Bībeles studija T
Aprīlis 2018
Aprīlis 2018
17. Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
18. "Saki Israēla bērniem, tiem teikdams: kad jūs nonāksit tai zemē, uz kurieni Es jūs vedīšu,
19. un kad jūs ēdīsit tās zemes maizi, jums jāziedo Tam Kungam cilājamais upuris.” (4.M.15)
11. Tava ir, ak, Kungs, valstība, un Tu pacelies pāri kā galva pār visiem!
12. Un bagātība un gods nāk no Tevis, un Tu esi valdītājs pār visu, un Tavā rokā ir spēks un vara, un Tava roka paaugstina un dara stipru.
13. Un nu tagad mēs esam tie, kas Tev pateicamies, un tie, kas slavējam Tavas godības Vārdu;
14. jo kas es esmu, un kas ir mana tauta, ka mēs paši labprātīgi spētu dot tādus ziedojumus? Bet viss ir no Tevis, un no Tavas rokas mēs Tev dodam!
15. Jo mēs esam svešinieki un piedzīvotāji tavā priekšā kā visi mūsu tēvi; mūsu dienas virs zemes ir kā ēna, un tur nav cerības!
16. Kungs, mūsu Dievs, visa šī bagātība, ko esam sakrājuši, lai Tev uzceltu namu Tavam svētajam Vārdam, - tā ir nākusi no Tavas rokas, un Tev tas atkal tiek nodots! (1.Lku 29)
13. Un jūs sakāt: redziet, viss tas tikai veltas pūles, - un jūs laižat to vienkārši pār galvu, saka Tas Kungs Cebaots, un jūs ņemat to, kas salaupīts, kas klibs un nevesels, un pienesat to Tam Kungam kā ēdamo upuri. Un Es lai pieņemtu to no jums? - saka Tas Kungs Cebaots.
14. Nē, lai nolādēts ir krāpnieks, kam viņa ganāmā pulkā ir veselīgs pieaudzis auns, bet kas, dodams Tam Kungam solījumu, ziedo Viņam kādu mazvērtīgu dzīvnieku! Jo Es esmu liels un varens valdnieks, saka Tas Kungs Cebaots, un Mans Vārds ir bijājams tautu vidū! (Mal.1)
41. Un Jēzus nosēdās ziedojumu šķirstam pretī un skatījās, kā ļaudis naudu meta šķirstā; un daudz bagātu iemeta daudz.
42. Un kāda nabaga atraitne nāca un iemeta divi artavas, tas ir viens kvadrants.
43. Un Viņš pieaicināja Savus mācekļus un tiem sacīja: "Patiesi Es jums saku: šī nabaga atraitne vairāk ir iemetusi nekā visi, kas ziedojumus šķirstā ir metuši.
44. Jo visi no savas pārpilnības ir metuši; bet šī no savas nabadzības ir iemetusi visu, kas tai bija, visu savu padomu." (Mk.12)
27. Tanīs dienās pravieši nāca no Jeruzālemes uz Antiohiju.
28. Viens no tiem, vārdā Agabs, cēlās un Gara spēkā sludināja, ka liels bads nākšot pār visu pasauli. Tas notika Klaudija laikā.
29. Un mācekļi apņēmās, kurš spēja, sūtīt pabalstu brāļiem, kas dzīvoja Jūdejā.
30. To viņi arī darīja un sūtīja to vecajiem ar Barnabas un Saula roku. (Apd.11)
35. Es jums visās lietās esmu rādījis, ka, tā strādājot, nākas gādāt par vājiem, pieminot Kunga Jēzus vārdu, jo Viņš pats sacījis: "Svētīgāk ir dot nekā ņemt." (Apd.20)
25. Bet tagad es eju uz Jeruzālemi nest palīdzību svētajiem.
26. Jo Maķedonija un Ahaja lēmušas sūtīt kādu pabalstu nabagiem Jeruzālemes svēto starpā.
27. Tā viņas lēmušas, jo viņas arī tiem to parādā: jo, ja citas tautas kļuvušas to līdzdalībnieces garīgās lietās, viņām savukārt nākas kalpot tiem laicīgajās. (Rom.15)
1. Bet attiecībā uz vācamajām dāvanām svētajo labā - darait tā, kā es esmu noteicis Galatijas draudzēm.
2. Ikkatrā pirmajā nedēļas dienā lai ikviens, cik bijis iespējams atlicināt, tur gatavībā, ka dāvanas nav jālasa tikai tad, kad es nākšu.
3. Bet, kad es nākšu, tad sūtīšu jūsu izvēlētos ar vēstulēm nonest jūsu mīlestības dāvanas uz Jeruzālemi. (1.Kor.16)
1. Mēs jums, brāļi, aizrādām uz Dieva žēlastību, kas ir izpaudusies Maķedonijas draudzēs,
2. jo tur, lai gan bēdu smagi pārbaudīti un paši dzīvodami lielā nabadzībā, viņu prieks izpaudies lielā sirsnībā;
3. tie ir labprātīgi ziedojuši pēc savām spējām, pat pāri spējām, to es apliecinu;
4. ar lielu sirsnību tie piedāvāja savu kalpošanu svētajiem mīlestībā
5. un ziedoja vairāk, kā cerējām, - sevi papriekš Dievam un pēc Dieva prāta arī mums. (2.Kor.8)
1. Bet par palīdzības sniegšanu svētajiem man nav vairs jums jāraksta.
2. Jo es zinu jūsu labprātību un slavēju jūs par to maķedoniešu priekšā, jo Ahaja jau no pērnā gada bijusi gatava, un jūsu rūpība ir pamudinājusi daudzus citus.
5. Tā es turēju par vajadzīgu saukt brāļus palīgā, lai tie jau agrāk noietu pie jums un sagatavotu jūsu apsolīto svētības dāvanu, ka tā tiešām būtu svētības un ne skopuma liecība.
6. Bet to es saku: kas sīksti sēj, tas arī sīksti pļaus; un, kas sēj uz svētību, tas arī pļaus uz svētību.
7. Ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl.
8. Dievs var jums bagātīgi dot visādu žēlastību, ka jums arvienu ir pilnīga iztikšana un vēl pietiekoši paliek pāri labiem darbiem.
9. Tā kā ir rakstīts: Viņš ir izbēris un nabagiem devis, Viņa taisnība paliek mūžīgi.–
10. Bet, kas dod sēklu sējējam un maizi ēdējam, tas arī dos un vairos jūsu sēju un liks pieaugt jūsu taisnības augļiem;
11. tad jūs būsit bagāti visās lietās katram labam darbam, un tā mēs panāksim, ka Dievam tiks dota pateicība. (2.Kor.9)
6. Jo es jau topu par ziedojumu, un manas atraisīšanas laiks ir pienācis.
7. Labo cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis, ticību esmu turējis.
8. Atliek man tikai saņemt taisnības vainagu, ko mans kungs, taisnais tiesnesis, dos man viņā dienā, un ne tikvien man, bet arī visiem, kas ir iemīlējuši Viņa parādīšanos. (2.Tim.4)
