Paļāvība

Bībeles studija T
Oktobris 2016

Uz ko paļauties?

19. Un Rab-Šaks tiem sacīja: "Sakiet tā Hiskijam: tā saka lielais ķēniņš, proti, Asīrijas ķēniņš: kas tas tev par tādu patvērumu, uz kuru tu paļaujies?” (2.Ķēn.18)

Mana pils un mans glābējs
1. Pasargi mani, Dievs, jo es paļaujos uz Tevi!
2. Es saku uz To Kungu:"Tu esi mans Kungs, bez Tevis man nevaid nekā cita laba." (Ps.16)
3. Tas Kungs ir mans akmenskalns, mana pils un mans glābējs, mans stiprais Dievs, mans patvērums, uz ko es paļaujos, mans vairogs un mans pestīšanas rags, un mans augstais palīgs.
4. Es piesaukšu To Kungu, kas augsti teicams, un tad es tikšu pestīts no saviem ienaidniekiem. (Ps.18)
10. Tu esi tas, kas mani izvedis no mātes miesām, kas mani mācījis paļauties uz Tevi no mātes krūts.
11. Uz Tevi esmu vērsts no mātes miesām, no mātes klēpja Tu esi mans Dievs. (Ps.22)
20. Pasargi manu dvēseli un izglāb mani, nepamet mani kaunā, jo uz Tevi es paļaujos! (Ps.25)
1. Kungs, gādā man taisnību, jo es staigāju nevainībā un paļaujos uz To Kungu bez kādas svārstīšanās!
2. Pārbaudi mani, Kungs, un izmeklē mani, izskati manas īkstis un manu sirdi!
3. Jo Tava žēlastība stāv man acu priekšā, un es staigāju Tavā patiesībā. (Ps.26)
13. Bet es esmu pilns paļāvības, jo redzu Tā Kunga laipnību dzīvo zemē.
14. Esi droša un stipra, mana sirds, un gaidi uz To Kungu! (Ps.27)
15. Bet es paļaujos uz Tevi, ak, Kungs, es saku:"Tu esi mans Dievs." (Ps.31)
9. lūk, tas ir tas vīrs, kas Dievu neturēja par savu atbalstu, bet paļāvās uz savu lielo bagātību, būdams varens savā ļaunumā!
10. Bet es esmu kā zaļojošs eļļas koks Dieva namā, es paļaujos uz Dieva žēlastību vienmēr un mūžīgi mūžam. (Ps.52)
4. Izbaiļu brīžos es paļaujos uz Tevi!
5. Uz Dievu, kura vārdu es slavēju, uz Dievu es paļaujos un nebīstos nenieka, jo ko gan cilvēki man var darīt? (Ps.56)
1. Uz Tevi, Kungs, es paļaujos, neliec nemūžam krist man kaunā!
2. Glāb mani Savā taisnībā un atsvabini mani! Piegriez man Savu ausi un palīdzi man!
3. Esi man par klinti, kur patverties, par stipro pili, kas lai mani pasargātu, Tu, kas esi solījies man palīdzēt, jo mana pils esi Tu. (Ps.71)

Visuaugstākā patvērumā
1. Kas dzīvo Visuaugstākā patvērumā un mīt Visuvarenā ēnā,
2. tas saka uz To Kungu: "Mans patvērums un mana pils, mans Dievs, uz ko es paļaujos!"
3. Jo Viņš tevi glābj kā putnu no ķērēja cilpas, pasargā no iznīcinātāja mēra.
4. Viņš tevi sedz ar Saviem spārniem, zem Viņa spārniem tu esi paglābts; Viņa patiesība ir tavs vairogs un bruņas. (Ps.91)
7. Viņš nebīstas no ļaunas slavas, viņa sirds ir stipra savā paļāvībā uz To Kungu. (Ps.112)
8. Labāk ir paļauties uz To Kungu nekā cerēt uz cilvēkiem!
9. Labāk ir paļauties uz To Kungu nekā cerēt uz dižciltīgajiem! (Ps.118)
41. Ak, Kungs, lai man notiek Tava žēlastība, Tava palīdzība pēc Tava vārda,
42. ka es varu atbildēt savam nopēlējam, jo es paļaujos uz Tavu vārdu,
43. un neatrauj pavisam manai mutei patiesības vārdu, jo es gaidu uz Tavām tiesām!
74. Kas tevi bīstas, tie redzēs mani un priecāsies, jo es paļaujos uz Tavu vārdu.
80. Mana sirds lai stipri turas pie Taviem likumiem, ka es nepalieku kaunā.
81. Mana dvēsele ilgojas pēc Tavas palīdzības, es paļaujos uz Taviem vārdiem.
147. Ar mazu gaismiņu es nāku, pēc palīga saukdams; es paļaujos uz Tavu vārdu.
148. Manas acis mostas agri, vēl pirms sardzes maiņas, lai pārdomātu Tavus vārdus. (Ps.119)
5. Es gaidu uz To Kungu, mana dvēsele gaida, es paļaujos uz Viņa vārdu.
6. Mana dvēsele gaida uz To Kungu vairāk nekā naktssargi uz rīta ausmu. Jā, tiešām, vairāk nekā naktssargi uz rīta ausmu. (Ps.130)
8. Bet manas acis raugās uz Tevi, Tu Kungs mans Dievs. Es paļaujos uz Tevi, neatstum manu dvēseli!
9. Pasargi mani no slazdu valga, ko viņi man izlikuši, un no ļaundaru slazdu cilpām! (Ps.141)
8. Liec man piedzīvot Tavu žēlastību jau no paša rīta, jo es paļaujos uz Tevi! Rādi man to ceļu, pa kuru man jāiet, jo es paceļu savu dvēseli uz Tevi! (Ps.143)
1. Dāvida psalms. Slavēts lai ir Tas Kungs, mana klints, kas māca manām rokām cīņas mākslu un dara manus pirkstus vingrus karam!
2. Mans labdaris un mana stiprā pils, mans patvērums un mans glābējs, mans vairogs, uz ko es paļaujos, Viņš dara manu tautu man paklausīgu, Viņš man pakļāvis arī citas  tautas! (Ps.144)

Paļaujies uz To Kungu no visas sirds
5. Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību,
6. bet domā uz To Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas.
7. Neliecies sev pārmērīgi gudrs esam, bet bīsties To Kungu un vairies no ļauna. (Sal.pam.3)
2. Tiešām, Dievs ir mana pestīšana, es esmu paļāvības pilns un nebīstos, jo Dievs Tas Kungs ir mans stiprums un mana slavas dziesma; Viņš bija priekš manis pestīšana! (Jes.12)
15. Jo tā saka Dievs Tas Kungs, Israēla Svētais: "Atgriežoties un paliekot mierā, jūs taptu izglābti, mierā un paļāvībā jūs atrastu spēku, bet jūs negribat!"
16. Jūs sakāt: "Nē! Mēs tad jau drīzāk dosimies projām ar zirgiem!" Nu tad skrieniet arī! "Ar ātriem zirgiem mēs jāsim!" Nu tad jūsu vajātāji arī lai būtu tādi ātrskrējēji! (Jes.30)
20. Kas savu cerību liek uz nīcīgām lietām, uz pelniem, to maldina viņa pieviltā sirds un apmātais prāts, ka viņš nenāk pie garīgas skaidrības, lai jautātu: vai tie nav maldi, uz ko es paļaujos? (Jes.44)
5. Viņš (Jēkabs) cīnījās ar eņģeli un to uzvarēja, jo viņš raudāja un lūdzās žēlastību. Bētelē viņu tad sastapa Dievs un ar Viņu turpat runāja,
6. Dievs Tas Kungs, debesu karapulku Dievs, Kungs Cebaots ir Viņa vārds.
7. "Tādēļ atgriezies pie sava Dieva, glabā savu žēlsirdību un taisnību, cerē un paļaujies vienmēr uz savu Dievu!" (Hoz.12)
11. “Kad viņi ies caur bēdu jūru un sitīs jūras viļņus, tad izsīks visas Nīlas straumes; Asīrijas lepnība taps pazemota, Ēģiptes scepteris kļūs nevarīgāks un beidzot izgaisīs.
12. Un Es tos stiprināšu paļāvībā uz To Kungu, un viņi staigās Tā Kunga Vārdā!" saka Tas Kungs. (Cah.10)
24. Tiešām, aizmet prom pīšļos neapstrādātā zelta gabalus un apstrādāto dārgo Ofīras zeltu iegremdē upju zvirgzdos,
25. lai tad Visuvarenais būtu tavs visdārgākais zelts un Viņa bauslība lai būtu tavs sudrabs,
26. tikai tad tu pilnā mērā iepriecināts varēsi paļauties uz Visuvareno un pret Dievu uzticībā pacelt savu vaigu. (Īj.22)
11. Jo tā tam bija jānotiek pēc Viņa mūžīgā nodoma, ko Viņš piepildījis mūsu Kungā Kristū Jēzū,
12. kurā mums, kas Viņam ticam, dota iespēja tuvoties Dievam bez bailēm un ar paļāvību. (Ef.3)
21. Mīļie, kad mūsu sirds nepazudina mūs, tad mums ir paļāvība uz Dievu,
22. un visu, ko mēs lūdzam, to saņemam no Viņa, jo mēs turam Viņa baušļus un darām to, kas Viņam patīkams. (1.Jņ.3)
14. Un šī paļāvība mums ir uz Viņu, ka Viņš klausa mūs, ja ko lūdzam pēc Viņa prāta. (1.Jņ.5)