Bībeles studija R
Augusts 2018
Augusts 2018
14. Un Dievs Tas Kungs sacīja čūskai: "Tādēļ ka tu to esi darījusi, tu esi nolādēta visu lopu un lauku zvēru vidū! Uz sava vēdera tev būs līst un pīšļus ēst visas tavas mūža dienas.
15. Un Es celšu ienaidu starp tevi un sievu, starp tavu dzimumu un sievas dzimumu. Tas tev sadragās galvu, bet tu viņam iekodīsi papēdī." (1.M.3)
7. “Vai nav tā: ja tu esi labs, tu savu galvu vari pacelt, bet, ja tu dari ļaunu, tad grēks ir tavu durvju priekšā un tīko pēc tevis. Bet tev būs valdīt pār viņu!" Un Kains runāja ar savu brāli Ābelu.
8. Un notika, kad viņi abi bija tīrumā, Kains cēlās pret savu brāli Ābelu un viņu nokāva. (1.M.4)
15. Redzi, naidniekam ir noziegums prātā, viņš ir ļaunuma pilns un rada tikai viltu!
16. Viņš rok bedri un dara to dziļu, bet pats iekrīt slazdā, ko izlicis.
17. Viņa ļaunums griežas atpakaļ uz viņa paša galvas, viņa briesmu darbi skar viņa paša skaustu. (Ps.7)
3. Ja jūs Manos likumos staigāsit un Manus baušļus turēsit un tos pildīsit,
4. tad Es jums došu lietu savā laikā, un zeme izdos savu ražu, un koki nesīs savus augļus.
6. Un Es došu zemei mieru, ka jūs gulēsit bez briesmām; plēsīgos zvērus Es jūsu zemē darīšu rāmus, un zobens arī nepārstaigās jūsu zemi.
12. Un Es staigāšu jūsu vidū un būšu jums par Dievu, un jūs būsit Man par tautu.
13. Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izveda no Ēģiptes zemes, lai jūs tur nebūtu par vergiem, un Es esmu salauzis jūsu jūga kokus un esmu licis jums staigāt ar paceltu galvu. (3.M.26)
1. Un, kad tu klausīdams klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, balsi, un turēsi visus Viņa baušļus, ko es tev šodien pavēlu, tad Tas Kungs, tavs Dievs, tevi jo augstu cels pār visām zemes tautām.
12. Un Tas Kungs tev atvērs Savu labumu krātuvi, debesis, lai dotu savā laikā lietu tavai zemei un svētītu visu tavu roku darbu, un tu aizdosi daudzām tautām, bet pats neaizņemsies.
13. Un Tas Kungs tevi noliks par galvu, bet ne par asti, un tu būsi arvien augšā un nekad lejā, ja tu klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, baušļiem, ko es tev šodien pavēlu turēt un pildīt. (5.M.28)
4. Bet Tu, Kungs, esi mans vairogs, kas mani sargā, mans gods un tas, kas paceļ manu galvu. (Ps.3)
4. Jebšu es arī staigāju tumšā ielejā, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis, Tava gana vēzda un Tavs gana zizlis mani iepriecina.
5. Tu klāj man galdu, maniem ienaidniekiem redzot, Tu svaidi ar eļļu manu galvu, mans kauss ir piepildīts pilns līdz malai.
6. Tiešām, labums un žēlastība mani pavadīs visu manu mūžu, un es palikšu Tā Kunga namā vienumēr. (Ps.23)
4. Vienu es izlūdzos no Tā Kunga, pēc kā es kāroju: ka es varu palikt Tā Kunga namā visu savu mūžu, skatīt Tā Kunga jaukumu un pielūgt Viņu Viņa svētajā vietā,
5. jo Viņš mani apslēpj Savā mājoklī ļaunā dienā, Viņš mani sargā Savas telts pavēnī un ceļ mani augstu uz klintskalna.
6. Tā mana galva būs pacelta, ienaidniekiem redzot, es būšu altāra tuvumā un nesīšu upurus ar gavilēm, dziedādams un spēlēdams Tam Kungam! (Ps.27)
12. Tu, ak, Kungs, nepārtrauksi Savu labvēlību pret mani, Tava žēlastība un uzticība mani sargās vienumēr!
13. Jo bēdu bez skaita ir man visapkārt. Manas vainas mani nomāc, tās nav pārredzamas; to ir vairāk kā matu uz galvas. Manas sirds drosme mani atstājusi!
14. Kaut Tev, Kungs, labpatiktu mani izglābt, steidzies, ak, Kungs, man palīgā! (Ps.40)
8. Vieni plūdi nomaina otrus plūdus, Taviem ūdeņiem krācot; visas Tavas bangas un Tavi viļņi iet pāri par manu galvu.
9. Dienā es saucu:"Kungs, neliedz man Savu žēlastību!" Un naktī es raidu savu dziesmu, savu lūgšanu pie savas dzīvības Dieva. (Ps.42)
14. Tu mūs noliec par apsmieklu mūsu kaimiņiem un par nievām un izsmieklu tiem, kas dzīvo mums visapkārt.
15. Tu mūs dari par zobgalīgu sakāmvārdu starp tautām, un svešas tautas par mums krata galvu. (Ps.44)
16. Bet bezdievim Tas Kungs saka:"Ko tu daudzini Manus likumus un ņem Manu derību savā mutē,
17. ja tu ienīsti pamācību un laid Manus vārdus pār galvu?” (Ps.50)
5. Es uzsaucu lielīgajiem: nelielieties, un bezdievjiem: neceliet savu galvu tik augstu!
6. Neceliet savu galvu tik augstu, nerunājiet pārgalvīgi un iecirtīgi!"
7. Jo ne no rītiem, ne no vakariem un ne no tuksneša kalniem nāk palīdzība,
8. bet Dievs ir visu lietu izspriedējs: vienu Viņš pazemo, otru Viņš paaugstina. (Ps.75)
2. Ak, Dievs, nepaliec mierā! Neciet klusu un nekavējies, Dievs!
3. Jo redzi, Tavi ienaidnieki trako, un Tavi nicinātāji paceļ galvas.
4. Pret Tavu tautu viņi lolo viltīgus nodomus; viņi sarunājas pret tiem, ko Tu sargi. (Ps.83)
3. Pasargi, ak, Kungs, manu muti un sargi manas lūpas!
4. Neļauj manai sirdij griezties uz ļaunu, ka es nedaru grēcīgus darbus kopā ar ļaundariem. No viņu saldumiem es negribu neko baudīt.
5. Lai taisnais mani sit, tā būs mīlestība, un lai viņš mani pārmāca, tā būs eļļa uz galvas, tam lai mana galva neliedzas. Tomēr es vienmēr lūdzu, lai viņi man nenodara ko ļaunu. (Ps.141)
32. Sirmas galvas priekšā tev būs piecelties, un godini vecu cilvēku, bīsties sava Dieva,- Es esmu Tas Kungs! (3.M.19)
8. Mans bērns, paklausi sava tēva pamācībai un nepamet savas mātes mācību!
9. Jo visas tās kopā ir kā krāšņs vainags tavai galvai un skaista rota tavam kaklam. (Sal.pam.1)
6. Taisna cilvēka galvu vainago svētība, bet bezdievīgo izteicienus apklusinās viņu noziegumu sekas. (Sal.pam.10)
19. Ļaunajiem jānoliecas labo priekšā, un bezdievjiem jāpieliec galva taisno vārtos. (Sal.pam.14)
29. Bezdievīgais izskrien ar galvu vai caur sienu, bet, kas ir rimtīgs, tā ceļš pastāvēs. (Sal.pam.21)
21. Ja tavs ienaidnieks cieš badu, tad paēdini viņu ar maizi; ja viņam slāpst, tad atspirdzini viņu ar ūdeni,
22. jo ar to tu sakrāsi kvēlošas ogles uz viņa galvas, un Tas Kungs tev to atlīdzinās. (Sal.pam.25)
4. Bēdas šai grēcīgajai tautai, tautai, kas smagi noziegusies, šim ļaundaru dzimumam, šiem sabojātiem bērniem! Viņi ir atstājuši To Kungu un atmetuši Israēla Svēto un no Viņa novērsušies!
5. Pa kādu vietu jūs vēl vairāk lai sit, ja jūs jau tā arvien vēl jo vairāk kāpjaties projām? Visa galva ir slima, un sirds ir vāja. (Jes.1)
16. Tad vēl Tas Kungs saka: tādēļ ka Ciānas meitas ir kļuvušas lepnas, staigā ar paceltu galvu un raida visapkārt nekautrīgus skatus un tipina sīkiem solīšiem, skandinādamas savu kurpju važiņas,
17. tad Tas Kungs padarīs Ciānas meitām galvu pliku, un Tas Kungs atsegs viņu kaunumu. (Jes.3)
12. Bet tauta neatgriezās pie tā, kas to bija sitis, un nemeklēja To Kungu Cebaotu.
13. Tādēļ Tas Kungs nocirta Israēlam galvu un asti, zaru un stumbru, vienā dienā.
14. Vecaji un cienījamie - tie ir galva, bet pravieši, kas sludina melus, - tie ir aste,
15. Un šās tautas vadoņi tiešām ir maldinātāji: viņu vadītie ir postam lemti. (Jes.9)
9. Sastingstiet un kļūstiet kā apmāti, apžilbstiet un kļūstiet akli! Tie ir piedzērušies, bet ne no vīna; tie grīļojas, bet ne no stipra dzēriena.
10. Jo Tas Kungs ir izlējis pār jums dziļa miega garu un aizdarījis jūsu acis - praviešus, un aptumšojis jūsu galvas - redzētājus. (Jes.29)
10. Klusēdami sēd zemē Ciānas meitas vecaji; tie kaisa pīšļus uz galvas, apjozušies ar maisiem. Jeruzālemes jaunavas zemu nokārušas savas galvas.
14. Tavi pravieši tev sludinājuši melus un māņus. Tavu noziegumu viņi tev nav atklājuši, lai novērstu tavu cietumu, bet tev sludinājuši melu un viltus atklāsmes.
15. Visi, kas tev iet garām, zobgalībā sasit plaukstas par tevi, tie svilpj un krata galvu par Jeruzālemes meitu: vai šī ir tā pilsēta, par kuru sacīja, ka tā esot pati skaistākā un visas zemes prieks? (Raudu 2)
4. Padomājiet vēl: jūs gavējat, lai būtu nesaskaņas un nevienprātības un lai rupji varētu laist darbā dūres; jūs negavējat tā, ka jūsu balss būtu dzirdama debesu augstumos.
5. Vai tāda gavēšana lai Man patiktu, vai tā ir tāda diena, kad cilvēks patiesi sagādā savai miesai ciešanas? Kad cilvēks nokar galvu kā niedri, kad apvelk maisu un sēd pelnos - vai tu to vari saukt par gavēšanu un par tādu dienu, kas Tam Kungam patīk?
6. Vai drīzāk tā nav gavēšana, kāda Man patīk, proti: kad atraisa jūga važas, kad tos, kam pāri nodarīts, atlaiž svabadībā un noņem no viņu pleciem ikkatru jūgu?
7. Vai ne tā? Kad tu savu maizi lauz izsalkušam un nabagus, kas bez pajumtes, uzņem savā namā; kad tu redzi kailus un tos apģērb un neatraujies no sava tuvāka,
8. tad tava gaisma atmirdzēs kā rīta blāzma, tava atdzimšana notiks ātrāk, tava taisnība ies tavā priekšā, un Tā Kunga godība tevi pavadīs. (Jes.58)
1. Dieva Tā Kunga Gars ir pār mani, jo Tas Kungs mani svaidījis sludināt nelaimīgajiem prieka vēsti, mani sūtījis dziedināt sagrauztas sirdis, pasludināt apcietinātiem atsvabināšanu un saistītiem pilnīgu brīvību,
2. pasludināt Tā Kunga žēlastības gadu un mūsu Dieva atmaksas dienu un iepriecināt visus noskumušos;
3. tiem, kas skumst Ciānas dēļ, dāvāt galvas rotu pelnu vietā, prieka eļļu sēru drēbju vietā, svētku drānas noskumuša gara vietā, lai viņus varētu saukt par taisnības kokiem, kas Tā Kunga dēstīti Viņam par godu.
10. Es priecājos lielā priekā par To Kungu, mana dvēsele ir līksma par manu Dievu! Jo Viņš mani ģērbj pestīšanas drēbēs un mani apsedz ar taisnības apsegu kā līgavaini, kas sev uzliek priestera cepurei līdzīgu galvas rotu, un kā līgavu, kas mirdz un lepojas savu aplikto rotu košumā.
11. Jo, kā zeme izdod savus augļus un kā dārzs liek sazelt saviem dēstiem, tā Tas Kungs liks zelt taisnībai un slavai visu tautu priekšā. (Jes.61)
1. Ciānas dēļ es neklusēšu un Jeruzālemes dēļ es nerimšu, kamēr tās taisnība aust kā rīta saule un tās pestīšana atspīd kā degoša lāpa,
2. kamēr tautas redzēs tavu taisnību, visi ķēniņi tavu godību un tevi sauks jaunā vārdā, ko noteiks Tā Kunga mute.
3. Un tu būsi skaists vainags Tā Kunga rokā un ķēniņa galvas rota tava Dieva rokā. (Jes.62)
6. Jo nāks diena, kad sargi sauks Efraima kalnos: celieties, iesim uz Ciānu pie Tā Kunga, mūsu Dieva!
7. Jo tā saka Tas Kungs: priecājieties ar skaļiem kliedzieniem par Jēkabu un gavilējiet par tautu galvu - pašu pirmo starp tautām! Skandiniet slavas dziesmas un sakiet: izglāb, Kungs, Savu tautu, Israēla pārpalikumu! (Jer.31)
16. Un, kad jūs gavējat, tad neesiet saīguši kā liekuļi; jo tie dara savus vaigus nejaukus, lai rādītos ļaudīm kā gavētāji. Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga.
17. Bet, kad tu gavē, svaidi savu galvu un mazgā savu vaigu,
18. ka tu nerādies ļaudīm kā gavētājs, bet savam Tēvam, kas redz slepenībā. Un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās. (Mt.6)
29. Vai nepārdod divi zvirbuļus par vienu artavu? Un neviens no tiem nekrīt zemē bez jūsu Tēva.
30. Bet arī jūsu galvas mati visi ir skaitīti.
31. Tāpēc nebīstieties, jūs esat labāki nekā daudzi zvirbuļi. (Mt.10)
17. Un visi jūs ienīdīs Mana Vārda dēļ.
18. Tomēr neviens mats no jūsu galvas nepazudīs;
19. ar savu izturību jūs iemantosit sev dzīvību!
26. Un cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē: jo debesu stiprumi sakustēsies.
27. Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā spēkā un godībā.
28. Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinaities un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas. (Lk.21)
6. Bet, kad Jēzus bija Betānijā spitālīgā Sīmaņa namā,
7. viena sieva piegāja pie Viņa, tai bija akmens trauciņš ar dārgu svaidāmo eļļu, kuru tā izlēja Viņam uz galvu, Viņam sēžot pie galda.
8. Kad mācekļi to redzēja, tie apskaitās un sacīja: "Kamdēļ šī izšķērdība?
9. To varēja dārgi pārdot un naudu izdalīt nabagiem."
10. Bet Jēzus, to nomanījis, sacīja tiem: "Kam jūs apgrūtināt šo sievu? Viņa pie Manis ir padarījusi labu darbu.
11. Jo nabagi ir arvien pie jums, bet Es neesmu arvien.
12. Jo, izliedama šo eļļu uz Manu miesu, viņa gribējusi Mani kapam svaidīt.” (Mt.26)
14. Svētījiet tos, kas jūs vajā, svētījiet un nenolādiet!
16. Turiet vienādu prātu cits pret citu, neesiet iedomīgi, bet sniedziet roku zemajiem! Neliecieties paši gudri esam.
17. Neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu, domājiet par to, ka varat labu darīt visiem cilvēkiem.
18. Ja iespējams, no savas puses, turiet mieru ar visiem cilvēkiem.
19. Neatriebieties paši, mīļie, bet atstājiet vietu Dieva dusmībai, jo ir rakstīts: Man pieder atriebšana, Es atmaksāšu, saka Tas Kungs.
20. Bet, ja tavs ienaidnieks ir izsalcis, paēdini viņu; ja tas cieš slāpes, dod viņam dzert. Tā darīdams, tu uz viņa galvas sakrāsi kvēlojošas ogles.
21. Ļaunums lai tevi neuzvar, bet pats uzvari ļaunu ar labu! (Rom.12)
5. Pēc Savas gribas labā nodoma Viņš jau iepriekš nolēmis, ka mums būs Viņa bērniem būt caur Jēzu Kristu,
6. par slavu Viņa augstajai žēlastībai, ar ko Tas mūs apveltījis Savā mīļotajā Dēlā.
7. Viņā mums dota pestīšana Viņa asinīs, grēku piedošana pēc Viņa bagātās žēlastības,
10. kuru Tas, laikiem piepildoties, bija apņēmies novest līdz galam, visu apvienojot zem vienas galvas - Kristus, gan to, kas debesīs, gan to, kas virs zemes.
22. Un visu Viņš ir nolicis zem Viņa kājām, bet Viņu pašu pāri visam iecēlis par galvu draudzei,
23. kas ir Viņa miesa, pilnība, kas visu visur piepilda. (Ef.1)
15. Bet patiesi būdami mīlestībā, visās lietās pieaugsim Viņā, kas ir mūsu galva, proti, Kristus.
16. Viņā visa miesa, kopā saturēta un visādām palīgsaitēm vienota, pastāvīgi aug pēc tām spējām, kas katrai viņas daļai dotas, kļūdama aizvien pilnīgāka mīlestībā. (Ef.4)
15. Jo Viņš ir neredzamā Dieva attēls, visas radības pirmdzimtais;
16. Viņā radītas visas lietas debesīs un virs zemes, redzamās un neredzamās, gan troņi, gan kundzības, gan valdības, gan varas. Viss ir radīts caur Viņu un uz Viņu,
17. bet Viņš pats ir pirms visa, un viss pastāv Viņā.
18. Viņš ir Savas miesas, proti, draudzes, galva, sākums, pirmdzimtais starp mirušiem, lai starp mirušiem būtu pats pirmais. (Kol.1)
8. Uzmaniet, ka neviens jūs nesagūsta ar savu filozofiju un tukšu maldināšanu, kas balstās uz cilvēku mācībām un pasaules pirmspēkiem, bet ne uz Kristu.
9. Viņā mājo visa Dieva pilnība miesā,
10. un Viņā arī jūs esat kļuvuši pilnīgi, jo Viņš ir galva visām varām un spēkiem. (Kol.2)
3. Bet es gribu, lai jūs ņemtu vērā, ka ikkatra vīra galva ir Kristus, bet sievas galva ir vīrs, bet Kristus galva ir Dievs.
4. Katrs vīrs, kas Dievu lūdz vai runā kā pravietis ar apsegtu galvu, apkauno savu galvu.
5. Bet katra sieva, kas ar neapsegtu galvu lūdz Dievu vai runā kā praviete, dara kaunu savai galvai, jo tā ir tāpat kā apcirpta.
7. Bet vīram nebūs galvu aizsegt, jo tas ir Dieva godības attēls un atspulgs; bet sieva ir vīra godības atspulgs.
8. Jo vīrs nav no sievas, bet sieva no vīra.
9. Jo vīrs nav radīts sievas dēļ, bet sieva vīra dēļ.
10. Tāpēc sievai jābūt galvā pilnvaras zīmei eņģeļu dēļ. (1.Kor.11)
22. Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem kā Tam Kungam.
23. Jo vīrs ir sievas galva, tāpat kā Kristus ir draudzes galva, būdams Savas miesas Pestītājs. (Ef.5)
7. Redzi, Viņš nāk uz padebešiem; Viņu redzēs katra acs un tie, kas Viņu dūruši; par Viņu vaimanās visas zemes ciltis. Jā! Āmen!
8. "Es esmu Alfa un Omega!" saka Kungs Dievs, kas ir, kas bija, kas nāk, Visuvaldītājs!
12. Es apgriezos redzēt balsi, kas runāja ar mani, un apgriezies ieraudzīju septiņus zelta lukturus,
13. lukturu vidū kādu Cilvēka Dēlam līdzīgu, ieģērbtu garos svārkos un apjoztu ar zelta jostu ap krūtīm.
14. Bet Viņa galva un mati bija kā sniegbalta vilna, Viņa acis kā uguns liesmas (Atkl.1)
14. Es redzēju, un raugi: bija balts mākonis, un uz mākoņa kāds sēdēja, līdzīgs Cilvēka Dēlam; tam bija uz galvas zelta vainags un rokā ass sirpis.
15. Cits eņģelis izgāja no Tempļa un sauca stiprā balsī tam, kas sēdēja uz mākoņa: "Laid savu sirpi darbā un sāc pļaut, jo atnākusi pļaujas stunda, jo zemes raža ir nobriedusi."
16. Tad tas, kas sēdēja uz mākoņa, nolaida savu sirpi pār zemi, un zeme tika nopļauta. (Atkl.14)
