Bībeles studija C
Janvāris 2018
Janvāris 2018
Atkrist – atkāpties, novērsties no Dieva
Lai jūs dzīvotu un jums labi klātos
32. Uzmanieties, lai jūs rīkotos tā, kā Tas
Kungs, jūsu Dievs, jums ir pavēlējis, un neatkāpieties nedz pa labi, nedz pa
kreisi.
33. Bet pa ikkatru ceļu, ko vien Tas Kungs,
jūsu Dievs, jums pavēl, jums ir jāiet, lai jūs dzīvotu un jums labi klātos
un lai jūs ilgi dzīvotu tai zemē, ko jūs iemantosit. (5.M.5)
11. Kad nu pēc četrdesmit dienām un četrdesmit
naktīm Tas Kungs man deva abas akmens plāksnes, tās derības plāksnes,
12. tad Tas Kungs man sacīja: celies, kāp
steigšus lejā no šīs vietas, jo tava tauta, ko tu esi izvedis no Ēģiptes, ir
apgrēkojusies: viņi jo drīz ir atkāpušies no ceļa, ko Es tiem pavēlēju
iet, un ir darinājuši sev lietu elka tēlu. (5.M.9)
11. Tāpēc nopietni piesargiet savas dvēseles,
ka jūs mīlat To Kungu, savu Dievu.
12. Jo, ja jūs paši no Dieva atkritīsit
un piebiedrosities šīm atlikušajām tautām un ja jūs ar tiem saradosities,
ņemdami viņu meitas un viņi jūsējās,
13. tad tiešām zinait, ka Tas Kungs, jūsu
Dievs, turpmāk neizdzīs jūsu labā šīs tautas, bet tās jums kļūs par slazda
valgu, par lamatām, par pātagu jūsu sāniem un par dadžiem jūsu acīs,
tiekāms jūs nebūsit izdeldēti no šīs labās zemes, ko Tas Kungs, jūsu Dievs,
jums bija devis. (Joz.23)
12. Un viņi atstāja To Kungu, savu tēvu
Dievu, kas viņus bija izvedis no Ēģiptes zemes, un sekoja citiem dieviem,
proti, to tautu dieviem, kuras dzīvoja tiem visapkārt; viņi tos pielūdza un tā
apkaitināja To Kungu.
13. Un tie atkrita no Tā Kunga un kalpoja
baaliem un aštartēm.
14. Tad Tā Kunga bardzība iedegās pret
Israēlu, un Viņš tos nodeva laupītāju rokās, kas tos aplaupīja, un Viņš
lika tiem krist viņu ienaidnieku rokās, kas bija tiem visapkārt, un viņi nespēja
vairs noturēties pret saviem ienaidniekiem.
(Soģu 2)
Kas neuzticībā no Tevis atstājas, iet bojā
3. Dievs skatās no debesīm uz cilvēku
bērniem, vēro, vai ir kāds gudrs, kas meklē Dievu.
4. Bet visi ir no Viņa atkāpušies, visi
ir izvirtuši un nekrietni; nav, kas labu dara, nav it neviena.
5. Vai tad to nesaprot ļauna darītāji, kas
saēd manu tautu? Viņi ēd gan Dieva maizi, bet Dievu viņi nepiesauc.
(Ps.53)
6. Bāriņu tēvs un atraitņu aizstāvis ir Dievs
Savā svētajā mājoklī.
7. Dievs vada viņu mājās vientuļos, vada tos,
kam nemaz nav māju, izved gūstītos brīvībā, bet atkritēji paliek tuksnesī.
(Ps.68)
25. Kad Tu esi mans, tad man nevajag ne
debess, ne zemes!
26. Jebšu man arī pamirtu miesa un sirds, taču
Tu, Dievs, esi mans patvērums un mana daļa mūžīgi!
27. Jo redzi, tie, kas neuzticībā no Tevis
atstājas, iet bojā; Tu izdeldē tos, kas no Tevis atkāpjas.
(Ps.73)
3. Es neraudzīšos uz ļaunām un kauna pilnām
lietām. Es ienīstu pārkāpējus un atkritējus, un lai viņiem nebūtu
vietas pie manis.
4. Netaisna sirds lai ir tālu nost no manis,
ļaunu cilvēku es negribu pazīt. (Ps.101)
157. Daudz ir manu vajātāju un pretinieku, bet
es neatkāpjos no Tavām liecībām.
158. Man sāp, kad es redzu atkritējus,
ka viņi netur Tavus vārdus. (Ps.119)
13. Turies cieši pie pamācības, neatkāpies no
tās; glabā to, jo tā ir tava dzīvība.
14. Neej pa bezdievju tekām un neuzej
uz ļaunu cilvēku ceļa!
15. Lai tas aizlokās projām no tevis, un neej
pa to; vairies no tā un ej tam secen! (Sal.pam.4)
4. Kas atkāpjas no bauslības, tie slavē
bezdievīgos, bet, kas glabā bauslību, ļaunojas par tiem. (Sal.pam.28)
Atkritēji un grēcinieki tiks iznīcināti
2. Klausaities, debesis, un ņem vērā, zeme, jo
Tas Kungs runā: "Es uzaudzināju bērnus un iecēlu viņus dzīvē augstā godā, bet
viņi atkrita no Manis.
3. Vērsis pazīst savu īpašnieku un ēzelis sava
kunga sili, bet Israēls tādas lietas nepazīst, Manai tautai nav par to nekādas
izpratnes!"
4. Bēdas šai grēcīgajai tautai, tautai, kas
smagi noziegusies, šim ļaundaru dzimumam, šiem sabojātiem bērniem! Viņi ir atstājuši
To Kungu un atmetuši Israēla Svēto un no Viņa novērsušies!
5. Pa kādu vietu jūs vēl vairāk lai sit, ja
jūs jau tā arvien vēl jo vairāk kāpjaties projām? Visa galva ir
slima, un sirds ir vāja.
6. No kāju pēdām līdz pakausim nav tur
vairs nekā vesela, tikai vātis un brūces, un jauni ievainojumi, kas nav
apkopti, nav pārsieti un ar eļļu ieziesti;
7. jūsu zeme ir kļuvusi par tuksnesi,
jūsu pilsētas ar uguni nodedzinātas, jūsu tīrumos svešinieki apēd to augļus
jūsu acu priekšā. Jā, tiešām, izkaltusi kailatne ir viscaur un pie tam kā svešu
ļaužu postījumu sekas.
8. Pāri palikusi ir tikai Ciānas meita kā
būdiņa vīna dārzā, kā sarga mājiņa sakņu dārzā, kā no visām pusēm ieslēgts
sarga tornis.
9. Ja Tas Kungs Cebaots nebūtu mums saglabājis
šo mazo atlikumu, mēs būtu kā Sodoma, mēs līdzinātos Gomorai.
28. Bet atkritēji un grēcinieki tiks
iznīcināti visi kopā; kas no Tā Kunga atkāpjas, aizies bojā! (Jes.1)
Griezieties taču atpakaļ, Israēla bērni!
1. "Bēdas bērniem, kas atkritēji,"
saka Tas Kungs, "tie izpilda nodomu, kas nenāk no Manis; tie slēdz derību
bez Manas piekrišanas un tā krāj grēku uz grēka!
2. Viņi taisās doties uz Ēģipti,
neprasījuši Mana padoma, lai tur meklētu patvērumu faraona aizsardzībā un lai
atrastu mieru Ēģiptes ēnā. (Jes.30)
6. Griezieties taču atpakaļ, Israēla
bērni, pie Viņa, no kura jūs tik ļoti esat atkrituši! (Jes.31)
10. Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! Neatkāpies,
jo Es esmu tavs Dievs! Es tevi stiprinu, Es tev arī palīdzu, Es tevi
uzturu ar Savas taisnības labo roku!
11. Redzi, kaunā paliks un par apsmieklu kļūs
visi, kas pret tevi iedegas naidā un dusmās; iznīks un ies bojā visi, kas meklē
nesaskaņas ar tevi. (Jes.41)
16. Es vadīšu aklus pa ceļiem, ko tie
agrāk nepazina, pa tekām, kas tiem bija svešas; Es darīšu tumsību viņu acīm par
gaismu un nelīdzenumu par līdzenu ceļu. To visu Es darīšu un no tā neatkāpšos.
17. Bet jāatkāpjas un jāpaliek kaunā
visiem, kas paļaujas uz elkiem, kas saka uz elka tēliem: jūs esat mūsu
dievi! (Jes.42)
8. Apdomājiet un esiet stipri garā, ņemiet
to pie sirds, jūs atkritēji!
9. Pieminiet notikumus kopš seniem laikiem, ka
Es esmu Dievs un cita nav neviena, Dievs, kam nav cita līdzīga! (Jes.46)
Mana žēlastība no tevis neatkāpsies
10. Lai arī kalni atkāptos un pakalni
sakustētos, bet Mana žēlastība neatkāpsies no tevis un Mana miera derība
nešķobīsies," saka Tas Kungs, tavs apžēlotājs. (Jes.54)
16. Es nerāšos mūžīgi un nedusmošos
vienumēr, jo Manā priekšā tad nonīktu ikviens gars un ikviena dvēsele, ko Es
radīju.
17. Es biju dusmīgs tikai par tās tautas ļauno
mantkārību un piemeklēju to sodīdams, un Es dusmās paslēpos, kamēr tā
gāja savu pašizraudzīto atkritējas ceļu.
18. Es redzēju gan tās ceļus, un tomēr Es
to dziedināšu, to vadīšu un tai un tās cietējiem sniegšu kā atlīdzību
apmierinājumu. (Jes.57)
11. Mēs gaidām taisnu tiesu, bet velti, gaidām
glābšanu, bet tā paliek tālu no mums.
12. Jo mūsu pārkāpumu ir pārāk daudz
Tavā priekšā, un mūsu grēki liecina pret mums. Mūsu pārkāpumi ir pilnīgi dzīvi
mūsu apziņā, mūsu noziegumi mums ir zināmi:
13. atkrituši mēs esam no Tā Kunga un Viņu
aizlieguši, mēs neklausījām mūsu Dievam, runājām tikai par varmācību,
daudzinājām bezdievību un melus un paužam visu to no visas savas sirds.
14. Tā ir nostumta pie malas tiesa, un taisnība
pilnīgi izzudusi; uzticība grīļojas kaut kur tirgus laukumā, bet godīgums
nekur neatrod ieejas.
20. "Bet Ciānai nāks pestītājs un
tiem, kas Jēkabā atgriezušies no sava uzticības zvēresta lauzuma," saka
Tas Kungs. (Jes.59)
Kur tad ir dievi, ko tu sev pats darināji?
5. Tā saka Tas Kungs: "Vai tad
jūsu tēvi atrada kādu netaisnību Manī, ka tie atkrita no Manis,
sekoja beznozīmīgiem elkiem un kļuva tukši?
7. Kad Es jūs ievedu auglīgajā zemē, lai jūs
baudītu tās augļus un labumus, tad jūs ienācāt un padarījāt nešķīstu Manu
zemi, sagandējāt to un pārvērtāt Manu īpašumu par riebuma pilnu vietu!
8. Priesteri neprasīja: kur ir Tas Kungs? Bauslības
sargi Mani nepazina, tautas vadītāji atkrita no Manis, pravieši
sludināja Baala vārdā un sekoja elkiem, kas taču nevar palīdzēt.
26. Kā zaglis, kad tas pienākts zādzībā, stāv
nokaunējies, tā jākaunas Israēla namam, viņa ķēniņiem un dižkungiem,
viņa priesteriem un praviešiem,
27. tiem, kas saka malkas gabalam: tu
esi mans tēvs! - un akmenim: man tev jāpateicas par manu dzīvību! - Un Man
tie pagriezuši muguru un ne vaigu. Bet, kad tiem uznāk nelaime, tad tie
sauc: celies un palīdzi mums!
28. Kur tad ir tavi dievi, ko tu sev
pats darināji? Lai tie ceļas, ja tie var tev palīdzēt vajadzības brīdī!
Jo cik tev pilsētu, Jūda, tik tev arī dievu.
29. Kādēļ jūs sūdzaties par Mani? Jūs
taču visi esat neuzticībā atkrituši no Manis!" saka Tas Kungs.
(Jer.2)
Atgriezieties, jūs atkritēji bērni!
14. Atgriezieties, jūs atkritēji bērni, tā
saka Tas Kungs, jo jūs esat Mans īpašums, un Es jūs atvedīšu Ciānā -
vienu no katras pilsētas un divi no katras cilts.
15. Un Es jums došu ganus pēc Mana
prāta, kas jūs ganīs ar saprātu un gudrību.
19. Es gan domāju, Es tevi pieņemšu dēla vietā
un piešķiršu tev brīnišķīgu zemi, pašu vērtīgāko visas cilvēku pasaules
īpašumu! Un Es domāju, ka jūs Mani sauksit par tēvu un no Manis
neatkāpsities.
20. Bet vai! Kā sieva ir neuzticīga savam
draugam, tā arī jūs Man esat bijuši neuzticīgi, Israēla nams!" saka
Tas Kungs. (Jer.3)
23. Šai tautai ir ietiepīga un nepakļāvīga
sirds; tie ir atkrituši un aizgājuši;
24. tie nekad nav savā sirdī domājuši:
bīsimies To Kungu, mūsu Dievu, kas mums dod lietu, agro un vēlo, katru savā
laikā, kas ļauj ieturēt mums par svētību noliktās pļaujas laika nedēļas!
25. Jūsu noziegumi to aizkavēja, un jūsu
grēki laupīja jums svētību. (Jer.5)
4. Saki vēl tiem: tā saka Tas Kungs: kad
cilvēks pakrīt, vai tad viņš neceļas vairs augšā? Un, kad tas novērsies
no ceļa, vai tad viņš negriežas vairs atpakaļ?
5. Kādēļ šī tauta Jeruzālemē bez mitēšanās
atkāpjas un tik stipri turas pie maldiem un liedzas atgriezties?
(Jer.8)
5. Tā saka Tas Kungs: "Nolādēts ir,
kas paļaujas uz cilvēkiem un tur miesu par savu atbalstu un elkoni un kura
sirds atkāpjas no Tā Kunga!
6. Tas ir kā kails koks tuksnešainā klajumā,
tas nekad nekādu labumu neredzēs; tam jādzīvo izkaltušajās tuksneša vietās,
neviesmīlīgā klajuma sālainajā zemē.
7. Bet svētīgs ir, kas paļaujas uz To Kungu
un kura cerība ir Tas Kungs!
13. Tu, Israēla cerība, ak, Kungs! Visi, kas
Tevi atstāj, paliks kaunā! Kas no Tevis atkāpjas, to vārdus rakstīs
zemē smiltīs, jo tie atstājuši To Kungu, dzīvības ūdens avotu.” (Jer.17)
Es slēgšu ar tiem mūžīgu derību
37. Tiešām, Es tos savākšu kopā no visām
zemēm, kur Es tos biju izklīdinājis Savās dusmās, Savā bardzībā un Savā lielajā
nežēlastībā, un tos atvedīšu atpakaļ šinī vietā, ka tie te var droši
dzīvot.
38. Un tie būs Mana tauta, un Es būšu viņu
Dievs.
39. Es tiem piešķiršu vienādas sirds
domas un vienādu dzīves ceļu, lai tie Mani bīstas visu savu mūžu sev un saviem
bērniem par svētību.
40. Un Es slēgšu ar tiem mūžīgu derību,
ka Es nemitēšos tiem labu darīt un likšu Savu bijību tiem sirdī, lai tie nekad neatkristu
no Manis un nepaliktu Man atkal neuzticīgi.
41. Es priecāšos tiem labu darīt un
dēstīšu tos šinī zemē, uzticībā būdams pie tiem ar visu Savu sirdi un dvēseli.
(Jer.32)
7. Es darīšu citādu Jūdas un Israēla likteni
un abas zemes atjaunošu kā agrāk,
8. un šķīstīšu to ļaudis no visiem viņu
noziegumiem, ar ko tie apgrēkojušies pret Mani, un Es piedošu visus viņu
pārkāpumus, ar ko tie noziegušies pret Mani un ar ko tie atkāpušies no Manis.
9. Un tad Jeruzāleme būs Man prieka
apgarots vārds, tā būs slavas un goda pilna visām tautām virs zemes. Kad
tās dzirdēs visu to, ko Es šai pilsētai labu daru, tās izbīsies un drebēs par
visu to prieku un laimi, ko Es tai dodu! (Jer.33)
Es griezīšu par labu viņu atkrišanu
3. Viņš man sacīja: "Cilvēka bērns, Es
sūtu tevi pie Israēla bērniem, pie tās nepakļāvīgās atkritēju
tautas, kas sacēlusies pret Mani; viņi un viņu tēvi arvien ir atkāpušies
no Manis, līdz pat šai dienai.
4. Arī viņu bērni ir stūrgalvīgi un cietām
sirdīm. Pie tiem Es tevi sūtu. Saki tu tiem: tā saka Dievs Tas Kungs!
5. Vai tie klausa vai neklausa, jo tie ir pretestības
pilna cilts, tiem jāzina, ka pravietis ir viņu vidū. (Ec.2)
5. Es griezīšu par labu viņu atkrišanu,
Es viņus labprāt mīlēšu, jo Manas dusmas pret viņiem izzudīs.
6. Es būšu Israēlam kā rasa, lai viņš
ziedētu kā lilija un riestu saknes kā Libānas ciedra koks,
7. un viņa zari lai kupli izplešas uz visām
pusēm. Lai viņš tad būtu tik skaists kā eļļas koks, un lai šā koka smarža būtu
tik jauka kā Libānas ciedra smarža.
8. Un lai viņi visi atkal sēdētu viņa
paēnā, lai viņi pārtiktu no pašu audzētās labības un zaļotu kā vīnakoks;
lai atmiņas par to būtu kā Libānas vīns. (Hoz.14)
Vai arī jūs gribat aiziet?
64. Jēzus no paša sākuma zināja, kas ir tie,
kas netic, un kas ir tas, kas Viņu nodos.
65. Un Viņš sacīja: "Tāpēc Es jums esmu
sacījis, ka neviens nevar nākt pie Manis, ja tas viņam nav Tēva dots."
66. No šī brīža daudzi Viņa mācekļi atkāpās
un vairs nestaigāja Viņam līdzi.
67. Tad Jēzus sacīja tiem divpadsmit: "Vai
arī jūs gribat aiziet?"
68. Sīmanis Pēteris Viņam atbildēja:
"Kungs, pie kā mēs iesim? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi,
69. un mēs esam ticējuši un atzinuši, ka Tu
esi Dieva Svētais." (Jņ.6)
Vēlākos laikos daži atkritīs no ticības
1. Bet attiecībā uz mūsu Kunga Jēzus Kristus
atnākšanu un mūsu savienošanos ar Viņu, mēs lūdzam jūs, brāļi:
2. nepadodieties tik ātri neapdomīgam
uztraukumam vai bailēm, it kā Tā Kunga diena būtu klāt. Vai tas būtu gara
iedvesmojums, runāts vārds vai it kā manā vārdā rakstīta vēstule,
3. lai neviens jūs nemaldina ne šādā, ne tādā
veidā: jo papriekš jānāk atkrišanai un atklāti jāparādās grēka cilvēkam,
pazušanas dēlam,
4. pretiniekam, kas saceļas pret visu,
kas saucas Dievs vai svētums, un pat ieņem vietu Dieva templī, pats sevi
celdams par Dievu. (2.Tes.2)
1. Gars skaidri saka, ka vēlākos laikos
daži atkritīs no ticības, pieķerdamies maldu gariem un dēmonu mācībām,
2. padodamies melkuļu liekulīgajiem
vārdiem, kam pašu sirdsapziņa ar kauna zīmi iededzināta. (1.Tim.4)
Nebūsim tie, kas atkāpjas uz pazušanu!
12. Pielūkojiet, brāļi, ka kādā no jums nebūtu
neticības ļaunā sirds, atkāpjoties no dzīvā Dieva,
13. bet pamācait cits citu katru dienu, kamēr
vēl saka "šodien", lai kādam no jums sirds netiktu apcietināta ar
grēka viltību.
14. Jo mēs esam tapuši Kristus līdzdalībnieki,
ja tikai paļaušanos paturēsim no sākuma līdz galam stipru. (Ebr.3)
35. Neatmetiet tāpēc savu cerības
drosmi, tai ir liela alga!
36. Jo jums vajag pacietības, lai, Dieva prātu
darījuši, iemantotu apsolījumu.
37. "Jo vēl mazs brīdis, un Tas, kam
jānāk, nāks un nekavēsies.
38. Bet Mans taisnais no ticības dzīvos,
bet uz to, kas atkāpjas, Manai dvēselei nav labs prāts."
39. Bet mēs neesam tie, kas atkāpjas uz
pazušanu, bet kas tic un iemanto dzīvību. (Ebr.10)
3. Tev ir pacietība, tu esi grūtumu nesis Mana
Vārda dēļ un neesi piekusis.
4. Bet Man pret tevi ir tas, ka tu esi
atstājis savu pirmo mīlestību.
5. Tad nu pārdomā, no kā tu esi atkritis;
atgriezies un dari pirmos darbus. Bet, ja ne, tad Es nākšu pie
tevis un nostumšu tavu lukturi no tā vietas, ja tu neatgriezīsies. (Atkl.2)
