Bībeles studija C
Marts 2018
Marts 2018
2. Un Ābrahāms sacīja par Sāru, savu sievu: "Tā ir mana māsa." Tad Gerāras ķēniņš Abimelehs sūtīja un paņēma viņu.
9. Tad Abimelehs ataicināja Ābrahāmu un sacīja viņam: "Kāpēc tu to mums esi nodarījis? Vai es kādā lietā pret tevi biju noziedzies, ka tu pār mani un pār manu valsti esi uzlicis tik lielu vainu? Lietas, kādas nedrīkst notikt, tu man esi darījis."
10. Un Abimelehs jautāja Ābrahāmam: "Ko tu turēji savā prātā, kad tu to darīji?" (1.M.20)
9. Un Abimelehs pasauca Īzāku un sacīja: "Patiesi, tā taču tava sieva, kā tad tu esi sacījis: tā ir mana māsa." Un Īzāks tam atbildēja: "Tāpēc ka es domāju, ka man būs jāmirst viņas dēļ."
10. Un Abimelehs tad sacīja: "Kāpēc tu šādas lietas esi mums darījis? Daudz netrūka, lai kāds no šiem ļaudīm būtu gulējis ar tavu sievu. Tu pār mums būtu licis nākt tik lielai vainai!" (1.M.26)
20. [Jāzeps]: ”Atvediet savu jaunāko brāli pie manis, tad jūsu vārdi apstiprināsies un jūs nemirsit." Un tie darīja tā.
21. Un tie cits citam sacīja: "Patiesi, mums tagad jāizpērk vaina mūsu brāļa dēļ; mēs redzējām viņa dvēseles bēdas, kad viņš lūdzās, lai mēs to apžēlotu, bet mēs viņu nepaklausījām; tāpēc tagad pār mums nāk šīs bēdas."
22. Un Rūbens tiem atbildēja: "Vai es neteicu jums, sacīdams: neapgrēkosimies pie zēna, - bet jūs neklausījāt. Tagad viņa asinis tiek atprasītas." (1.M.42)
3. [Jēkabs]: Rūben, mans pirmdzimtais, mans spēks un mana stipruma iesākums, pirmais augstībā un pirmais stiprumā.
4. Verdošs kā ūdens, tu nebūsi pārāks, jo tu gāji sava tēva atdusas vietā toreiz, tu apkrāvies ar vainu, manā gultā kāpdams. (1.M.49)
1. Ja kāds cilvēks apgrēkotos, dzirdēdams lādētāja balsi, vai būtu liecinieks vai nu ko redzot, vai zinot un ja tas tad nepaziņo, tad viņš nes savu pārkāpumu vainu.
4. Ja kāds cilvēks ar neapdomīgām lūpām nodod zvērestu, solīdamies darīt labu vai ļaunu, tad, ko vien neapdomīgi cilvēks ar zvērestu ir solījies, kaut arī netīšām, viņam pie atziņas nākot kaut vienā lietā, viņš ir vainīgs.
5. Un, kad viņš vienā no pārkāpumiem ir vainīgs, tad viņam tas jādara zināms, ka viņš ir apgrēkojies.
6. Un viņam tad ir jāpienes par savu grēku, ar kādu viņš ir apgrēkojies, vainas izpirkšanas upuris Tam Kungam - kāda sīklopu mātīte, avs vai kaza par grēku upuri; tad lai priesteris izdara salīdzināšanu viņa labad par viņa grēku. (3.M.5)
5. Un Tas Kungs runāja uz Mozu:
6. "Paziņo Israēla bērniem: ja kāds vīrs vai kāda sieva izdara kaut vienu no cilvēciskajiem grēkiem, kļūdami uzticības lauzēji Tā Kunga priekšā un uzkraudami uz sevi vainu,
7. tad tiem būs izsūdzēt savus grēkus, ko tie darījuši, un vainīgajam jāatlīdzina viņa nodarītais zaudējums pilnā vērtībā un vēl jāpievieno viena piektdaļa, un jāatdod tam, kā priekšā viņš noziedzies.” (4.M.5)
5. Tad lai pieiet priesteri, Levija cilts dēli, jo Tas Kungs, tavs Dievs, viņus ir izraudzījis Viņam kalpot un svētīt Tā Kunga Vārdā un pēc viņu vārdiem izšķirt ikvienu tiesas lietu un izlīdzināt ikvienu vainu. (5.M.21)
1. Kad starp vīriem ir kādas nesaskaņas un tie nāk pie tiesas, tad lai pār tiem spriež tiesu: taisnais lai tiek attaisnots, bet netaisnais lai tiek notiesāts.
2. Un, ja vainīgais ir pelnījis sitienus, tad lai tiesnesis liek tam nomesties zemē un, viņam klāt esot, tam dot sitienus skaitā, pēc viņa vainas.
3. Viņam var dot četrdesmit sitienus, ne vairāk, ka, to vairāk sitieniem sitot, tavs brālis netiktu pazemots tavās acīs. (5.M.25)
14. ja tu ļaunumu ar savu paša spēku turi tālu nost no sevis un ja tu savā teltī nedod vietas nekādai netaisnībai,
15. tad tādā brīdī tu gan savu vaigu bez vainas apziņas varētu pacelt, tu stāvētu nesatricināms, kā no vara izliets, tev ne no kā nebūtu jābīstas. (Īj.11)
24. Es turējos bez vainas Viņa priekšā un sargājos no pārkāpuma.
25. Pēc manas taisnības Tas Kungs man atdarīja, tāpēc ka manas rokas Viņa acīs bija šķīstas. (Ps.18)
13. Kas gan apzinās savu nomaldīšanos? Šķīstī mani no manām neapzinātām kļūdām!
14. Pasargi arī Savu kalpu no augstprātīgas lepnības grēkiem, ka tie nevalda pār mani! Tad es būšu bez vainas un tīrs, bez lieliem pārkāpumiem.
15. Lai Tev patīk manas mutes valoda un manas sirds domas Tavā priekšā, ak, Kungs, mans patvērums un mans pestītājs! (Ps.19)
10. Apžēlojies par mani, mans Kungs, jo mani māc bailes un no bēdām manas acis zaudē savu spožumu; mana dvēsele ir apbēdināta, un mana miesa ir sagurusi.
11. Jā, skumjās paiet mana dzīve, un mani gadi aizrit vienās nopūtās. Aiz bēdām manas paša vainas dēļ sabrūk mans spēks un mani kauli izģinst. (Ps.31)
2. Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa vainu, kura sirdī viltības nevaid!
3. Kamēr es klusēju, mani kauli panīka, un man bija jāvaid cauru dienu,
4. jo Tava roka smagi gūlās uz mani dienām un naktīm. Mans spēks izkalta kā zeme vasaras bulā. (Sela.)
5. Tad es atzinos Tev savos grēkos un neapslēpu savas vainas. Es sacīju:"Es izsūdzēšu Tam Kungam savus pārkāpumus!" Un Tu piedevi man manu grēka vainu. (Ps.32)
2. Kungs, nesodi mani Savās dusmās un nepārmāci mani Savā bardzībā,
3. jo Tavas bultas ķērušas mani un smagi guļ uz mani Tava roka.
4. Nav vietas manās miesās, ko nebūtu skārusi Tava dusmība, un visi mani locekļi satriekti manu grēku dēļ.
5. Jo manas vainas aug pāri manai galvai, to smagums iet pāri maniem spēkiem.
19. Man ir bail, kad atzīstu savu vainu, un es skumstu par saviem grēkiem. (Ps.38)
13. Jo bēdu bez skaita ir man visapkārt. Manas vainas mani nomāc, tās nav pārredzamas; to ir vairāk kā matu uz galvas. Manas sirds drosme mani atstājusi!
14. Kaut Tev, Kungs, labpatiktu mani izglābt, steidzies, ak, Kungs, man palīgā! (Ps.40)
5. Tiešām, es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir vienmēr manu acu priekšā!
6. Vienīgi Tevis priekšā es esmu grēkojis un darījis to, kas ļauns Tavās acīs, lai Tu paliec taisns Savos spriedumos un nevainojams Savā tiesneša darbā.
7. Redzi, vainas apziņā es esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ir ieņēmusi. (Ps.51)
5. Vairāk nekā matu uz manas galvas ir to, kas mani bez vainas ienīst; stipri ir tie, kas mani grib iznīcināt un man netaisni uzbrūk; ko es nemaz neesmu nolaupījis, tas man jāatlīdzina.
6. Dievs, Tu gan zini manas aplamības, un mani pārkāpumi nav Tev apslēpti.
7. Lai manis dēļ nekrīt kaunā tie, kas uz Tevi cer, ak, Dievs, ak, Kungs Cebaot! Lai manis dēļ nesarkst aiz kauna tie, kas Tevi meklē, Israēla Dievs! (Ps.69)
2. Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis!
3. Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas;
4. Viņš izglābj tavu dzīvību no pazudināšanas un vainago tevi ar mīlestību un žēlastību. (Ps.103)
24. Kas vainīgam saka: "Tev taisnība!" - to ļaudis lād un tauta ienīst.
25. Bet tie, kas vainīgos soda, tie ļaudīm patīk, un bagātīga svētība nāk pār tiem. (Sal.pam.24)
17. Cilvēks, kas vainīgs kādas dvēseles asinsizliešanā, bēguļos līdz pat kapa malai, un neviens lai nemēģina viņu no bēguļošanas atturēt. (Sal.pam.28)
10. Nenopaļā kalpu viņa kunga priekšā, lai viņš tevi nenolād un tev tas nav rūgti jānožēlo, kā arī jānes savā sirdī savas vainas apziņa. (Sal.pam.30)
22. Bēdas lai tiem, kas ir varoņi vīna dzeršanā un spēkavīri darīt reibinošus dzērienus,
23. kas dāvanu dēļ attaisno vainīgo un atrauj taisnību nevainīgajam! (Jes.5)
13. Tie visi, no jaunākā līdz vecākajam, ir mantas kārīgi un no pravieša līdz priesteriem visi nododas meliem.
14. Tie grib Manas tautas vainu pavirši dziedināt, sacīdami: miers, miers! - kur miera nav. (Jer.6)
7. Un kuģa ļaudis teica cits uz citu: "Sanāciet, metīsim kauliņus, lai izzinātu, kura dēļ mums klājas tik ļauni!" Kauliņus metot, vaina krita uz Jonu.
11. Tad tie viņam sacīja: "Ko lai mēs ar tevi darām, lai jūra nomierinātos?" - jo jūra joprojām bija ārkārtīgi nemierīga.
12. Viņš atbildēja viņiem tā: "Ņemiet mani un iemetiet jūrā, tad tā kļūs rāma. Es zinu, ka manas vainas dēļ pār jums sacēlusies šī lielā vētra." (Jon.1)
19. Viņš atnāks pie mums atkal atpakaļ, Viņš apžēlosies par mums; mūsu vainas Viņš griezīs atkal par labu. Visus mūsu grēku darbus tu liec iemest jūras dziļumos. (Mih.7)
4. Jeb vai jums šķiet, ka tie astoņpadsmit, uz kuriem krita Ziloas tornis un tos nosita, bija vairāk vainīgi nekā visi pārējie Jeruzālemes iedzīvotāji?
5. Es jums saku: nebūt ne, bet, ja jūs neatgriezīsities no grēkiem, jūs visi ņemsit tādu pašu galu. (Lk.13)
3. Un Pilāts Viņam jautāja, sacīdams: "Vai Tu esi Jūdu ķēniņš?" Un Viņš atbildēdams tam sacīja: "Tu to saki."
4. Bet Pilāts sacīja augstajiem priesteriem un ļaudīm: "Es nekādas vainas pie šī cilvēka neatrodu."
22. Bet viņš trešo reizi tiem sacīja: "Ko tad Šis ļauna darījis? Es pie Viņa nekādas nāves vainas neatrodu; tāpēc es Viņu gribu pārmācīt un atlaist."
23. Bet tie tam uzmācās ar lielu kliegšanu, lūgdami, ka Viņš taptu krustā sists, un viņu kliegšana pārspēja. (Lk.23)
37. Un virs Viņa galvas tie pielika Viņa vainas uzrakstu: ŠIS IR JĒZUS, JŪDU ĶĒNIŅŠ. (Mt.27)
9. Kā tad nu ir: vai mēs, jūdi, esam labāki? Nebūt ne! Jo mēs jau iepriekš rādījām, ka tiklab jūdi, kā grieķi ir vainīgi un stāv zem grēka.
10. Gluži, kā ir rakstīts: nav neviena taisna, it neviena.
11. Nav neviena, kas saprot, neviena, kas meklē Dievu.
12. Visi ir novirzījušies, visi kopā kļuvuši nelietīgi. Nav neviena, kas dara labu, it neviena. (Rom.3)
8. Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.
9. Jo vairāk tagad, taisnoti ar Viņa asinīm, caur Viņu tiksim izglābti no dusmības.
12. Tātad, kā viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku - nāve, tā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši.
15. Bet žēlastības dāvana neatbilst pārkāpumam: viena cilvēka pārkāpuma dēļ neskaitāmi ir miruši, bet Dieva žēlastība un viena cilvēka - Jēzus Kristus - nepelnītā žēlastības dāvana daudz vairāk nākusi pār šiem neskaitāmajiem. (Rom.5)
25. Kristus ir mīlējis Savu draudzi, pats nododamies viņas labā,
26. lai to darītu svētu, šķīstot ar mazgāšanu ūdenī caur vārdu,
27. Sev Savu draudzi sagatavodams cienīgu, bez traipa, bez krunkas vai cita tamlīdzīga trūkuma, lai tā būtu svēta un bez vainas. (Ef.5)
21. Pārbaudait visu; kas labs, to paturiet!
22. Atraujaties no visa, kas ļauns.
23. Bet pats miera Dievs lai jūs svētī caurcaurim, un jūsu gars, dvēsele un miesa visā pilnībā lai paliek bezvainīgi līdz mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanai. (1.Tes.5)
16. Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā,
17. lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam. (2.Tim.3)
1. Tad es redzēju, un raugi: Jērs stāvēja uz Ciānas kalna un līdz ar Viņu simts četrdesmit četri tūkstoši to, kam Viņa Vārds un Viņa Tēva Vārds bija rakstīts uz viņu pierēm;
2. un es dzirdēju balsi no debesīm; tā bija kā lielu ūdeņu krākšana un kā stipra pērkona rūkšana; šī balss, ko es dzirdēju, bija, kā kad spēlētāji spēlē uz savām cītarām.
3. Tie dziedāja jaunu dziesmu goda krēsla priekšā un četru dzīvo būtņu un vecaju priekšā, un neviens nevarēja to dziesmu iemācīties kā vien tie simts četrdesmit četri tūkstoši, kas ir atpirkti no pasaules.
4. Šie ir tie, kas nav apgānījušies ar sievietēm, jo tie ir šķīsti: šie ir tie, kas seko Jēram, kurp Tas arī ietu. Tie ir atpirkti par pirmajiem no cilvēkiem Dievam un Viņa Jēram;
5. viņu mutē nav melu, tie ir bez vainas. (Atkl.14)
