Bībeles studija P
Jūnijs 2018
Jūnijs 2018
Vēl atliek svēta dusa Dieva tautai
Dievs atdusējās no Sava darba
1. Tā tika pabeigtas debesis un zeme un visi
to pulki.
2. Un Dievs pabeidza septītajā dienā
Savu darbu, ko Viņš bija darījis, un atdusējās septītajā dienā no visa
Sava darba, ko bija darījis.
3. Un Dievs svētīja septīto dienu un
iesvētīja to, jo Viņš tanī atdusējās no visa Sava darba, ko radīdams
bija darījis. (1.M.2)
Svētīt Tā Kunga dusēšanas dienu
10. Bet septītā diena ir sabats Tam Kungam,
tavam Dievam, tad nebūs tev nekādu darbu darīt, nedz tev, nedz tavam dēlam,
nedz tavai meitai, nedz tavam kalpam, nedz tavai kalponei, nedz tavam lopam,
nedz tam svešiniekam, kas ir tavos vārtos.
11. Jo sešās dienās Tas Kungs ir radījis
debesis un zemi, jūru un visu, kas tur atrodams, un septītajā dienā Tas
Kungs atdusējās; tāpēc Tas Kungs svētīja sabata dienu, lai tā būtu svēta.
(2.M.20)
14. Turiet sabatu, jo tas jums ir svēts;
kas to nesvētī, tam mirtin jāmirst, jo ikvienam, kas tanī kādu darbu dara, tam
ir jātop izdeldētam no tautas vidus.
15. Sešās dienās padari savu darbu, bet
septītā diena ir sabata diena, svēta Tam Kungam; ikvienam, kas šinī dienā dara
kādu darbu, tam mirtin jāmirst.
16. Tāpēc Israēla bērni lai svētī sabatu un
tur sabatu par mūžīgu derību uz audžu audzēm.
17. Starp Mani un Israēla bērniem tā lai ir
zīme mūžīgi; jo sešās dienās Tas Kungs radījis debesis un zemi, bet
septītajā dienā Viņš atdusējies un atspirdzinājies. (2.M.31)
14. Bet septītā diena ir Tā Kunga, tava
Dieva, dusēšanas diena; tad tev nebūs nekādu darbu darīt - ne tev, ne tavam
dēlam, ne tavai meitai, ne tavam kalpam, ne tavai kalponei, ne tavam vērsim, ne
tavam ēzelim, nedz kādam no taviem lopiem, nedz arī svešiniekam, kas mīt tavos
vārtos, lai tavs kalps un tava kalpone var atpūsties tāpat kā tu pats.
(5.M.5)
Kad tavs laiks būs
piepildījies
16. Un Tas
Kungs sacīja uz Mozu: "Redzi, tu dusēsi pie saviem tēviem, un šī
tauta celsies un metīsies netiklībā ar svešiem dieviem šinī zemē, kurā viņi
ieiet, bet Mani tie atstās un atmetīs Manu derību, ko Es ar viņiem esmu
noslēdzis.
17. Tad Mana
bardzība iedegsies pret viņiem tai dienā, un Es tos atstāšu un paslēpšu Savu
vaigu no viņiem. (5.M.31)
4. Tā Kunga vārds atklājās Nātānam un Tas
Kungs teica:
5. “Ej un saki
Dāvidam, manam kalpam: tā saka Tas Kungs: vai tev būs Man celt namu, lai Es
tanī dzīvotu?”
12. Kad tavs
laiks būs piepildījies un tu dusēsi līdz ar saviem tēviem, tad Es
uzcelšu tavu dzimumu pēc tevis, kas nāks no tavām miesām, tam Es
nostiprināšu viņa ķēniņa valstību.
13. Un tas
uzcels namu Manam Vārdam, un Es nostiprināšu viņa ķēniņa valstības troni uz
mūžīgiem laikiem. (2.Sam.7)
2. Bet pie miera nāk un atdusas savā
dusas vietā mierīgi ikviens, kas godam gājis savu taisno ceļu. (Jes.57)
Es apgulšos mierā un dusēšu
5. Skaļā balsī es piesaucu To Kungu, un Viņš
atsaucās man no Sava svētā kalna.
6. Es apgūlos un aizmigu, un nu es esmu
pamodies, jo Tas Kungs mani sargā. (Ps.3)
7. Gan
daudzi saka:"Kas dos mums laimi?" Pacel Tu, Kungs, pār mums
Sava vaiga gaišumu!
8. Tu esi
devis lielāku prieku manai sirdij nekā viņiem laikos, kad viņiem labības un
vīna papilnam.
9. Es
apgulšos mierā un dusēšu, jo Tu vien dari, ka dzīvoju drošībā. (Ps.4)
12. Svētīgs tas cilvēks, ko Tu, Kungs, audzini
un ar Savu bauslību pamāci.
17. Ja Tas
Kungs nebūtu mans palīgs, tad jau sen mana dvēsele dusētu klusēšanas
zemē.
18.
Katrreiz, kad es domāju: mana kāja slīdēs,- tad Tava žēlastība, ak, Kungs,
mani saturēja;
19. kad man
ir daudz sirdēstu, tad Tavs mierinājums arvien iepriecina manu dvēseli.
(Ps.94)
13. Labi
tam cilvēkam, kas atrod gudrību, un cilvēkam, kas dabū sev skaidru prātu!
18. Tā ir
dzīvības koks visiem, kas pie tās tveras, un svētlaimīgi ir tie, kas to sevī
glabā.
23. Tad tu
droši staigāsi savu ceļu tā, ka tava kāja nekur neaizmetīsies un
nepiedauzīsies.
24. Apguldamies
tu ne no kā nebīsies, bet saldi dusēsi,
25. un tevi
nepārņems nedz pēkšņas šausmas, nedz arī izbailes no vētraina bezdievju
uzbrukuma, ja tas nāktu.
26. Jo Tas
Kungs ir tavs patvērums. (Sal.pam.)
Es pats būšu Savu avju gans
11. Jo tā saka Dievs Tas Kungs: redzi, Es
pats tagad rūpēšos par Savām avīm un gādāšu par tām.
12. Kā gans rūpējas par savu ganāmo pulku,
tiklīdz kā dažas no viņa avīm atšķīrušās no pārējā bara, tā Es rūpēšos par
Savām avīm un centīšos dabūt tās atpakaļ no visām tām vietām, kur tās bija
izklīdinātas apmākušās un tumšās dienās.
13. Es tās izvedīšu ārā no tautām un
salasīšu tās pa dažādām zemēm, un aizvedīšu tās atpakaļ viņu pašu zemē, un tās
ganīšu Israēla kalnos un lejās un visos apdzīvotos zemes novados.
14. Es tās ganīšu labās ganībās,
Israēla augstajos kalnos būs viņu ganāmās vietas. Tur tās atdusēsies
jauko nokaļņu aplokos, un tur tām būs treknas ganības Israēla kalnos.
15. Es pats būšu Savu avju gans, un Es
pats tās saguldīšu, saka Dievs Tas Kungs,
16. nomaldījušās Es uzmeklēšu, noklīdušās
Es salasīšu un atgādāšu atpakaļ, ievainotās pārsiešu un slimās dziedināšu,
taukās un stiprās Es izdeldēšu; Es ganīšu tās pēc taisnības.
23. Es tām iecelšu vienu vienīgu ganu,
kas tās ganīs, Savu kalpu Dāvidu, viņš tās ganīs un būs viņu gans.
24. Un Es, Tas Kungs, būšu viņu Dievs,
un Mans kalps Dāvids būs valdnieks viņu vidū, Es, Tas Kungs, esmu tā sacījis.
25. Un Es slēgšu ar tām miera derību un
izdzīšu ārā no zemes plēsīgos zvērus, tā ka tās varēs pat tukšos klajumos droši
dzīvot un mežos mierīgi dusēt.
26. Es tās svētīšu un piešķiršu svētību
arī visai Savai kalna zemei, Es došu lietu savā laikā: tas būs svētības lietus.
(Ec.34)
Es jūs sūtu kā jērus vilku starpā
3. Ejiet! Lūk, Es jūs sūtu kā jērus vilku
starpā.
4. Neņemiet līdzi nedz naudas maku, nedz
ceļasomu, nedz kurpes un ceļā nesveiciniet neviena.
5. Un, ja jūs ieejat kādā namā, tad
sakait vispirms: miers šim namam!
6. Un, ja tur būs kāds miera bērns, tad uz
viņa dusēs jūsu miers; bet, ja ne, tad tas atgriezīsies pie jums atpakaļ.
(Lk.10)
9. Jūsu tēvi Mani kārdinājuši
pārbaudīdami,
10. kaut gan bija redzējuši Manus darbus
četrdesmit gadus. Tāpēc Es sašutu par šo paaudzi un teicu: vienmēr viņi
maldās savās sirdīs, bet Manus ceļus viņi nav atzinuši,
11. tāpēc Es esmu zvērējis Savās dusmās: tiem
nebūs ieiet Manā atdusā. -
12. Pielūkojiet, brāļi, ka kādā no jums
nebūtu neticības ļaunā sirds, atkāpjoties no dzīvā Dieva,
13. bet pamācait cits citu katru dienu, kamēr
vēl saka "šodien", lai kādam no jums sirds netiktu apcietināta ar
grēka viltību.
18. Par kuriem tad Viņš ir zvērējis, ka tiem
nebūs ieiet Viņa atdusā, ja ne par tiem, kas nebija klausījuši?
19. Tā mēs redzam, ka viņi nav varējuši
ieiet neticības dēļ. (Ebr.3)
Kas esam ticējuši, ieejam atdusā
1. Tāpēc, kamēr apsolījums ieiet Viņa
atdusā mums vēl pastāv, bīsimies, ka kāds no mums neizrādītos to
nesasniedzis.
2. Jo arī mums evaņģēlijs ir pasludināts tāpat
kā viņiem. Bet dzirdētais vārds tiem nepalīdzēja, tāpēc ka klausītājos nebija
savienojies ar ticību.
3. Mēs, kas esam ticējuši, ieejam atdusā
...
6. Nepaklausības dēļ nav iegājuši tie, kam
vispirms evaņģēlijs pasludināts.
7. Viņš no jauna liek kādu dienu, šo
dienu, caur Dāvidu runādams ...: šodien, kad jūs Viņa balsi dzirdēsit,
neapcietinait savas sirdis. (Ebr.4)
9. Tātad vēl atliek svēta dusa Dieva tautai.
10. Jo, kas iegājis Viņa atdusā, tas arī pats
dusējis no saviem darbiem kā Dievs no Saviem.
11. Centīsimies tāpēc ieiet šinī
atdusā, lai neviens nekristu nepaklausībā pēc tā paša parauga. (Ebr.4)
13. Es dzirdēju balsi no debesīm sakām:
"Raksti! Svētīgi mirušie, kas mirst iekš Tā Kunga no šā brīža. Tiešām,
saka Gars, lai tie atdusas no savām pūlēm, jo viņu darbi tos
pavada." (Atkl.14)
