KRISTUS GAISMA vārdi, ar kuriem iesākas Lieldienu nakts dievkalpojums (un svecīšu ceļš pa baznīcas solu rindām); notikums mūsu dzīvē, gluži reāls, kaut miesīgām acīm neredzams – Gaismas ataušana (2.Kor.4:4,6) – kad žēlastība mūs pārceļ no tumsas brīnumainajā Dieva valstībā (Kol.1:13-14).

Īstenībā mēs nākam no Gaismas Tēva (Jēk.1:17), atzīstam to vai ne, tāpēc dzīvojam gaismas izslāpuši. Kad mūsos ir atspīdējis Tas, kas par Sevi teicis: Es esmu pasaules gaisma (Jņ.8:12), pamazām sākam atspīdēt arī mēs (Kol.3:4), ja vien izvēlamies Viņam sekot. Sekot – tas nozīmē meklēt, iepazīt un iemīlēt savu Kungu, visu mūžu būt Viņa māceklim, mācīties dzīvot kā Gaismas bērnam (Ef.5:8). Nozīmē pastāvīgi augt (Kol.2:6-7), nest Gaismas augļus (Ef.5:9-13) un palikt Gaismā (1.Jņ.2:9-10). Kristus spēkā, ne savējā, protams! Un vēl tas nozīmē Kristus Gaismu atstarot – būt par pasaules gaišumu (Mt.5:14-16).

Lai Dievs mūs uz to svētī, mīļais lasītāj! mara.druviete@inbox.lv [šajā blogā izmantots LBB Bībeles 1965. gada izdevuma revidētais teksts]

SATURS papildināts : 28.04.2021 Godini - pateicies , 26.04.2021 Nododies , 23.04.2021 Atzīsti Dievu , 21.04.2021 Palieciet , 19.04.2021 Esiet [pirmreizējās publikācijas no 2019. g.]

Sirds atrod vārdus Lieldienās

2003
M.D. apdare

SIRDS
ATROD VĀRDUS
LIELDIENĀS
lūgšanu un pārdomu teksti par Augšāmcelšanos
R., KALA Raksti, 2003.

Noslauki savu bērnu asaras, Kungs Jēzu!
Mierini tos, kuri stāv pie kapa,
bet neuzdrošinās nokāpt tajā,
neuzdrošinās pārliecināties, ka kaps ir tukšs.
Liec mums Tevi meklēt,
liec no sirds vēlēties satikt Tevi, augšāmcēlušos.
Un atpazīt Tavu balsi ikreiz, kad Tu mūs uzrunā –
caur cilvēkiem, caur lietām un notikumiem.
Stiprini mūsu ticību, Kungs!
Un, ja tomēr Tu paliec apslēpts,
tad vienīgi tādēļ, lai mēs vēl dedzīgāk Tevi meklētu.
Lai ar vēl lielāku prieku Tevi atrastu
un ar vēl lielākām rūpēm Tavu klātbūtni sargātu.
Spēka pilnā cerībā, ka Tu iemājo mūsos,
lai mēs iemājotu Tevī –
Tavā mūžīgajā mīlestībā, dzīvības valstībā.
(Anonīma lūgšana)

Kungs, Tu esi dzīve, ko es vēlos dzīvot,
gaisma, ko es vēlos pārdomāt,
un ceļš pie Tēva.
Tu esi mīlestība, ko es vēlos mīlēt,
prieks kurā vēlos dalīties, –
tas prieks, ko vēlos sēt sev visapkārt.
Jēzu, Tu man esi viss,
bez Tevis es nespēju nekā.
Tu esi Dzīvības Maize,
ko Baznīca man dāvā. Vien caur Tevi,
Tevī un ar Tevi es varu dzīvot.
(Māte Terēze no Kalkutas)

Kungs, krustā sistais un augšāmcēlies no miroņiem,
māci mums droši stāties pretī visām ikdienas cīņām,
lai mēs sasniegtu lielāku pilnību.
Pacietīgi un pazemīgi Tu pieņēmi cilvēka dzīves grūtības,
tāpat kā krustāsišanas ciešanas,
Māci arī mums paciest ikdienas sāpes un cīņas –
kā iespēju augt un vairāk līdzināties Tev.
Dari, lai mēs spētu tās pieņemt pacietīgi un vīrišķīgi,
pilni uzticības Tavam atbalstam.
Liec mums saprast, ka nesasniegsim dzīves pilnību citādi,
kā vien nemitīgi mirstot sev
un savām patmīlīgajām iegribām.
Jo tikai mirstot kopā ar Tevi,
kopā ar Tevi varam augšāmcelties.
Tādēļ lai nekas, kas mums liek ciest un raudāt,
neļauj aizmirst Tavas augšāmcelšanās prieku!
Jo Tu esi žilbinošā Tēva mīlestības saule,
Tu esi mūžīgās laimes cerība,
Tu esi liesmojošās mīlestības uguns.
Lai Tavs prieks ir mūsu spēks,
lai tas ir miera, vienotības un mīlestības pamats mūsos!
(Māte Terēze no Kalkutas)

Man ir jādāvā sava dzīve, Jēzu, par Taviem vārdiem.
Man ir jāizspēlē sava dzīve, Jēzu, par Tavu mīlestību.
Lai citi ir gudri, Tu man esi licis būt neprātīgam.
Lai citi tic kārtībai, Tu man esi licis ticēt Mīlestībai.
Lai citi krāj, Tu man esi licis dot.
Lai citi iekārtojas, Tu man esi licis doties ceļā,
būt gatavam priekam un ciešanām, neveiksmēm
Nebalstīt savu uzticību sevī, bet gan Tevī.
Spēlēt šo kristieša spēli, neraizējoties par sekām,
un visbeidzot – dot savu dzīvi par Tavu mīlestību.
(Abats Žolī)

Kungs, apžēlojies – par zemes tautām un par tiem, kas tās vada.
Kungs, apžēlojies – par visiem, kurus vieno ticība un Dievs,
un par visiem klātesošajiem brāļiem un māsām.
Kungs, apžēlojies – par tiem, kas mums darījuši labu,
un par tiem, kam mēs esam darījuši ļaunu.
Kungs, apžēlojies – par tiem, kas ir briesmās,
un par tiem, kas ir cietumā un badā, trimdā un slimībās.
Kungs, apžēlojies – par tiem, kam vajadzīgas
mūsu lūgšanas, lai cik vāji mēs būtu.
Kungs, apžēlojies – par mums pašiem,
lai spējam kļūt par miera nesējiem.
(Asīzes ekumēniskā lūgšana par mieru)

Kungs, lai Tavs miers nāk kā upe.
Lai tas plūst, lai veļas miera upes viļņi krācēs lēnā varenībā.
Lai šī upe pilda manas mājas, manu sirdi, manas domas.
Nāc Tu, kas soļo miera viļņiem pāri,
nāc Tu, kura roka tos virza uz katru izslāpušu sirdi.
Ienāc manā gribā un vadi to.
Liec man Tavai miera upei sekot.
Liec man iegrimt spēkpilnajos viļņos un veldzēties
Tavā nepelnītajā mīlestībā, kas nepāriet.
Palikt mīlestībā, kas nav izskaidrojama.
Palikt mierā, kas no Tevis nāk.
(Anonīma lūgšana)

Kungs, es gribētu būt starp tiem,
kas riskē ar savu dzīvi, kas atdod savu dzīvi…
Kam gan citam šī dzīve, ja ne atdošanai?
Kungs, Tu, kas piedzimi ceļojuma nejaušībā,
kas nomiri kā ļaundaris pēc tam,
kad biji izstaigājis pasaules ceļus bez naudas kabatā –
trimdas ceļu, svētceļojuma ceļu un sludināšanas ceļu –
ved mani laukā no mana egoisma un komforta.
Lai, Tava krusta skartam, man nav bail no skarbās dzīves.
Liec, lai esmu gatavs skaistajam piedzīvojumam,
kurā Tu mani aicini.
(Abats Žolī)

Gaismas Dievs, es atdodu Tev savu gudrību,
lai tā par visu spriež tā, kā spried Tu.
Spēka Dievs, es atdodu Tev savu gribu,
lai tā nesaraujami pieķeras visam, kas patīkams Tev.
Mīlestības Dievs, es atdodu Tev savu sirdi,
lai tā vienojas ar Tevi pilnīgā un nemainīgā mīlestībā.
Svētuma Dievs, es atdodu Tev savu dvēseli,
lai arvien tā dzīvo no Tevis, Tevī un Tev,
tāpēc ka Tu esi mans Dievs – laikā un mūžībā.
(Kardināls Džons Henrijs Ņūmens)