Bībeles studija D
Jūlijs 2018
Jūlijs 2018
4. Un Es vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes un došu taviem pēcnācējiem visas šīs zemes, un tavos pēcnācējos visas zemes tautas tiks svētītas,
5. tāpēc ka Ābrahāms Manai balsij paklausīja un turēja Manus norādījumus un Manas pavēles, Manus likumus un Manu bauslību. (1.M.26)
1. Un visa Israēla bērnu draudze uz Tā Kunga pavēli devās ceļā no Sina tuksneša vairākos pārgājienos un apmetās nometnē pie Refidimas. (2.M.17)
4. Un Mozus darīja, kā Tas Kungs to viņam bija pavēlējis; un viņš ar sasaukšanu sapulcināja visu Israēla draudzi pie Saiešanas telts durvīm.
5. Un Mozus sacīja draudzei: "Šī ir pavēle, ko Tas Kungs ir devis, lai to izpildītu."
11. Un viņš slacīja septiņas reizes ar eļļu altāri, un viņš svaidīja altāri un visus tā piederumus, un mazgājamo trauku, un tā kāju, lai tos iesvētītu.
12. Un viņš lēja svaidāmo eļļu Āronam uz galvas un svaidīja to, viņu iesvētīdams.
35. Jums jāpaliek Saiešanas telts durvju priekšā dienu un nakti, septiņas dienas; un jums jāsargā Tā Kunga pavēles, lai jūs nemirtu, jo tā tas man ir pavēlēts."
36. Un Ārons un viņa dēli darīja visas lietas tā, kā Tas Kungs caur Mozu bija pavēlējis. (3.M.8)
16. Tā bija pastāvīgi: dienā mājokli apklāja mākonis, bet naktī blāzmoja uguns.
17. Un, kad padebesis pacēlās no telts, tad arī Israēla bērni devās ceļā; bet tanī vietā, kur mākonis apstājās, tur Israēla bērni apmetās.
18. Pēc Tā Kunga pavēles Israēla bērni devās ceļā, un pēc Tā Kunga pavēles tie apmetās; visu laiku, kamēr mākonis atradās virs mājokļa, tikmēr arī tie dzīvoja savās teltīs.
19. Un, kad mākonis palika daudzas dienas virs mājokļa, tad Israēla bērni ņēma vērā Tā Kunga pavēli un necēlās, lai dotos tālāk.
23. Pēc Tā Kunga pavēles tie apmetās, un pēc Tā Kunga pavēles tie cēlās; tie ņēma vērā Tā Kunga pavēles, kā Tas Kungs bija caur Mozu pavēlējis. (4.M.9)
14. Bet man Tas Kungs tai laikā deva pavēli, lai es jums mācu likumus un tiesas, ka jūs visu to pildītu tai zemē, ko ejat iemantot. (5.M.4)
41. Bet Mozus sacīja: "Kāpēc jūs pārkāpjat Tā Kunga pavēles? Tas jums neizdosies!
42. Neejiet uz augšu, jo Tas Kungs nav jūsu vidū, ka jūs netiekat pēkšņi savu ienaidnieku sakauti,
43. jo amalekieši un kānaānieši ir jūsu priekšā, ka jūs nekrītat no zobena; jūs esat no Tā Kunga atkāpušies, tāpēc Tas Kungs nav vairs jūsu vidū!"
44. Un tomēr tie bija pārgalvīgi un devās augšup kalnāja virsotnē, bet Tā Kunga derības šķirsts un Mozus nekustējās ārā no nometnes.
45. Tad amalekieši un kānaānieši, kas tajos kalnos dzīvoja, nāca lejup un tos sita un padzina līdz Hormai. (4.M.14)
1. Tad nu tev būs mīlēt To Kungu, savu Dievu, un turēt Viņa norādījumus, Viņa likumus un Viņa tiesas un Viņa pavēles visu tavu mūža dienu. (5.M.11)
1. Un, kad tu klausīdams klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, balsi, un turēsi visus Viņa baušļus, ko es tev šodien pavēlu, tad Tas Kungs, tavs Dievs, tevi jo augstu cels pār visām zemes tautām.
6. Svētīts tu būsi ieiedams, un svētīts tu būsi iziedams.
7. Un Tas Kungs tavus ienaidniekus, kas vien pret tevi celsies, nonāvēs tavā priekšā: pa vienu ceļu tie pret tevi izies, bet pa septiņiem ceļiem tie no tevis bēgs.
8. Un Tas Kungs pavēlēs svētībai, ka tā būs ar tevi tavās klētīs un pie visa, pie kā tu liksi savu roku, un Viņš tevi svētīs tanī zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos. (5.M.28)
5. Tikai rūpīgi pildiet pavēles un bauslību, kuru Mozus, Tā Kunga kalps, jums ir devis, ka jūs mīlat To Kungu, savu Dievu, un staigājat visur Viņa ceļus, ka sargājat visus Viņa baušļus, Viņam pieķeraties un Viņam kalpojat ar visu savu sirdi un visu savu dvēseli. (Joz.22)
13. Kad Samuēls atnāca pie Saula, Sauls viņam sacīja: "Esi Tā Kunga svētīts! Es esmu izpildījis Tā Kunga pavēles."
14. Tad Samuēls sacīja: "Bet ko nozīmē šī avju blēšana manās ausīs, un kas tā ir par vēršu maušanu, ko es dzirdu?"
15. Tad Sauls atbildēja: "No amalekiešiem mūsu ļaudis tos ir atveduši, jo viņi ir pataupījuši treknākās avis un brangākos vēršus kā kaujamo upuri Tam Kungam, tavam Dievam, bet pārējos mēs esam pilnīgi iznīcinājuši.
16. Tad Samuēls atbildēja Saulam: "Pietiek! Es tev pateikšu, ko Tas Kungs man ir teicis šai naktī." Tad tas viņam teica: "Runā!"
17. Un Samuēls sacīja: "Vai tas tā nav? Kad tu pats izlikies niecīgs savās acīs, tad tu kļuvi par Israēla cilšu galvu un tad Tas Kungs tevi svaidīja par ķēniņu pār Israēlu.
18. Un tad Tas Kungs tevi sūtīja ceļā un tev sacīja: ej un izdeldē tos grēciniekus, tos amalekiešus, un karo pret viņiem, līdz kamēr tie ir izdeldēti!
19. Kāpēc tu neesi klausījis Tā Kunga pavēlei, bet esi maldījies laupīdams un esi darījis to, kas ir ļauns Tā Kunga acīs?"
20. Tad Sauls sacīja Samuēlam: "Es esmu gan klausījis Tā Kunga balsij un esmu arī gājis pa to ceļu, pa kuru Tas Kungs mani ir sūtījis, un es esmu atvedis Agagu, Amalekas ķēniņu, bet amalekiešus es esmu pilnīgi iznīcinājis.
21. Bet tauta no salaupītā ir paņēmusi sīklopus un liellopus, kuri bija vislabākie starp izdeldējamiem, lai tos nestu Gilgalā kā kaujamo upuri Tam Kungam, tavam Dievam."
22. Un Samuēls sacīja: "Vai tad Tam Kungam ir lielāka patika par dedzināmiem un kaujamiem upuriem nekā par paklausību Tā Kunga balsij? Redzi, paklausība ir labāka nekā upuris, un padevība ir labāka nekā auna tauki,
23. bet nepaklausība ir kā buršanas grēks, un stūrgalvība ir līdzīga elku kalpošanai un dievekļu turēšanai mājās. Tādēļ ka tu esi atmetis Tā Kunga vārdu, Viņš ir atmetis arī tevi, un tu vairs nevari būt ķēniņš." (1.Sam.15)
9. Tā Kunga pavēles ir taisnas, tās dara sirdi priecīgu, Tā Kunga bauslis ir skaidrs, tas apskaidro acis. (Ps.19)
5. Viņš ir cēlis liecību Jēkabā un devis bauslību Israēlā, Viņš ir arī pavēlējis mūsu tēviem, ka tā mācāma viņu bērniem,
7. lai tie liktu savu cerību uz Dievu un neaizmirstu Dieva darbus, un turētu Viņa pavēles,
8. lai viņi nebūtu tādi kā viņu tēvi, stūrgalvīga un nepaklausīga cilts - cilts, kas savā sirdī nebija pastāvīga, kam gars neturējās pie Dieva. (Ps.78)
15. Es pārdomāju Tavas pavēles un vēroju Tavus ceļus.
55. Pat naktī es pieminu, Kungs, Tavu Vārdu un turu Tavus baušļus.
56. Tā ir man liela manta, ka es turu Tavas pavēles.
93. Tavas pavēles es neaizmirsīšu nemūžam, jo ar tām Tu mani stiprināji un no jauna atdzīvināji.
159. Redzi, es mīlu Tavas pavēles, piešķir man jaunu spirgtumu, Kungs, pēc Tavas žēlastības!
160. Visi tavi vārdi ir patiesība, un Tavas taisnās tiesas paliek mūžīgi.
167. Mana dvēsele turas pie Tavām liecībām, un tās man ir no sirds mīļas.
168. Es sargu Tavas pavēles un liecības, jo visi mani ceļi ir zināmi Tavā priekšā.
173. Tava roka lai man palīdz, jo Tavas pavēles es esmu sev izraudzījis par savas dzīves vadītājām.
174. Es ilgojos pēc Tavas pestīšanas, ak, Kungs, un Tava bauslība ir mans prieks. (Ps.119)
1. Tad rakstu mācītāji un farizeji nāca no Jeruzālemes pie Jēzus un sacīja:
2. "Kāpēc Tavi mācekļi pārkāpj vecaju likumus? Jo tie rokas nemazgā, kad ēd maizi."
3. Bet Viņš atbildēja un tiem sacīja: "Kāpēc tad jūs arī pārkāpjat Dieva pavēli savu likumu dēļ?” (Mt.15)
49. Jo Es nerunāju no Sevis, bet Tēvs, kas Mani sūtījis, Tas Man ir pavēlējis, ko lai saku un ko lai runāju.
50. Un Es zinu, ka Viņa pavēle ir mūžīga dzīvība. Tāpēc visu, ko runāju, Es runāju, kā to Mans Tēvs Man ir sacījis. (Jņ.12)
10. Vai tu netici, ka Es esmu Tēvā un Tēvs ir Manī? Vārdus, ko Es jums saku, Es nerunāju no Sevis; bet Tēvs, kas pastāvīgi ir Manī, dara Savus darbus.
15. Ja jūs mīlat Mani, turiet Manas pavēles.
16. Un Es lūgšu Tēvu, un Viņš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums mūžīgi,
17. Patiesības Garu, ko pasaule nevar dabūt, tāpēc ka viņa To neredz un To nepazīst; bet jūs To pazīstat, jo Viņš pastāvīgi ir pie jums un mājo jūsos. (Jņ.14)
17. Tā ir Mana pavēle, lai jūs mīlētu cits citu. (Jņ.15)
1. Esmu stāstījis par visu, ko Jēzus darījis un mācījis no paša sākuma
2. līdz tai dienai, kad, caur Svēto Garu devis pavēles apustuļiem, ko bija izredzējis, Viņš tika uzņemts debesīs.(Apd.1)
17. Ticība nāk no sludināšanas un sludināšana - no Kristus pavēles. (Rom.10)
25. Bet Tam, kas jūs var stiprināt, kā to rāda mans evaņģēlijs un vēstījums par Jēzu Kristu, kurā atklājas noslēpums, kas mūžiem bijis neizpausts,
26. bet tagad darīts zināms un ar pravieša rakstiem uz Dieva pavēli sludināts visām tautām, lai tās pakļautu ticībai, -
27. vienīgajam visugudrajam Dievam, lai caur Jēzu Kristu ir gods mūžu mūžos. Āmen. (Rom.16)
18. Iepriekšējo pavēli atceļ tās nespēcības un nederības dēļ.
19. Jo bauslība neko nav vedusi pie pilnības; bet tiek nodibināta labāka cerība, ar ko tuvojamies Dievam. (Ebr.7)
16. Kad es sludinu evaņģēliju, tad man nav ko lepoties; jo man tas jādara. Vai man, ja es nesludinātu evaņģēliju!
17. Jo, ja es to labprātīgi daru, tad man ir alga; bet, ja uz pavēli, tad esmu tikai amata izpildītājs. (1.Kor.9)
1. Pāvils, Kristus Jēzus apustulis pēc Dieva, mūsu Pestītāja, un Kunga Kristus Jēzus, mūsu cerības, pavēles,
2. Timotejam, savam īstam dēlam ticībā: žēlastība, apžēlošana, miers no Dieva Tēva un Kristus Jēzus, mūsu Kunga. (1.Tim.1)
12. Cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā.
13. Es piekodinu tev Dieva priekšā, kas visu dara dzīvu, un Kristus Jēzus priekšā, kas apliecinājis labo liecību Poncija Pilāta priekšā,
14. turi šo pavēli neaptraipītu un nenopeltu, līdz mūsu Kungs Jēzus Kristus parādīsies Savā godībā,
15. ko savā laikā darīs redzami svētais un vienīgais Valdnieks, ķēniņu Ķēniņš un kungu Kungs. (1.Tim.6)
16. Pats Kungs nāks no debesīm, kad Dievs to pavēlēs, atskanot erceņģeļa balsij un Dieva bazūnei: tad pirmie celsies tie, kas ticībā uz Kristu miruši.
17. Pēc tam mēs, dzīvie, kas vēl pāri palikuši, kopā ar viņiem tiksim aizrauti gaisā padebešos, pretim Tam Kungam. Tā mēs būsim kopā ar To Kungu vienumēr. (1.Tes.4)
