Dvēsele

Bībeles studija R
Oktobris 2017

DVĒSELE jeb mūsu iekšējais cilvēks

prāts (domas) – griba (tieksmes) – jūtas ( SIRDS )

 
Un cilvēks tapa par dzīvu dvēseli
7. Un Dievs Tas Kungs radīja cilvēku no zemes pīšļiem un iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu; tā cilvēks tapa par dzīvu dvēseli.
15. Un Dievs Tas Kungs ņēma cilvēku un ielika viņu Ēdenes dārzā, lai viņš to koptu un sargātu.
16. Un Dievs Tas Kungs pavēlēja cilvēkam, sacīdams: "No visiem dārza kokiem ēzdams ēd,
17. bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi." (1.M.2)
5. Kad Dievs redzēja, ka cilvēku ļaunums augtin auga zemes virsū un ka viņu sirdsprāta tieksmes ik dienas vērsās uz ļaunu,
6. tad Dievam kļuva žēl, ka Viņš cilvēku zemes virsū bija radījis, un Viņš Savā sirdī ļoti noskuma. (1.M.6)
20. Un Noa [pēc plūdiem] uzcēla Tam Kungam altāri un ņēma no ikviena šķīsta lopa un no ikviena šķīsta putna un upurēja dedzināmo upuri uz altāra.
21. Kad Tas Kungs oda patīkamo smaržu, Viņš sacīja Savā sirdī: Es turpmāk vairs nenolādēšu zemi cilvēka dēļ, jo cilvēka sirds tieksmes ir ļaunas no mazām dienām, un Es arī turpmāk vairs neiznīcināšu visu dzīvo, kā Es to esmu darījis. (1.M.8)
 
Tuksneša pieredze māca
9. Bet sargies un sargi savu dvēseli, ka tu neaizmirstu to, ko tavas acis ir redzējušas, un ka tas neizzūd tev no sirds visās tavās mūža dienās. Un dari to zināmu saviem bērniem un saviem bērnu bērniem. (5.M.4)
29. Bet tad no turienes jūs meklēsit To Kungu, savu Dievu, un to atradīsit, kad jūs Viņu meklēsit ar visu savu sirdi un ar visu savu dvēseli. (5.M.4)
29. “Kaut jel notiktu, ka tiem vienmēr būtu tāds sirdsprāts - Mani bīties un visus Manus baušļus mūžam turēt, lai viņiem un viņu bērniem labi klātos mūžīgi.” (5.M.5)
4. Klausies, Israēl, Tas Kungs, mūsu Dievs, ir vienīgais Kungs.
5. Un tev būs To Kungu, savu Dievu, mīlēt no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku.
6. Un lai šie vārdi, ko es tev šodien pavēlu, tev paliek ierakstīti tavā sirdī. (5.M.6)
2. Un piemini visu to ceļu, pa kuru Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir vadījis tuksnesī visus šos četrdesmit gadus, lai tevi pazemotu un lai tevi pārbaudītu, lai Viņš zinātu, kas ir tavā sirdsprātā, vai tu Viņa baušļus turēsi vai ne.
14. lai tad tava sirds nelepojas un tu neaizmirsti To Kungu, savu Dievu, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no verdzības nama. (5.M.8)
16. Sargaities, ka jūsu sirdsprāts neļaujas pievilties un ka jūs nenovēršaties un nekalpojat citiem dieviem, viņus pielūgdami. (5.M.11)
19. Es šodien piesaucu debesis un zemi kā lieciniekus pret jums, ka lieku jūsu priekšā dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tad nu izvēlies dzīvību, ka dzīvotu gan tu, gan tavi pēcnācēji,
20. mīlēdams To Kungu, savu Dievu, paklausīdams Viņa balsij un Viņam pieķerdamies, jo Viņš ir tava dzīvība un tavu dienu garums. (5.M.30)
 
15. Bet Anna atbildēja un sacīja: "Ak, nē, mans kungs, es esmu nelaimīga sieva! Es neesmu nedz vīnu, nedz reibinošu dzērienu dzērusi, bet es esmu savu dvēseli izkratījusi Tā Kunga priekšā. (1.Sam.1)
9. Bet tu, mans dēls Salaman, atzīsti savu tēvu Dievu un kalpo Viņam ar visu sirdi un labu prātu, jo Tas Kungs ir, kas pārbauda visas sirdis un kas izzina visas sirdsprāta tieksmes; ja vien tu Viņu meklēsi, tad Viņš tevi atradīs, bet, ja tu Viņu atstāsi, tad Viņš tevi atmetīs uz mūžīgiem laikiem. (1.Lku 28)
 
Uz Tevi, Kungs, es paceļu savu dvēseli
3. Manu skaļo saucienu dzirdi, mans valdniek un mans Dievs! Jo es gribu Tevi pielūgt.
4. Kungs, uzklausi manu balsi jau agri no rīta, rīta stundā es Tev gribu nest savu upuri. (Ps.5)
4. Arī mana dvēsele ir ļoti iztrūkusies, bet Tu, Kungs, kavējies - cik ilgi vēl?
5. Pievērs man Savu vaigu, izglāb manu dvēseli, palīdzi man pēc Savas lielās žēlastības! (Ps.6)
9. Tāpēc priecājās mana sirds un līksmoja mana mēle, un pat mana miesa dzīvos cerībā,
10. jo Tu manu dvēseli nepametīsi nāves valstībā, nedz Savam Svētajam liksi redzēt iznīcību. (Ps.16)
47. Tas Kungs ir dzīvs, slavēts lai ir mans patvērums, augsti teikts lai ir Dievs, mans glābējs.
50. Tāpēc es Tevi gribu slavēt tautu vidū, ak, Kungs, un dziedāt par godu Tavam Vārdam. (Ps.18)
8. Tā Kunga likumi ir pilnīgi un atspirdzina dvēseli. Tā Kunga liecība ir patiesa un vientiesīgos dara gudrus.
15. Lai Tev patīk manas mutes valoda un manas sirds domas Tavā priekšā, ak, Kungs, mans patvērums un mans pestītājs! (Ps.19)
1. Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka.
2. Viņš man liek ganīties zāļainās ganībās. Viņš mani vada pie skaidra ūdens.
3. Viņš atspirdzina manu dvēseli un ved mani pa taisnības ceļiem Sava Vārda dēļ. (Ps.23)
3. Kas drīkst kāpt Tā Kunga kalnā, un kas stāvēs Viņa svētajā vietā?
4. Kam nenoziedzīgas rokas un skaidra sirds, kam prāts nenesas uz nīcīgām lietām un kas ar viltu nezvērē. (Ps.24)
1. Uz Tevi, Kungs, es paceļu savu dvēseli,
2. mans Dievs, uz Tevi es ceru, nepamet mani kaunā, lai mani ienaidnieki par mani nepriecājas. (Ps.25)
 
Meklē savu prieku savā Kungā
14. Esi droša un stipra, mana sirds, un gaidi uz To Kungu! (Ps.27)
7. Tas Kungs ir mans stiprums un mans vairogs, mana sirds paļaujas uz Viņu. No Viņa man nāk palīdzība, mana sirds ir līksma, ar savām dziesmām es Viņam gribu pateikties. (Ps.28)
12. Manas žēlabas Tu esi pārvērtis līksmē, esi novilcis man manas sēru drēbes, mani apjozdams ar prieku.
18. Redzi, Tā Kunga acs vēro tos, kas Viņu bīstas un cer uz Viņa žēlastību,
19. lai Viņš to dvēseles izglābtu no nāves un uzturētu viņus dzīvus bada laikā.
20. Mūsu dvēsele gaida uz To Kungu, Viņš ir mūsu palīgs un vairogs.
21. Par Viņu priecājas mūsu sirds, jo mēs paļaujamies uz Viņa svēto Vārdu. (Ps.33)
4. Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas!
5. Pavēli Tam Kungam savu ceļu un ceri uz Viņu, gan jau Viņš tad darīs:
6. Viņš tavai taisnībai liks starot kā gaismai un tavām tiesībām kā saulainai dienai. (Ps.37)
4. Mana sirds smeldza manās krūtīs, manas pārdomas lika iedegties ugunij manā dvēselē, un man bija jārunā ar savu mēli:
5. "Dari man zināmu, Kungs, manu galu un kāds ir manu dienu mērs, lai es saprotu, cik nīcīgs es esmu!” (Ps.39)
5. Es saku: "Kungs, esi man žēlīgs, dziedini manu dvēseli, jo es esmu grēkojis pret Tevi!" (Ps.41)
3. Mana dvēsele slāpst pēc Dieva, pēc dzīvā Dieva. Kad es nokļūšu tur, kur es varēšu parādīties Dieva vaiga priekšā?
6. Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un tik nemiera pilna manī? Ceri uz Dievu! Jo es Viņam vēl pateikšos, savam glābējam un savam Dievam! (Ps.42)
4. Iepriecini Sava kalpa dvēseli, jo Tev pretī es paceļu savu sirdi. (Ps.86)
3. Lai mana lūgšana nonāk Tavā priekšā, uzklausi manu karsto lūgšanos!
4. Jo mana dvēsele ir bēdu un ciešanu pilna, un mana dzīvība tuvojas pazemei. (Ps.88)
49. Kur ir tāds cilvēks, kas dzīvo joprojām, kas nekad neredz nāves un kas spēj izglābt savu dvēseli no nāves valsts varas? (Ps.89)
 
Teici To Kungu, mana dvēsele
13. Lai mana dvēsele Tev dzied un necieš klusu. Ak, Kungs, Tu mans Dievs, es Tev pateikšos mūžīgi! (Ps.30)
8. Es gavilēju un priecājos par Tavu žēlastību, jo Tu esi uzlūkojis manu postu un ņēmis vērā manas dvēseles bēdas. (Ps.31)
2. Kā briedis brēc pēc ūdens upēm, tā mana dvēsele brēc, ak, Dievs, pēc Tevis!
13. Tev, Dievs, es esmu parādā, ko esmu solījis; Tev es nesīšu pateicības upurus,
14. jo Tu manu dvēseli esi izglābis no nāves, manas kājas no slīdēšanas, lai es staigātu Dieva priekšā dzīvības gaismā. (Ps.56)
8. Mana sirds ir droša, ak, Dievs, mana sirds ir droša; es dziedāšu un spēlēšu!
9. Mosties, mana dvēsele, mostieties, arfa un cītara! Es modināšu rīta blāzmu!
10. Es Tev pateikšos tautu starpā, Kungs, es dziedāšu par Tevi slavas dziesmas tautu vidū. (Ps.57)
2. Kungs, Tu esi mans Dievs, es meklēju Tevi, pēc Tevis slāpst mana dvēsele, pēc Tevis tvīkst mana miesa kā sausa un izkaltusi zeme, kur nav ūdens. (Ps.63)
3. Mana dvēsele ilgojas un tvīkst pēc Tā Kunga pagalmiem, mana sirds un mana miesa skaļi gavilē pretī dzīvajam Dievam. (Ps.84)
1. Teici To Kungu, mana dvēsele, un viss, kas manī, Viņa svēto Vārdu!
2. Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis! (Ps.103)
33. Es dziedāšu Tam Kungam visu savu mūžu, es slavēšu savu Dievu, kamēr vien šeit mītu!
34. Manas sirds domas lai Viņam patīk, es priecāšos Tam Kungam! (Ps.104)
 
Mana dvēsele gaida uz To Kungu
2. Tiešām, mana dvēsele ir klusu savā svētcerē uz Dievu, no Viņa nāk man palīdzība! (Ps.62)
4. Netaisna sirds lai ir tālu nost no manis, ļaunu cilvēku es negribu pazīt. (Ps.101)
7. Atgriezies savā mierā, mana dvēsele, jo Tas Kungs dara tev labu.
8. Tiešām, Tu izglābi manu dvēseli no nāves, no asarām manas acis un no slīdēšanas manu kāju.
9. Es staigāšu Tā Kunga priekšā dzīvo zemē. (Ps.116)
28. Mana dvēsele skumst asarās, stiprini mani ar Savu vārdu!
167. Mana dvēsele turas pie Tavām liecībām, un tās man ir no sirds mīļas.
175. Uzturi manu dvēseli, ka tā tevi var slavēt, un Tavas tiesas lai man palīdz. (Ps.119)
5. Es gaidu uz To Kungu, mana dvēsele gaida, es paļaujos uz Viņa vārdu.
6. Mana dvēsele gaida uz To Kungu vairāk nekā naktssargi uz rīta ausmu. Jā, tiešām, vairāk nekā naktssargi uz rīta ausmu. (Ps.130)
3. Kad es Tevi piesaucu, Tu mani paklausīji un devi manai dvēselei drosmi un spēku. (Ps.138)
4. Neļauj manai sirdij griezties uz ļaunu, ka es nedaru grēcīgus darbus kopā ar ļaundariem. No viņu saldumiem es negribu neko baudīt. (Ps.141)
11. Tava Vārda dēļ, ak, Kungs, uzturi mani pie dzīvības, izved manu dvēseli no bēdām Savas taisnības dēļ!
12. Un iznīcini pēc Savas žēlastības manus ienaidniekus un izdeldē visus, kas apbēdina manu dvēseli, jo es esmu Tavs kalps! (Ps.143)
 
Gudrība, kas dod dzīvību
13. Labi tam cilvēkam, kas atrod gudrību, un cilvēkam, kas dabū sev skaidru prātu!
14. Jo ir labāk iegūt gudrību nekā sudrabu, un tās augļi ir vērtīgāki par zeltu.
18. Tā ir dzīvības koks visiem, kas pie tās tveras, un svētlaimīgi ir tie, kas to sevī glabā.
22. Tā būs dzīvība tavai dvēselei un rota tavam kaklam.
23. Tad tu droši staigāsi savu ceļu tā, ka tava kāja nekur neaizmetīsies un nepiedauzīsies. (Sal.pam.3)
35. Kas mani atrod, tas atrod dzīvību un iegūst labpatiku Tā Kunga acīs.
36. Bet, kas pret mani grēko, tas ievaino savu dvēseli; visi, kas mani ienīst, mīl nāvi. (Sal.pam.8)
24. Laipnīgas runas ir kā medus kāres, tās nomierina dvēseli un atspirdzina kaulus kā zāles. (Sal.pam.16)
23. Kas piesarga savu muti un savu mēli, tas pasarga no bailēm savu dvēseli. (Sal.pam.21)
24. Nepiebiedrojies sirdīgajam un neturies kopā ar raksturā niknu un dusmās strauju,
25. ka tu nemācies viņa tekas un nesavaldzini savu dvēseli. (Sal.pam.22)
 
Nebīsties, jo Es esmu ar tevi!
4. Tādēļ ka tu esi dārgs un vērtīgs Manās acīs, Es dodu zemes par tavu izpirkšanu un tautas atlīdzībai par tavu dvēseli.
5. Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! (Jes.43)
2. Kādēļ jūs maksājat naudu par to, kas nav maize; kādēļ jūs atdodat savu darbu par to, kas neder uzturam? Klausaities, klausaities uz Mani, tad jums būs daudz laba ko ēst, un jūsu dvēsele atspirdzināsies ar tauku barību!
3. Piegrieziet Man savu ausi un nāciet pie Manis! Uzklausait, tad atspirgs jūsu dvēsele! (Jes.55)
16. Es nerāšos mūžīgi un nedusmošos vienumēr, jo Manā priekšā tad nonīktu ikviens gars un ikviena dvēsele, ko Es radīju. (Jes.57)
10. Kad tu izsalkušam atvērsi savu sirdi un paēdināsi apbēdinātu dvēseli, tad tava gaisma atspīdēs tumsībā, un tava tumsa būs kā gaiša pusdiena.
11. Un Tas Kungs tevi vienmēr vadīs un paēdinās tavu dvēseli arī tukšās vietās un stiprinās tavus locekļus, ka tu būsi kā auglīgs dārzs un kā ūdens avots, kurā ūdens neizsīkst. (Jes.58)
16. Tā saka Tas Kungs: "Uzlūkojiet dzīves gaitas ceļus un izpētiet, kurš ir senlaikos bijis tas labais svētības un laimes ceļš, tad staigājiet pa to, un jūs atradīsit mieru savai dvēselei!” (Jer.6)
12. Tā tie nāks un gavilēs Ciānas kalnā un steigsies pie Tā Kunga dāvanām, pie labības, vīna un eļļas, pie jauniem jēriem un vēršiem, un viņu dvēsele būs kā auglīgs dārzs, un tiem nebūs vairs jācieš trūkums. (Jer.31)
 
Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi
8. Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs. (Mt.5)
4. Un Jēzus, viņu domas redzēdams, sacīja: "Kāpēc jūs domājat ļaunu savās sirdīs?” (Mt.9)
28. Un nebīstieties no tiem, kas miesu nokauj un dvēseli nevar nokaut; bet bīstieties vairāk no tā, kas miesu un dvēseli var nomaitāt ellē. (Mt.10)
28. Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt.
29. Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. (Mt.11)
34. Jūs odžu dzimums, kā jūs varat labu runāt, paši ļauni būdami? Jo no sirds pilnības mute runā.
35. Labs cilvēks izdod no labā krājuma labu, un ļauns cilvēks izdod no ļaunā krājuma ļaunu. (Mt.12)
18. Bet, kas no mutes iziet, tas nāk no sirds, un tas sagāna cilvēku.
19. Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi. (Mt.15)
25. Jo, kas grib izglābt savu dzīvību, tas to zaudēs; un, kas savu dzīvību zaudē Manis dēļ, tas to mantos.
26. Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka tas iemanto visu pasauli, bet tam zūd dvēsele. Jeb ko cilvēks var dot par savas dvēseles atpirkšanu? (Mt.16)
37. Bet Jēzus tam sacīja: "Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta.
38. Šis ir augstākais un pirmais bauslis.
39. Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.” (Mt.22)
 
Jūsu aicinātājs būs arī darītājs
9. Mokas un izbailes ikvienai cilvēka dvēselei, kas dara ļaunu, jūdam visupirms un arī grieķim! (Rom.2)
9. Ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts.
10. Jo ar sirds ticību panākama taisnība un ar mutes liecību pestīšana. (Rom.10)
2. Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs. (Rom.12)
12. Bet mēs neesam dabūjuši pasaules garu, bet to Garu, kas nāk no Dieva, lai saprastu, ko Dievs mums dāvājis. (1.Kor.2)
3. Ir skaidri redzams, ka esat Kristus vēstule, ko esam sastādījuši, rakstīta ne ar tinti, bet ar dzīvā Dieva Garu, ne uz akmens, bet uz sirds plāksnēm. (2.Kor.3)
3. Bet es baidos, ka čūska, kas ar savu viltību piekrāpa Ievu, tāpat nesamaitā arī jūsu domas un nenovērš no vienkāršības un skaidrības, kas ir Kristū. (2.Kor.11)
12. Gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti.
13. Jo Dievs ir tas, kas jums dod gribu un veiksmi pēc Sava labā prāta. (Fil.2)
6. Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā.
7. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū. (Fil.4)
17. Tad nu es jums piekodinu - Tas Kungs ir mans liecinieks - vairs nedzīvot tā, kā pagāni dzīvo sava sirdsprāta tukšībā
18. savas nezināšanas dēļ un sirds apcietinā tības dēļ, aptumšojušies savā sapratnē un atsvešinājušies dzīvībai, kas no Dieva.
22. Līdz ar agrākās dzīves veidu jums jāatmet vecais cilvēks, kas savu kārību pievilts iet bojā,
23. un jāatjaunojas savā sirdsprātā
24. un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā. (Ef.4)
15. Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri;
16. izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas!
17. Tāpēc nepadodieties neprātam, bet centieties saprast, kāds ir jūsu Kunga prāts. (Ef.5)
21. Arī jūs, kas kādreiz bijāt atsvešinājušies un ienaidā ar Dievu sava sirdsprāta un ļauno darbu dēļ,
22. Viņš tagad salīdzinājis, Savā cilvēciskā miesā izciezdams nāvi, lai jūs svēti, bez kļūdām un nevainojami varētu stāties Viņa priekšā,
23. ja tikai paliksit savā ticībā stipri un nesatricināti un nenovērsīsities no cerības, kas ir dota evaņģēlijā, kuru jūs esat dzirdējuši. (Kol.1)
 
1. Ja nu jūs ar Kristu esat augšāmcēlušies, tad tiecieties pēc tā, kas augšā, kur ir Kristus, kas paaugstināts pie Dieva labās rokas.
2. Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām.
23. Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem,
24. jo jūs zināt, ka Tas Kungs par atmaksu jums dos debesu mantojumu. (Kol.3)
23. Bet pats miera Dievs lai jūs svētī caurcaurim, un jūsu gars, dvēsele un miesa visā pilnībā lai paliek bezvainīgi līdz mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanai.
24. Jūsu aicinātājs ir uzticams. Viņš būs arī darītājs. (1.Tes.5)
 
Vārds, kas var izglābt jūsu dvēseles
12. Pielūkojiet, brāļi, ka kādā no jums nebūtu neticības ļaunā sirds, atkāpjoties no dzīvā Dieva,
13. bet pamācait cits citu katru dienu, kamēr vēl saka "šodien", lai kādam no jums sirds netiktu apcietināta ar grēka viltību. (Ebr.3)
12. Jo Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu un spiežas dziļi iekšā, līdz kamēr pāršķir dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis.
13. Un nav radījuma, kas Viņa priekšā apslēpts, bet viss ir atsegts un atklāts Viņa acīm: Viņam mēs dosim norēķinu. (Ebr.4)
17. Paklausait saviem vadītājiem un esiet padevīgi, jo viņi ir nomodā par jūsu dvēselēm kā tādi, kam būs jādod atbildība. Lai tie to varētu darīt ar prieku un nevis nopūzdamies, jo tas jums nav derīgi. (Ebr.13)
5. Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots.
6. Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo, kas šaubās, līdzinās vēja dzītam un mētātam jūras vilnim.
7. Jo tāds cilvēks, vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos,
8. lai nedomā, ka viņš no Tā Kunga ko saņems.
21. Tāpēc, nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles. (Jēk.1)
 
Mūsu iekšējais cilvēks ikdienas atjaunojas
19. Mani brāļi, ja kāds jūsu starpā nomaldījies no patiesības un kāds viņu atgriež,
20. ziniet, ka tas, kas ir atgriezis grēcinieku no viņa maldu ceļa, izglābs tā dvēseli no nāves un apklās grēku pulku. (Jēk.5)
22. Savas dvēseles šķīstījuši, klausot patiesībai uz neliekuļotu brāļu mīlestību, mīliet cits citu no visas sirds pastāvīgi,
23. jūs, kas esat atdzimuši ne no iznīcīgas sēklas, bet neiznīcīgas, no dzīvā un paliekamā Dieva vārda. (1.Pēt.1)
11. Mīļotie, es jūs pamācu kā piedzīvotājus un svešiniekus atturēties no miesas kārībām, kas karo pret dvēseli. (1.Pēt.2)
3. Jūsu rota lai nav ārišķīgs matu pinums, zelta lietas, kuras sev apliekat, vai tērps, kurā tērpjaties,
4. bet apslēptais sirds cilvēks neiznīcīgs savā lēnajā un klusajā garā - tas ir Dievam dārgs. (1.Pēt.3)
28. Un tagad, bērniņi, palieciet Viņā, lai, kad Viņš parādīsies, mums būtu drošs prāts un mēs, Viņam atnākot, nepaliktu kaunā. (1.Jņ.2)
 
16. Tāpēc mēs nepiekūstam, bet, lai gan mūsu ārīgais cilvēks sadilst, mūsu iekšējais dienu no dienas atjaunojas.
17. Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību,
18. ja mēs neņemam vērā to, kas ir redzams, bet to, kas nav redzams. Jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais mūžīgs. (2.Kor.4)