Garīgās cīņas ābece

aprīlis 2007

sastādīja M.D.

GARĪGĀS CĪŅAS ĀBECE

Ievadam (No Dīna Šermana grāmatas Garīgā cīņa. R.,1999)

Vienalga, vai tu esi gatavs vai nē – tu piedalies cīņā

Garīgajai cīņai, īstenībā, nav nekādas saistības ar personību, apdāvinātību, dzīves aicinājumu vai pagātnes notikumiem. Kad mēs nolēmām kļūt par kristiešiem, mēs automātiski iesaistījāmies arī cīņā. Dievs vēlas, lai Viņa tauta būtu armija, kas ietekmē pasauli un atvaira tumsas spēkus…

Mūsu uzvara nekad nav bijusi zem jautājuma zīmes un par to nav jāšaubās. Kristus darbs pie krusta domāts uz visiem laikiem un katram cilvēkam, kurš vēlas to pieņemt un aptvert. Mums nav jābaidās no zināšanām pat tad, ja tās ir par ienaidnieku. Neviena armija nav cietusi no tā, ka tā pārāk labi izprot ienaidnieka rīcību.

Mēs nekādā gadījumā nedrīkstam viņu ignorēt vai izlikties, ka viņa nav, cerot, ka viņš aizies. Tas ir tāpat, kā mazs bērns aizsedz acis un sauc: “Tu mani neredzi! Tu mani nevari atrast!” Velns neies prom tikai tāpēc, ka mēs viņam neticam. Viņš neliks mūs mierā tikai tāpēc, ka mēs neaiztiekam viņu. Garīgajā cīņā neziņa nav nekāda svētlaime. Neziņa var novest pie verdziskas atkarības. Velns darbojas tumsā. Kad mēs nezinām par viņu, arī mēs esam tumsā, un viņš var brīvi rīkoties. Taču, jo vairāk mēs ceļam gaismā viņa darbus, jo vairāk viņa darbošanās tiek traucēta.

Mums jānoņem rokas no acīm un reāli jāskatās uz patiesību. Jūs atzīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus. (Jņ.8:32) Pat patiesība par ienaidnieku var darīt mūs brīvus. Nav bīstami zināt visu, ko Bībele mums māca par ienaidnieku, bet bīstami ir nezināt to, ko saka Bībele.

Sātanam patīk cilvēkos izraisīt bailes. Tās rodas, nezinot, kas ir Dievs. Lai mēs gūtu panākumus garīgajā cīņā, būtu līdzsvaroti un brīvi no bailēm, mums jāapzinās, ka ienaidnieks pastāv, taču jāpaliek Dieva iespaidā. Nekad nedrīkst būt otrādi. Mēs nedrīkstam būt sātana iespaidā un tikai apzināties Dievu.

Ja vēlamies iepazīt ienaidnieku, mums vispirms jāzina patiesība par Dievu. Mums jāapzinās, kas mēs esam Kristū.

Vočmens Nī. Kārdinātājs un kārdinātie

Raksta (1927; grāmatā Atgriešanās pie krusta) konspekts

Kārdinātāja izcelsme un valstība

Radītās būtnes krišana: Jes.14:12-15; 2.Pēt.2:4

Kārdina cilvēkus ar tām pašām ambīcijām: 1.M.3:5-7; 1.Tim.3:6

Viņa vārdi Bībelē:

lielais pūķis (norāda uz nežēlību – Atkl.12:9)

vecā čūska (pievilšanas spēja - Atkl.12:9)

velns (kārdinātājs, apsūdzētājs - Atkl.12:9)

sātans (ienaidnieks, pretinieks - Atkl.12:9)

šīs pasaules dievs (visu pasaules reliģiju galva – 2.Kor.4:4)

šīs pasaules kungs (pasaules politikas vadītājs – Jņ.14:30)

gaisa valsts valdnieks (visu ļauno spēku vadonis – Ef.2:2)

mūsu brāļu apsūdzētājs (Atkl.12:10)

bezdibeņa eņģelis (Atkl.9:11)

rūcošs lauva (neuzmanīgajiem un bezrūpīgajiem – 1.Pēt.5:8)

izliekas par gaismas eņģeli (uzmanīgajiem ticīgiem – 2.Kor.11:13-15)

Viņa valstība un pakļautā teritorija – Atkl.2:13; Ef.6:12; Dan.10:13,20; 2.Kor.12:7

Viņa reliģija – zaimi, izsmiekls, kritika, tenkas.

sātana sinagoga (Atkl.2:9)

upuri dēmoniem, dēmonu kauss (t.i. vakarēdiens) (1.Kor.10:20-21)

dēmonu mācības (1.Tim.4:1-4)

Viņa ļaudis

Pakļauti (pašiem nezinot, caur tiem darbojas sātans) – Ef.2:2

Apstulboti (angļu Bībelē: acis padarītas aklas) – 2.Kor.4:4

Dzīvo viltus miera izjūtā (Kad stiprais sargā savu pili, viņa īpašums paliek mierā. – Lk.11:21)

Slepus kārdināti pretoties patiesībai – 2.Tim.2:25-26

Tie, kas uzvar

Uzvarētājs ir tikai mūsu Kungs Jēzus Kristus (Mk.1:23-27)

Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus. (1.Jņ.3:8)

Tas (sievas dzimums) tev (čūskai) sadragās galvu. (1.M.3:15)

Ikviens, kas pievienojas Kristum un pastāvīgi Viņu apliecina, uzvar kopā ar Viņu.

Viņi to uzvarējuši ar tā Jēra asinīm un ar savas liecības vārdu… (Atkl.12:11)

Uzvaras gūšanas vieta ir Golgātas krusts

Viņš izdeldējis pret mums vērsto parādu rakstu ar visām tā prasībām un paņēmis to no mūsu vidus, pienaglodams pie krusta. Tā Viņš atbruņojis visas pretvaras, tās atklāti kaunā likdams un Kristū uzvaru svinēdams pār viņām. (Kol.2:14-15)

…lai ar nāvi iznīcinātu to, kam nāves vara, tas ir, velnu, un atsvabinātu visus, kas visu mūžu nāves baiļu dēļ bija verdzībā. (Ebr.2:14-15)

Kauja ar nāvi jau ir uzvarēta

Kad Kristus tika piesists krustā un iegāja nāvē, Viņš izcīnīja šo kauju un uzvarēja. Viņa augšāmcelšanās ir uzvaras liecība. Kad Jēzus devās ceļā uz Golgātu, Viņš pasludināja:

Tagad ir šīs pasaules tiesas stunda. Šīs pasaules valdnieks tagad tiks izstumts ārā. (Jņ.12:31)

Tagad visi, kas ir savienoti ar Golgātas Jēru, atrodas uz Golgātas uzvaras platformas. Tie neatver kādu jaunu cīņas fronti, bet gan pielieto šo iepriekšējo uzvaru šodienas konfliktā. No mūsu paļaušanās pašiem uz sevi nāk sakāve. Uzvara atnāk no Golgātas. Krusts ir uzvaras pamats! Mēs esam tā Kunga vēstneši, kas pasludinām Golgātas uzvaru. (V.N.)

Važas ir sarautas – vienmēr ticībā pasludini šo pozīciju!

Viņš mūs ir izrāvis no tumsības varas un pārcēlis sava mīļā Dēla valstībā. (Kol.1:13)

Kristiešu uzvaras pamats ir Kristū. Mēs varam uzvarēt katru dienu, jo mūsu Kungs saka:

Redziet, Es jums esmu devis spēku, ka varat staigāt pāri čūskām un skorpioniem un katram ienaidnieka spēkam… gari jums paklausa… (Lk.10:19,20) …Manā vārdā tie ļaunus garus izdzīs… (Mk.16:17)

Esot ārpus Kristus, mēs nevaram darīt pilnīgi neko. Mums vajadzīgs palikt Viņā un darīt visas lietas tikai Viņa vārdā. Tad sātans vienmēr tiks sakauts.

Kārdinātāja tīkojumi

…viņa nodomi mums labi zināmi. (2.Kor.2:11)

Kāda tad jēga viņa blēdībām un viltībām pret mums? Diemžēl, lai gan zinām viņa viltības, mēs bieži neesam uzmanīgi. Tikai Kristū un paļāvībā uz Svēto Garu spēsim noteikt visus sātana manevrus un ar tā Kunga spēku tos padarīt neefektīvus.

Pret neatpestītajiem – grib paturēt neticībā.

Tas, no kā baidās velns, ir Dieva Vārds (nevis mūsu “lekcija” par Dieva Vārdu). Daļa neatpestīto mīl uzklausīt Vārdu, bet  pēc velns nāk un  ņem vārdu no viņu sirdīm, lai tie netic un netop izglābti (Lk.8:12). Citus (pat tos, kas atrodas uz ticības ceļa) velns ir padarījis aklus – apstulbojis neticīgo sirdi, ka tiem nespīd Kristus godības evaņģēlija gaišums, kas ir Dieva attēls (2.Kor.4:4).

Ir jālūdz, lai neatpestīto prāti atvērtos pieņemt tā Kunga Vārdu, sāktu augt un nest augļus.

Pret izglābtajiem (kristiešiem):

Cenšas padarīt nepilnīgu un neefektīvu viņu nodošanos (Ananija un Sapfira – Apd.5) No pilnīgas nodošanās Dievam sātans baidās visvairāk. Tas viņam nozīmē pazaudēt savu darba lauku.

Attur novilkt savas netīrās drēbes (Jozuas netīrās drēbes – Cah.3:1-3)

Pieviltie cenšas paturēt savu dabisko taisnību – savas vecās, netīrās drēbes. Viņi tiek mudināti darīt labu savā pašu spēkā, lai patiktu Dievam un reizē saņemtu cilvēku atzinību.

Sēj sirdīs miesīgu ienaidu un dzen konfliktā (Jēk.3:14-15)

Sātans nevēlas redzēt kristiešus, kas ir apvienoti kā viens vesels. Atradis trīs mācekļus vienprātībā, viņš darīs visu, lai viņu saskaņu izjauktu. Katra disharmonija cilvēku sirdīs ir indīga, it īpaši, ja tā apslēpjas viņu apziņā.

Attur ticīgos no krusta (kā Pēteris Jēzu – Mt.16:22-23)

Uz krusta atrodas sātana sakāve, tāpēc viņš baidās no cilvēkiem, kas dodas turp un iegūst savu personīgo Golgātas uzvaru. Viņš cenšas vērst mūsu prātus uz cilvēcīgām lietām – tas prātu automātiski aizslēdz Dieva lietām.

Kad “es” ceļas augšā, sātanam tajā viegli iestādīt savu virzienu – patmīlību, pašlabumu, pašlepnumu, sevis žēlošanu, cilvēku atzinības meklēšanu un nespēju aizliegt sevi. Mums visiem ir vairāk jānomirst sev, lai ticībā uz to Kungu no nāves mostos jaunā dzīvībā. Ar patiesu nāvi atnāk arī patiesā augšāmcelšanās. Tur sātanam nav varas. (V.N.)

Izturas kā rēcošs lauva (1.Pēt.5:8)

Meklē bezrūpīgos un neuzmanīgos, lai tos aprītu. Kaldina plānus mūsu iebiedēšanai un, izmantojot mūsu vājuma brīžus, iesēj mūsu prātos bailes, uztrauc ar viltus briesmu sajūtām.

Izraisa mūsos lepnību (1.Tim.3:6)

Daudz kristiešu savā garīgajā dzīvē labi pieaug un ir auglīgi savā kalpošanā. To redzot sātans meklē iespēju iejaukties – padarīt viņus uzpūtīgus un tad likt tiem krist, jo tāda ir paša kārdinātāja daba.

Liek cilvēkiem darīt lietas, kas pārsniedz Dieva gribu (Dāvidam skaitīt Israēlu – 1.Lku 21)

Šodien kristieši ir tik bezrūpīgi un naivi, jo netiek audzināti garīgai cīņai. Viņi atrodas viltus uzskatu varā, ka visa garīgā darbība nāk no Svētā Gara.

Nevajadzētu izšķirties par iedvesmas avotu, balstoties tikai uz tās labo vai slikto saturu. Lēmums jāpieņem vienīgi noskaidrojot, vai šī lieta ir vai nav Dieva prāts. Jo ārpus Dieva gribas īstenībā pastāv tik daudz labu lietu! (V.N.)

Liek neticēt Dieva Vārdam (1.M.3:1)

Visa Bībele ir Dieva Vārds, kas ir efektīvs, lai ar to uzbruktu sātanam. Tāpēc viņš ir ļoti ieinteresēts cilvēkus mānīt, likt Dieva Vārdu apšaubīt.

Nospiež cilvēkus pie zemes ar slimībām (Apd.10:38)

Ja viņam neizdodas izraisīt, ka cilvēki saceltos savā garā, viņš tiem uzbrūk caur miesu – tā nomāc ar slimībām, ka tie nespēs baudīt augšāmcelšanās dzīves svētību.

Viņa kara taktika pret tiem, kas atrodas Dieva rokā

Šauj savas ugunīgās bultas (Ef.6:16), saskaņā ar savu slepkavniecisko dabu (Jņ.8:44)Tā cerot Kristus kareivjiem radīt nāvīgas brūces. Tomēr mums ir parādīts ceļš ticībā Dievam: …satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas. (Ef.6:16)

Tas nozīmē pielietot ticību kā vairogu, lai apturētu ugunīgās bultas, un nevis kā skavas, ar ko šīs bultas izraut ārā pēc trāpījuma. Taču vajag arī uzmanīgi vērot velna uzbrukuma virzienu – priekšā, aizmugurē, no labās vai kreisās puses.

Satver ticības vairogu. Uzticies Dievam un esi uzmanīgs!

Izliek visapkārt savas cilpas  kristiešu ceļā, lai liktu tiem krist (1.Tim.3:7)

Uzvaras noslēpums: Manas acis raugās uz to Kungu vienumēr, jo Viņš manu kāju izvelk no tīkla režģiem. (Ps.25:15) Jāņem vērā, ka velna izliktie tīkli var nebūt fiziski pēc dabas un tāpēc tos nav viegli pamanīt.

Kad lūkosimies uz Dievu, Viņš mūsu kājas no tīkliem pasargās.

Dara neģēlības (Ef.6:11)

Lai ar viltu liktu kristietim atsacīties no sava stāvokļa Kristū, vestu prom no Kristus. Mums jāseko padomam: Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt. (Ef.6:13)

Apsūdz ticīgos (Atkl.12:10)

Sātans ievēro katru mūsu kustību un vienmēr meklēs iespēju apsūdzēt, lai mēs tiktu sodīti kopā ar viņu. Taču –

Viņi to ir uzvarējuši ar tā Jēra asinīm un ar savas liecības vārdu un nav savu dzīvību mīlējuši līdz nāvei. (Atkl.12:11) Ja mēs dzīvojam gaismā, kā Viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā un Viņa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem. (1.Jņ.1:7)

Mūs šķīsta Jēzus asinis. Tās ir mūsu izpirkšanas cena un padara apsūdzības pilnīgi neefektīvas. (V.N.)

Samaitā mūsu ticību (2.Kor.11:3)

Mūsos vajadzētu būt tādai vienkāršībai un skaidrībai kā šķīstai līgavai pret savu līgavaini. Velns mūs pavedina uz neuzticību Kristum un grēku.

Viņu var uzvarēt, pielietojot Dieva Vārdu kā Gara zobenu (Ef.6:17) – uzbrukuma brīdī atgādinot kādas Rakstu vietas. Tāpēc lai (Kol.3:16) Dieva Vārds bagātīgi mājo mūsu sirdīs. (V.N.)

Izliekas par gaismas eņģeli (2. Kor.11:14)

Pieviļ ticīgos, izliekoties kā Dieva balss un Svētā Gara vadība. Sagroza patiesību, lai kristieši  to varētu pieņemt. Raksti māca:

Mīļie, neticiet katram garam, bet pārbaudiet garus, vai viņi ir no Dieva, jo daudz viltus pravieši ir izgājuši pasaulē. (1.Jņ.4:1)

Mēs varam uzvarēt visus pievilšanas garus ar Svēto Garu, kas mīt mūsos (1.Jņ.4:4). Pastāvīga praktizēšanās garu izšķiršanā rada veselīgu garīgo dzīvi.

Ja nevaram izlemt, kas mūs uzrunā, ir jālūdz: “Dievs, es darīšu visu, kas nāk no Tevis, bet atteikšos no visa, kas ir no sātana. Lūdzu, pārbaudi un atklāj, no kurienes nāk šī vadība.” (V.N.)

Mūs vajā (Atkl.2:10)

Velns liks lietā visus līdzekļus, lai ticīgajam nozagtu viņa garīgos ieguvumus.

Visi, kas mīl sevi un grib uzticēties savam paša prātam, ir sātanam viegli iegūstami, jo, vajāšanu sisti, tie viegli zaudē gribu pretoties. (V.N.)

Apslēpj atbildes uz svēto lūgšanām

…nebīsties, Daniēl! Jau no pirmās dienas, kopš tu centies izprast notikušo un pazemojies sava Dieva priekšā, tavi vārdi ir uzklausīti, un es gribēju ierasties tavas lūgšanas dēļ, bet persiešu sargeņģelis mani atturēja divdesmit vienu dienu… (Dan.10:12-13)

Sātans cenšas nobloķēt atbildes saņemšanu, lai vājinātu ticīgā sirdi. Turēsimies pie sava lūguma, un mēs uzvarēsim. …tiem aizvien būs lūgt Dievu un nebūs pagurt. (Lk.18:1) Kādos gadījumos vienreizēja lūgšana būs pietiekoša, bet citos būs vajadzīga lielāka ticība lūgt bez mitēšanās.

Mums jāzina: ja lūdzam, atbilde no Dieva Troņa jau ir izgājusi. Mums vajadzētu izturēt savā lūgšanā līdz galam. Ir jālūdz Dievam “iznīcināt velna darbus”, un debesu eņģeļi karos mūsu pusē. (V.N.)

Kā uzvarēt kārdinātāju

Apzināties, ka tie neesam mēs, kas karo ar velnu – to dara Dievs

Velns ir pārdabiskajā pasaulē, mēs mītam dabiskajā. Savā cīņā mēs lūdzam Dievu karot mūsu labā un to katrā konfliktā arī apliecinām. Mūsu daļa ir aktīvi piedalīties ar savu gribu.

Bet miera Dievs drīzumā samīs sātanu apakš jūsu kājām! (Rom.16:20)

Vienmēr nolikt sevi zem Jēzus dārgajām asinīm

No tām sātans baidās visvairāk – kad svētie paļaujas uz Kristus Golgātas asinīm, viņš ir sakauts. Viņi to uzvarējuši ar tā Jēra asinīm. (Atkl.12:11)

Ienaidnieka uzbrukuma iemesls un atbalsta punkts ir grēks, ar to mēs pasniedzam velnam roku. Biežāk tas notiek neapzināti, tāpēc nekas cits neatliek kā sevi nepārtraukti nolikt zem dārgajām asinīm. Tās mūs ne tikai glābj, bet arī sniedz kristieša dzīvē pastāvīgu uzvaru. (V.N.)

Ļaut Dieva Vārdam sevi pārveidot

Dieva Vārds paliek jūsos, un jūs ļauno esat uzvarējuši. (1.Jņ.2:14)

Ja Vārds būs mūsu sirdīs, Svētais Gars mums to vajadzības brīdī atgādinās. Kāds Rakstu pants kļūs mums par glābšanas virvi.

Atgādinātais Vārds audzēs mūsu spēku un drosmi, jo katrs Dieva Vārds ir pilns spēka. Tas ir dzīvs un efektīvs. Tāpēc svarīgi to turēt sirdī un pasargāt, lai sātans neko nevar atņemt. (V.N.)

Pretoties velnam ar savu gribu

Griba darbojas kā bruņu cepure. Velns atkāpsies, kad apņēmīgi teiksim: “Es tev neatļauju ienākt manā sirdī, es tev nedodu tiesības.” No vienas puses jāpaklausa Dievam, no otras – jāpretojas velnam. Tā ienaidnieks no mums bēgs (Jēk.4:7). Tikai apliecinot savu stingro nostāju, bet nesākot ar viņu debates (kaulējoties ar sātanu, ticīgie bieži iekrīt lamatās).

Ir svarīgi būt nomodā un palikt nesatricināmiem savā pretošanās spējā.

Lūgt Dievu un neslēgt nekādus darījumus ar velnu

…virseņģelis Miķelis, kad viņam bija… vārdu cīņa ar velnu… sacīja: Tas Kungs lai tevi soda. (Jūdas 9)

Ir svarīgi, ka lūdzam Dievu satriekt sātanu tūlīt, līdzko viņš iesāk runāt, neuzklausot.

Nebaidieties būt pārāk asi attiecībā pret viņu.

Nedot ienaidniekam iemeslu pat mazās lietās

Mēs sevi atveram pretiniekam caur netaisnību, grēku vai bailēm no viņa (baidāmies, ka pretojoties izraisīsim viņa dusmas). Parasti esam uzmanīgi lielās lietās, bet iekrītam velna cilpās kādas domas vai veltīga vārda dēļ. Tā iznāk dot vietu velnam (Ef.4:27). Esi uzmanīgs vienmēr – nedod pretiniekam nekādu iemeslu nievāšanai (1.Tim.5:14).

Nedrīkstam būt nolaidīgi mūsu dzīves niecīgajās jomās, jo velns nekavēsies izmantot šādus mazus koridorus. Pieļāvība mazās lietās darbosies kā raugs, kas saraudzē visu mīklu. Velns aizņems desmit pēdas tur, kur viņam tiks dota tikai colla. (V.N.)

Atvērt sirdi Dieva mīlestībai

Kam jūs piedodat, tam arī es piedodu… lai sātans mūs nepieviltu. (2.Kor.2:10)

Nemīloša un nepiedodoša sirds parasti dod vietu velnam. Nepiedodošs gars atver durvis sātana darbiem.

Aiz katras nesaprašanās, aiz katra dzelžaina vārda, aiz nemiera sirdī slēpjas ļaunie gari, un mums jālūdz to Kungu satriekt sātanu. Mīlestība un piedošana dara mūs par uzvarētājiem. (V.N.)

Īpaši uzmanīt savu runu

Bet jūsu vārdi lai ir: jā, jā! nē, nē! Kas pāri par to, tas ir no ļauna. (Mt.5:37)

Velnam patīk sacīt jā un nē, nē un jā. Neticīgā prāts ir ienaidnieka aptumšots, un viņš nespēj teikt patiesību. Paklausībā nododoties Svētajam Garam un novelkot veco cilvēku, prāts tiek atjaunots. Tomēr ļaunie gari turpina uzsūtīt ļaunas domas ticīgā prātā un cenšas tur iemitināties.

Uzvarēt var ar lūgšanu un Svētā Gara palīdzību.

Uzmanīties attiecībās ar citiem

…lūkojies pats uz sevi, ka arī tu nekrīti kārdināšanā. (Gal.6:1)

Bieži vien palīdzot citiem, ticīgais pats var tikt kārdināts. Jābūt uzmanīgam, lai pamanītu sātana izliktās cilpas.

Vienmēr atzīt, ka ienaidnieks ir zem mūsu kontroles

Redziet, Es jums esmu devis spēku… pāri katram ienaidnieka spēkam, un viss tas jums nekā nekaitēs. (Lk.10:19)

Mums nav jācīnās pāri saviem spēkiem; viss, kas mums vajadzīgs, ir pavēlēt ar autoritāti, ko saņemam no tā Kunga.

Savienoti ar Kristu nāvē un dzīvībā, lai pieņemam šo autoritāti un to lietojam cīņā pret tumsas spēkiem. Tā iegūsim uzvaru pār jebkādiem apstākļiem savā ceļā. (V.N.)

Kārdinātājam uzliktās robežas

Bez Dieva atļaujas nekāda kārdināšana nespēj nākt pār ticīgo

Tad tas Kungs sacīja sātanam: “Labi, viss, kas tam pieder, lai ir tavā varā, tikai…” (Īj.1:12)

Aiz katras kārdināšanas stāv Dieva roka, kas tās atļauj. Velns nevar neko tai slepeni pievienot, kad pastāvam šai ticībā. (V.N.)

Kārdināšanas mērķis un nolūks (1.Kor.5:5; Īj.2:3; Ebr.4:16)

Bez šīm kārdināšanām mēs kļūtu pašpaļāvīgi. Pēteris bija vispašpaļāvīgākais cilvēks, pirms tika velna sijāts kā kvieši (Lk.22:31). Tikai pēc šīs sijāšanas viņš varēja ieraudzīt savu vājumu un saņemt no Visaugstākā spēku varenam darbam. Bez kārdināšanām mēs tiecamies slīdēt prom no debesu Tēva. Pāvils sacīja:

“Man ir dots… sātana eņģelis, lai tas sistu mani, lai es nepaaugstinātos… ka netopu iedomīgs.” (2.Kor.12:7)

Mūsu miesā nav nekā laba, bet cik daudzi paši to apzinās? Kārdināšanas mums dod iespēju mācīties uzvarēt, pielietot Golgātas uzvaru savā dzīvē. (V.N.)

Kārdināšanas robežas

Jūs piemeklējis vēl tikai cilvēcīgs pārbaudījums; Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest. (1.Kor.10:13)

cilvēcīgs pārbaudījums – tātad visiem cilvēkiem raksturīgs

tikai cilvēcīgs – Radītājs zina mūsu katra izturības robežu

Dievs ir uzticīgs – Dievs nekļūdās, paļaujies un tu nekritīsi

neļaus pāri par jūsu spējām – tas būs izturams, neļaujies pasīvi velna nodomiem

darīs pārbaudījumam galu – arī tad, kad liekas: tam nekad nebūs gala

darīs tādu galu – katru reizi tev ir nodrošināts kāds uzvaras ceļš

būt kārdinātam nav grēks, un kārdināšana būs tāda, ka varat panest.

Mums dots visspēcīgā Dieva Vārda nodrošinājums kārdināšanās

Tas Kungs ir uzticams. Viņš jūs darīs stiprus un pasargās no ļauna. (2.Tes.3:3)

Esi spēcīgs savā Kungā un uzticies Viņa apsardzībai!

Lūgšanas spēks

Tāpēc jums būs tā lūgt: mūsu Tēvs debesīs! Svētīts lai top Tavs vārds… atpestī mūs no tā ļaunā… (Mt.6:9,13) Lūdzot atcerēsimies sevi un Dievu, bet neaizmirsīsim arī to ļauno. Mēs tiksim atbrīvoti no ļaunā neģēlībām un viltus, uzbrukumiem un cilpām:

Jo Tev (Dievs) pieder (1) valstība, (2) spēks un (3) gods mūžīgi. Āmen. (Mt.6:13)

Šī atbrīvošanas lūgšana ir balstīta uz Dieva valstību, spēku un godu, tāpēc nevar palikt neatbildēta. (V.N.)

Mums pieder debesu Augstā Priestera aizlūgšana

Es nelūdzu, lai Tu viņus paņemtu no pasaules, bet lai Tu viņus pasargātu no tā ļaunā. (Jņ.17:15)

Tā ir visefektīvākā lūgšana, ja vien tai patiesi uzticamies.

Ienaidnieka gals. Pretinieks sātans tiks nogāzts (Atkl.12:7-9), saistīts važās un iemests pazemē (Atkl.20:1-3) un pašās beigās iemests uguns jūrā (Atkl.20:7-10). Tad kāpēc mums necelties un to nepasludināt? To zinot, mums vajadzētu būt drosmīgākiem.

Atzīsti sevi kā mirušu grēkam, bet dzīvu Dievam (Rom.6:11). Apvelc pilnu bruņojumu (Ef.6:10-18), lai uzvarētu pasauli, miesas kārības un velnu. Esi Dieva izlases vienības kareivis un cīnies labo ticības cīņu! Satriec visas sātana važas un nogādā katru domu Kristus paklausības važās (2.Kor.10:4-5). Esi spēcīgs lūgšanu cīnītājs, staigā un strādā kopā ar Kristu. Triumfē šodien un valdi nākamajā laikmetā! Āmen. (V.N.)

Noslēgums. (D.Šermans)

Trīs kaujas lauki

Tilti. Ielas. Lidlauki. Televīzijas un radio stacijas. Ikvienā karā stratēģiski svarīgi apgabali tiek spēcīgi nocietināti, lai neļautu ienaidniekam tos ieņemt. Kaujā, visticamāk, uzvarēs tas, kura rokās ir nozīmīgākie objekti. Mūsu dzīvē pastāv trīs stratēģiski svarīgas zonas, kuras mums jānocietina pret uzbrukumu: prāts, sirds un mute. Tāpat kā ļoti svarīgus militārus objektus, mums ir jāsargā tie līdz pēdējam elpas vilcienam.

Prāts. Katrai domai, kas ienāk mūsu prātā ir trīs avoti. Pirmkārt, domas var rasties pašas no sevis. Dievs mūs radīja ar spēju radīt domas neatkarīgi no citiem avotiem. Tās ir mūsu domas. Otrkārt, domas var nākt no Dieva. Dievs var runāt mūsu prātā. Vai nu mēs to saucam par atklāsmi, vadību, Dieva balsi vai gudrības dāvanu, Viņš runā tieši mūsu prātā. Trešais rašanās avots ir ienaidnieks. Arī tumsas spēki runā uz mums.

Mums jāpieliek sardze pie mūsu prāta vārtiem, lai pārbaudītu ikvienas domas un iedomas “pasi”, gatavībā izsviest visu, kas nav patiess, taisns un no Dieva. Ja kaut kas ir nepiederošs, tam ieeja aizliegta. Garīgā cīņa nozīmē būt uzmanīgam pret ikvienu domu.

Sirds. Pāri visam, kas jāsargā, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība. (Sal.pam.4:23) Gan fiziski, gan garīgi galva un sirds ir vissvarīgākās un visvieglāk ievainojamās mūsu ķermeņa daļas. Garīgi tas nozīmē attieksmi un emocijas... Visaptverošo ļaunuma celtni kopā satur trīs balsti: lepnums, neticība un bailes. Nav iespējams dzīvot uzvarā, ja mūsos valda dusmas, raizes, rūgtums, dumpīgums.

Novilkt veco cilvēku un uzvilkt jauno (Ef.4:22-24) nozīmē ik dienas uzņemties atbildību tikt galā ar savu attieksmi. Pirmā pavēle savu emociju savaldīšanai ir pazemoties (1.Pēt.5:6-9).

Mute. Vārdu izraisītās rētas ir tikpat īstas kā fiziskās. Vārdi ir apbrīnojams ierocis, kas var nest kā dzīvību, tā nāvi. Mute jāsargā no kurnēšanas un kritizēšanas. Tam nepieciešams gribasspēks.