Bībeles studija R
Augusts 2018
Augusts 2018
Dievs aicina un dod gudrību
2. Un taisi savam brālim Āronam svētas drēbes par godu un rotu
3. un apspriedies ar visiem, kam ir krietnas spējas, kam Es esmu devis gudrības garu, lai viņi šuj Āronam drēbes viņa iesvētīšanai, ka viņš varētu Man kalpot par priesteri. (2.M.28)
2. Redzi, Es esmu aicinājis Becaleēlu, Hūra dēla Ūrijas dēlu no Jūdas cilts.
3. Un Es to esmu pildījis ar Dieva Garu, gudrību, prātu, zināšanām un prasmi visādos darbos,
4. kā izdomāt mākslas darbus un tos izstrādāt zeltā, sudrabā un varā,
5. griezt dārgakmeņus un ielikt tos rotās, grebt koku un izstrādāt meistarīgus darbus.
6. Un redzi, Es viņam esmu vēl devis Oholiābu, Ahisāmeka dēlu, no Dana cilts, un visiem, kam ir spējas, Es esmu devis gudrību, ka tie taisītu visu, ko Es esmu tev pavēlējis. (2.M.31)
5. Redziet, es esmu jums mācījis likumus un tiesas, kā Tas Kungs, mans Dievs, ir man pavēlējis, lai jūs tā darītu tai zemē, kuru jūs ejat sev iemantot.
6. Turiet un dariet, jo tā būs jūsu gudrība un saprašana to tautu priekšā, kuras, kad tās dzirdēs visus šos likumus, teiks: tiešām, šī lielā tauta ir sapratīga un gudra tauta.
7. Jo kurai citai lielai tautai Dievs stāvētu tik tuvu kā Tas Kungs, mūsu Dievs, mums, kad mēs Viņu piesaucam. (5.M.4)
9. Un Jozua, Nūna dēls, bija pilns gudrības gara, jo Mozus bija uzlicis savas rokas uz viņu, un Israēla bērni viņam klausīja un darīja, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis. (5.M.34)
Bijība Dieva priekšā – tā ir gudrība
12. Bet gudrība - kur to atrod, un kur mājo atziņa?
13. Neviens cilvēks nezina ceļus pie tās, un velti to meklēt dzīvo zemē.
14. Un jūras dzelme saka: manī tās nav, - un jūras viļņi runā: ar mums kopā tā nedzīvo.
15. Pat par tīrāko zeltu to nenopirkt, un sudrabs kā pretvērtība par to ir nesasverams.
20. Bet gudrība - no kurienes tā nāk, un kur mājo atziņa?
21. Tā ir apslēpta katra dzīva radījuma acīm, un pat debesu putniem tā paliek noslēpta.
22. Elles un nāves dziļumi saka par to: tikai baumas par tās lielo slavu ir nonākušas līdz mūsu ausīm.
23. Tikai vienīgi Dievam ir zināmi ceļi pie tās, un Viņš labi zina tās uzturēšanās vietu,
24. jo tikai Viņš vienīgi redz līdz zemes galiem, un Viņš skata visu to, kas ir atrodams zem debesīm.
28. Bet cilvēkam Viņš teica tikai vienu: redzi, bijība Tā Kunga priekšā - tā ir gudrība, un vairīties no ļauna - tā ir atzīšana! (Īj.28)
8. Bet īstenībā tas ir tikai gars cilvēkā, tā ir tikai Visuvarenā elpa, kas viņiem piešķir atziņas un ieskatus.
9. Ne vienmēr tie, kam daudz gadu, ir apveltīti ar gudrību, ne jau vecie vien zina, kas ir tiesa un taisnība. (Īj.32)
37. Kas gan ar savu paša gudrību spēj izskaitīt mākoņus, un kas liek izlieties pār zemi debess ūdens traukiem. (Īj.38)
Lai tava auss uzklausītu gudrību
30. Taisnā mute pauž gudrību, un viņa mēle runā taisnību.
31. Viņš glabā sirdī sava Dieva likumu, un viņa soļi neļodzās. (Ps.37)
8. Redzi, Tev patīk patiesība, kas apslēpta sirds dziļumos, un Tu māci man noslēpumos izprast gudrību. (Ps.51)
10. Bijība Tā Kunga priekšā ir visas gudrības sākums. Tas visu labi izjūt un saprot, kas tā dara. Viņa slava paliek mūžīgi. (Ps.111)
7. Bijība Tā Kunga priekšā ir atziņas sākums. Ģeķi nonievā gudrību un pamācību. (Sal.pam.1)
2. Lai tava auss uzklausītu gudrību un tu pats cītīgi pievērstu tai savu sirdi,
3. un pie tam tā, ka tu ar lielu neatlaidību sauktu pēc tās un no visas sirds pēc tās lūgtos,
4. ka tu meklētu to kā sudrabu un klaušinātu pēc tās kā pēc apslēptām mantām,
5. tad tu sapratīsi bijību Tā Kunga priekšā un iegūsi Dieva atziņu.
6. Jo Tas Kungs piešķir gudrību, un no Viņa mutes nāk atziņa un izpratne. (Sal.pam.2)
Neliecies sev pārmērīgi gudrs esam
5. Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību,
6. bet domā uz To Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.
7. Neliecies sev pārmērīgi gudrs esam, bet bīsties To Kungu un vairies no ļauna.
8. Tās būs zāles tavai miesai, kas dziedina un atspirdzinās tavus kaulus.
14. Jo ir labāk iegūt gudrību nekā sudrabu, un tās augļi ir vērtīgāki par zeltu.
15. Tā ir cildenāka par pērlēm, un viss, ko tu varētu vēlēties, nav salīdzināms ar to.
16. Ilgs mūžs ir pie tās labās rokas; pie kreisās rokas tai ir bagātība un gods.
17. Tās ceļi ir patīkami ceļi, un visas tās tekas pauž mieru.
18. Tā ir dzīvības koks visiem, kas pie tās tveras, un svētlaimīgi ir tie, kas to sevī glabā. (Sal.pam.3)
6. Nepamet gudrību, tad tā tevi pasargās; mīli to, tad tā tevi paglābs.
7. Jo īstās gudrības sākums ir, ja to labprāt klausās un ja tā cilvēkiem ir mīļāka par visiem labumiem kopā!
8. Centies to augsti cienīt, tad tevi paaugstinās un iecels godā, ja vien tu to mīlestībā spiedīsi sev pie sirds. (Sal.pam.4)
2. Kur nāk lepnība, tur nāk arī negods, bet gudrība mīt pazemīgajos. (Sal.pam.11)
15. Neprašam šķiet viņa ceļš taisns viņa paša acīs, bet gudrība mīt tanī, kas uzklausa padomu. (Sal.pam.12)
Kā pieņemties īstā gudrībā?
29. Kas ir pacietīgs, tas ir arī gudrs, bet, kas ir nepacietīgs, parāda savu negudrību.
33. Sapratīga cilvēka sirdī gudrība dus mierīgi, bet neprašu starpā tā cenšas izpaust sevi jo strauji. (Sal.pam.14)
31. Auss, kas uzklausa dzīves pamācības, mitīs starp īsteni gudrajiem.
32. Kas negrib ļauties audzināties, tas neievēro savas dvēseles pestīšanu, bet, kas uzklausa pamācības, tas pieņemas gudrībā.
33. Tā Kunga bijāšana ir mācības ceļš, kā kļūt pie gudrības, un pazemība ved godā. (Sal.pam.15)
16. Piesavinies īsteno gudrību un pieņemies tajā, jo tā ir labāka par zeltu, un būt apveltītam ar saprātu ir cildenāk nekā apzināties savā īpašumā sudrabu esam. (Sal.pam.16)
4. Vārdi īsta vīra mutē ir kā dziļi ūdeņi, un gudrības avots ir kā plata un strauja upe. (Sal.pam.18)
11. Ja nosoda kādu apsmējēju, tad nesaprašas kļūst gudri, bet, ja pamāca kādu gudro, tad viņš kļūst vēl dziļāks sava prāta gudrībā.
30. Pret To Kungu nepalīdz nekāda dziļāka gudrība, nekāds saprāts, nekāds padoms. (Sal.pam.21)
3. Ar gudrību namu ceļ un ar saprātu to uztur kārtībā.
14. Tādēļ centies iegūt gudrību tavas paša dvēseles labā; ja tu to iegūsi, tad tev pēc tam labi klāsies, un tava cerība nebūs velta. (Sal.pam.24)
26. Kas paļaujas vienīgi uz savu sirdi, ir vientiesis, bet, kas iet caur dzīvi ar gudrību, tas izvairīsies no visām briesmām. (Sal.pam.28)
Viss ir atkarīgs no Dieva rokas
17. Un, kad es savā garā apņēmos izzināt, kas ir gudrība, un izprast, kas ir neapdomība un neprātība, tad es skaidri atzinu, ka arī tā ir vēja ķeršana;
18. jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās. (Māc.1)
24. Vai tad nu nebūtu cilvēkam pats labākais, ka viņš ēstu un dzertu un ļautu savai sirdij baudīt visus labumus par savām pūlēm? Bet es esmu atzinis, ka arī tas ir atkarīgs no Dieva rokas.
25. Tiešām, kas gan var ēst un kas var ko baudīt bez Viņa līdzdalības?
26. Jo tādam cilvēkam, uz ko Viņam ir labs prāts, Dievs dod gudrību, atziņu dziļumu un prieku, bet grēciniekam Viņš piešķir grūto darbu visu savākt un sakrāt kopā un pēc tam atstāt tam, uz ko Dievam ir labs prāts. (Māc.2)
16. Neesi pārlieku taisns un neturi pats sevi par pārlieku gudru, jo kāpēc tu gribi pats sev kaitēt?
17. Bet neesi arī pārlieku bezdievīgs un nerīkojies kā nelga, jo kāpēc tu gribi nomirt pirms laika?
18. Vislabāk ir, ja tu pie viena stipri turies, bet arī no otra neatlaidies, jo tas, kas Dievu bīstas, tiek tālāk nekā viņi visi.
19. Īsta gudrība stiprina gudro vairāk nekā desmit varenie, kuri ir pilsētā. (Māc.7)
Gudrais lai nelielās ar savu gudrību
5. Dižens ir Tas Kungs, jo Viņš mājo augstībā. Viņš piepildīs Ciānu ar tiesu un taisnību.
6. Un Viņš būs tavas dzīves pamats, pestīšanas bagātība, gudrības un atziņas avots; bijība Tā Kunga priekšā būs Ciānai dārga manta. (Jes.33)
22. Tā saka Tas Kungs: "Gudrais lai nelielās ar savu gudrību, stiprais lai nelielās ar savu spēku, bagātais lai nelielās ar savu bagātību!
23. Bet, kas grib lielīties, lai lielās ar savu atziņu, ka viņš Mani pazīst un zina, ka Es esmu Tas Kungs, kas uztur virs zemes žēlastību, patiesību un taisnību; jo uz tādiem Man ir labs prāts, saka Tas Kungs. (Jer.9)
20. Slavēts lai ir Dieva Vārds no mūžības uz mūžību, jo Viņam pieder gudrība un vara!
21. Viņš liek mainīties laikiem un dzīvei, Viņš atceļ un ieceļ ķēniņus, Viņš dod gudriem gudrību un sapratīgiem saprašanu. (Dan.2)
8. Tev, cilvēk, ir sacīts, kas ir labs un ko Tas Kungs no tevis prasa, proti - darīt taisnību, mīlēt žēlastību un pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā!
9. Klau! Tā Kunga vēstījuma balss atskan pa visu pilsētu - ir gudrība bīties Tavu Vārdu. Ņem vērā rīksti un arī, kas to sūta! (Mih.6)
Lai dotu liecību par Dieva Dēlu
54. Un, nonācis Savā tēvu pilsētā, Viņš tos mācīja viņu sinagogā, tā ka tie brīnījās un sacīja: "No kurienes Šim tāda gudrība un tāds spēks?
55. Vai Viņš nav amatnieka dēls? Vai Viņa māte nav Marija un Viņa brāļi Jēkabs un Jozefs, un Sīmanis, un Jūda?
56. Un vai nav visas Viņa māsas pie mums? No kurienes tad Šim tas viss?"
57. Un tie ņēma apgrēcību pie Viņa. (Mt.13)
10. Tad Viņš sacīja: "Tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti,
11. lielas zemestrīces būs, kā arī bads un mēris vietu vietām, šausmu parādības un lielas zīmes no debesīm.
12. Bet vēl priekš tam tie savas rokas pacels pret jums un vajās jūs, nododot jūs sinagogās un cietumos, vedot jūs ķēniņu un valdnieku priekšā Mana Vārda dēļ.
13. Viss tas nāks, lai jūs nodotu liecību.
14. Tad nu apņemieties savās sirdīs nerūpēties iepriekš, kā jūs aizstāvēsities.
15. Jo Es jums došu vārdus un gudrību, kam visi jūsu ienaidnieki nevarēs pretī stāvēt.” (Lk.21)
Krusts – Dieva spēks un gudrība
17. Kristus mani nav sūtījis kristīt, bet evaņģēliju sludināt, ne gudriem vārdiem, lai Kristus krusts nepaliktu bez satura.
18. Jo vēsts par krustu ir ģeķība tiem, kas pazūd, bet mums, kas topam izglābti, tas ir Dieva spēks.
19. Jo ir rakstīts: Es samaitāšu gudro gudrību un likšu kaunā prātnieku prātu. -
20. Kur paliek gudrie? Kur rakstu mācītāji? Kur šīs pasaules vārdu meistari? Vai tad Dievs nav pārvērtis pasaules gudrību ģeķībā?
21. Jo, kad pasaule ar savu gudrību Dievu Viņa gudrībā neatzina, tad Dievam labpatika izglābt ticīgos ar ģeķīgu sludināšanu.
22. Jūdi prasa zīmes, un grieķi meklē gudrību.
23. Bet mēs sludinām Kristu, krustā sisto, kas jūdiem apgrēcība un pagāniem ģeķība,
24. bet tiem, kas aicināti, tiklab jūdiem, kā grieķiem, Dieva spēks un Dieva gudrība. (1.Kor.1)
Sludinām ne šīs pasaules gudrību
1. Un tā arī es, pie jums nākdams, nenācu ar augstu valodu vai gudrību, nesdams jums Dieva liecību.
2. Jo es jūsu starpā negribēju neko citu zināt kā vien Jēzu Kristu un to pašu krustā sistu.
3. Un es ierados pie jums nespēkā, bailēs un lielā nedrošībā.
4. Un mana runa un mana sludināšana nenotika pārliecinošos gudrības vārdos, bet gara un spēka izpausmē,
5. lai jūsu ticība nebūtu pamatota cilvēku gudrībā, bet Dieva spēkā.
6. Gudrību arī mēs sludinām, bet pilnīgajiem, ne šīs pasaules gudrību, ne arī šīs pasaules valdnieku gudrību, kas lemti iznīcībai,
7. bet mēs sludinām Dieva gudrību noslēpumā, apslēpto gudrību, ko Dievs paredzējis no mūžības laikiem, lai mūs celtu godā. (1.Kor.2)
18. Lai neviens sevi nepieviļ! Ja kas jūsu starpā tur sevi par gudru šīs pasaules lietās, tam jātop ģeķim, lai tas kļūtu gudrs.
19. Jo šīs pasaules gudrība ir Dieva priekšā ģeķība. Jo ir rakstīts: Viņš satver gudros viņu viltībā,
20. un atkal: Tas Kungs pazīst gudro domas, ka tās ir tukšas. (1.Kor.3)
Gudrības un atziņas bagātība Kristū
7. Viņā mums dota pestīšana Viņa asinīs, grēku piedošana pēc Viņa bagātās žēlastības,
8. kurā Tas pārpilnībā mūs apveltījis ar visu gudrību un atziņu,
9. atklādams mums Savas gribas noslēpumu pēc Sava labā nodoma.
16. Es arī nebeidzu pateikties Dievam par jums, pieminēdams jūs savās lūgšanās,
17. aizlūgdams, lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un godības pilnais Tēvs jums dotu gudrības un atklāsmes garu, lai jūs labāk Viņu izprastu,
18. apgaismota gara acis, lai jūs zinātu, kādu cerību dod Viņa aicinājums un kādu godības bagātību Viņš savējiem liek iemantot. (Ef.1)
9. Tāpēc arī mēs kopš tās dienas, kad esam par to dzirdējuši, pastāvīgi piesaucam Dievu savās lūgšanās, lai jūs, bagātīgi apveltīti ar garīgu gudrību un atziņu, visā pilnībā izprastu Viņa gribu.
10. Tad jūsu dzīve būs mūsu Kunga cienīga un Viņam viscaur patīkama, un jūs nesīsit augļus ar visāda veida labiem darbiem un pieaugsit Dieva atziņā. (Kol.1)
2. Viņu sirdīm jātop stiprinātām ar mīlestības pilnu pamācību, lai viņi bagātīgi iegūtu atziņas pilnību un izprastu Dieva noslēpumu, proti, Kristu,
3. kurā apslēptas visas gudrības un atziņas bagātības. (Kol.2)
16. Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos: pamācait un paskubinait cits citu visā gudrībā ar psalmiem, himnām un garīgām dziesmām, žēlastībā dziedādami savās sirdīs Dievam!
17. Un visu, ko vien jūs darāt vārdos vai darbos, to visu darait Kunga Jēzus Vārdā, pateikdamies Dievam Tēvam caur Viņu. (Kol.3)
Gudrība, kas nāk no augšienes
7. Bet ikvienam ir dota Gara izpausme, lai nestu svētību.
8. Citam Gars dod gudrības runu, citam atziņas runu, tas pats Gars.
9. Citam dota ticība tai pašā Garā; citam dāvanas dziedināt tai pašā vienā Garā;
10. citam spēki brīnumus darīt, citam pravietot, citam garu pazīšana, citam dažādas mēles un citam mēļu tulkošana.
11. Visu to padara viens un tas pats Gars, piešķirdams katram savu tiesu, kā gribēdams. (1.Kor.12)
5. Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots.
6. Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo, kas šaubās, līdzinās vēja dzītam un mētātam jūras vilnim.
7. Jo tāds cilvēks, vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos,
8. lai nedomā, ka viņš no Tā Kunga ko saņems. (Jēk.1)
13. Kas jūsu starpā ir gudrs un sapratīgs, tas lai, pareizi dzīvodams, uzrāda savus darbus, darītus gudrā lēnprātībā.
14. Bet, ja jums sirdī ir rūgta skaudība un ķildas, tad nelielieties un nemelojiet pret patiesību.
15. Tā gudrība nav no debesīm, bet no zemes nākoša, no dabas, no sātana;
16. jo, kur ir skaudība un ķildas, tur ir juceklis un visāda nelietība.
17. Tā gudrība, kas nāk no augšienes, vispirms ir šķīsta, tad miermīlīga, lēnīga, paklausīga, pilna žēlastības un labu augļu, taisnīga, bez liekulības. (Jēk.3)
2. Un taisi savam brālim Āronam svētas drēbes par godu un rotu
3. un apspriedies ar visiem, kam ir krietnas spējas, kam Es esmu devis gudrības garu, lai viņi šuj Āronam drēbes viņa iesvētīšanai, ka viņš varētu Man kalpot par priesteri. (2.M.28)
2. Redzi, Es esmu aicinājis Becaleēlu, Hūra dēla Ūrijas dēlu no Jūdas cilts.
3. Un Es to esmu pildījis ar Dieva Garu, gudrību, prātu, zināšanām un prasmi visādos darbos,
4. kā izdomāt mākslas darbus un tos izstrādāt zeltā, sudrabā un varā,
5. griezt dārgakmeņus un ielikt tos rotās, grebt koku un izstrādāt meistarīgus darbus.
6. Un redzi, Es viņam esmu vēl devis Oholiābu, Ahisāmeka dēlu, no Dana cilts, un visiem, kam ir spējas, Es esmu devis gudrību, ka tie taisītu visu, ko Es esmu tev pavēlējis. (2.M.31)
5. Redziet, es esmu jums mācījis likumus un tiesas, kā Tas Kungs, mans Dievs, ir man pavēlējis, lai jūs tā darītu tai zemē, kuru jūs ejat sev iemantot.
6. Turiet un dariet, jo tā būs jūsu gudrība un saprašana to tautu priekšā, kuras, kad tās dzirdēs visus šos likumus, teiks: tiešām, šī lielā tauta ir sapratīga un gudra tauta.
7. Jo kurai citai lielai tautai Dievs stāvētu tik tuvu kā Tas Kungs, mūsu Dievs, mums, kad mēs Viņu piesaucam. (5.M.4)
9. Un Jozua, Nūna dēls, bija pilns gudrības gara, jo Mozus bija uzlicis savas rokas uz viņu, un Israēla bērni viņam klausīja un darīja, kā Tas Kungs to Mozum bija pavēlējis. (5.M.34)
12. Bet gudrība - kur to atrod, un kur mājo atziņa?
13. Neviens cilvēks nezina ceļus pie tās, un velti to meklēt dzīvo zemē.
14. Un jūras dzelme saka: manī tās nav, - un jūras viļņi runā: ar mums kopā tā nedzīvo.
15. Pat par tīrāko zeltu to nenopirkt, un sudrabs kā pretvērtība par to ir nesasverams.
20. Bet gudrība - no kurienes tā nāk, un kur mājo atziņa?
21. Tā ir apslēpta katra dzīva radījuma acīm, un pat debesu putniem tā paliek noslēpta.
22. Elles un nāves dziļumi saka par to: tikai baumas par tās lielo slavu ir nonākušas līdz mūsu ausīm.
23. Tikai vienīgi Dievam ir zināmi ceļi pie tās, un Viņš labi zina tās uzturēšanās vietu,
24. jo tikai Viņš vienīgi redz līdz zemes galiem, un Viņš skata visu to, kas ir atrodams zem debesīm.
28. Bet cilvēkam Viņš teica tikai vienu: redzi, bijība Tā Kunga priekšā - tā ir gudrība, un vairīties no ļauna - tā ir atzīšana! (Īj.28)
8. Bet īstenībā tas ir tikai gars cilvēkā, tā ir tikai Visuvarenā elpa, kas viņiem piešķir atziņas un ieskatus.
9. Ne vienmēr tie, kam daudz gadu, ir apveltīti ar gudrību, ne jau vecie vien zina, kas ir tiesa un taisnība. (Īj.32)
37. Kas gan ar savu paša gudrību spēj izskaitīt mākoņus, un kas liek izlieties pār zemi debess ūdens traukiem. (Īj.38)
30. Taisnā mute pauž gudrību, un viņa mēle runā taisnību.
31. Viņš glabā sirdī sava Dieva likumu, un viņa soļi neļodzās. (Ps.37)
8. Redzi, Tev patīk patiesība, kas apslēpta sirds dziļumos, un Tu māci man noslēpumos izprast gudrību. (Ps.51)
10. Bijība Tā Kunga priekšā ir visas gudrības sākums. Tas visu labi izjūt un saprot, kas tā dara. Viņa slava paliek mūžīgi. (Ps.111)
7. Bijība Tā Kunga priekšā ir atziņas sākums. Ģeķi nonievā gudrību un pamācību. (Sal.pam.1)
2. Lai tava auss uzklausītu gudrību un tu pats cītīgi pievērstu tai savu sirdi,
3. un pie tam tā, ka tu ar lielu neatlaidību sauktu pēc tās un no visas sirds pēc tās lūgtos,
4. ka tu meklētu to kā sudrabu un klaušinātu pēc tās kā pēc apslēptām mantām,
5. tad tu sapratīsi bijību Tā Kunga priekšā un iegūsi Dieva atziņu.
6. Jo Tas Kungs piešķir gudrību, un no Viņa mutes nāk atziņa un izpratne. (Sal.pam.2)
5. Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību,
6. bet domā uz To Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.
7. Neliecies sev pārmērīgi gudrs esam, bet bīsties To Kungu un vairies no ļauna.
8. Tās būs zāles tavai miesai, kas dziedina un atspirdzinās tavus kaulus.
14. Jo ir labāk iegūt gudrību nekā sudrabu, un tās augļi ir vērtīgāki par zeltu.
15. Tā ir cildenāka par pērlēm, un viss, ko tu varētu vēlēties, nav salīdzināms ar to.
16. Ilgs mūžs ir pie tās labās rokas; pie kreisās rokas tai ir bagātība un gods.
17. Tās ceļi ir patīkami ceļi, un visas tās tekas pauž mieru.
18. Tā ir dzīvības koks visiem, kas pie tās tveras, un svētlaimīgi ir tie, kas to sevī glabā. (Sal.pam.3)
6. Nepamet gudrību, tad tā tevi pasargās; mīli to, tad tā tevi paglābs.
7. Jo īstās gudrības sākums ir, ja to labprāt klausās un ja tā cilvēkiem ir mīļāka par visiem labumiem kopā!
8. Centies to augsti cienīt, tad tevi paaugstinās un iecels godā, ja vien tu to mīlestībā spiedīsi sev pie sirds. (Sal.pam.4)
2. Kur nāk lepnība, tur nāk arī negods, bet gudrība mīt pazemīgajos. (Sal.pam.11)
15. Neprašam šķiet viņa ceļš taisns viņa paša acīs, bet gudrība mīt tanī, kas uzklausa padomu. (Sal.pam.12)
29. Kas ir pacietīgs, tas ir arī gudrs, bet, kas ir nepacietīgs, parāda savu negudrību.
33. Sapratīga cilvēka sirdī gudrība dus mierīgi, bet neprašu starpā tā cenšas izpaust sevi jo strauji. (Sal.pam.14)
31. Auss, kas uzklausa dzīves pamācības, mitīs starp īsteni gudrajiem.
32. Kas negrib ļauties audzināties, tas neievēro savas dvēseles pestīšanu, bet, kas uzklausa pamācības, tas pieņemas gudrībā.
33. Tā Kunga bijāšana ir mācības ceļš, kā kļūt pie gudrības, un pazemība ved godā. (Sal.pam.15)
16. Piesavinies īsteno gudrību un pieņemies tajā, jo tā ir labāka par zeltu, un būt apveltītam ar saprātu ir cildenāk nekā apzināties savā īpašumā sudrabu esam. (Sal.pam.16)
4. Vārdi īsta vīra mutē ir kā dziļi ūdeņi, un gudrības avots ir kā plata un strauja upe. (Sal.pam.18)
11. Ja nosoda kādu apsmējēju, tad nesaprašas kļūst gudri, bet, ja pamāca kādu gudro, tad viņš kļūst vēl dziļāks sava prāta gudrībā.
30. Pret To Kungu nepalīdz nekāda dziļāka gudrība, nekāds saprāts, nekāds padoms. (Sal.pam.21)
3. Ar gudrību namu ceļ un ar saprātu to uztur kārtībā.
14. Tādēļ centies iegūt gudrību tavas paša dvēseles labā; ja tu to iegūsi, tad tev pēc tam labi klāsies, un tava cerība nebūs velta. (Sal.pam.24)
26. Kas paļaujas vienīgi uz savu sirdi, ir vientiesis, bet, kas iet caur dzīvi ar gudrību, tas izvairīsies no visām briesmām. (Sal.pam.28)
17. Un, kad es savā garā apņēmos izzināt, kas ir gudrība, un izprast, kas ir neapdomība un neprātība, tad es skaidri atzinu, ka arī tā ir vēja ķeršana;
18. jo, kur ir daudz gudrības, tur ir daudz nepatikšanu, un ar atziņas pieaugšanu vairojas arī vilšanās. (Māc.1)
24. Vai tad nu nebūtu cilvēkam pats labākais, ka viņš ēstu un dzertu un ļautu savai sirdij baudīt visus labumus par savām pūlēm? Bet es esmu atzinis, ka arī tas ir atkarīgs no Dieva rokas.
25. Tiešām, kas gan var ēst un kas var ko baudīt bez Viņa līdzdalības?
26. Jo tādam cilvēkam, uz ko Viņam ir labs prāts, Dievs dod gudrību, atziņu dziļumu un prieku, bet grēciniekam Viņš piešķir grūto darbu visu savākt un sakrāt kopā un pēc tam atstāt tam, uz ko Dievam ir labs prāts. (Māc.2)
16. Neesi pārlieku taisns un neturi pats sevi par pārlieku gudru, jo kāpēc tu gribi pats sev kaitēt?
17. Bet neesi arī pārlieku bezdievīgs un nerīkojies kā nelga, jo kāpēc tu gribi nomirt pirms laika?
18. Vislabāk ir, ja tu pie viena stipri turies, bet arī no otra neatlaidies, jo tas, kas Dievu bīstas, tiek tālāk nekā viņi visi.
19. Īsta gudrība stiprina gudro vairāk nekā desmit varenie, kuri ir pilsētā. (Māc.7)
5. Dižens ir Tas Kungs, jo Viņš mājo augstībā. Viņš piepildīs Ciānu ar tiesu un taisnību.
6. Un Viņš būs tavas dzīves pamats, pestīšanas bagātība, gudrības un atziņas avots; bijība Tā Kunga priekšā būs Ciānai dārga manta. (Jes.33)
22. Tā saka Tas Kungs: "Gudrais lai nelielās ar savu gudrību, stiprais lai nelielās ar savu spēku, bagātais lai nelielās ar savu bagātību!
23. Bet, kas grib lielīties, lai lielās ar savu atziņu, ka viņš Mani pazīst un zina, ka Es esmu Tas Kungs, kas uztur virs zemes žēlastību, patiesību un taisnību; jo uz tādiem Man ir labs prāts, saka Tas Kungs. (Jer.9)
20. Slavēts lai ir Dieva Vārds no mūžības uz mūžību, jo Viņam pieder gudrība un vara!
21. Viņš liek mainīties laikiem un dzīvei, Viņš atceļ un ieceļ ķēniņus, Viņš dod gudriem gudrību un sapratīgiem saprašanu. (Dan.2)
8. Tev, cilvēk, ir sacīts, kas ir labs un ko Tas Kungs no tevis prasa, proti - darīt taisnību, mīlēt žēlastību un pazemīgi staigāt sava Dieva priekšā!
9. Klau! Tā Kunga vēstījuma balss atskan pa visu pilsētu - ir gudrība bīties Tavu Vārdu. Ņem vērā rīksti un arī, kas to sūta! (Mih.6)
54. Un, nonācis Savā tēvu pilsētā, Viņš tos mācīja viņu sinagogā, tā ka tie brīnījās un sacīja: "No kurienes Šim tāda gudrība un tāds spēks?
55. Vai Viņš nav amatnieka dēls? Vai Viņa māte nav Marija un Viņa brāļi Jēkabs un Jozefs, un Sīmanis, un Jūda?
56. Un vai nav visas Viņa māsas pie mums? No kurienes tad Šim tas viss?"
57. Un tie ņēma apgrēcību pie Viņa. (Mt.13)
10. Tad Viņš sacīja: "Tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti,
11. lielas zemestrīces būs, kā arī bads un mēris vietu vietām, šausmu parādības un lielas zīmes no debesīm.
12. Bet vēl priekš tam tie savas rokas pacels pret jums un vajās jūs, nododot jūs sinagogās un cietumos, vedot jūs ķēniņu un valdnieku priekšā Mana Vārda dēļ.
13. Viss tas nāks, lai jūs nodotu liecību.
14. Tad nu apņemieties savās sirdīs nerūpēties iepriekš, kā jūs aizstāvēsities.
15. Jo Es jums došu vārdus un gudrību, kam visi jūsu ienaidnieki nevarēs pretī stāvēt.” (Lk.21)
17. Kristus mani nav sūtījis kristīt, bet evaņģēliju sludināt, ne gudriem vārdiem, lai Kristus krusts nepaliktu bez satura.
18. Jo vēsts par krustu ir ģeķība tiem, kas pazūd, bet mums, kas topam izglābti, tas ir Dieva spēks.
19. Jo ir rakstīts: Es samaitāšu gudro gudrību un likšu kaunā prātnieku prātu. -
20. Kur paliek gudrie? Kur rakstu mācītāji? Kur šīs pasaules vārdu meistari? Vai tad Dievs nav pārvērtis pasaules gudrību ģeķībā?
21. Jo, kad pasaule ar savu gudrību Dievu Viņa gudrībā neatzina, tad Dievam labpatika izglābt ticīgos ar ģeķīgu sludināšanu.
22. Jūdi prasa zīmes, un grieķi meklē gudrību.
23. Bet mēs sludinām Kristu, krustā sisto, kas jūdiem apgrēcība un pagāniem ģeķība,
24. bet tiem, kas aicināti, tiklab jūdiem, kā grieķiem, Dieva spēks un Dieva gudrība. (1.Kor.1)
1. Un tā arī es, pie jums nākdams, nenācu ar augstu valodu vai gudrību, nesdams jums Dieva liecību.
2. Jo es jūsu starpā negribēju neko citu zināt kā vien Jēzu Kristu un to pašu krustā sistu.
3. Un es ierados pie jums nespēkā, bailēs un lielā nedrošībā.
4. Un mana runa un mana sludināšana nenotika pārliecinošos gudrības vārdos, bet gara un spēka izpausmē,
5. lai jūsu ticība nebūtu pamatota cilvēku gudrībā, bet Dieva spēkā.
6. Gudrību arī mēs sludinām, bet pilnīgajiem, ne šīs pasaules gudrību, ne arī šīs pasaules valdnieku gudrību, kas lemti iznīcībai,
7. bet mēs sludinām Dieva gudrību noslēpumā, apslēpto gudrību, ko Dievs paredzējis no mūžības laikiem, lai mūs celtu godā. (1.Kor.2)
18. Lai neviens sevi nepieviļ! Ja kas jūsu starpā tur sevi par gudru šīs pasaules lietās, tam jātop ģeķim, lai tas kļūtu gudrs.
19. Jo šīs pasaules gudrība ir Dieva priekšā ģeķība. Jo ir rakstīts: Viņš satver gudros viņu viltībā,
20. un atkal: Tas Kungs pazīst gudro domas, ka tās ir tukšas. (1.Kor.3)
7. Viņā mums dota pestīšana Viņa asinīs, grēku piedošana pēc Viņa bagātās žēlastības,
8. kurā Tas pārpilnībā mūs apveltījis ar visu gudrību un atziņu,
9. atklādams mums Savas gribas noslēpumu pēc Sava labā nodoma.
16. Es arī nebeidzu pateikties Dievam par jums, pieminēdams jūs savās lūgšanās,
17. aizlūgdams, lai mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un godības pilnais Tēvs jums dotu gudrības un atklāsmes garu, lai jūs labāk Viņu izprastu,
18. apgaismota gara acis, lai jūs zinātu, kādu cerību dod Viņa aicinājums un kādu godības bagātību Viņš savējiem liek iemantot. (Ef.1)
9. Tāpēc arī mēs kopš tās dienas, kad esam par to dzirdējuši, pastāvīgi piesaucam Dievu savās lūgšanās, lai jūs, bagātīgi apveltīti ar garīgu gudrību un atziņu, visā pilnībā izprastu Viņa gribu.
10. Tad jūsu dzīve būs mūsu Kunga cienīga un Viņam viscaur patīkama, un jūs nesīsit augļus ar visāda veida labiem darbiem un pieaugsit Dieva atziņā. (Kol.1)
2. Viņu sirdīm jātop stiprinātām ar mīlestības pilnu pamācību, lai viņi bagātīgi iegūtu atziņas pilnību un izprastu Dieva noslēpumu, proti, Kristu,
3. kurā apslēptas visas gudrības un atziņas bagātības. (Kol.2)
16. Kristus vārds lai bagātīgi mājo jūsos: pamācait un paskubinait cits citu visā gudrībā ar psalmiem, himnām un garīgām dziesmām, žēlastībā dziedādami savās sirdīs Dievam!
17. Un visu, ko vien jūs darāt vārdos vai darbos, to visu darait Kunga Jēzus Vārdā, pateikdamies Dievam Tēvam caur Viņu. (Kol.3)
7. Bet ikvienam ir dota Gara izpausme, lai nestu svētību.
8. Citam Gars dod gudrības runu, citam atziņas runu, tas pats Gars.
9. Citam dota ticība tai pašā Garā; citam dāvanas dziedināt tai pašā vienā Garā;
10. citam spēki brīnumus darīt, citam pravietot, citam garu pazīšana, citam dažādas mēles un citam mēļu tulkošana.
11. Visu to padara viens un tas pats Gars, piešķirdams katram savu tiesu, kā gribēdams. (1.Kor.12)
5. Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots.
6. Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo, kas šaubās, līdzinās vēja dzītam un mētātam jūras vilnim.
7. Jo tāds cilvēks, vīrs ar dalītu dvēseli, nepastāvīgs visos savos ceļos,
8. lai nedomā, ka viņš no Tā Kunga ko saņems. (Jēk.1)
13. Kas jūsu starpā ir gudrs un sapratīgs, tas lai, pareizi dzīvodams, uzrāda savus darbus, darītus gudrā lēnprātībā.
14. Bet, ja jums sirdī ir rūgta skaudība un ķildas, tad nelielieties un nemelojiet pret patiesību.
15. Tā gudrība nav no debesīm, bet no zemes nākoša, no dabas, no sātana;
16. jo, kur ir skaudība un ķildas, tur ir juceklis un visāda nelietība.
17. Tā gudrība, kas nāk no augšienes, vispirms ir šķīsta, tad miermīlīga, lēnīga, paklausīga, pilna žēlastības un labu augļu, taisnīga, bez liekulības. (Jēk.3)
