.
8 Tu esi bijis mans palīgs, un Tavu spārnu ēnā es līksmojos.
9 Mana dvēsele Tev pieķeras, Tava labā roka mani tur. (Ps.63)
20 Lai slavēts Dievs, kas nav atsacījies paklausīt manu lūgšanu, nedz novērsis Savu žēlastību no manis! (Ps.66)
15 Mana mute paudīs Tavu taisnīgumu, cauru dienu Tavus labos darbus, jo es nespēju Tavas laipnības pierādījumus saskaitīt.
16 Es staigāšu Tā Kunga spēkā, es liecināšu, ka vienīgi Tu esi taisns.
22 Es Tevi slavēšu un pateikšos ar cītaru skaņām par Tavu uzticību, mans Dievs! Es spēlēšu Tev cītaru, Tu Israēla svētais.
23 Lai gavilē manas lūpas, kad es Tev spēlēju, un mana dvēsele, ko Tu esi atpestījis.
24 Lai arī mana mēle cauru dienu stāsta par Tavu taisnīgumu, jo vīlušies un apkaunoti ir tie, kas meklēja manu nelaimi! (Ps.71)
13 Bet mēs, Tava tauta un Tavas ganības avis, Tev pateiksimies mūžīgi un paudīsim Tavu slavu uz radu radiem. (Ps.79)
1 Teici To Kungu, mana dvēsele, un viss, kas manī, Viņa svēto Vārdu!
2 Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis!
3 Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas;
4 Viņš izglābj tavu dzīvību no pazudināšanas un vainago tevi ar mīlestību un žēlastību. (Ps.103)
1 Alelujā! Es pateicos Tam Kungam un daudzinu Viņu no visas sirds taisno vidū un draudzē.
2 Lieli ir Tā Kunga darbi; tos lai cenšas izdibināt visi, kam par tiem sirsnīgs prieks. (Ps.111)
Par visu esiet pateicīgi!
20 Pateicieties vienumēr un par visu Dievam Tēvam mūsu Kunga Jēzus Kristus Vārdā. (Ef.5)
6 Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. (Fil.4)
17 Un visu, ko vien jūs darāt vārdos vai darbos, to visu darait Kunga Jēzus Vārdā, pateikdamies Dievam Tēvam caur Viņu. (Kol.3)
2 Esiet pastāvīgi lūgšanās, esiet ar tām nomodā ar pateicību. (Kol.4)
18 Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums. (1.Tes.5)
28 Tāpēc, saņemot nesatricināmu valstību, būsim pateicīgi. Tā mēs Dievam patīkami kalposim… (Ebr.12)
15 Nesīsim tad caur Viņu slavas upuri Dievam vienumēr, tas ir, lūpu augli, kas Viņa Vārdu slavē. (Ebr.13)
.
.
.
.
.
