Jēzus ir Ceļš

Bībeles studija D
Oktobris 2013, rediģēts 2019

 JĒZUS IR CEĻŠ

Pestīti, lai sekotu

Jāņa evaņģēlijs par Jēzus dievišķo Personu

Viņš bija pasaulē, un pasaule caur Viņu radusies,

bet pasaule Viņu nepazina.
Viņš nāca pie savējiem, bet tie Viņu neuzņēma.
Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu
kļūt par Dieva bērniem – tiem, kas tic Viņa Vārdam.
Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū,
un mēs skatījām Viņa godību, pilnu žēlastības un patiesības.
Bauslība ir dota caur Mozu,
bet žēlastība un patiesība nākusi pasaulē caur Jēzu Kristu.
Dievu neviens nekad nav redzējis.
Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts,
Tas mums Viņu ir darījis zināmu.
(Jņ.1:10-12,14,17-18)
“Redzi, Dieva Jērs, kas nes pasaules grēku. [...]
Es redzēju Garu nonākam kā balodi no debesīm un paliekam uz Viņa.
Tas ir Viņš, kas kristīs ar Svēto Garu. Viņš ir Dieva Dēls.”
(Jņ.1:29, 32-34 - liecina Jānis Kristītājs)
Kā Mozus paaugstinājis čūsku tuksnesī,
tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam,
lai ikviens, kas tic, Viņā iegūtu mūžīgo dzīvību.
(Jņ.3:14-15)
 
Vēl daudz citu zīmju Jēzus darīja...
Bet šīs ir rakstītas, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls,
un lai jūs, pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu Viņa Vārdā.
(Jņ.20:30-31)
 
Viņš (Dievs) jau iepriekš apsolījis caur Saviem praviešiem svētajos rakstos
par Savu Dēlu, kas pēc miesas cēlies no Dāvida,
mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas ar Savu augšāmcelšanos no mirušiem
Svētajā Garā atklājies kā Dieva Dēls spēkā.
(Rom.1:2-4)
 
Dieva pestīšanas nodoms pasaulei

Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis,

ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu,
lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu,
bet dabūtu mūžīgo dzīvību.
Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu,
bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta.
Kas tic Viņam, netiek tiesāts,
bet, kas Viņam netic, ir jau spriedumu dabūjis,
tāpēc ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla Vārdam.
(Jņ.3:16-18)
Kas tic Dēlam, tam ir mūžīgā dzīvība.
Kas Dēlam neklausa, tas dzīvības neredzēs,
bet Dieva dusmība paliek uz viņa.
(Jņ.3:36)
Tēvs vairs nespriež tiesu ne par vienu,
bet visu tiesu ir nodevis Dēlam,
lai visi godātu Dēlu, tāpat kā viņi godā Tēvu.
Kas Dēlu negodā, negodā Tēvu, kas Viņu sūtījis.
Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Manus vārdus dzird
un tic Tam, kas Mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība,
un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvībā.
(Jņ.5:22-24)
 
Apustuļi skaidro evaņģēlija vēsti
 
Dieva taisnība dota ticībā uz Jēzu Kristu visiem, kas tic. Jo tur nav nekādas starpības;
jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības. Bet Dievs Savā žēlastībā tos taisno bez nopelna, sagādājis tiem pestīšanu Jēzū Kristū. Viņu Dievs tiem, kas tic, nolicis par grēka izpircēju Viņa asinīs... Viņu, kas nodots nāvē mūsu pārkāpumu dēļ un uzmodināts, lai mēs tiktu taisnoti.
(Rom.3:22-25; 4:25)
Tad nu mums, ticībā taisnotiem, ir miers ar Dievu caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.
Ar Viņa gādību mēs, kas ticam, esam iegājuši tai žēlastībā, kurā stāvam un teicam sevi laimīgus cerībā iemantot dievišķo godību. Bet žēlastības dāvana neatbilst pārkāpumam: viena cilvēka pārkāpuma dēļ neskaitāmi ir miruši, bet Dieva žēlastība un viena cilvēka - Jēzus Kristus – nepelnītā žēlastības dāvana daudz vairāk nākusi pār šiem neskaitāmajiem.
... lai, tāpat kā līdz šim grēks ir valdījis nāvē, turpmāk valdītu žēlastība caur taisnību uz mūžīgu dzīvību, caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.
(Rom.5:1-2,15,21)
 
Bet tagad, kad jūs esat atsvabināti no grēka un esat kļuvuši par Dieva kalpiem,
jūsu ieguvums ir svēttapšana un tās gals - mūžīga dzīvība. Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.
(Rom.6:22-23)
Tad nu tiem, kas ir Kristū Jēzū, vairs nav nekādas pazudināšanas. Jo dzīvības Gara bauslība Kristū Jēzū tevi ir atsvabinājusi no grēka un nāves bauslības.
Jo, ko bauslība nespēja, nevarīga būdama mūsu miesas dēļ, to ir darījis Dievs: sūtīdams Savu paša Dēlu grēcīgās miesas veidā un grēka dēļ, Viņš grēku, kas bija miesā, pazudinājis uz nāvi, lai bauslības taisnība tiktu piepildīta mūsos, kas nedzīvojam vairs miesai, bet Garam.
Ja kādam nav Kristus Gara, tas nepieder Viņam. Bet, ja Kristus ir jūsos, tad miesa gan ir mirusi grēka dēļ, bet gars ir dzīvs taisnības dēļ.
Jo visi, ko vada Dieva Gars, ir Dieva bērni. Ja nu esam bērni, tad arī mantinieki - Dieva mantinieki un Kristus līdzmantinieki.
(Rom.8:1-4,9-10,14,17)
 
Bet Dievs, bagāts būdams žēlastībā, Savā lielajā mīlestībā, ar ko Viņš mūs ir mīlējis, arī mūs, kas savos pārkāpumos bijām miruši, darījis dzīvus līdz ar Kristu: žēlastībā jūs esat izglābti! Jo no žēlastības jūs esat pestīti ticībā, un tas nav no jums, tā ir Dieva dāvana. Ne ar darbiem, lai neviens nelielītos.
Jo caur Viņu gan mums, gan viņiem ir dota pieeja pie Tēva vienā Garā.
Tātad jūs tagad vairs neesat svešinieki un piedzīvotāji, bet vienas valsts pilsoņi ar svētajiem un Dieva saime, nams, uzcelts uz apustuļu un praviešu pamata, kura stūra akmens ir Kristus Jēzus. Viņā visa celtne, kopā salaista, aug par svētu templi Tam Kungam. Un Viņā arī jūs līdzi tiekat uzcelti par Dieva mājokli Garā.
(Ef.2:4-5,8-9,18-22)
Viņš (Tēvs) mūs ir izrāvis no tumsības varas un pārcēlis Sava mīļā Dēla valstībā,
kurā mums dota pestīšana, grēku piedošana. Jo Viņš (Dēls) ir neredzamā Dieva attēls, visas radības pirmdzimtais; Viņā radītas visas lietas debesīs un virs zemes, redzamās un neredzamās, gan troņi, gan kundzības, gan valdības, gan varas. Viss ir radīts caur Viņu un uz Viņu, bet Viņš pats ir pirms visa, un viss pastāv Viņā... Jo visai Dieva pilnībai labpatika iemājot Viņā, lai caur Viņu un uz Viņu salīdzinātu visu, nodibinot ar Viņa krusta asinīm visu starpā mieru - gan debesīs, gan virs zemes.
(Kol.1:13-20)
 
Dievs vecos laikos daudzkārt un dažādi runājis caur praviešiem uz tēviem, šinīs pēdīgajās dienās uz mums ir runājis caur Dēlu, ko Viņš ir iecēlis par visu lietu mantinieku, caur ko Viņš arī pasauli radījis. Tas, būdams Viņa godības atspulgs un būtības attēls, nesdams visas lietas ar Savu spēcīgo vārdu un izpildījis šķīstīšanu no grēkiem, ir sēdies pie Majestātes labās rokas augstībā; ar to Viņš kļuvis tik daudz varenāks par eņģeļiem, cik daudz pārāku par tiem Viņš mantojis Vārdu.
(Ebr.1:1-4)
Slavēts lai ir Dievs, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, kas Savā lielajā žēlastībā mūs ir atdzemdinājis dzīvai cerībai ar Jēzus Kristus augšāmcelšanos no miroņiem, neiznīcīgam, neaptraipītam un nevīstošam mantojumam, kas ir uzglabāts debesīs jums, kas Dieva spēkā tiekat pasargāti ticībā pestīšanai, kas ir sagatavota, lai atklātos pēdējā laikā.
(1.Pēt.1:3-5)
 
Jēzus liecina par Sevi
Mans Tēvs jums dod īsto maizi no debesīm:
Dieva maize ir tā, kas nāk no debesīm un pasaulei dod dzīvību.
ES ESMU dzīvības maize.
Kas pie Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps nemūžam.
Katrs, ko Tēvs Man dod, nāk pie Manis,
un, kas nāk pie Manis, to Es tiešām neatstumšu.
Jo Es esmu no debesīm nācis, lai darītu, nevis ko Es gribu,
bet ko grib Tas, kas Mani sūtījis.
Tā ir Mana sūtītāja griba, lai no visa, ko Viņš Man devis,
Es nenieka nezaudētu, bet to celtu augšā - pastarā dienā.
Neviens nevar nākt pie Manis, ja viņu nevelk Tēvs, kas Mani sūtījis,
un Es viņu celšu augšā pastarā dienā.
Patiesi, patiesi Es jums saku: kas tic, tam ir mūžīgā dzīvība.
ES ESMU dzīvības maize.
(Jņ.6:32-39, 44,47,48)
 
ES ESMU durvis. Ja kāds caur Mani ieiet, tas tiks izglābts;
viņš ieies un izies un atradīs ganības.
(Jņ.10:9)
 
ES ESMU labais gans. Labais gans atdod savu dzīvību par savām avīm.
Es pazīstu Savas avis, un Manas avis Mani pazīst.
Manas avis dzird Manu balsi,
Es tās pazīstu, un viņas Man seko.
Un Es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas nemūžam neies bojā,
un neviens tās neizraus no Manas rokas.
Mans Tēvs, kas Man tās devis, ir lielāks par visiem,
un neviens neko nevar izraut no Tēva rokas.
Es un Tēvs, mēs esam viens.
(Jņ.10:11,14, 27-30)
 
ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība;
kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs,
un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam!
(Jņ.11:25-26)
ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man,
tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma.
Ticiet gaismai, kamēr jums ir gaisma,
ka jūs topat par gaismas bērniem!
Es, gaisma, esmu nācis pasaulē,
lai neviens, kas Man tic, nepaliktu tumsībā.
(Jņ.8:12; 12:36,46)
 
ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība;
neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.
Kas Mani ir redzējis, Tas ir redzējis Tēvu.
Ticiet Man, ka Es esmu Tēvā un Tēvs ir Manī.
Patiesi, patiesi Es jums saku: kas Man tic,
tas arī tos darbus darīs, ko Es daru,
un vēl lielākus par tiem darīs, jo es noeimu pie Tēva.
Un visu, ko jūs lūgsit Manā Vārdā, to Es darīšu,
lai Tēvs tiktu pagodināts Dēlā.
(Jņ.14:6-13)
 
ES ESMU īstais vīnakoks, un Mans Tēvs ir dārza kopējs.
Ikvienu zaru pie Manis, kas nenes augļus, Viņš noņem,
un ikvienu, kas nes augļus, iztīra, lai tas jo vairāk augļu nestu.
Palieciet Manī un Es - jūsos.
Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja tas nepaliek pie vīnakoka,
tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī.
ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari.
Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu,
jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.
Ja kas nepaliek Manī, tas kā zars izmetams ārā un sakalst;
tos savāc un iemet ugunī, un tie sadeg.
Ja jūs paliekat Manī un Mani vārdi paliek jūsos,
jūs varēsit lūgt, ko gribat, tas jums notiks.
Ar to Mans Tēvs ir godā celts, ka jūs nesat daudz augļu
un topat par Maniem mācekļiem.
(Jņ.15:1-8)
 
Jēzus iedrošina sekotājus
Beidzamajā, lielajā svētku dienā Jēzus uzstājās un sauca:
"Ja kam slāpst, tas lai nāk pie Manis un dzer!
Kas Man tic, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes."
To Viņš sacīja par Garu, ko vēlāk dabūja tie, kas Viņam ticēja.
(Jņ.7:37-39)
 
Ja kāds Man grib kalpot, tad lai viņš seko Man,
jo, kur Es esmu, tur būs arī Mans kalps;
un, ja kāds Man kalpos, to Mans Tēvs cels godā.
(Jņ.12:26)
 
Jūsu sirdis lai neizbīstas! Ticiet Dievam un ticiet Man!
Mana Tēva namā ir daudz mājokļu.
Ja tas tā nebūtu, vai Es jums tad būtu teicis:
Es noeimu jums vietu sataisīt?
Un, kad Es būšu nogājis un jums vietu sataisījis,
tad Es nākšu atkal un ņemšu jūs pie Sevis,
lai tur, kur Es esmu, būtu arī jūs.
(Jņ.14:1-3)
 
Vēl tikai mazu brīdi, un pasaule Manis vairs neredzēs,
bet jūs Mani redzēsit, jo Es dzīvoju, un jums būs dzīvot.
Tanī dienā jūs atzīsit, ka Es esmu Tēvā un jūs Manī, un Es jūsos.
Kam ir Mani baušļi un kas viņus tur, tas Mani mīl;
bet, kas Mani mīl, to Mans Tēvs mīlēs
un Es to mīlēšu un tam parādīšos.
Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā Vārdā,
Tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko Es jums esmu sacījis.
Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu...
(Jņ.14:19-21, 26-27)
 
Kā Tēvs Mani ir mīlējis, tā Es jūs esmu mīlējis: palieciet Manā mīlestībā!
Ja jūs turēsit Manus baušļus, jūs paliksit Manā mīlestībā,
itin kā Es esmu turējis Sava Tēva baušļus un palieku Viņa mīlestībā.
To Es uz jums esmu runājis, lai Mans prieks mājotu jūsos
un jūsu prieks būtu pilnīgs.
Tas ir Mans bauslis, lai jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis.
Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī,
ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem.
Jūs esat Mani draugi, ja jūs darāt, ko Es jums pavēlu.
Ne jūs Mani esat izredzējuši, bet Es jūs esmu izredzējis
un jūs nolicis, ka jūs ejat un nesat augļus un jūsu augļi paliek,
jo visu, ko jūs Tēvam lūgsit Manā Vārdā, Viņš jums dos.
Tā ir Mana pavēle, lai jūs mīlētu cits citu.
(Jņ.15:9-17)
 
Kad nu nāks Aizstāvis, ko Es jums sūtīšu no Tēva,
Patiesības Gars, kas iziet no Tēva, Tas dos liecību par Mani.
Tagad Es aizeimu pie Tā, kas Mani sūtījis.
Bet, klausoties Manos vārdos, jūsu sirds ir pilna skumju.
Tomēr Es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka Es aizeimu.
Jo, ja Es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums.
Bet aizgājis Es to sūtīšu pie jums.
Un Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu.
Grēku - jo tie netic Man.
Taisnību - jo Es aizeimu pie Tēva, un jūs Mani vairs neredzēsit.
Tiesu - jo šīs pasaules valdnieks ir dabūjis savu spriedumu.
Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā;
jo Viņš nerunās no Sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs,
un darīs jums zināmas nākamās lietas. Tas Mani cels godā,
jo Viņš ņems no tā, kas ir Mans, un jums to darīs zināmu.
(Jņ.15:26; 16:5-14)
 
Tēvs, Mana stunda ir nākusi: apskaidro Savu Dēlu.
Itin kā Tu Viņam esi devis varu pār visu miesu,
lai Viņš visiem, ko Tu Viņam esi devis, dotu mūžīgo dzīvību.
Bet šī ir mūžīgā dzīvība, ka viņi atzīst Tevi, vienīgo patieso Dievu,
un to, ko Tu esi sūtījis, Jēzu Kristu.
Es vairs neesmu pasaulē, bet viņi ir pasaulē, un Es eimu pie Tevis.
Svētais Tēvs, uzturi tos Savā Vārdā, ko Tu Man esi devis.
Es nelūdzu, lai Tu viņus paņemtu no pasaules,
bet lai Tu viņus pasargātu no ļauna.
Bet ne par viņiem vien Es lūdzu,
bet arī par tiem, kas caur viņu vārdiem Man ticēs.
Lai viņi ir viens, tāpat kā Mēs esam viens: Es viņos un Tu Manī,
lai pasaule atzīst, ka Tu esi Mani sūtījis un viņus esi mīlējis
tāpat, kā Tu Mani esi mīlējis.
(Jņ.17:1-3,11,15,20,22,23)
 
Apustuļi par būtisko sekotāja ceļā
 
Nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana. Viņš ir Dieva iecelts soģis pār dzīviem un mirušiem.
“Kas man jādara, lai es tiktu pestīts?" Viņi atbildēja: "Tici uz Kungu Jēzu, tad tu un tavs nams tiksit pestīti."
(Apd.4:12; 10:42; 16:30-31)
 
Kas mūs šķirs no Kristus mīlestības? Vai ciešanas, izbailes, vajāšanas, bads, plikums, briesmas vai zobens? Gluži, kā ir rakstīts: Tevis dēļ mēs ciešam nāvi augu dienu, mēs tiekam turēti līdzīgi kaujamām avīm. Nē, visās šinīs lietās mēs pārpārim paliekam uzvarētāji Tā spēkā, kas mūs mīlējis.
Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne lietas esošās, ne nākamās, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā!
(Rom.8:35-39)
Ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts. Jo ar sirds ticību panākama taisnība un ar mutes liecību pestīšana. Jo ikviens, kas piesauc Tā Kunga Vārdu, tiks izglābts.
(Rom.10:9,10,13)
Jo citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau ir likts, proti, Jēzus Kristus. Bet mums ir tik viens Dievs, Tēvs, no kura visas lietas un kurš ir mūsu ilgu mērķis; un tik viens Kungs, Jēzus Kristus, caur kuru visas lietas, arī mēs caur Viņu.
Viņš mira par visiem, lai tie, kas dzīvo, nedzīvo vairs sev pašiem, bet Tam, kas par viņiem miris un uzmodināts.
(1.Kor.3:11; 8:6; 2.Kor.5:15)
 
Bet, ka jūs esat bērni, to ir Dievs apliecinājis, sūtīdams Sava Dēla Garu jūsu sirdīs, kas sauc: Aba, Tēvs!
Svabadībai Kristus mūs ir atsvabinājis. Tad nu stāviet stipri un neļaujieties atkal iejūgties kalpības jūgā! Jūs esat šķirti no Kristus, ja jūs bauslībā gribat tapt taisnoti, jūs esat žēlastību pazaudējuši. Jo jūs, brāļi, esat svabadībai aicināti. Tik ne tādai svabadībai, kas dod vaļu miesai, turpretim kalpojiet cits citam mīlestībā!
(Gal.4:6; 5:1,4,13)
Bet patiesi būdami mīlestībā, visās lietās pieaugsim Viņā, kas ir mūsu galva, proti, Kristus. Viņā visa miesa, kopā saturēta un visādām palīgsaitēm vienota, pastāvīgi aug pēc tām spējām, kas katrai viņas daļai dotas, kļūdama aizvien pilnīgāka mīlestībā.
(Ef.4:15-16)
Sekojiet Dievam kā viņa mīļie bērni un dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus jūs mīlējis un mūsu labā Sevi nodevis Dievam par upura dāvanu, par jauku smaržu.
Pildait Dieva gribu kā Kristus kalpi, no visas dvēseles, ne tikai acu priekšā, cilvēkiem izpatikdami, bet labprāt kalpodami, it kā tas būtu jādara Tam Kungam un ne cilvēkiem.
(Ef.5:1-2; 6:6-7)
 
Tikai dzīvojiet tā, kā tas ir Kristus evaņģēlija cienīgi, lai, vai nu nākdams un jūs redzēdams, vai prom būdams, par jums dzirdētu, ka jūs stāvat vienā Garā, vienprātīgi kopā cīnīdamies par evaņģēlija ticību, nekādā lietā nebīdamies no pretinieku draudiem.
Mūsu piederība ir debesīs, no kurienes mēs arī gaidām Pestītāju, Kungu Jēzu Kristu,
kas pārvērtīs mūsu zemības miesu, līdzīgu Savai apskaidrotai miesai, ar spēku, kurā Viņš arī spēj Sev pakļaut visas lietas.
(Fil.1:27; 3:20-21)
Savas domas vērsiet uz augšu, ne uz zemes lietām. Jo jūs esat miruši, un jūsu dzīve līdz ar Kristu apslēpta Dievā. Kad nu atspīdēs Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūs atspīdēsit līdz ar Viņu.
(Kol.3:1-4)
 
Pats Kungs nāks no debesīm, kad Dievs to pavēlēs, atskanot erceņģeļa balsij un Dieva bazūnei: tad pirmie celsies tie, kas ticībā uz Kristu miruši. Pēc tam mēs, dzīvie, kas vēl pāri palikuši, kopā ar viņiem tiksim aizrauti gaisā padebešos, pretim Tam Kungam. Tā mēs būsim kopā ar To Kungu vienumēr.
Pats miera Dievs lai jūs svētī caurcaurim, un jūsu gars, dvēsele un miesa visā pilnībā lai paliek bezvainīgi līdz mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanai.
Jūsu aicinātājs ir uzticams. Viņš būs arī darītājs.
(1.Tes.4:16-17; 5:23-24)
Tāda ir Dieva taisnība, ka Viņš jūsu spaidītājiem atmaksā ar spaidiem, bet jums, kam jācieš, ar atpestīšanu, kopā ar mums, kad Kungs Jēzus atklāti parādīsies no debesīm ar Savas varenības eņģeļiem uguns liesmās un turēs tiesu pār tiem, kas Dievu neatzīst un kas neklausa mūsu Kunga Jēzus evaņģēlijam.
(2.Tes.1:6-8)
Kā cilvēkiem nolemts vienreiz mirt, bet pēc tam tiesa, tā arī Kristus, vienreiz upurēts daudzu cilvēku grēkus atņemt neatkarīgi no grēka, tiks otrreiz redzams par pestīšanu tiem, kas Viņu gaida.
Tā kā nu mēs, brāļi, droši varam ieiet svētajā vietā Jēzus asiņu dēļ, ko Viņš mums sagatavojis par jaunu un dzīvu ceļu caur priekškaru, tas ir, Viņa miesu.
Jēzus Kristus vakar un šodien tas pats un mūžīgi.
(Ebr.9:27-28; 10:19-20; 13:8)
 
Tāpēc apjozuši sava prāta gurnus un modri būdami, lieciet savu cerību pilnīgi uz to žēlastību, kas jums tiks pasniegta, kad Jēzus Kristus parādīsies. Kā paklausīgi bērni neveidojiet savu dzīvi pēc kārībām, kurās jūs agrāk dzīvojāt savā nezināšanā. Bet, sekodami Svētajam, kas jūs aicinājis, topiet arī paši svēti visā dzīvošanā.
Jūs zināt, ka esat ne ar iznīcīgām lietām - sudrabu vai zeltu atpirkti no savas aplamās dzīves, mantotas no tēviem, bet ar Kristus, šī bezvainīgā un nevainojamā Jēra, dārgajām asinīm.
(1.Pēt.1:13-15,18-19)
Ejiet pie Viņa kā pie dzīva akmens, kas gan cilvēku atmests, bet Dievam izredzēts un dārgs. Un uzceliet no sevis pašiem kā dzīviem akmeņiem garīgu namu un topiet par svētu priesteru saimi, nesot garīgus upurus, kas Dievam ir patīkami, caur Jēzu Kristu.
(1.Pēt.2:3-5)
 
Un, ja kāds krīt grēkā, tad mums ir aizstāvis Tēva priekšā - Jēzus Kristus, kas ir taisns. Viņš ir mūsu grēku izpircējs, ne tikai mūsu vien, bet visas pasaules grēku.
Bet, kas Viņa vārdus tur, tanī patiesi Dieva mīlestība ir kļuvusi pilnīga. No tā mēs noprotam, ka esam Viņā. Kas teicas paliekam Viņā, tam pienākas arī pašam tā dzīvot, kā Viņš ir dzīvojis.
Bet šis ir Viņa bauslis, lai mēs ticam Viņa Dēla Jēzus Kristus Vārdam un mīlam cits citu, kā Viņš mums pavēlējis. Kas Viņa baušļus tur, tas paliek Viņā un Viņš tanī, bet no tā mēs noskārstam, ka Viņš paliek mūsos, proti, no Gara, ko Viņš mums ir devis.
(1.Jņ.2:1-2, 5-6; 3:23-24)
Kas apliecina, ka Jēzus ir Dieva Dēls, tanī paliek Dievs un viņš Dievā.
Kam Dēls ir, tam ir dzīvība, kam Dieva Dēla nav, tam nav dzīvības.
(1.Jņ.4:15; 5:12)
 
Pa šaurajiem vārtiem

Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet. Bet šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod.
(Mt.7:13-14)
Bet Tā Kunga diena nāks kā zaglis, tanī debesis ar lielu troksni zudīs, un pasaules pamati degdami izjuks un zeme un viss, kas uz tās radīts. Kad nu viss tas tā iznīks, cik stipriem tad jums jābūt svētā dzīvē un dievbijībā, gaidot un pasteidzinot Dieva dienas atnākšanu, kuras dēļ debesis ugunī sadegs un pasaules pamati karstumā izkusīs. Bet mēs gaidām pēc Viņa apsolījuma jaunas debesis un jaunu zemi, kur taisnība mājo.
(2.Pēt.3:10,11,13)
 
Redzi, Es nāku drīz!
Viņš man rādīja dzīvības ūdens upi, tā bija skaidra kā kristāls un iztecēja no Dieva un Jēra goda krēsla. Viņas ielas vidū un upei abās pusēs bija dzīvības koks, tas nesa augļus divpadsmit reizes, katru mēnesi savu augli, un viņa lapas bija tautām par dziedināšanu. Nekas tur nebūs vairs nolādēts. Tur stāvēs Dieva un Viņa Jēra tronis, un Viņa kalpi Tam kalpos. Tie skatīs Viņa vaigu, un Viņa Vārds būs tiem uz pierēm.
"Redzi, Es nāku drīz un Mana alga līdz ar Mani atmaksāt ikvienam pēc viņa darbiem. Es esmu Alfa un Omega, Pirmais un Pēdējais, Sākums un Gals. Svētīgi, kas mazgā savas drēbes, lai tiem būtu daļa pie dzīvības koka un varētu pa vārtiem ieiet pilsētā. Ārā paliek suņi, burvji, netikļi, slepkavas, elku kalpi un visi, kas mīl un runā melus. Es, Jēzus, esmu sūtījis Savu eņģeli, lai jums šo liecību dotu draudzēs. Es esmu Dāvida sakne un dzimums, spožā Rīta Zvaigzne."
Un Gars un līgava saka: "Nāc!" Un, kas to dzird, lai saka: "Nāc!" Kam slāpst, lai nāk; kas grib, lai ņem dzīvības ūdeni bez maksas.
(Atkl.22:12-17)