Ticēt – paklausīt – kalpot

Bībeles un kristīgās literatūras studija T
Maijs 2018

 
Mūsu dzīves lielākā vajadzība
1. Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.
2. Ar Viņa gādību mēs, kas ticam, esam iegājuši tai žēlastībā, kurā stāvam un teicam sevi laimīgus cerībā iemantot dievišķo godību. (Rom.5)
17. Ticība nāk no sludināšanas un sludināšana - no Kristus pavēles. (Rom.10)
23. Bet viss, kas nenāk no ticības, ir grēks. (Rom.3)
7. Tie, kas tic, ir Ābrahāma bērni.
8. Bet raksti, paredzēdami, ka Dievs pēc ticības taisno pagānus, ir Ābrahāmam iepriekš pasludinājuši prieka vēsti: tevī taps svētītas visas tautas. -
9. Tātad tie, kas tic, tiek svētīti līdz ar ticīgo Ābrahāmu.
11. Bet ir skaidrs, ka ar bauslību neviens netop taisnots Dieva priekšā, jo "ticībā taisnais dzīvos".
24. Tātad bauslība līdz Kristum ir bijusi mūsu audzinātāja, lai mēs ticībā kļūtu taisnoti.
25. Bet, kad ticība ir nākusi, tad audzinātājai nav vairs varas pār mums.
26. Jūs jau visi ticēdami uz Jēzu Kristu esat Dieva bērni. (Gal.3)
 
– Ticībā patiesība kļūst par pieredzi. Tā nav mistisks spēks vai faktu aizvietotāja. Ticība nav acu aizvēršana, dūru sažņaugšana un kaut kā radīšana ar prāta spēku. Kristieša dzīvē ticības objekts ir Kungs Jēzus Kristus. Un būtiskais ir nevis tas, ko mēs dzīvojam Dievam, bet gan tas, ko Dievs izdzīvo mūsos.
Ir pamatoti tiekties pēc ticības pieaugšanas, bet tas var notikt, vienīgi pieaugot zināšanām par mūsu ticības objektu. Kristus mums tiek atklāts Dieva Vārdā.
Viņu iepazīt – tā ir mūsu dzīves lielākā vajadzība. (Č.V.Praiss)
 
Uzticēties un paklausīt
13. Neraidi mani prom no Sava vaiga un neatņem no manis Savu Svēto Garu!
14. Atdod man atkal atpakaļ Savas pestīšanas prieku un stiprini mani ar paklausības garu! (Ps.51)
 22. Un Samuēls sacīja: "Vai tad Tam Kungam ir lielāka patika par dedzināmiem un kaujamiem upuriem nekā par paklausību Tā Kunga balsij? Redzi, paklausība ir labāka nekā upuris, un padevība ir labāka nekā auna tauki,
23. bet nepaklausība ir kā buršanas grēks, un stūrgalvība ir līdzīga elku kalpošanai un dievekļu turēšanai mājās. Tādēļ ka tu esi atmetis Tā Kunga vārdu, Viņš ir atmetis arī tevi, un tu vairs nevari būt ķēniņš." (1.Sam.15 – Sauls)
– Dieva apsolījumi ir efektīvi tikai tad, ja pildām visus Viņa noteikumus
36. “Tiklab lauvu, kā arī lāci tavs kalps ir nositis, un šis neapgraizītais filistietis būs kā viens no tiem, jo viņš ir tā dzīvā Dieva karapulkus izaicinājis!"
45. Bet Dāvids sacīja filistietim: "Tu nāc pie manis ar zobenu un šķēpu, un kaujas vāli, bet es eju tev pretī Tā Kunga Cebaota Vārdā, kas ir Israēla karapulku Dievs, kuru tu esi izaicinājis.
46. Šodien Tas Kungs tevi nodos manā rokā ...
47. Un lai atzīst visa šī kara saime, ka Tas Kungs neizglābj nedz ar zobenu, nedz ar šķēpu, jo karš pieder Tam Kungam, un Viņš jūs nodod mūsu rokā!" (1.Sam.17)
– Dāvida pieredze: Ja Dievs sūta, tad sekas ir Viņa ziņā
 
– Kristieša ticība ir uzticēšanās Dievam, kas ļauj Viņam darboties. Kas vajadzīgs no mūsu puses? Paklausība tam, ko Dievs saka, un uzticēšanās tam, kas Dievs ir. Un tām abām ir jābūt kopā.
Viņa pavēles ir cilvēciski neiespējamas. Ir jāuzticas, ka Viņš dos arī spēku un spējas šo pavēļu pildīšanai. Paklausība bez uzticēšanās noved liekulībā, uzticēšanās bez aktīvas paklausības – misticismā.
Ticības dzīves pamats ir paklausība. (Č.V.Praiss)
 
Dievs tevi lietos Savā darbā
35. Un Jēzus apstaigāja visas pilsētas un ciemus, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju, un dziedinādams visas sērgas un slimības.
36. Un, kad Viņš ļaužu pulkus redzēja, sirds Viņam par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana.
37. Tad Viņš saka uz Saviem mācekļiem: "Pļaujamā daudz, bet pļāvēju maz.
38. Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai Viņš izsūta strādniekus Savā pļaujamā." (Mt.9)
25. Tad, Tā Kunga vārdu apliecinājuši un runājuši, tie griezās atpakaļ uz Jeruzālemi, sludinādami evaņģēliju daudzos Samarijas miestos.
26. Tā Kunga eņģelis sacīja Filipam: "Celies un ej uz dienvidus pusi pa ceļu, kas no Jeruzālemes ved uz Gazu; tas ir tuksneša ceļš."
27. Un cēlies viņš gāja. Un, lūk, kāds etiopietis, etiopu ķēniņienes Kandakes dižciltīgs galminieks, kas pārzināja visas viņas mantnīcas, bija nācis uz Jeruzālemi Dievu pielūgt. (Apd.8)
– Filips bija nodevies Jēzum Kristum, nevis tikai evaņģēlijam. Ja Kristus ir mūsos, tas dod mums spēku pildīt Viņa gribu.
 
– Kalpošana Kungam Jēzum Kristum nav fakultatīva piedeva kristieša dzīvei. Tā ir neizbēgama sastāvdaļa attiecībām ar Kristu. Atrašanās Kristū mums izvirza mērķi un dod resursus, iespēju piepildīt Viņa plānus.
Mums tas nozīmē pienākumu paklausīt. Ja Kungam kas jādara, Viņam ir tiesības lietot tevi par līdzekli, lai to paveiktu. Ja uz tuksneša ceļa ir “Etiopijas galminieks”, Viņam ir tiesības teikt, lai tu pamet savu Samariju un dodies satikt viņu. Bet katras savas prasības izpildei Viņš arī sniedz Sava Gara enerģiju.
Tā ir kristieša dzīve. Pasaulei izmisīgi nepieciešams Kristus. Bet tai nav pamata ticēt, kamēr tā neredz Jēzus Kristus dzīvi un raksturu izpaužamies tavā un manā dzīvē. Tāpēc tas ir Dieva mērķis kopš pasaules iesākuma. (Č.V.Praiss)
 
Izmantota grāmata: Čārlzs V.Praiss. Kristus realitātē.- R., 2008. (9.-11.nod.)