Bībeles
studija C
Oktobris 2017
Oktobris 2017
Dieva dusmas pastāv tikai īsu mirkli
5. Dziediet Tam Kungam, jūs Viņa svētie,
daudziniet Viņa svēto piemiņu!
6. Viņa dusmas pastāv tikai īsu mirkli, bet Viņa labais prāts visu mūžu. Vakaram kā viešņas nāk līdzi asaras, bet jaunais rīts ir atkal pilns gaviļu. (Ps.30)
5. Atjauno mūs atkal, Tu Dievs, mūsu palīgs, remdē Savas dusmas pret mums!
6. Vai Tu dusmosies mūžīgi uz mums, paildzināsi Savas dusmas uz bērnu bērniem?
7. Vai tad Tu mūs atkal neatspirdzināsi, ka Tava tauta var priecāties Tevī?
8. Parādi mums, Kungs, Savu žēlastību un dāvini mums Savu pestīšanu! (Ps.85)
8. Žēlīgs un lēnīgs ir Tas Kungs, pacietīgs un bagāts žēlastībā.
9. Viņš nesaskaņas nepaturēs mūžam un nedusmosies mūžīgi.
10. Viņš nedara mums pēc mūsu grēkiem un neatmaksā mums pēc mūsu noziegumiem,
11. jo, cik augstu ir debesis pār zemi, tik liela ir Viņa žēlastība pret tiem, kas Viņu bīstas. (Ps.103)
9. Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu,
10. kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viņu dzīvotu. (1.Tes.5)
Tev būs valdīt pār savu grēku!
4. Tas Kungs uzlūkoja Ābelu un viņa upuri.
5. Bet Kainu un viņa upuri Dievs neuzlūkoja. Tad Kains iededzās bardzībā, un viņa vaigs raudzījās nikni.
6. Tad Dievs sacīja Kainam: "Kāpēc tu esi apskaities? Kāpēc tavs vaigs raugās nikni?
7. Vai nav tā: ja tu esi labs, tu savu galvu vari pacelt, bet, ja tu dari ļaunu, tad grēks ir tavu durvju priekšā un tīko pēc tevis. Bet tev būs valdīt pār viņu!" Un Kains runāja ar savu brāli Ābelu.
8. Un notika, kad viņi abi bija tīrumā, Kains cēlās pret savu brāli Ābelu un viņu nokāva. (1.M.4)
Dusmojiet, bet negrēkojiet!
5. Dusmojiet, bet negrēkojiet! Pārdomājiet klusībā savās sirdīs, kad esat jau savās guļasvietās, un klusiet!
6. Nesiet taisnības upurus un paļaujieties uz To Kungu! (Ps.4)
1. Nesaniknojies par tiem, kas ir nekrietni, un nekļūsti naida pilns pret ļauna darītājiem!
2. Jo tāpat kā zāle tie ātri nokaltīs un kā lapu zaļums tie novītīs.
7. Esi kluss Tā Kunga priekšā un gaidi uz Viņu, neesi sašutis, ja kādam laimējas un ir sekmes, nedz arī par vīru, kas dara blēdības!
8. Atmet dusmas un neļaujies bardzībai, neiekarsti niknumā, jo no tā ceļas tikai ļaunums!
9. Ļaundari taču tiks izdeldēti, bet, kas gaida uz To Kungu, iemantos zemi. (Ps.37)
2. Bet es - es gandrīz būtu paklupis, manas kājas bija sagrīļojušās, mani soļi gandrīz būtu izslīdējuši no manas gaitas raksta,
3. jo es dusmojos par lielīgajiem, kad es redzu, ka bezdievjiem tik labi klājas. (Ps.73)
Miermīlīga atbilde apklusina dusmas
16. Bezprātīgais tūliņ izrāda atklāti savas dusmas, bet, kas apslēpj to, ka ir apkaunots, tas ir gudrs. (Sal.pam.12)
17. Ātrās dusmās neprātīgais rīkojas neprātīgi, bet apdomīgs cilvēks paliek mierīgs. (Sal.pam.14)
1. Miermīlīga atbilde apklusina dusmas, bet skarbs vārds izraisa lielu niknumu. (Sal.pam.15)
3. Vīrs dara sev godu, izvairīdamies no bāršanās; tie, kas pastāvīgi rājas, arvien ir nejēgas. (Sal.pam.20)
14. Slepenībā pasniegta dāvana remdē dusmas, bet tieši klēpī ielikts dāvinājums mīkstina jau jo spēcīgu niknumu.
19. Ir labāk dzīvot izpostītā zemē nekā pie kašķīgas un dusmīgas sievas. (Sal.pam.21)
24. Nepiebiedrojies sirdīgajam un neturies kopā ar raksturā niknu un dusmās strauju,
25. ka tu nemācies viņa tekas un nesavaldzini savu dvēseli. (Sal.pam.21)
19. Neiededzies dusmās par ļauniem ļaudīm un neiekarsies ilgstošās dusmās pret bezdievīgiem!
20. Jo ļaunajam nav uz ko cerēt, un bezdievīgo gaismeklis izdzisīs. (Sal.pam.24)
Lēnprātība vērš par labu lielus grēkus
17. Atturi savu kāju no sava tuvākā nama; tu viņam varētu apnikt, un viņš uz tevi varētu sākt dusmot. (Sal.pam.25)
3. Akmens ir smags, un smilts ir grūti paceļama nasta, bet nejēgas dusmas ir smagākas nekā tie abi.
4. Dusmas ir nemiera pilna lieta, niknums un bargums ir nesavaldāmi. (Sal.pam.27)
9. Ja gudrajam gadās ko aizrādīt neprašam, tad pēdējais vai nu dusmo, vai smejas, bet miers viņu starpā neiestājas.
22. Ātrs un dusmīgs vīrs rada nesaskaņas un izraisa asu vārdu maiņu, bet nikns un sirdīgs izdara daudz grēku. (Sal.pam.29)
9. Neļauj sevi pārmērīgi ātri pārņemt dusmām, jo dusmas mājo nelgas azotē. (Māc.7)
4. Ja pret tevi ceļas valdnieka dusmas, tad tādēļ neatstāj savu vietu; neaizmirsti, ka lēnprātība vērš par labu lielus grēkus. (Māc.10)
Kas uz savu brāli dusmo ...
21. Jūs esat dzirdējuši, ka vecajiem ir sacīts: tev nebūs nokaut, un, kas nokauj, tas sodāms tiesā.
22. Bet Es jums saku: kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā; bet, kas saka uz savu brāli: ģeķis! - tas sodāms augstā tiesā; bet, kas saka: bezdievis! - tas sodāms elles ugunī.
23. Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi,
24. tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekš ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu.
25. Esi labprātīgs savam pretiniekam bez kavēšanās, kamēr ar viņu vēl esi ceļā, ka pretinieks tevi nenodod soģim un soģis tevi nenodod sulainim, un tevi neiemet cietumā. (Mt.5)
Cilvēka dusmas nesagādā Dieva taisnību
19. Bet zināmi ir miesas darbi: tie ir netiklība, nešķīstība, izlaidība,
20. elku kalpība, buršana, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, ķecerība,
21. skaudība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas, par kurām es iepriekš saku, kā jau esmu senāk sacījis: tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību. (Gal.5)
26. Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties,
27. un nedodiet vietu velnam. (Ef.4)
29. No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds, bet tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem.
30. Un neapbēdinait Dieva Svēto Garu, ar ko esat apzīmogoti atpestīšanas dienai.
31. Katrs rūgtums, ātrsirdība, dusmas, bāršanās un zaimi, vispār katra ļaunprātība lai ir tālu no jums.
32. Bet esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis. (Ef.4)
8. Bet tagad visu to atmetiet: dusmas, ātrsirdību, ļaunprātību, zaimus un nekaunīgas runas, kas ir jūsu mutē. (Kol.3)
9. Zinait, mani mīļie brāļi: lai ikviens cilvēks ir čakls klausīties, kūtrs runāt, kūtrs dusmoties,
20. jo cilvēka dusmas nesagādā Dieva taisnību. (Jēk.1)
6. Viņa dusmas pastāv tikai īsu mirkli, bet Viņa labais prāts visu mūžu. Vakaram kā viešņas nāk līdzi asaras, bet jaunais rīts ir atkal pilns gaviļu. (Ps.30)
5. Atjauno mūs atkal, Tu Dievs, mūsu palīgs, remdē Savas dusmas pret mums!
6. Vai Tu dusmosies mūžīgi uz mums, paildzināsi Savas dusmas uz bērnu bērniem?
7. Vai tad Tu mūs atkal neatspirdzināsi, ka Tava tauta var priecāties Tevī?
8. Parādi mums, Kungs, Savu žēlastību un dāvini mums Savu pestīšanu! (Ps.85)
8. Žēlīgs un lēnīgs ir Tas Kungs, pacietīgs un bagāts žēlastībā.
9. Viņš nesaskaņas nepaturēs mūžam un nedusmosies mūžīgi.
10. Viņš nedara mums pēc mūsu grēkiem un neatmaksā mums pēc mūsu noziegumiem,
11. jo, cik augstu ir debesis pār zemi, tik liela ir Viņa žēlastība pret tiem, kas Viņu bīstas. (Ps.103)
9. Jo Dievs mūs nav nolicis dusmībai, bet lai mēs iegūtu pestīšanu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu,
10. kas par mums ir miris, lai mēs kopā ar Viņu dzīvotu. (1.Tes.5)
4. Tas Kungs uzlūkoja Ābelu un viņa upuri.
5. Bet Kainu un viņa upuri Dievs neuzlūkoja. Tad Kains iededzās bardzībā, un viņa vaigs raudzījās nikni.
6. Tad Dievs sacīja Kainam: "Kāpēc tu esi apskaities? Kāpēc tavs vaigs raugās nikni?
7. Vai nav tā: ja tu esi labs, tu savu galvu vari pacelt, bet, ja tu dari ļaunu, tad grēks ir tavu durvju priekšā un tīko pēc tevis. Bet tev būs valdīt pār viņu!" Un Kains runāja ar savu brāli Ābelu.
8. Un notika, kad viņi abi bija tīrumā, Kains cēlās pret savu brāli Ābelu un viņu nokāva. (1.M.4)
5. Dusmojiet, bet negrēkojiet! Pārdomājiet klusībā savās sirdīs, kad esat jau savās guļasvietās, un klusiet!
6. Nesiet taisnības upurus un paļaujieties uz To Kungu! (Ps.4)
1. Nesaniknojies par tiem, kas ir nekrietni, un nekļūsti naida pilns pret ļauna darītājiem!
2. Jo tāpat kā zāle tie ātri nokaltīs un kā lapu zaļums tie novītīs.
7. Esi kluss Tā Kunga priekšā un gaidi uz Viņu, neesi sašutis, ja kādam laimējas un ir sekmes, nedz arī par vīru, kas dara blēdības!
8. Atmet dusmas un neļaujies bardzībai, neiekarsti niknumā, jo no tā ceļas tikai ļaunums!
9. Ļaundari taču tiks izdeldēti, bet, kas gaida uz To Kungu, iemantos zemi. (Ps.37)
2. Bet es - es gandrīz būtu paklupis, manas kājas bija sagrīļojušās, mani soļi gandrīz būtu izslīdējuši no manas gaitas raksta,
3. jo es dusmojos par lielīgajiem, kad es redzu, ka bezdievjiem tik labi klājas. (Ps.73)
16. Bezprātīgais tūliņ izrāda atklāti savas dusmas, bet, kas apslēpj to, ka ir apkaunots, tas ir gudrs. (Sal.pam.12)
17. Ātrās dusmās neprātīgais rīkojas neprātīgi, bet apdomīgs cilvēks paliek mierīgs. (Sal.pam.14)
1. Miermīlīga atbilde apklusina dusmas, bet skarbs vārds izraisa lielu niknumu. (Sal.pam.15)
3. Vīrs dara sev godu, izvairīdamies no bāršanās; tie, kas pastāvīgi rājas, arvien ir nejēgas. (Sal.pam.20)
14. Slepenībā pasniegta dāvana remdē dusmas, bet tieši klēpī ielikts dāvinājums mīkstina jau jo spēcīgu niknumu.
19. Ir labāk dzīvot izpostītā zemē nekā pie kašķīgas un dusmīgas sievas. (Sal.pam.21)
24. Nepiebiedrojies sirdīgajam un neturies kopā ar raksturā niknu un dusmās strauju,
25. ka tu nemācies viņa tekas un nesavaldzini savu dvēseli. (Sal.pam.21)
19. Neiededzies dusmās par ļauniem ļaudīm un neiekarsies ilgstošās dusmās pret bezdievīgiem!
20. Jo ļaunajam nav uz ko cerēt, un bezdievīgo gaismeklis izdzisīs. (Sal.pam.24)
17. Atturi savu kāju no sava tuvākā nama; tu viņam varētu apnikt, un viņš uz tevi varētu sākt dusmot. (Sal.pam.25)
3. Akmens ir smags, un smilts ir grūti paceļama nasta, bet nejēgas dusmas ir smagākas nekā tie abi.
4. Dusmas ir nemiera pilna lieta, niknums un bargums ir nesavaldāmi. (Sal.pam.27)
9. Ja gudrajam gadās ko aizrādīt neprašam, tad pēdējais vai nu dusmo, vai smejas, bet miers viņu starpā neiestājas.
22. Ātrs un dusmīgs vīrs rada nesaskaņas un izraisa asu vārdu maiņu, bet nikns un sirdīgs izdara daudz grēku. (Sal.pam.29)
9. Neļauj sevi pārmērīgi ātri pārņemt dusmām, jo dusmas mājo nelgas azotē. (Māc.7)
4. Ja pret tevi ceļas valdnieka dusmas, tad tādēļ neatstāj savu vietu; neaizmirsti, ka lēnprātība vērš par labu lielus grēkus. (Māc.10)
21. Jūs esat dzirdējuši, ka vecajiem ir sacīts: tev nebūs nokaut, un, kas nokauj, tas sodāms tiesā.
22. Bet Es jums saku: kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā; bet, kas saka uz savu brāli: ģeķis! - tas sodāms augstā tiesā; bet, kas saka: bezdievis! - tas sodāms elles ugunī.
23. Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi,
24. tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekš ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu.
25. Esi labprātīgs savam pretiniekam bez kavēšanās, kamēr ar viņu vēl esi ceļā, ka pretinieks tevi nenodod soģim un soģis tevi nenodod sulainim, un tevi neiemet cietumā. (Mt.5)
19. Bet zināmi ir miesas darbi: tie ir netiklība, nešķīstība, izlaidība,
20. elku kalpība, buršana, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, ķecerība,
21. skaudība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas, par kurām es iepriekš saku, kā jau esmu senāk sacījis: tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību. (Gal.5)
26. Dusmās neapgrēkojieties: lai saule nenoriet, jums dusmojoties,
27. un nedodiet vietu velnam. (Ef.4)
29. No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds, bet tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem.
30. Un neapbēdinait Dieva Svēto Garu, ar ko esat apzīmogoti atpestīšanas dienai.
31. Katrs rūgtums, ātrsirdība, dusmas, bāršanās un zaimi, vispār katra ļaunprātība lai ir tālu no jums.
32. Bet esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis. (Ef.4)
8. Bet tagad visu to atmetiet: dusmas, ātrsirdību, ļaunprātību, zaimus un nekaunīgas runas, kas ir jūsu mutē. (Kol.3)
9. Zinait, mani mīļie brāļi: lai ikviens cilvēks ir čakls klausīties, kūtrs runāt, kūtrs dusmoties,
20. jo cilvēka dusmas nesagādā Dieva taisnību. (Jēk.1)
