Bībeles un kristīgās literatūras studija T
Jūnijs 2018
Jūnijs 2018
12. Un viņam bija sapnis, un redzi, uz zemes bija kāpnes uzslietas, bet to augšgals sniedzās debesīs, un redzi, Dieva eņģeļi kāpa pa tām augšup un lejup.
13. Un redzi, Tas Kungs stāvēja augšgalā un sacīja: "Es esmu Tas Kungs, tava tēva Ābrahāma Dievs un Īzāka Dievs!”
16. Un Jēkabs uzmodās no miega un sacīja: "Tiešām, Tas Kungs ir šinī vietā, bet es to nezināju."
17. Un viņam kļuva bail, un tas sacīja: "Cik bijājama ir šī vieta, te tiešām ir Dieva nams, un še ir debesu vārti." (1.M.28)
4. Es pielūdzu To Kungu, savu Dievu, un izsūdzēju savus grēkus, sacīdams: ak, Kungs, Tu lielais un bijājamais Dievs ... (Dan.9)
13. Turiet gan par svētu To Kungu Cebaotu, bīstieties Viņu, Viņš lai jums iedveš bailes un šausmas! (Jes.8)
– Jā, Dievs ir mīlestība. Viņš ir žēlsirdīgs, laipns un pacietīgs, lēnprātīgs un labestīgs. Viņš ir ideāls, mīlošs debesu Tēvs. Bet Viņš ir arī Gars – augsts un svēts! Mūsu problēma: esam kļuvuši pret Viņu pārāk “familiāri”. Esam padarījuši savu Dievu “līdzīgu sev”, jo nepazīstam Viņa svētumu.
14. Viņa acis kā uguns liesmas,
16. ... no Viņa mutes izgāja zobens, abās pusēs ass, un Viņa vaigs spīdēja kā saule savā spēkā.
17. Un, kad es redzēju Viņu, es nokritu pie Viņa kājām kā miris ... (Atkl.1)
2. Tūliņ es tapu aizrauts garā, un raugi: goda krēsls celts debesīs; goda krēslā kāds sēdēja.
3. Tas, kas sēdēja, pēc skata līdzīgs dārgakmeņiem jaspīdam un sardijam, un ap goda krēslu bija varavīksnes loks, kas izskatījās kā smaragds.
4. Ap goda krēslu divdesmit četri krēsli, krēslos sēdēja divdesmit četri vecaji ...
8. Un četras dzīvas būtnes, kam katrai pa seši spārni, kas pilni acīm visapkārt un iekšpusē un bez mitēšanās dienu un nakti sauc: "Svēts, svēts, svēts Kungs Dievs, Visuvaldītājs, kas bija, kas ir un kas nāks."
9. Kad dzīvās būtnes dod slavu, godu un pateicību Tam, ko redz goda krēslā un kas dzīvo mūžu mūžos,
10. tad divdesmit četri vecaji metas zemē Tā priekšā, kas sēd goda krēslā, un pielūdz To, kas dzīvo mūžu mūžos, un noliek savus vainagus goda krēsla priekšā, sacīdami:
11. "Tu Kungs, mūsu Dievs, Tu esi cienīgs saņemt slavu, godu un spēku, jo Tu esi radījis visas lietas, ar Tavu gribu visas lietas bija un ir radītas." (Atkl.4)
1. Mozus ... aizdzina avis pāri tuksnesim un nonāca pie Dieva kalna Horeba.
2. ... un viņš skatījās, un redzi, ērkšķu krūms dega ugunīs, bet nesadega.
3. Tad Mozus sacīja: "Es iešu tuvāk un apskatīšu šo lielo parādību, kādēļ ērkšķu krūms nesadeg."
4. Bet Tas Kungs redzēja, ka viņš gāja turp lūkot, un sauca tam no krūma un sacīja: "Mozu, Mozu!" Mozus sacīja: "Te es esmu."
5. Un Tas Kungs sacīja: "Nenāc tuvāk! Novelc savas kurpes no savām kājām, jo tā vieta, kur tu stāvi, ir svēta zeme." (2.M.3)
– Svētā Gara nedziestošā uguns tika ielikta Mozus krūtīs. Viņš varēja iet tālāk, neievērojot savādo krūmu, bet iekšēja nemiera dēļ nolika malā visas savas intereses. Tā Dievs cenšas piesaistīt mūsu uzmanību. Kad atsaucamies, izdzirdam Viņa balsi. “Novelc savas kurpes” – atsakies no savām tiesībām. “Manām interesēm tagad jābūt pirmajā vietā tavā dzīvē.”
9. Un redzi, Israēla bērnu brēkšana ir nākusi Manā priekšā, un Es esmu redzējis tos spaidus, ar kādiem ēģiptieši viņus apspiež.
10. Tagad ej, Es tevi sūtīšu pie faraona. Izved Manu tautu, Israēla bērnus, no Ēģiptes!
19. Bet Es zinu, ka Ēģiptes ķēniņš neļaus jums iet, ja nav stipras rokas.
20. Tāpēc Es izstiepšu Savu roku un sitīšu Ēģiptes zemi ar visiem Saviem brīnumiem, kurus Es tās vidū darīšu. Pēc tam viņš jūs atlaidīs. (2.M.3)
2. Bet faraons sacīja: "Kas ir Tas Kungs, ka man būtu Viņam jāklausa un jāatlaiž Israēls? Es nepazīstu To Kungu, un arī Israēlu es neatlaidīšu."
7. Turpmāk nedodiet vairs salmus ļaudīm ķieģeļu taisīšanai, kā tas bija līdz šim! Lai viņi paši iet un sagādā sev salmus. (2.M.5)
– Tāpat kā sadusmojās faraons, Dieva tautas apspiedējs, tā arī velns trakās dusmās cenšas uguni apdzēst. Svētā Gara izliešanās vienmēr izsauc ārkārtīgu pretošanos.
1. Tiem uz ļaudīm runājot, pienāca priesteri, Tempļa sardzes priekšnieks un saduķeji,
2. sadusmoti par to, ka viņi ļaudis mācīja ...
3. Tie satvēra viņus un turēja apcietinājumā līdz rītam. (Apd.4)
8. Esiet skaidrā prātā, esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt. (1.Pēt.5)
9. Un Mozus uzkāpa kalnā un Ārons, Nadabs un Abijs un septiņdesmit no Israēla vecajiem.
10. Un viņi redzēja Israēla Dievu. Zem Viņa kājām bija kā safīra pamats, tik skaidrs kā pašas debesis.
15. Un Mozus uzkāpa kalnā; un kalnu apsedza mākonis.
16. Un Tā Kunga godība nolaidās uz Sinaja kalnu, un mākonis to apsedza sešas dienas; un septītajā dienā Viņš uzrunāja Mozu no mākoņu vidus.
17. Un Tā Kunga godība parādījās Israēla bērniem kā rijēja uguns kalna galā.
18. Un Mozus iegāja mākoņa vidū un uzkāpa kalnā, un palika kalnā četrdesmit dienas un četrdesmit naktis. (2.M.24)
1. Kad tauta redzēja, ka Mozus kavējas nokāpt no kalna, tā sapulcējās pie Ārona un sacīja: "Celies un darini mums kādu dievu, kas būtu mūsu priekšā, jo mēs nezinām, kas ar šo Mozu, šo vīru, kas izveda mūs no Ēģiptes zemes, ir noticis."
6. Un tie cēlās agri no rīta un upurēja dedzināmos upurus un pienesa pateicības upurus, un tad tauta apsēdās ēst un dzert un cēlās līksmoties.
7. Tad Tas Kungs runāja uz Mozu: "Ej, nokāp zemē! Tava tauta, kuru tu esi izvedis no Ēģiptes zemes, dara lielu grēku.
8. Tie ātri novirzījušies no tā ceļa, ko Es tiem pavēlēju; tie ir darinājuši sev lietu teļa tēlu un ir to pielūguši, un tam upurējuši un sacījuši: šis ir tavs dievs, Israēl, kas tevi ir izvedis no Ēģiptes zemes." (2.M.32)
5. Tad nu pārdomā, no kā tu esi atkritis; atgriezies un dari pirmos darbus. Bet, ja ne, tad Es nākšu pie tevis un nostumšu tavu lukturi no tā vietas, ja tu neatgriezīsies. (Atkl.2)
– Israela bērni redzēja Dievu un tomēr četrdesmit dienas vēlāk no Viņa atkrita, pievērsās elkam. Biedējoši, bet tā ir mūsu visu kopēja tendence. Jo ienaidnieks savu darbošanos turpina, un mūsu sirdī iezogas netiklības gars. Tam pretī stāvēt varam, vienīgi uzticoties Dieva mīlestībai. Svētais Gars uzrāda vainu, lai dziedinātu, glābtu.
1. Un Tas Kungs sacīja man: "Ej vēlreiz un iemīli precētu sievu, kas ir cita mīļākā un kas pārkāpj laulību, tāpat kā Tas Kungs mīl Israēla bērnus, kaut viņi labāk piegriežas citiem dieviem.”
5. (Tie) atgriezīsies un meklēs To Kungu, savu Dievu ... un, bijībā trīsēdami, nāks pie Tā Kunga un pie Viņa žēlastības pēdējās dienās. (Hoz.3)
– Sausās un mirušās draudzes ar saviem “izžuvušajiem” mācītājiem līdzinās laulības pārkāpējām. Tie ir centrēti uz cilvēkiem, nevis uz Kristu. Bet tā tas nepaliks vienmēr. Pēdējo dienu draudzē atjaunosies tā Kunga bijāšana.
6. Un es redzēju citu eņģeli laižamies debesu vidū; tam bija mūžīgs evaņģēlijs sludināms tiem, kas dzīvo virs zemes, un visām tautām un ciltīm, valodām un tautībām;
7. viņš sauca stiprā balsī: "Bīstieties Dieva un dodiet Viņam godu.” (Atkl.14)
3. Tie dziedāja Dieva kalpa Mozus dziesmu un Jēra dziesmu, sacīdami: "Lieli un brīnišķīgi ir Tavi darbi, Kungs Dievs, Visuvaldītāj; taisni un patiesi Tavi ceļi, tautu Ķēniņ!
4. Kas Tevi nebītos, ak, Kungs, un neslavētu Tavu Vārdu?” (Atkl.15)
16. Pats Kungs nāks no debesīm, kad Dievs to pavēlēs, atskanot erceņģeļa balsij un Dieva bazūnei. (1.Tes.4)
10. Viņš nāks pagodināt Sevi Savu svēto vidū un saņemt apbrīnošanu visu ticīgo starpā viņā dienā. (2.Tes.1)
– Mēs pieredzēsim vislielāko Jēzus klātbūtni. Mēs skatīsim Viņu tādā spēkā un godībā, ka pārņems svētas bailes Viņa labestības priekšā. Tad Dievs pacels svētā atlikuma draudzi un tai dos sirdi, kas nepārtraukti meklēs to Kungu.
11. Kas ir tāds kā Tu, ak, Kungs! Kas ir tāds kā Tu starp dieviem, varens Savā svētumā, bijājams Savā godībā, brīnumu darītājs! (2.M.15)
11. Kalpojiet Tam Kungam ar bijāšanu un ar sirds trīsām skūpstiet Dēlu. (Ps.2)
8. Dievs ir bijājams svēto pulkā, Viņš ir liels un iedveš bailes visiem, kas ir ap Viņu. (Ps.89)
– Dieva pielūgsme tad būs tik šķīsta un godbijība tik pilnīga, ka izraisīs bailes visos: kā svēto, tā grēcinieku vidū.
