Bībeles studija T
Februāris 2018
Februāris 2018
2. No Tava vaiga es gaidu spriedumu par sevi, Tavas acis redz to, kas ir taisnība.
3. Tu pārbaudi manu sirdi, Tu noraugies uz mani arī naktī, Tu iedziļinies manā dvēselē, bet Tu neatrodi manī nekā ļauna: mana mute nav vainīga nekādā pārkāpumā. (Ps.17)
1. Uz Tevi, Kungs, es paceļu savu dvēseli,
2. mans Dievs, uz Tevi es ceru, nepamet mani kaunā, lai mani ienaidnieki par mani nepriecājas.
3. Tiešām, neviens, kas uz Tevi gaida, nepaliks kaunā. Kaunā paliek tie, kas vieglprātīgi Tevi atstāj.
4. Kungs, dari man zināmus Tavus ceļus, māci man Tavas tekas!
5. Vadi mani Tavā patiesībā un māci mani, jo Tu esi mans Dievs, kas palīdz. Uz Tevi es gaidu vienumēr.
20. Pasargi manu dvēseli un izglāb mani, nepamet mani kaunā, jo uz Tevi es paļaujos!
21. Sirds skaidrība un taisnība lai mani sargā, jo es gaidu uz Tevi, ak, Kungs! (Ps.25)
13. Bet es esmu pilns paļāvības, jo redzu Tā Kunga laipnību dzīvo zemē.
14. Esi droša un stipra, mana sirds, un gaidi uz To Kungu! (Ps.27)
18. Redzi, Tā Kunga acs vēro tos, kas Viņu bīstas un cer uz Viņa žēlastību,
19. lai Viņš to dvēseles izglābtu no nāves un uzturētu viņus dzīvus bada laikā.
20. Mūsu dvēsele gaida uz To Kungu, Viņš ir mūsu palīgs un vairogs. (Ps.33)
4. Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas!
5. Pavēli Tam Kungam savu ceļu un ceri uz Viņu, gan jau Viņš tad darīs:
6. Viņš tavai taisnībai liks starot kā gaismai un tavām tiesībām kā saulainai dienai.
7. Esi kluss Tā Kunga priekšā un gaidi uz Viņu, neesi sašutis, ja kādam laimējas un ir sekmes, nedz arī par vīru, kas dara blēdības!
8. Atmet dusmas un neļaujies bardzībai, neiekarsti niknumā, jo no tā ceļas tikai ļaunums!
9. Ļaundari taču tiks izdeldēti, bet, kas gaida uz To Kungu, iemantos zemi. (Ps.37)
15. Es esmu kļuvis par vīru, kas nedzird un kura mute pretī nerunā,
16. jo uz Tevi, Kungs, es gaidu, Tu mani paklausīsi, Kungs mans Dievs! (Ps.38)
2. Es biju apņēmies:"Es uzmanīšu savus ceļus, ka negrēkoju ar savu mēli. Es uzlikšu iemauktus savai mutei, kamēr bezdievīgais vēl manā priekšā."
3. Es apklusu un nerunāju, es kļuvu pilnīgi kā mēms, tālu no laimes, bet manas sāpes auga augumā.
4. Mana sirds smeldza manās krūtīs, manas pārdomas lika iedegties ugunij manā dvēselē, un man bija jārunā ar savu mēli:
5. "Dari man zināmu, Kungs, manu galu un kāds ir manu dienu mērs, lai es saprotu, cik nīcīgs es esmu!
6. Redzi, Tu manas dienas esi licis sprīža garumā, un mans mūža ilgums nav it nekas Tavā priekšā. Tikai vēja pūsma ir cilvēks savās mūža gaitās! (Sela.)
7. Cilvēks staigā kā ēna. Un nieka dēļ viņš raizējas. Viņš krāj mantu kaudzēm, bet nezina, kam tā būs.
8. Nu uz ko tad, Kungs, lai es ceru? Mana cerība ir vienīgi uz Tevi.
9. Izglāb mani no visiem maniem pārkāpumiem un neliec man bezprāšiem kļūt par apsmieklu!
10. Es esmu apklusis, savu muti es neatveru, jo Tu esi to tā nolicis.
11. Atlaid man Tevis uzlikto sodu, jo Tavas rokas smagums mani iznīcina.
12. Kad Tu cilvēku pārmāci par viņa noziegumiem, tad viņa godība iznīkst kā drāna, ko saēd kodes. Tiešām, tikai vēja pūsma ir cilvēks!” (Ps.39)
2. Es gaidīt gaidīju uz To Kungu, un Viņš noliecās pie manis un uzklausīja manu saucienu.
3. Viņš mani izvilka no ciešanu bedres, no dubļainām dūņām, un cēla manas kājas uz cietas klints, stiprinādams manus soļus.
4. Manā mutē Viņš lika jaunu dziesmu, slavas dziesmu mūsu Dievam. Daudzi to dzirdēs, viņus pārņems bijība, un viņi sāks ticēt Tam Kungam. (Ps.40)
10. Mans stiprums, uz Tevi es gaidu, jo Dievs ir mana stiprā pils.
11. Mans Dievs man bagātīgi parāda Savu žēlastību; Dievs man liek ar prieku uzlūkot manus ienaidniekus. (Ps.59)
2. Tiešām, mana dvēsele ir klusu savā svētcerē uz Dievu, no Viņa nāk man palīdzība!
3. Tiešām, Viņš ir mans akmenskalns un mans palīgs, mans patvērums: es gan nešaubīšos! (Ps.62)
114. Tu esi patvērums un vairogs, es gaidu uz Tavu vārdu.
165. Kas Tavu bauslību mīl, tiem ir liels miers, un tie nekur neklūp.
166. Es gaidu, ak, Kungs, uz Tavu glābiņu un daru pēc Taviem baušļiem. (Ps.119)
3. Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt, kas gan, ak, Kungs, lai pastāv?
4. Bet pie Tevis ir piedošana, lai Tevi bīstas.
5. Es gaidu uz To Kungu, mana dvēsele gaida, es paļaujos uz Viņa vārdu.
6. Mana dvēsele gaida uz To Kungu vairāk nekā naktssargi uz rīta ausmu. Jā, tiešām, vairāk nekā naktssargi uz rīta ausmu. (Ps.130)
15. Visas acis gaida uz Tevi, un Tu viņiem dod viņu barību savā laikā;
16. Tu atver Savu roku un paēdini visus, kas dzīvo, ar labu prātu. (Ps.145)
28. Taisnīgo gaidas izvērtīsies viņiem par prieku, bet bezdievīgo cerība iznīks. (Sal.pam.10)
17. Lai tava sirds neiekarst pret grēciniekiem, bet lai tā jo dienas paliek bijāšanā Tā Kunga priekšā.
18. Tavā priekšā ir droša nākotne, un tava gaidīšana tevi nevils. (Sal.pam.23)
1. Klusēdamas uzklausiet Mani, jūs jūras zemes un salas, un tautas lai ņemas jaunu spēku, lai tās nāk un runā, tad iesim kopā tiesāties!
2. Kas ir no austrumiem to vīru saucis, kam taisnība un uzvara seko, kur vien viņš staigā? Kas nodevis tautas viņa varā, ka viņš valda pār ķēniņiem? Tie padoti viņa zobenam kā pīšļi un viņa stopam kā izpurinātas pelavas.
3. Viņš tos vajā, vajā pats neskarts un neaiztikts, nepieskardamies savai tekai ar savām kājām.
4. Kas to ir darījis un to veicis? Tas, kas cilvēku ciltis aicinājis esamībā no iesākuma, Es esmu Tas Kungs, kas esmu pirmais bijis un arī ar pēdējiem esmu vēl tas pats. (Jes.41)
4. Klausaities uz Mani jūs, Mana tauta, atveriet savas ausis, Manas tautas locekļi! Jo likumi un pamācība nāks no Manis, Savu taisnību Es gribu padarīt tautām par gaismu.
5. Mana taisnība ir tuvu, Mana palīdzība tuvojas. Manas rokas tiesās tautas, uz Mani raugās cerībā jūras salas, un no Manas rokas tās gaida palīdzību.
6. Paceliet savas acis uz debesīm augšā un skataities lejup uz zemi! Jo debesis izkūpēs kā dūmi, un zeme sadils un sabirzīs kā drēbe, un tās iedzīvotāji nobeigsies kā odi. Taču Mana palīdzība paliks mūžīgi, un Mana taisnība nezudīs. (Jes.51)
2. Viņš, Tā Kunga kalps, uzauga neticīgā pūļa priekšā kā atvase un kā saknes atzarojums izkaltušā zemē.
6. Mēs visi maldījāmies kā avis, ikviens raudzījās tikai uz savu ceļu, bet Tas Kungs uzkrāva visus mūsu grēkus viņam.
7. Kad viņš tika sodīts un spīdzināts, viņš padevās un neatdarīja savu muti kā jērs, ko ved nokaušanai, un kā avs, kas paliek klusa savu cirpēju priekšā; tā viņš apklusa un neatdarīja savu muti. (Jes.53)
6. Un pāri palikušie no Jēkaba nama būs citu tautu starpā kā Tā Kunga rasa un kā lietus pilieni uz zāles, kas nekā negaida no cilvēkiem un nepaļaujas uz cilvēku bērniem. (Mih.5)
7. Bet es noraugos uz To Kungu un gaidu uz Dievu, manas glābšanas nesēju; mans Dievs mani uzklausīs! (Mih.7)
25. Labvēlīgs ir Tas Kungs tam, kas uz Viņu cer, dvēselei, kas Viņu meklē.
26. Ir labi klusā garā gaidīt uz Tā Kunga palīdzību. (Raudu 3)
19. Bēdas tam, kas kokam saka: uzmosties! - un mēmam akmeniem: piecelies! Ko gan var mācīt tāds elks? Redzi, tas ir gan pārklāts ar zeltu un sudrabu, un tomēr tajā nav nekāda dzīva gara.
20. Bet Tas Kungs ir Savā svētajā namā. Lai visa pasaule klusē Viņa vaiga priekšā! (Hab.2)
7. Esiet klusu Dieva Tā Kunga priekšā, jo Tā Kunga diena ir tuvu; Tas Kungs ir sataisījis kaujamo upuri un uz to ieaicinājis Savus izraudzītos viesus.
18. Tā Kunga dusmības dienā viņus neglābs ne viņu sudrabs, ne zelts, un visu zemi aprīs Viņa niknuma uguns, jo ātru galu Viņš atnesīs visiem zemes iedzīvotājiem. (Cef.1)
14. Priecājies un esi līksma, Ciānas meita! Jo redzi, Es nākšu un dzīvošu tavā tuvumā, tā saka Tas Kungs,
15. un tai laikā daudzas tautas piegriezīsies Tam Kungam un kļūs par Manu tautu, un Es dzīvošu tavā vidū; un tad tu atzīsi, ka Tas Kungs Cebaots mani pie tevis sūtījis.
16. Un Tas Kungs iegūs Jūdu par Savu mantojuma tiesu svētajā zemē un izraudzīs Sev atkal Jeruzālemi.
17. Lai klusu ir visa ar miesu apveltītā radība Tā Kunga priekšā! Jo Viņš jau ir izgājis no Sava svētā mājokļa. (Cah.2)
25. Un redzi, kāds cilvēks bija Jeruzālemē, vārdā Sīmeans; šis cilvēks bija taisns un dievbijīgs, gaidīdams uz Israēla iepriecināšanu, un Svētais Gars bija viņā.
26. Viņam Svētais Gars bija pasludinājis, ka tas nāvi neredzēšot, iekāms nebūšot redzējis Tā Kunga Svaidīto.
36. Un tur bija praviete Anna, Fanuēla meita, no Ašera cilts, tā bija ļoti veca un pēc savām meitas dienām viņa bija dzīvojusi septiņus gadus ar savu vīru.
37. Un tā bija atraitne ap astoņdesmit četriem gadiem; tā nešķīrās no Tempļa, bet kalpoja Dievam dienām un naktīm ar gavēšanu un lūgšanu.
38. Tā arī tai pašā stundā piegāja un slavēja To Kungu, par To runādama uz visiem, kas Jeruzālemē gaidīja uz pestīšanu. (Lk.2)
2. Un, kad Jānis cietumā par Kristus darbiem dzirdēja, viņš sūtīja divi no saviem mācekļiem
3. un lika Viņam sacīt: "Vai Tu esi Tas, kam jānāk, jeb vai mums citu gaidīt?"
4. Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: "Noeita un atsakait Jānim, ko jūs dzirdat un redzat:
5. akli redz, tizli iet, spitālīgi top šķīsti, kurli dzird, miroņi ceļas augšām un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts.
6. Un svētīgs ir, kas pie Manis neapgrēcinājas." (Mt.11)
2. Bet Jeruzālemē pie Avju vārtiem ir dīķis, kuru ebrejiski sauc Betzata (Betezda), ar piecām stabu ailēm.
3. Tanīs gulēja liels pulks slimnieku: aklu, tizlu, izkaltušu kas gaidīja uz ūdens kustēšanu.
4. Jo savā laikā eņģelis nolaidās dīķī un ūdeni sakustināja; kurš tad iekāpa viņā pirmais pēc ūdens sakustēšanās, tas kļuva vesels, lai kāda bija viņa slimība.
5. Tur bija arī kāds cilvēks, kas trīsdesmit astoņus gadus bija gulējis nevesels.
6. Jēzus, redzēdams viņu guļam un zinādams, ka viņš jau ilgi atrodas tādā stāvoklī, saka viņam: "Vai tu gribi vesels kļūt?" (Jņ.5)
4. Un, tos sapulcinājis, Viņš tiem pavēlēja neaiziet no Jeruzālemes, bet gaidīt Tēva apsolījumu, ko jūs, tā Viņš sacīja, no Manis esat dzirdējuši.
5. Jo Jānis gan ir kristījis ar ūdeni, bet jūs tiksit kristīti ar Svēto Garu pēc nedaudz dienām. (Apd.1)
18. Es domāju, ka šī laika ciešanas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar nākamo godību, kas atspīdēs pār mums.
19. Arī visa radība ilgodamās gaida to dienu, kad Dieva bērni parādīsies savā godībā.
20. Jo radība pakļauta iznīcībai nevis aiz savas patikas, bet aiz Tā gribas, kas viņu tai pakļāvis; tomēr viņai dota cerība.
21. Jo arī pati radība reiz tiks atsvabināta no iznīcības verdzības un iegūs Dieva bērnu apskaidrību un svabadību. (Rom.8)
13. Dievs, Ābrahāmam apsolījumu dodams, kad Viņam nebija lielāka pie kā zvērēt, zvērēja pie Sevis paša,
14. sacīdams: tiešām, svētīdams Es tevi svētīšu un vairodams tevi vairošu. -
15. Un tā, pacietīgi gaidījis, viņš saņēma apsolīto. (Ebr.6)
9. Ticībā viņš apmetās apsolītajā zemē kā svešinieks, dzīvodams teltīs ar Īzāku un Jēkabu, tā paša apsolījuma līdzmantiniekiem.
10. Jo viņš gaidīja pilsētu ar stipriem pamatiem, kuras cēlējs un radītājs ir Dievs. (Ebr.11)
11. Jo ir atspīdējusi žēlastība, kas nes pestīšanu visiem cilvēkiem,
12. audzinādama mūs, lai, atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā,
13. gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram, un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu. (Tit.2)
27. Un, kā cilvēkiem nolemts vienreiz mirt, bet pēc tam tiesa,
28. tā arī Kristus, vienreiz upurēts daudzu cilvēku grēkus atņemt neatkarīgi no grēka, tiks otrreiz redzams par pestīšanu tiem, kas Viņu gaida. (Ebr.9)
24. Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem,
25. neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami un jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.
26. Jo, ja mēs pēc patiesības atziņas saņemšanas tīši grēkojam, tad neatliek vairs upuris par grēkiem,
27. bet gan briesmīga tiesas gaidīšana un uguns karstums, kas aprīs pretiniekus. (Ebr.10)
7. Esiet pacietīgi, brāļi, līdz Tā Kunga atnākšanai. Raugi, zemkopis gaida dārgo zemes augli, pacietīgi uz to cerēdams, līdz tas dabū agro un vēlo lietu.
8. Pacietieties arī jūs, stipriniet savas sirdis, jo Tā Kunga atnākšana ir tuvu. (Jēk.5)
13. Bet mēs gaidām pēc Viņa apsolījuma jaunas debesis un jaunu zemi, kur taisnība mājo.
14. Tādēļ, mīļie, to gaidīdami, centieties, ka Viņš jūs atrod ar mieru sirdī, neaptraipītus un nevainojamus,
15. un uzskatiet mūsu Kunga pacietību kā glābšanai dotu, kā jau arī mūsu mīļais brālis Pāvils jums ir rakstījis pēc viņam dotās gudrības. (2.Pēt.3)
21. Un pasargait sevi Dieva mīlestībā, gaidīdami mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, lai iemantotu mūžīgo dzīvību. (Jūd.)
