Bībeles studija T
Jūlijs 2018
Jūlijs 2018
3. Bet Mozus uzkāpa kalnā pie Dieva. Un Tas Kungs viņam sauca no kalna un sacīja: "Tā saki Jēkaba namam un pasludini Israēla bērniem:
4. jūs esat redzējuši, ko Es esmu darījis ēģiptiešiem un kā Es jūs esmu nesis uz ērgļa spārniem un esmu jūs pie Sevis atvedis.
5. Bet tagad, ja jūs uzklausīsit Manu balsi un turēsit Manu derību, tad jūs Man būsit par īpašumu visu tautu vidū, jo Man pieder visa pasaule.
6. Un jūs būsit Man par priesteru un ķēniņu valsti un par svētu tautu. Šos vārdus tev būs teikt Israēla bērniem." (2.M.19)
18. Un darini divus ķerubus no zelta abos salīdzināšanas vāka galos; tie lai ir kalti.
19. Un vienam ķerubam jābūt vienā galā, bet otram ķerubam otrā galā; pie vāka tev jāpiestiprina abi ķerubi tā abos galos
20. tā, ka ķerubi izpleš savus spārnus pāri vākam un ar saviem spārniem apklāj salīdzināšanas vāku, un viņu sejas lai ir vērstas viena pret otru un tās lūkojas uz salīdzināšanas vāku. (2.M.25)
11. Kā ērglis, kas savus bērnus vedina no ligzdas, kas izpleš savus spārnus pār viņiem, ņem viņus pie sevis un nes uz saviem spārniem,
12. tā Tas Kungs viens pats ir viņus vadījis, un sveša dieva nebija ar viņu. (5.M.32)
6. Es Tevi piesaucu, jo Tu uzklausi mani, ak, Dievs. Pievērs man Savu ausi, uzklausi manu runu!
7. Parādi man Savu brīnišķo žēlastību, Tu, glābējs tiem ļaudīm, kas no saviem pretiniekiem tveras pie Tavas labās rokas!
8. Pasargi mani kā Savu acuraugu, tavu spārnu pavēnī ļauj man patverties
9. no bezdievīgajiem, kas dara man pāri, no ienaidniekiem, kas kārīgi glūn man visapkārt! (Ps.17)
7. Savās bailēs es piesaucu To Kungu un brēcu pēc sava Dieva. Viņš sadzirdēja manu balsi Savā pilī, un mana brēkšana nāca Viņa ausīs.
8. Zeme līgojās un drebēja, un kalnu pamati trīcēja. Tie grīļojās Viņa bardzības priekšā.
9. Dūmi nāca no Viņa nāsīm un uguns liesmas no Viņa mutes, kvēlojošas ogles kā zibeņi dzirkstīja no Viņa.
10. Viņš pielieca debesis un pats nolaidās zemē, un tumsa bija zem Viņa kājām.
11. Viņš brauca uz ķeruba un aizlidoja tālēs, Viņš lidinājās ar vētras spārniem.
12. Viņš tumsu darīja sev par apsegu, tumši ūdeņi un biezi padebeši bija Viņa mājoklis.
17. Viņš izstiepa Savu roku no augšienes, satvēra mani un izvilka no lielajiem ūdeņiem.
18. Viņš mani izrāva no stipra pretinieka rokām, no maniem naidniekiem, kas mani, pārmērīgi stipri būdami, māca. (Ps.18)
8. Cik brīnišķa, Kungs, ir Tava žēlastība! Cilvēku bērni nāk pie Tevis un glābjas Tavu spārnu pavēnī!
9. Viņi mielojas pie Tava nama labumiem, Tu viņus dzirdini no Sava prieka strauta.
10. Jo pie Tevis ir dzīvības avots, un Tavā gaismā mēs redzam gaismu. (Ps.36)
2. Apžēlojies par mani, ak, Dievs, apžēlojies par mani! Jo pie Tevis meklē patvērumu mana dvēsele, un Tavu spārnu ēnā es paglābjos, kamēr nelaime būs garām.
3. Es piesaucu Dievu, Visuaugstāko, stipro Dievu, kas manu lietu izvedīs līdz galam. (Ps.57)
2. Klausi, ak, Dievs, manu skaļo saucienu, ņem vērā manu lūgšanu!
3. No zemes gala es Tevi saucu savas sirds tvīksmē, pacel mani uz klintskalnu, kas augstāks par mani,
4. jo Tu esi mans patvērums, stiprs tornis pret ienaidniekiem,
5. es gribētu mājot Tavā teltī mūžīgi, patverties Tavu spārnu paēnā! (Ps.61)
8. Tu esi bijis mans palīgs, un Tavu spārnu ēnā es līksmojos.
9. Mana dvēsele Tev pieķeras, Tava labā roka mani tur. (Ps.63)
10. Mūsu dzīvības laiks ir septiņdesmit gadi un, ja kāds ļoti stiprs, astoņdesmit gadi, un mūža ieguvums ir grūtums un bēdas. Tas paiet ātri, un mēs aizlidojam kā ar spārniem.
11. Bet kas gan izprot Tavu dusmu spēku, un kas saredz Tavas bardzības niknumu, Tevi bīdamies?
12. Māci mums mūsu dienas tā skaitīt, ka mēs gudru sirdi dabūjam! (Ps.90)
3. Viņš tevi glābj kā putnu no ķērēja cilpas, pasargā no iznīcinātāja mēra.
4. Viņš tevi sedz ar Saviem spārniem, zem Viņa spārniem tu esi paglābts; Viņa patiesība ir tavs vairogs un bruņas.
5. Tu nebīsties nakts briesmu, nedz arī bultu, kas dienu skraida,
6. nedz mēra, kas tumsā lien, nedz sērgu, kas pusdienā nomaitā.
7. Jebšu tūkstoši krīt tev blakus un desmit tūkstoši tev pa labo roku, taču tevi tas neskars. (Ps.91)
1. Teici To Kungu, mana dvēsele! Kungs, mans Dievs, cik Tu esi liels, cildenumā un godībā tērpies.
2. Tu ģērbies gaismā kā tērpā, Tu izplet debesis kā telts segu.
3. Tu ūdeņus liec Savai pilij par pamatu, Tu brauc uz mākoņiem kā ar ratiem, Tu skrien ar vēja spārniem;
4. Tu dari vējus par Saviem vēstnešiem un uguns liesmas par Saviem kalpiem.
5. Tu pamatojis zemi uz stipriem balstiem, ka tā nesvārstās nemūžam. (Ps.104)
7. Kurp lai es aizeju no Tava Gara, un kurp lai es bēgu no Tava vaiga?
8. Ja es kāptu debesīs, Tu tur esi, ja es nokāptu ellē, Tu esi arī tur.
9. Ja man būtu rītausmas spārni un es nolaistos jūras malā,
10. tad arī tur mani vadītu Tava roka un Tava labā roka mani turētu. (Ps.139)
1. Bēdas tiem, kas dodas uz Ēģipti pēc palīdzības un paļaujas uz kara zirgiem! Tie liek savu cerību uz cīņas ratiem, tādēļ ka to tik daudz, un uz jātniekiem, tādēļ ka viņu pulks arī tik liels, bet neraugās uz Israēla Svēto un nemeklē To Kungu!
5. Kā lidojoši putni, tā Tas Kungs Cebaots aplidos Jeruzālemi, to apsargās ar Saviem spārniem, to pasaudzēs un izglābs.
6. Griezieties taču atpakaļ, Israēla bērni, pie Viņa, no kura jūs tik ļoti esat atkrituši! (Jes.31)
28. Vai tu to nezini, vai tu to neesi dzirdējis? Mūžīgais Dievs ir Tas Kungs, kas radījis zemes galus. Viņš nepiekūst un nenogurst, Viņa gudrība ir neaptverama.
29. Viņš nogurušajiem dod spēku un vairo stiprumu nespēcīgajiem.
30. Jaunekļi piekūst un pagurst, un jauni vīri sabrūk,
31. bet, kas paļaujas uz To Kungu, tie dabū jaunu spēku, tā ka viņiem aug jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem, ka viņi skrien un nepiekūst, ka viņi iet un nenogurst. (Jes.40)
20. Bet jums, kas jūs Manu Vārdu bīstaties, uzlēks taisnības saule, un jūsos ieplūdīs dziedinājums no šīs saules spārnu gaismas, un jūs iziesit un lēkāsit kā barojamie teļi. (Mal.3)
1. Un, Viņam no Tempļa izejot, kāds no Viņa mācekļiem uz To saka: "Mācītāj, lūk, kādi akmeņi un kādas ēkas."
2. Un Jēzus tam sacīja: "Vai tu visas šīs lielās ēkas redzi? Tur akmens uz akmens netaps atstāts, kas netaptu nopostīts." (Mk.13)
37. Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nokauj praviešus un nomētā ar akmeņiem tos, kas pie tevis sūtīti! Cik reižu Es gribēju sapulcināt ap Sevi tavus bērnus, kā vista sapulcina savus cālīšus apakš saviem spārniem, bet jūs negribējāt.
38. Redzi, jūsu nams tiks jums atstāts postā.
39. Jo Es jums saku: jūs Mani no šī laika neredzēsit, tiekāms jūs sacīsit: slavēts, kas nāk Tā Kunga Vārdā! (Mt.23)
