Lerijs Kristensons
KRISTĪGA ĢIMENE
no angļu valodas tulkoja Māra Druviete, vasara 2005
Larry Christenson. THE CHRISTIAN FAMILY
Bethany Fellowship, Minneapolis, Minnesota, U.S.A. 1970
LINKI uz lasāmo :
Tulkotājas piezīme
Kāds varētu skeptiski jautāt: “Vai divdesmit pirmā gadsimta latvietim vajadzīga šī grāmata? Tauta ar citu mentalitāti, otrā pasaules malā, pie tam vēl vairāk kā trīsdesmit gadus vecas problēmas. Hipiju laiks ir pagājis.”
Tomēr, manuprāt, tā ir īstā grāmata īstajā laikā. Pilnīgi nesaprotama, nevietā un padomju valstī neiespējama tā būtu pirms gadiem trīsdesmit. Toreiz mums mācīja, ka visas tās izvirtības, narkotikas un gangsterisms raksturo tikai “pūstošo” kapitālismu. Nu esam spiesti konstatēt, ka tas arvien bīstamākās formās sāk piemeklēt arī “brīvo” Latviju. Visapkārt izjukušas ģimenes, dumpīgi, nemīlēti un pamesti bērni, saīguši un ar visu neapmierināti pilsoņi. Tūkstošiem cilvēku atstāj savu dzimteni un dodas Sprīdīša gaitās – laimes zemi meklēt.
Kas var mūs darīt patiesi brīvus un laimīgus?
Lerija Kristensona – pieredzējuša luterāņu mācītāja un ģimenes tēva – grāmata visvairāk uzrunās jaunus un aktīvus kristiešus: jaunlaulātos, vecākus, savu ceļu meklējošus jauniešus. Par to priecāsies arī domājošas vecmāmiņas un vectēvi, kam grāmata palīdzēs izprast savas un savu bērnu kļūmes un neveiksmes. Taču, iespējams, tā var radikāli izmainīt jebkuru atvērtu sirdi, kas savu dzīvi pat ar kristietību līdz šim vēl nav saistījusi.
Tas Kungs lai svētī katru meklētāju caur šīs grāmatas vienkāršo gudrību un humora pilnu, dziļu nopietnību. Lai Svētais Gars vada no ticības - ticībā!
Māra Druviete
Turpinājumā grāmatas tulkojums…
Priekšvārds
Šī ir sengaidīta grāmata. Ir liela vajadzība pēc grāmatas, kas atklāj plašu ģimenes dzīves problēmu loku no bibliska skatu punkta.
Šajā grāmatā Lerijs Kristensons ir izteicis vārdos daudzas manas domas un pārliecību par kristīgu ģimeni.
Es zinu, ka vairumā mūsdienu ģimeņu ir nopietni trūkumi. Es zinu, jo daudzi tūkstoši pusaudžu, ar kuriem saskaros savā kalpošanā, ir nonākuši problēmās savu ģimeņu nepilnību dēļ – kā kristīgu, tā nekristīgu.
Es vēlos, lai šo grāmatu izlasītu daudzi mācītāji, skolotāji, studenti, bet galvenokārt vecāki! Esmu pārliecināts, ja šīs grāmatas vēsti plašā mērogā pielietotu, tas novērstu noziedzības straumi mūsu zemē un palīdzētu glābt šo paaudzi.
Es ticu šai grāmatai, jo ticu cilvēkam, kurš to uzrakstījis. Tas ir cilvēks, kas dara to, ko sludina. Tā uzrunā mani kā praktiķi. Šo grāmatu vajadzētu lasīt arī inteliģentiem pusaudžiem. Tas ir labākais, ko es jebkad šai jautājumā esmu lasījis.
Deivids Vilkersons
Saturs
Pirmā daļa. Dieva iedibinātā kārtība ģimenei ………………. 6
1.nodaļa. Dieva iedibinātā kārtība dzīvesbiedriem ……..... 6
2.nodaļa. Dieva iedibinātā kārtība sievām ………………12
3.nodaļa. Dieva iedibinātā kārtība bērniem ……………. 23
4.nodaļa. Dieva iedibinātā kārtība vecākiem ……………27
5.nodaļa. Dieva iedibinātā kārtība vīriem ……………… 57
Otrā daļa. Jēzus klātbūtnes vingrināšana ………………….. 63
6.nodaļa. Jēzus – ģimenes Glābējs un Kungs ………..…. 67
7.nodaļa. Vecāku priesterība ……………………...……71
8.nodaļa. Mūsu ģimene – Jēzus lieciniece ………..…….. 89
Īpaša atzinība
Ceļojuma laikā Anglijā, pārlūkojot senu grāmatu kolekciju, uzdūros mazam Dr. H.W.J. Tīrša (Thiersch) sējumiņam ar nosaukumu Kristīga ģimenes dzīve. Tas sākotnēji bija publicēts vāciski 1854.gadā. Angļu izdevumu bija tulkojis S.R. Gardiners (Gardiner) un publicējusi Tomasa Bozverta (Bosworth) firma 1856.gadā; otrs angļu izdevums nācis klajā 1880.gadā. Tomasa Bozverta firma vairs nepastāv, un darbs šā vai tā ir pārgājis sabiedriskā īpašumā.
Es tomēr vēlos atzīt, ka esmu pateicību parādā šim lieliskajam darbam par kristīgu ģimeni.
To lasot es atklāju, ka daudzas Dr. Tīrša domas saskan ar mūsu pašu ģimenes un draudzes pieredzi. Domāju, ka daudzi no mums iegūtu, ļaujot runāt šai aizgājušās paaudzes balsij.
Tā kā es viņu citēju vai parafrazēju daudzās šīs grāmatas vietās, es to arī īpaši atzīmēju – ne kā zemteksta piezīmi, bet ar zvaigznīti katras no šīs grāmatas ņemtās vai pārveidotās rindkopas beigās. Vairumā gadījumu esmu atstājis viņa brīžam senatnīgo valodu neizmainītu, lai saglabātu tā laikmeta noskaņu. Ceru, ka šis “dialogs” ar cilvēku no senākas paaudzes bagātinās lasītāja vērtējumu un izpratni par kristīgu ģimenes dzīvi.
Atcerieties, lūdzu, ka rindkopa, kas beidzas ar zvaigznīti, nozīmē 19.gs. vidū dzīvojušā Dr. Heinriha Tīrša, vācu mācītāja un teoloģijas profesora, ieguldījumu.
[Citas atzinības – ar sarunu biedriem un citētiem autoriem – netulkoju. M.D.]
Grāmatas vērtējumi
[oriģinālā doti uz vāka]
Billija Greiema (Billy Graham) kundze: Lieliska grāmata kristīgam namam.
Deivids Vilkersons (David Wilkerson): Tas ir labākais, ko es jebkad šai jautājumā esmu lasījis. Esmu pārliecināts, ja šīs grāmatas vēsti plašā mērogā pielietotu, tas novērstu noziedzības straumi mūsu zemē un palīdzētu glābt šo paaudzi.
Deivids Otiss Fullers (David Otis Fuller): Ja ir kāda labāka grāmata šai jautājumā, es to neesmu lasījis.
Esberijas (Asbury) Semināra Vēstnesis: Autors apliecina veselīgu Bībeles principu izpratni, iejūtīgu cilvēka dabas sapratni un mūsu laika gara uztveri.
Katoļu Jaunā Derība: Viņš iedrošina vecākus īstenot savu priesterību un sniedz daudz veidu, kā bagātināt ģimenes ikdienas lūgšanas.
Augsburgas Grāmatu Jaunumi: Mācītājs Kristensons uzdrošinās izaicināt kristīgu ģimeni dzīvot saskaņā ar savu atbildību, savu potenciālu un savu apsolījumu.
Ievads
Nosaukumu šai grāmatai apzināti izvēlējos neinteresantu. Tajā nav nekā ārišķīga vai aicinoša. Tas ir nopietns, pieklājīgs, varbūt pat nedaudz garlaicīgs. Tas ir mierīgs un nepretenciozs. Tas vienīgi norāda, kam šī grāmata rakstīta (kristiešiem) un kas ir tās tēma (ģimene).
Varbūt kaut kas efektīgāks piesaistītu vairāk lasītāju. Piemēram:
Atslēga sekmīgai laulībai
Ģimenes dzīve kā aizraujošs piedzīvojums
Labi organizētas ģimenes slepenais spēks
Ģimenes dzīve var būt prieks
Jauna cerība vecākiem grūtībās
Taču mēs neesam ieinteresēti pievilkt nejaušus lasītājus. Ja kāds grib grāmatu ar vienkāršiem priekšrakstiem, kā īslaicīgi atvieglot sasirguša nama simptomus, tam nebūtu jēgas tērēt laiku, lasot šo grāmatu. Viņš tikai jutīsies vīlies.
Ja neesat gatavs pārskatīt kādus savus būtiskākos paradumus un pārliecības par ģimenes dzīvi, neapgrūtiniet sevi ar šīs grāmatas lasīšanu. Tā griež pārāk dziļi. Jūs to nepabeigsiet un vēl mazāk pielietosiet praksē.
Dītrihs Bonhēfers, sēdēdams nacistu cietuma kamerā, reiz uzrakstīja laulību sprediķi kādai savai radiniecei, kura gatavojās precēties. Tajā viņš saka: “Laulība ir kaut kas vairāk, nekā tikai mīlēt vienam otru. Tai piemīt lielāka cieņa un spēks, jo tā ir Dieva svēts iestādījums, caur kuru Viņš vēlas turpināt cilvēku dzimumu līdz laika beigām. Savā mīlestībā jūs redzat tikai jūs divus vien šai pasaulē, bet laulībā jūs esat savienoti vienā paaudžu ķēdē, kurām Dievs sev par godu licis nākt un iet un tad tās aizsaucis savā valstībā. Mīlestībā jūs redzat tikai savas laimes debesis, bet laulībā jūs esat nolikti atbildības stāvoklī pret pasauli un cilvēci. Jūsu mīlestība ir jūsu privātīpašums, bet laulība ir kas vairāk par kaut ko personīgu – tas ir stāvoklis, uzdevums.”
Kristietībā laulība sasniedz tādu svētumu un nozīmīgumu, kādu nepazina senākos laikos. Aizmirstā sievietes cieņa tika izcelta gaismā un atzīts viņas nozīmīgums. Ne romiešu, ne Mozus likums nepagodināja sievas tiesības kā vienlīdz lielas un svētas blakus vīra tiesībām. Kristietībā kā sieva, tā vīrs pretendē uz pilnīgu dzīvesbiedra uzticību. Sieva vairs nav sava vīra palīgs tikai šajā dzīvē vien, bet kopā ar viņu ir mūžīgās dzīvības līdzmantiniece (1.Pēt.3:7).*
Un kas vēl vairāk, Dievs savu vislielāko mīlestību cilvēkam parāda ar Kristus upuri. Caur šo upuri radās draudze. Starp draudzi un Kristu pastāv mīlestības saite, vēl svētāka, maigāka un stiprāka, nekā jebkad eksistējusi starp Dievu un cilvēku. Kristietībā vīram un sievai ir dots uzdevums rādīt uz zemes šo vienotību starp Kristu un Viņa draudzi – uzupurēšanās, nodošanās un uzticības attēlu. Senatnē laulība labākajā gadījumā bija morālas attiecības. Kristietībā redzam kaut ko augstāku – noslēpumu (Ef.5:32).*
Neoplatoniskie filosofi uzlūkoja laulību ar drūmu nopietnību – kā kaut ko pretrunīgu cilvēka garīgajai dabai. Visbargākā Jēzus laika sekta – esēņi – uzskatīja laulību par traucēkli sagatavoties Dieva valstībai. Bet kristīga ģimene tieši tam ir veidota, lai tā būtu nākamās Dieva valstības attēls, kur Dieva prāts notiktu uz zemes tāpat kā debesīs. Laulība nav tikai skola debesīm; zināmā nozīmē tā ir pati gaidāmā Dieva valstība.*
Kristīgā ģimenē vajadzētu būt tuvplānā redzamai komandas gudrībai un saskaņai, gribai paklausīt, vienotībai un savstarpējas uzticēšanās stabilitātei, kas raksturos arī pilnīgo Dieva valstību. Protams, to var apgalvot tikai par kristīgo draudzi; draudze ir pārāka par ģimeni. Taču nav iespējams uzcelt draudzi, neuzceļot ģimenes dzīvi. Kristīgā ģimenē cilvēkiem ar prieku jāatzīst tā svētība, kādu Dievs izlej caur draudzi. No otras puses, draudzes spēkam vajadzētu veidoties no kristīgajām ģimenēm. Tā kārtība, kādu Svētais Pāvils norāda efeziešiem, nav nejauša. Viņš iesāk ar gudru padomu attiecībā uz Dievu un draudzi, kā to atrodam visur Jaunajā Derībā. Tad viņš dod norādījumus ģimenes dzīvei, jo tieši kristiešu ģimenes dzīve ļauj draudzei augt un tuvoties pilnībai.*
Tātad kristīga ģimene nepastāv tikai sava labuma dēļ. Tā ir radīta, lai dotu godu un slavu Dievam. Cilvēka svētība ir sekundāra, tas ir blakusprodukts. Tie, kas stūrgalvīgi uzskata, ka viņu pašu laime un ērtības ir ģimenes dzīves augstākie mērķi, nekad nesapratīs Dieva plānu laulībai un ģimenei, jo nav uztvēruši tā dziļāko būtību un pamatideju.
Vairums grāmatu par ģimenes dzīvi sāk ar cilvēku, tad mēģina piesaistīt Dievu kā palīglīdzekli. Kā enerģijas nodrošinājumu miegainai ģimenes dzīvei.
Šī grāmata sāk no otra gala. Ģimene pieder Dievam. Viņš to radīja. Viņš noteica tās iekšējo struktūru. Viņš deva tai mērķi un nolūku. Ar Dieva atļauju vīrietis un sieviete var sadarboties ar Dievu un kļūt par viņa nodomu sastāvdaļu. Bet nams, kuru viņi izveido, ir un paliek Viņa nodibinājums. Ja tas Kungs namu neuzceļ, tad darbojas velti, kas gar to strādā (Ps.127:1). Bērni saņem savu ģimenes locekļa stāvokli no Viņa. Dievs ieliek vientuļos ģimenēs (Ps.68:6 – angļu tulkojumā).
Tātad tā nav mūsu laulība, bet Viņa laulība; nav mūsu mājas, bet Viņa; nav mūsu bērni, bet Viņa; nav mūsu ģimene, bet Viņa ģimene. Tas var izklausīties pēc svētulīgas retorikas, bet tā tas tiešām uz zemes darbojas. Ja Jēzus patiesi ir Kungs jūsu ģimenē, tas ietekmēs visu – no jūsu mājas iekārtojuma līdz tam, kā jūs pavadāt savu vasaras atvaļinājumu.
Tā nu mēs aplūkosim kristīgu ģimeni – bez ārišķīga virsraksta, nesolot, ka jūsu dzīve pārmainīsies desmit dienu laikā, vai arī jūsu nauda tiks atgriezta atpakaļ. Mēs drīzāk uzmanīgi ielūkosimies, kas par to sakāms ģimenes dzīves Radītājam. Mēs balstīsimies uz pieņēmumu, ka Tas, kas ģimeni radījis, par to arī kaut ko zina un var mums dot vislabāko padomu. Ja kāds paliek pie uzskata, ka laulība ir sabiedrisks līgums starp divām personām un nekas vairāk – tam šī grāmata nebūs interesanta. Bet, ja esi noskaņots uzskatīt laulību par kaut ko vairāk un atzīt, ka tās būtībā ir kaut kas noslēpumains un brīnišķīgs, ka tā ir Dieva radīta un sasniedz savu augstāko potenciālu un piepildījumu tajā kārtībā, kādu Viņš ir iedibinājis, tad jūs šajās lappusēs varat atrast kādas pārdomu vērtas lietas.
Šīs grāmatas atziņas bez kautrēšanās balstītas Bībeles teksta fragmentos un principos. Mēs ticam, ka šodien tie ir tik pat patiesi un spēkā esoši, kā toreiz, kad tika rakstīti – tas ir kaut kas tāds, kas mūsu laikmetam šķiet grūti pieņemams. Eltons Trūblads (Trueblood) ir teicis: “Viens no mūsu laika vadošajiem principiem ir ārkārtīga ticība, ka visas mūsu problēmas ir jaunas. Es to nosauktu par mūsdienīguma slimību… kas saistīta ar briesmīgu iedomību… Doma, ka mēs dzīvojam tādā svaigā laikā, ka gudrība ir sākusies ar mums un nevienam agrāk nav piederējusi – man tā šķiet pilnīgi neciešama uzpūtība.”
Stāsta, ka Ervins Rommels, ievērojams otrā pasaules kara vācu ģenerālis, bijis aizrautīgs Roberta E. Lī (Lee) kaujas taktikas studētājs. Viens no viņiem cīnījās ar zirgiem, otrs – ar tankiem. Viens izcīnīja savas cīņas plašos līdzenumos un zemajos Savienoto Valstu austrumu kalnos, otrs – Ziemeļāfrikas tuksneša smiltīs. Tomēr militārās stratēģijas principi bija abu vīru saskaņas pamats, kaut arī viņus šķīra laiks un kultūras piederība. Apstākļi un situācijas var mainīties, bet pamatprincipi – ja tie ir patiesi –paliek spēkā ilgstoši.
Šeit piedāvātie principi ir izturējuši gadsimtu pārbaudi. Tie ir arī mūsu pašu pieredzes pārbaudīti. Kādus gadus atpakaļ grupa mūsu draudzes cilvēku devās ģimeņu rekolekcijās. Rekolekciju tēma bija “Dieva iedibinātā kārtība vecākiem.” Mūsu vienīgais mācību materiāls bija septiņu lappušu traktāts par šo tēmu, bet tas tomēr bija vairāk, kā vien Bībeles pantu pārskats par to. Un tas bija vairāk kā pietiekoši! Rekolekciju rezultātā vairākas mūsu ģimenes sāka skatīties nopietni uz ģimenes dzīves struktūru. Mēs neviļus sākām pārvērtēt daudzas attieksmes un izpausmes mūsdienu kultūrā. Pretēji valdošajam relatīvismam un visatļautībai, mēs sākām saskatīt biblisko kārtības un autoritātes jēdzienu. Kad šie Bībeles principi tika pielietoti praksē, sākām novērot pārmaiņas vairākās ģimenēs. Mūsu pašu ģimenē pēkšņi piedzīvojām dramatiskas izmaiņas mājas gaisotnē – par cēloņiem mazliet vēlāk. Ģimenes dzīves biblisko principu studēšana un praktizēšana turpinās, jo tas ir izaicinošs un iedvesmojošs piedzīvojums; vienmēr ir ko tālāk mācīties un atklāt. Mēs nepiedāvājam gludas, gatavas atbildes visām dažādajām problēmām, ar ko sastopas šodienas ģimenes. Mēs tikai dalāmies ar tiem pamatprincipiem, kuri klusi pārvērta mūsu pašu ģimenes – un uzaicinām jūs savā ģimenē pievienoties šim jaunas jēgas un virziena, jaunas harmonijas un prieka atklājēju piedzīvojumam.
Grāmatai esam devuši nosaukumu Kristīga ģimene. Kristietis ir “kāds, kas dzīvo kopā ar Jēzu Kristu.” Šī nav teoloģiska definīcija, bet gan personīga; tā neapraksta kristieti abstraktos metafiziskos terminos, bet ikdienas pieredzes jēdzienos. Tieši šādā virzienā mēs vēlamies ģimenes dzīvi pētīt. Paplašinot šo definīciju, varam teikt, ka kristīga ģimene ir ģimene, kas dzīvo kopā ar Jēzu Kristu.
Labas ģimenes dzīves noslēpums ir atbruņojoši vienkāršs: kopiet savas ģimenes attiecības ar Jēzu Kristu. Neviena ģimenes dzīves joma nedrīkst palikt ārpus šīm attiecībām. Nav tādas ģimenes problēmas, kam nevarētu rast atrisinājumu šajās attiecībās.
Kā ģimene kopj savas attiecības ar Jēzu Kristu? Galu galā tas taču nav tā, it kā mājās atrastos viesis… vai varbūt tomēr ir tā? Mēs taču nevaram redzēt un sarunāties ar Jēzu, nevaram komunicēt ar Viņu… vai varbūt varam, ja ziedojam laiku, lai iemācītos, kā ar Viņu iespējams sarunāties? Tas ir mūsu grāmatas nolūks: piedāvāt kādus veidus, kā ģimene varētu kopt savas attiecības ar Jēzu Kristu. Jo kristīgās reliģijas galvenā atziņa ir, ka tās Kungs ir DZĪVS.
Jūsu ģimenes attiecību kopšana ar Jēzu ietver divas galvenās daļas.
Pirmā daļa ir “dievišķās kārtības” nodibināšana mājās. Tā būs saistīta ar kārtības un autoritātes attiecībām dažādo ģimenes locekļu starpā.
Otrā daļa ir “vingrināt Jēzus klātbūtni.” Tas nozīmē piedzīvojumu, darot sevi jūtīgu pret Jēzus neredzamo klātbūtni mājās – attīstīt savas garīgās uztveres spējas – mācīties, kā praktiski pieaugt izpratnē par Viņa dabu un Viņa gribu mūsu ģimenei.
No šim divām daļām otrā ir svarīgākā. Tikai praktizējot Jēzus klātbūtni, mūsu nams var kļūt patiesi kristīgs. Taču dievišķās kārtības nodibināšanai ir zināma funkcionāla prioritāte, jo tā palīdz radīt atmosfēru, kurā spējam praktizēt Jēzus klātbūtni. Kad savās mājās nodibinām dievišķu kārtību, rodas gaisotne, kurā Jēzus jūtas kā mājās; Svētais Gars tad var darīt savu darbu, mūs mācot un vadot tādā ģimenes dzīvē, kādai Dievs mūs ir radījis.
