KRISTUS GAISMA vārdi, ar kuriem iesākas Lieldienu nakts dievkalpojums (un svecīšu ceļš pa baznīcas solu rindām); notikums mūsu dzīvē, gluži reāls, kaut miesīgām acīm neredzams – Gaismas ataušana (2.Kor.4:4,6) – kad žēlastība mūs pārceļ no tumsas brīnumainajā Dieva valstībā (Kol.1:13-14).

Īstenībā mēs nākam no Gaismas Tēva (Jēk.1:17), atzīstam to vai ne, tāpēc dzīvojam gaismas izslāpuši. Kad mūsos ir atspīdējis Tas, kas par Sevi teicis: Es esmu pasaules gaisma (Jņ.8:12), pamazām sākam atspīdēt arī mēs (Kol.3:4), ja vien izvēlamies Viņam sekot. Sekot – tas nozīmē meklēt, iepazīt un iemīlēt savu Kungu, visu mūžu būt Viņa māceklim, mācīties dzīvot kā Gaismas bērnam (Ef.5:8). Nozīmē pastāvīgi augt (Kol.2:6-7), nest Gaismas augļus (Ef.5:9-13) un palikt Gaismā (1.Jņ.2:9-10). Kristus spēkā, ne savējā, protams! Un vēl tas nozīmē Kristus Gaismu atstarot – būt par pasaules gaišumu (Mt.5:14-16).

Lai Dievs mūs uz to svētī, mīļais lasītāj! mara.druviete@inbox.lv [šajā blogā izmantots LBB Bībeles 1965. gada izdevuma revidētais teksts]

SATURS papildināts : 28.04.2021 Godini - pateicies , 26.04.2021 Nododies , 23.04.2021 Atzīsti Dievu , 21.04.2021 Palieciet , 19.04.2021 Esiet [pirmreizējās publikācijas no 2019. g.]

Lūgsim Dievu

2002
bukletam grupas prezentācijai draudzē
sastādīja M.D.

LŪGSIM DIEVU

(no Tēva Marija-Eugēnija lūgšanas)

DIEVKALPOJUMS
(Dievs – kalpo – jums)

Ir brīnišķīgi svētdienā būt Dieva namā.
Ļauties tam, kā Dievs mums kalpo caur savu Vārdu un Sakramentu,
grēku piedošanu un lūgšanu.
Caur ērģeļu varenajām skaņām un kopīgu dziedāšanu.
Caur visu, ko uztver mūsu acis un ausis. Ko saņem prāts
un sirdīs ieliek Svētais Gars (ja vien to atļaujam!)
Bet tālāk? Seko pirmdiena, otrdiena… Tās jānodzīvo.
Kā nepazaudēt svētās dienas svētību līdz nākamās sestdienas vakaram?
DZĪVOJOT SAVĀ KUNGĀ
Tad nu, Kristu Jēzu pieņēmuši, dzīvojiet Viņā,
sakņodamies Viņā, augdami Viņā,
stipri kļūdami ticībā, kurā esat mācīti,
pāri plūzdami savā pateicībā!
(Kolosiešiem 2:6-7)
Dzīvot Viņā! Sakņodamies un augdami Viņā no dienas dienā.
Katru rītu sevi sava Kunga rokās ielikdami (Ps.143:8).
Katru vakaru ar Viņa vārdu uz lūpām aizmigdami (Ps.4:9).
Vai mums ir laiks Dievam? Patiesībā tas neprasa daudz laika.
Vienīgi mūsu sirds pareizo attieksmi pret savu Radītāju.
Viņam mēs piederam, un arī laiks pieder Viņam. Vajag tikai uzticēties.
No mums neprasa vairāk kā spējam. Un arī to, ko no mums prasa,
mums nav jāpaveic vieniem, ar saviem vājiem spēkiem.
Bet Viņš savā godības varenībā jūs bagātīgi apveltīs
ar spēku būt izturīgiem un pacietīgiem.
(Kolosiešiem 1:11)
DIEVA MIERS
Mieru Es jums atstāju, savu mieru Es jums dodu;
ne kā pasaule dod, Es jums dodu.
Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas.
(Jāņa ev.14:27)
Miers ar Dievu mums jau ir caur mūsu Kungu Jēzu Kristu,
kopš piedzimām no augšienes (Rom.5:11).
Dieva miers, kuru apsola Jēzus, ir kaut kas cits.
Tas mums jāiegūst ik dienas visu to vētru vidū, kas plosās apkārt.
Kā iegūt šo mieru? Savās personīgajās ikdienas attiecībās ar Dievu –
individuālā pielūgsmē, lūgšanā, pateicībā un Dieva Vārda lasīšanā.
Nezūdaities nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk Dieva priekšā
ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā.
Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu,
pasargās jūsu sirdis un domas Kristū Jēzū.
(Filipiešiem 4:6-7)
AR PATEICĪBU
Pateicība ir mūsu ticības pierādījums, mīlestības apliecinājums
savam Radītājam un Glābējam, žēlastības un mīlestības Dievam.
Tas ir spēcīgs lūgšanu veids, kas dod iespēju tam Kungam atbildēt mums
ar jaunu žēlastību un labvēlību, veido sadraudzību ar Viņu.
Par visu esiet pateicīgi!
Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.
(1.vēst.tesaloniķiešiem 5:18)
DIEVS IR KĀ SAULE
Saule nevar neapgaismot. Dievs nespēj citādi, kā tikai mīlēt!
Atveriet ticības logus, un šī saule ienāks jūsu dvēselēs!
Bet tā nenāk pie manis! – jūs sakāt.
Jūs neesat atvēruši durvis, jūs neesat atvēruši logus, jūs no tās baidāties!
Jūs liekat aizkarus, lai gaisma vismaz nebūtu tik spoža.
Tāpēc arī jūs saņemat apslāpētu gaismu!
ATVERIET LOGUS, un gaisma ienāks pilnībā!
Ko nozīmē atvērt? Tas nozīmē sevi atdot, ļaut brīvību Dievam,
atbrīvot Viņam vietu. Tas nozīmē neatlaidīgi lūgt Viņu ienākt!
MANS DIEVS! Viņš ir tik tuvu, Viņš ir manī.
Es varu Viņu uzlūkot, Viņu skatīt. Es varu būt attiecībās ar Viņu.
Cik brīnumaini – tikai no manis ir atkarīgs,
vai šī klātbūtne būs dzīva un iedarbīga manī.
LŪGSIM DIEVU, apbrīnosim Viņu tāpēc, ka Viņš ir…
Lūk pilnīgas mīlestības akts – mīlēt Dievu Viņa paša dēļ,
mīlēt Viņu tāpēc, ka Viņš ir.