Dievs ir trīsvienīgs

Bībeles un kristīgās mācības studija D
Aprīlis 2018

Dievs – trīs personas vienā dievišķā būtībā

 
19. Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā. (Mt.28)
13. Kunga Jēzus Kristus žēlastība un Dieva mīlestība un Svētā Gara sadraudzība lai ir ar jums visiem! (2.Kor.13)
 
Dievs atklāj Trīsvienību Bībelē
16. Un, kad Jēzus bija kristīts, Viņš tūdaļ izkāpa no ūdens. Un redzi, debesis tika atvērtas, un viņš redzēja Dieva Garu kā balodi nolaižamies un uz Viņu nākam.
17. Un redzi, balss no debesīm sacīja: "Šis ir Mans mīļais Dēls, uz ko Man labs prāts." (Mt.3)
1. “Redzi, tas ir Mans kalps, ko Es neatlaižu; Mans izredzētais, pie viņa Manai dvēselei ir labpatika. Es liku Savu Garu uz viņu, lai viņš nes tautām taisnību.” (Jes.42)

24. TAS KUNGS LAI TEVI SVĒTĪ UN LAI TEVI PASARGĀ!
25. TAS KUNGS LAI APGAISMO SAVU VAIGU PĀR TEVI UN LAI IR TEV ŽĒLĪGS!
26. TAS KUNGS LAI PACEĻ SAVU VAIGU UZ TEVI UN LAI DOD TEV MIERU!
27. Un lieciet Manu Vārdu šādi uz Israēla bērniem, un Es tos svētīšu. (4.M.6 – Ārona svētība: Kunga vārds trīs reizes raidīts uz Dieva tautu)
 
Dēls ir dzimis, ne radīts
7. Viņš uz mani sacīja: "Mans Dēls tu esi, Es šodien tevi esmu dzemdinājis.”
(Ps.2 – Tēvs mūžībā ir dzemdinājis Dēlu)
1. Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs.
2. Tas bija iesākumā pie Dieva.
3. Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir.
(Jņ.1 – izsakot Vārdu, viss radās)
15. Jo Viņš ir neredzamā Dieva attēls, visas radības pirmdzimtais;
16. Viņā radītas visas lietas debesīs un virs zemes, redzamās un neredzamās, gan troņi, gan kundzības, gan valdības, gan varas. Viss ir radīts caur Viņu un uz Viņu,
17. bet Viņš pats ir pirms visa, un viss pastāv Viņā. (Kol.1)
26. Jo, itin kā Tēvam ir dzīvība pašam Sevī, tāpat Viņš arī Dēlam ir devis, lai Tam būtu dzīvība pašam Sevī. (Jņ.5)
18. Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, Tas mums Viņu ir darījis zināmu. (Jņ.1)
9. “Kas Mani ir redzējis, Tas ir redzējis Tēvu.” (Jņ.14)
12. Nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana. (Apd.4)
23. Kas Dēlu negodā, negodā Tēvu, kas Viņu sūtījis. (Jņ.5)
30. “Es un Tēvs, mēs esam viens.” (Jņ.10)
 
Svētais Gars iziet no Tēva un Dēla
1. Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.
2. Bet zeme bija neiztaisīta un tukša, un tumsa bija pār dziļumiem, un Dieva Gars lidinājās pār ūdeņiem. (1.M.1)
26. Kad nu nāks Aizstāvis, ko Es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars, kas iziet no Tēva, Tas dos liecību par Mani. (Jņ.15)
6. Bet, ka jūs esat bērni, to ir Dievs apliecinājis, sūtīdams Sava Dēla Garu jūsu sirdīs, kas sauc: Aba, Tēvs! (Gal.4)
20. Jo jūs neesat tie runātāji, bet jūsu Tēva Gars ir tas, kas jūsos runā. (Mt.10)
13. Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā; jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas.
14. Tas Mani cels godā, jo Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs zināmu. (Jņ.16)
22. Un, to sacījis, Viņš dvesa un sacīja viņiem: "Ņemiet Svēto Garu!” (Jņ.20)
8. Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu. (Jņ.16)
 
Trīs personu kopīgas īpašības
20. “Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam." (Mt.28)
7. Kurp lai es aizeju no Tava Gara, un kurp lai es bēgu no Tava vaiga?
(Ps.139 – visur klātesošs)
28. Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā, un neviens tās neizraus no Manas rokas.
29. Mans Tēvs, kas Man tās devis, ir lielāks par visiem, un neviens neko nevar izraut no Tēva rokas. (Jņ.10)
9. Jo Viņš runāja, un tā notika, Viņš pavēlēja, un viss radās. (Ps.33 - visspēcīgs)
10. Mums Dievs to ir atklājis ar Savu Garu, jo Gars izdibina visas lietas, arī Dieva dziļumus.
11. Jo kurš cilvēks zina, kas ir cilvēkā, kā vien cilvēka gars, kas ir viņā. Tāpat arī neviens nespēj izprast to, kas ir Dievā, kā vien Dieva Gars. (1.Kor.2)
17. "Kungs, Tu zini visas lietas, Tu zini, ka es Tevi mīlu." (Jņ.21 – visu zinošs)
 
Patiesība – zināt, pieņemt, uzticēties
23. Katram, kas noliedz Dēlu, nav Tēva, tam, kas apliecina Dēlu, ir arī Tēvs. (1.Jņ.2)
6. Jēzus viņam saka: "ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.” (Jņ.14 – kas noliedz trīsvienību, nav kristietis un nevar tikt glābts)
6. Bet to, brāļi, es esmu attiecinājis uz sevi un uz Apollu, jūsu labad, lai jūs pie mums mācāties nepacelties pār to, kas ir rakstīts, lai jūs viena cilvēka dēļ neuzpūšaties pret citu. (1.Kor.4)
17. Tātad ticība nāk no sludināšanas un sludināšana - no Kristus pavēles. (Rom.10)
31. Bet šīs ir rakstītas, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jūs, pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu Viņa Vārdā. (Jņ.20)
12. Tālab es arī ciešu visu šo, bet es nekaunos, jo es zinu, kam es esmu paļāvies, un esmu pārliecināts, ka Viņš ir spēcīgs pasargāt man uzticēto mantu līdz viņai dienai. (2.Tim.1)
4. Bet taisnais dzīvos savas paļāvīgās ticības dēļ. (Hab.2)
 
Atmetis Dievu, cilvēks pielūdz radību
9. Jo, ko par Dievu var zināt, tas viņiem ir atklāts: Dievs pats viņiem to atklājis.
20. Kopš pasaules radīšanas Viņa neredzamās īpašības, gan Viņa mūžīgais spēks, gan Viņa dievišķība, ir skaidri saredzamas Viņa darbos, tāpēc viņiem nav ar ko aizbildināties.
21. Jo, zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā.
22. Saukdami sevi par gudriem, tie kļuvuši ģeķi
23. un apmainījuši neiznīcīgā Dieva godību pret iznīcīgam cilvēkam un putniem, lopiem un rāpuļiem līdzīgiem tēliem.
24. Tāpēc Dievs viņus viņu sirds kārībās nodevis izvirtībai, kurā viņi paši sākuši sagandēt savas miesas. (Rom.1)
 
Jēzus līdzība par desmit jaunavām
7. Tad visas jaunavas cēlās un sakārtoja savus lukturus.
8. Bet ģeķīgās sacīja gudrajām: dodiet mums no savas eļļas, jo mūsu lukturi izdziest.
9. Bet gudrās atbildēja un sacīja: tā ne, lai nepietrūktu mums un jums, bet noeita labāk pie pārdevējiem un pērciet sev.
10. Un, kad tās aizgāja pirkt, nāca līgavainis, un, kas bija gatavas, iegāja ar viņu kāzās, un durvis aizslēdza.
11. Pēc tam atnāca arī pārējās jaunavas un sacīja: kungs, kungs, atdari mums!
12. Bet tas atbildēja un sacīja: patiesi es jums saku: es jūs nepazīstu. (Mt.25)
 
ES TICU
(Apustuļu ticības apliecība - ar P.A.Grunnana skaidrojumu)
 
– Ticēt šī jēdziena bibliskajā izpratnē nozīmē no sirds paļauties uz Dievu, Viņa vārdu un apsolījumiem.
 
1. Es ticu uz Dievu Tēvu, Visuvaldītāju, debess un zemes Radītāju.
– Dievam ir visa vara darīt to, ko Viņš grib, tādēļ iesākumā Viņš varēja radīt pasauli no nekā – caur savu vārdu. Viņš ir pastāvīgi darbīgs, uzturošs un valdošs Tēvs. Viņš nav atstājis cilvēkus savā vaļā, bet gan katru dienu dod viņiem jaunas dāvanas.
 
2. Es ticu uz Jēzu Kristu, Dieva vienpiedzimušo Dēlu, mūsu Kungu, kas ieņemts no Svētā Gara, piedzimis no Jaunavas Marijas, cietis zem Poncija Pilāta, krustā sists, nomiris, aprakts, nokāpis mirušo valstībā, trešajā dienā augšāmcēlies no mirušajiem, uzkāpis debesīs, sēdies pie Dieva, Visuvaldītāja Tēva, labās rokas, no kurienes Viņš atnāks tiesāt dzīvos un mirušos.
– Tādējādi es atzīstu, ka no visas sirds gribu piederēt Jēzum, kurš, saskaņā ar Dieva apsolījumu Vecajā Derībā, ir nācis pasaulē un kļuvis mans Pestītājs.
Kristus tevi ir izpircis, lai tu piederētu Viņam. Viņš tevi ir atpestījis, lai tu varētu palikt pie Viņa un dzīvot ar Viņu Viņa valstībā. Jēzus tevi ir atbrīvojis, lai tu varētu kalpot Viņam ar labprātīgu sirdi. Jēzus vārds dod patiesu prieku, svētību un mūžīgo dzīvi.
 
3. Es ticu uz Svēto Garu, vienu svētu, kristīgu baznīcu, svēto sadraudzi, grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvību.
– Tas nozīmē: es ticu, ka Svētais Gars grib mani svētīt un pasargāt ticībā Kristum. Dieva Gars aicina, apgaismo caur bauslību (izraisa grēkatziņu) un caur evaņģēliju (dod cerību uz Jēzus palīdzību), iededz sirdī ticību Viņa žēlastībai.
Atdzimšana notiek kristībā, kad Svētais Gars nāk un dzīvo cilvēka sirdī. Svētdarīšana ir Svētā Gara darba augļi dvēselē, kad dzīvojam kā Dieva bērni, ciešā sadraudzībā ar to Kungu.