Sāpes

Bībeles studija C
Oktobris 2017

Par miesas un dvēseles sāpēm

Grēkam pa pēdām seko sāpes
16. Sievai Viņš [Dievs] sacīja: "Vairodams Es vairošu tavas sāpes un tavu radību mokas - sāpēs tev būs bērnus dzemdēt; un tev būs kārot pēc sava vīra, un viņam būs valdīt pār tevi." (1.M.3)
10. Un Jabecs piesauca Israēla Dievu, sacīdams: "Kaut Tu mani svētīdams svētītu un paplašinātu manas robežas un kaut Tava roka būtu allaž ar mani, un kaut Tu mani pasargātu no nelaimes, ka man nebūtu jācieš sāpes!" Un Dievs lika tam notikt, ko viņš bija lūdzis. (1.Lku 4)
5. Es jūs stiprinātu ar savu muti, un es jūs iepriecinātu ar savu lūpu līdzjūtību!
6. Manas sāpes nerimst, kad es runāju, un, kad es klusēju, vai tad tās nostājas? (Īj.16)
15. Vesels varmācīgu nolūku pārņemts pūlis ir vērsies pret mani, kā ar vētru ir aizpūsta mana godība, kā mākonis izgaist mans kādreizējais laimes pilnais stāvoklis!
16. Tā nu tagad žēlabās par mani pašu noasiņo mana sirds un iztvīkst mana dvēsele, mans posta laiks mani tur savā gūstā.
17. Pat naktī nemitas manas kaulu sāpes, un nemaz negrib rimties sāpes, kas mani grauž! (Īj.30)
19. Viņš to audzina un pārmāca arī ar ilgstošām un smagu ciešanu pilnām sāpēm uz tā gultas, lauzīdams viņam visus viņa kaulus,
20. tā ka viņam riebj paša dzīvei nepieciešamā dienišķā maize un viņa ēstgribai pat viņa mīļākais ēdiens. (Īj.33)
 
Tava palīdzība, ak, Dievs, lai mani uztur!
10. Bezdievīgajiem ir daudz sāpju, bet, kas uz To Kungu cer, to Viņš ietin Savā žēlastībā. (Ps.32)
4. Nav vietas manās miesās, ko nebūtu skārusi Tava dusmība, un visi mani locekļi satriekti manu grēku dēļ.
5. Jo manas vainas aug pāri manai galvai, to smagums iet pāri maniem spēkiem.
6. Manas vātis struto un čūlo, sava neprāta dēļ es lokos sāpēs.
18. Es esmu tuvu sabrukumam, un manas sāpes pastāvīgi liek sevi manīt.
19. Man ir bail, kad atzīstu savu vainu, un es skumstu par saviem grēkiem.
20. Tie visi ir visai vareni, kas mani ienīst, un daudz ir to, kas mani bez iemesla vajā,
21. kas man labu atmaksā ar ļaunu un mani neieredz, tāpēc ka es esmu dzinies pēc laba. (Ps.38)
3. Es apklusu un nerunāju, es kļuvu pilnīgi kā mēms, tālu no laimes, bet manas sāpes auga augumā.
4. Mana sirds smeldza manās krūtīs, manas pārdomas lika iedegties ugunij manā dvēselē, un man bija jārunā ar savu mēli:
5. "Dari man zināmu, Kungs, manu galu un kāds ir manu dienu mērs, lai es saprotu, cik nīcīgs es esmu!” (Ps.39)
27. Viņi vajā to, ko Tu esi sitis, un vairo tā sāpes, ko Tu esi ievainojis.
30. Bet es esmu nonīcis un pilns sāpju, Tava palīdzība, ak, Dievs, lai mani uztur! (Ps.69)
2. Ak, Kungs, klausi manu balsi, Tavas ausis lai dzird manas sirds skaļās sāpju nopūtas!
3. Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt, kas gan, ak, Kungs, lai pastāv?
4. Bet pie Tevis ir piedošana, lai Tevi bīstas. (Ps.130)
3. Viņš dziedē salauztas sirdis un remdē ļaužu sāpes. (Ps.147)
 
10. Sirds pati vien zina savas sāpes, un neviens svešinieks nevar pilnīgi iejusties tās priekos. (Sal.pam.14)
29. Kur ir sāpes un gaudas? Kur ir ciešanas? Kur ir asas nesaskaņas? Kur ir sūdzēšanās? Kur ir brūces bez kāda pamata? Kur ir neskaidras acis?
30. Pie tiem, kas vēlu sēž pie vīna kausa, lai izdzertu, kas ieliets. (Sal.pam.23)
 
Tanī dienā Tas Kungs dos mieru no sāpēm
3. Un notiks tanī dienā, kad Tas Kungs tev dos mieru no tavām sāpēm, no ciešanām un no grūtās verdzības, kādā tie tevi turēja,
4. tad tu dziedāsi izsmieklam šādu dziesmu par Bābeles ķēniņu un sacīsi: "Cik rāms tagad palicis kaklakungs, kā spaidi beigušies!” (Jes.14)
3. Taisni otrādi, viņš [Tā Kunga kalps] bija nicināts, labāki ļaudis no viņa vairījās, vīrs, kam nebija svešas sāpes un kas bija norūdīts ciešanās, tāds, kura priekšā aizklāja vaigu, tā nicināts, ka mēs viņu ne par ko neturējām.
4. Taču viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev, kurpretī mēs viņu uzskatījām par sodītu, Dieva satriektu un nomocītu. (Jes.53)
18. Es pārradīšu Jeruzālemi priekam un tās tautu līksmībai.
19. Un Es pats priecāšos par Jeruzālemi un līksmošu par Savu tautu. Tur vairs nedzirdēs raudāšanu, nedz sāpju kliedzienus. (Jes.65)
 
Dievs raudās aiz sāpēm: tie nelabojas
3. Ak, Kungs! Vai Tavas acis neraugās uz uzticību un patiesību? Tu tos gan siti, bet tie nejūt sāpes; Tu tos bargi pārmācīji, bet tie nelabojas; tie apcietinājuši savu pieri vairāk nekā akmeni un negrib atgriezties. (Jer.5)
24. Kad mēs par viņiem dzirdējām, tad nolaidās mums rokas, mūs pārņēma bailes un sāpes kā dzemdētāju sievu. (Jer.6)
17. Bet, ja jūs to neklausīsit, tad mana dvēsele slepenībā raudās aiz sāpēm par jūsu augstprātību, un manas acis pārplūdīs asarām, tādēļ ka Tā Kunga ganāmais pulks tiek aizvests gūstā. (Jer.13)
18. Kādēļ manas sāpes ir bez gala un mana brūce tik dziļa, ka tā nav dziedināma? Vai tad Tu gribi man būt kā maldinātājs strauts, kā ūdens plūdums, uz ko nevar paļauties?
19. Tādēļ Tas Kungs man sacīja tā: "Ja tu piegriezīsies Man, tad Es tevi paturēšu pie Sevis, lai tu Man no jauna drīkstētu kalpot; ja tu izšķirsi patiesi vērtīgo no niecīgā, tad tu būsi it kā Mana mute.” (Jer.15)
15. Ko tu brēc par savu brūci, ka tavas sāpes neesot remdējamas? Tavu daudzo noziegumu un tavu lielo grēku dēļ Es tev uzliku šīs ciešanas!
16. Tādēļ visi, kas tevi centušies aprīt, tiks aprīti, visi tavi apspiedēji aizies ieslodzījumā; visi, kas tevi putināja un postīja, tiks pakļauti postam, visus, kas tevi aplaupīja, Es nodošu laupītāju rokās!
17. Jo Es sasiešu tavas vātis un dziedēšu tavas brūces, saka Tas Kungs. (Jer.30)
3. Tu sūdzies: cik man grūti! Tas Kungs pievienojis manām sāpēm vēl bēdas. Noguris es esmu no savas nemitīgās vaidēšanas un nekur es nevaru atrast miera!
4. Saki viņam: tā saka Tas Kungs: zini, ko Es pats esmu cēlis, to Es atkal noplēšu, un, ko dēstījis, to Es atkal izrauju ārā. (Jer.45)
21. Zeme trīc no viņu krišanas, viņu sāpju kliedzienu troksnis būs dzirdams pie Niedru jūras! (Jer.49)
12. Vai jūs, kas ejat garām, tas nemaz neskar? Skatieties un redziet, vai ir vēl kur tādas sāpes kā manas sāpes, kas pārņēmušas mani un ar ko Tas Kungs mani piemeklējis Savas niknās dusmības dienā.
20. Ak, Kungs, kā man bail! Manas iekšas saraujas sāpēs, mana sirds ir pilna nemiera, tāpēc ka es Tev pretojos. (Raudu 1)
12. Sakrāti ir Efraima noziegumi, un saglabāti ir visi viņa grēki.
13. Viņam būs jāpiedzīvo sāpes kā dzemdētājai, Viņš ir neizpratīgs bērns, jo, kad laiks pienāk, viņš negrib traukties ārā no mātes miesām. (Hoz.13)
9. Kāpēc tad tu tagad kliedz tik skaļi? Vai tev nav ķēniņa? Jeb vai tavi padomdevēji ir aizgājuši bojā, ka tevi tā pēkšņi ir sagrābušas sāpes kā dzemdētāju sievu grūtā stundā?
10. Lokies šais sāpēs, paciet tās un vaidi, Ciānas meita, kā dzemdētāja sieva! Jo tev tagad jādodas prom no pilsētas, tev jādzīvo laukā un jānonāk līdz Bābelei, bet tur tu atradīsi glābiņu, tur Tas Kungs tevi atpestīs no tavu ienaidnieku rokas! (Mih.4)
 
Radība līdz ar mums nopūšas un cieš sāpes
22. Jo mums ir zināms, ka visa radība vēl aizvien līdz ar mums klusībā nopūšas un cieš sāpes.
23. Bet ne vien viņa, arī mēs paši, kas jau esam apveltīti ar pirmo debess balvu - Garu, ar ilgu pilnām nopūtām gaidām, kad saņemsim savu bērnu tiesu, savas miesas pilnīgo atpestīšanu.
24. Jo cerībā mēs esam pestīti. (Rom.8)
1. Es runāju patiesību Kristū, es nemeloju, arī mana sirdsapziņa to apliecina Svētajā Garā:
2. man ir lielas skumjas un nepārtrauktas sāpes sirdī. (Rom.9)
19. Mani bērni, par kuriem es no jauna ciešu radību sāpes, līdz kamēr Kristus izveidotos jūsos;
20. bet es gribētu tagad būt pie jums un runāt ar jums citādā balsī, jo man pietrūkst padoma, ko darīt ar jums. (Gal.4)
2. Jūs paši labi zināt, ka Tā Kunga diena nāk tāpat kā zaglis naktī.
3. Kad sacīs: nu ir miers un drošība, - tad pēkšņi pār viņiem nāks posts, kā dzemdību sāpes pār grūtnieci, un viņi nevarēs izbēgt. (1.Tes.5)
 
Tad sāpju vairs nebūs!
3. Un es dzirdēju stipru balsi no troņa sakām: "Redzi, Dieva mājoklis pie cilvēkiem, Viņš mājos viņu vidū, un tie būs Viņa ļaudis, un Dievs pats būs ar viņiem.
4. Viņš nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs, jo, kas bija, ir pagājis."
5. Tas, kas sēdēja goda krēslā, teica: "Redzi, visu Es daru jaunu." (Atkl.21)