Bībeles studija C
Augusts 2018
Augusts 2018
3. Un Jozua sacīja Israēla bērniem: "Cik ilgi vēl jūs būsit tik kūtri, ka neejat iegūt īpašumā to zemi, ko Tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, jums ir piešķīris?” (Joz.18)
9. Celieties un nāciet mums līdzi, jo mēs esam to zemi apskatījuši, un redzi, tā ir ļoti laba; bet vai jūs paši negribat nekā darīt? Neesiet kūtri iet, lai dotos turp un saņemtu šo zemi īpašumā.
10. Kad jūs iesit, tad jūs nonāksit pie tautas, kas dzīvo bezrūpīgi un kuru zeme ir plaši atvērta uz visām pusēm; Dievs to ir nodevis jūsu rokā - šo vietu, kur nav nekāda trūkuma nevienā lietā, kas vien ir virs zemes. (Soģu 18)
4. Lai tavas acis neguļ un tavu acu plaksti lai nesnauž!
6. Dodies pie skudrām, tu sliņķi, novēro viņu rīcību un mācies!
7. Lai gan viņām nav nedz valdnieka, nedz priekšnieku, nedz citu kungu,
8. viņas tomēr sagādā sev maizi vasarā un iekrāj sev barību ražas ievākšanas laikā.
9. Cik ilgi tu gulēsi, laiskais? Kad tu rausīsies augšā no sava miega?
10. Paguli, paguli vēl drusciņ, pasnaud kādu nieku, saņem kopā drusku ciešāki savas rokas, lai tu labāk dusētu!
11. Tad tevi pamazām, it kā tev kājām pa pēdām iedama, pārsteigs nabadzība, un tevi nomāks trūkums kā bruņots ceļa laupītājs. (Sal.pam.6)
26. Kā etiķis bojā zobus un dūmi acis, tā slinkais kaitē tiem, kas viņu sūta. (Sal.pam.10)
27. Sliņķis neceps savu medījumu, bet čakls cilvēks kļūst bagāts. (Sal.pam.12)
4. Sliņķis nereti pēc daudz kā kāro un tomēr neko nedabū, bet čaklie dabū papilnam. (Sal.pam.13)
19. Sliņķa ceļš ir kā ar ērkšķiem noklāts, bet taisno tekas ir līdzenas. (Sal.pam.15)
9. Kas laisks savā darbā, ir brālis tam, kas pats izšķiež savu mantu. (Sal.pam.18)
15. Slinkums ieaijā miegā, un kūtra dvēsele cietīs badu.
4. Rudens aukstuma dēļ slinkais negrib art, tāpēc pļaujamā laikā viņam būs diedelēt un nenieka nedabūt. (Sal.pam.20)
25. Sliņķis mirst, netikdams tālāk par savām iegribām, jo viņa rokas negrib neko strādāt.
26. Cauru dienu viņam gribas un gribas, bet taisnais dod un neatsakās dot. (Sal.pam.21)
30. Es gāju gar sliņķa tīrumu un gar nejēgas vīna dārzu,
31. un redzi, tur auga vienīgi nātres, vīna dārzs bija pilns dadžu, un akmeņu iežogojums ap to bija sabrucis.
32. Kad es to redzēju, es to ņēmu pie sirds, liku vērā, nolūkojos uz to un mācījos no tā:
33. tu gribi drusku gulēt un vēl drusku pasnaust, un drusku salikt rokas, lai atpūstos!
34. Bet tad tev tava nabadzība pienāks ātriem soļiem kā ceļiniece un tavs trūkums kā bruņots vīrs. (Sal.pam.24)
14. Sliņķis grozās pa gultu kā durvis kabēs.
15. Sliņķis ielaiž savu roku podā un sajūt kā lielu grūtumu piecelt to atkal pie mutes.
16. Sliņķis iedomājas sevi gudrāku esam par septiņiem, kas dzīves ziņu māca citiem. (Sal.pam.26)
10. Kam piešķirta augsti tikumīga sieva, tas lai apzinās, ka viņa ir cildenāka nekā visdārgākā pērle.
11. Viņas vīra sirds var uz viņu paļauties, un tam netrūks nekāda labuma.
25. Spēks un skaistums ir viņas ietērps; viņa pati smaidīdama bez rūpēm raugās austošai dienai pretī.
27. Viņa novēro, kā klājas viņas namam, un neēd savu maizi slinkumā. (Sal.pam.31)
18. Slinkuma dēļ gāžas sijas, un roku kūtruma dēļ ūdens pil nama jumtam cauri. (Māc.10)
24. Bet atnāca arī tas, kas bija dabūjis vienu talentu, un sacīja: es pazīstu tevi kā bargu cilvēku, tu pļauj, kur neesi sējis, un salasi, kur neesi kaisījis.
25. Es baidījos un aizgāju un apraku tavu talentu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu.
26. Bet viņa kungs atbildēja tam un sacīja: tu blēdīgais un kūtrais kalps. Ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis,
27. tad tev vajadzēja dot manu mantu naudas mainītājiem; es pārnācis būtu saņēmis savu naudu ar augļiem.
28. Tāpēc ņemiet viņa talentu un dodiet to tam, kam ir desmit talentu.
29. Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir.
30. Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana. (Mt.25)
15. Un gadījās, kad tie tā savā starpā runāja un apspriedās, arī pats Jēzus tiem tuvojās un gāja ar viņiem.
16. Bet viņu acis tapa turētas, ka tie Viņu nepazina.
25. Tad Viņš tiem sacīja: "Ak, jūs nesaprašas un sirdī kūtrie, ka jūs negribat ticēt visu to, ko pravieši sludinājuši!
26. Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet Savā godībā?"
27. Un, iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, Viņš tiem izskaidroja visus rakstus, kas par Viņu rakstīti.
30. Un notika, ka Viņš, ar tiem pie galda sēdēdams, maizi ņēma, pateicās, pārlauza un tiem to deva,
31. tad viņu acis tapa atvērtas un tie Viņu pazina; bet Viņš no tiem nozuda. (Lk.24)
10. Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga. Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā.
11. Savā darbā neesiet kūtri, esiet dedzīgi garā, gatavi kalpot Tam Kungam,
12. priecīgi cerībā, pacietīgi bēdās, neatlaidīgi savās lūgšanās.
13. Palīdziet svētajiem viņu vajadzībās, centieties parādīt viesmīlību! (Rom.12)
11. Par to mums būtu daudz ko runāt, bet ir grūti darīt to saprotamu, tāpēc ka jūs esat kūtri palikuši dzirdēt.
12. Jo, lai gan laika ziņā jums pašiem pienākas būt tiem, kas māca, jums atkal vajadzīgs kāds, kas jums māca Dieva vārdu pirmsākumus, un esat tapuši par tādiem, kam vajag piena, ne cietas barības.
13. Jo katrs, kas bauda pienu, ir taisnības vārda nepratējs, jo tas ir bērns.
14. Bet pilngadīgiem pienākas cieta barība, tiem, kam ir piedzīvojumi un kam prāti vingrināti izšķirt labu un ļaunu. (Ebr.5)
11. Bet mēs gribam, lai katrs no jums parāda to pašu centību, lai pastāvētu pilnīgā cerībā līdz galam,
12. ka jūs netopat kūtri, bet sekojat tiem, kas ar ticību un pacietību iemanto apsolījumus. (Ebr.6)
19. Zinait, mani mīļie brāļi: lai ikviens cilvēks ir čakls klausīties, kūtrs runāt, kūtrs dusmoties,
20. jo cilvēka dusmas nesagādā Dieva taisnību.
21. Tāpēc, nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles.
22. Bet esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi maldinādami. (Jēk.1)
5. Tāpēc pielieciet visas pūles un parādait savā ticībā tikumu, bet tikumā atziņu,
6. atziņā atturību, atturībā pacietību, pacietībā dievbijību,
7. dievbijībā brālību, brālībā mīlestību.
8. Jo, ja šīs lietas pie jums ir un iet vairumā, jūs netapsit kūtri, nedz neauglīgi mūsu Kunga Jēzus Kristus atziņā.
9. Bet, kam to nav, tas ir akls un stulbs un ir aizmirsis, ka viņš ir šķīstīts no veciem grēkiem.
10. Tādēļ, brāļi, darbojieties, lai jūsu aicināšana un izredzēšana jo stipra paliek, jo, to darīdami, jūs nekad neklupsit.
11. Tas lielā mērā veicinās jūsu ieiešanu mūsu Kunga un Pestītāja valstībā. (2.Pēt.1)
