Bībeles studija C
Marts 2018
Marts 2018
2. Tad ļaudis bārās ar Mozu, sacīdami: "Dod mums ūdeni, ka varam dzert!" Bet Mozus viņiem sacīja: "Ko jūs rājaties ar mani? Kādēļ jūs kārdināt To Kungu?"
7. Un tās vietas vārdu nosauca: Masa un Meriba, tāpēc ka Israēla bērni bija strīdējušies un bija kārdinājuši To Kungu, sacīdami: "Vai Tas Kungs ir mūsu vidū vai nav?" (2.M.17)
21. Bet nu, tik tiešām, ka Es dzīvoju, Tā Kunga godība piepildīs visu zemi;
22. visiem tiem vīriem, kas ir redzējuši Manu godību un Manas zīmes, ko Es esmu darījis Ēģiptē un tuksnesī, bet, kas tomēr Mani ir vēl kārdinājuši desmitām reižu, nepaklausīdami Manai balsij,
23. tiem nebūs redzēt to zemi, ko Es ar zvērestu esmu apsolījis viņu tēviem; nē, nevienam no viņiem visiem, kas Mani nicinādami ir atmetuši, nebūs to redzēt! (4.M.14)
18. Viņi kārdināja Dievu savās sirdīs, prasīdami barību pēc savas iekāres.
19. Un viņi runāja pretī Dievam, sacīdami: "Vai Dievs var klāt galdu tuksnesī?” (Ps.78)
16. Jums nebūs To Kungu, savu Dievu, kārdināt, kā jūs Viņu esat kārdinājuši Masā.
17. Stingri turiet Tā Kunga, sava Dieva, baušļus līdz ar Viņa liecībām un Viņa likumiem, ko Viņš tev ir pavēlējis. (5.M.6)
7. Kad tavs brālis, tavas pašas mātes dēls, vai tavs dēls, vai tava meita, vai tava sieva, kas pie tavām krūtīm, vai tavs draugs, ko tu turi kā savu dvēseli, tevi slepenībā kārdinās, teikdams: iesim, kalposim citiem dieviem,- tādiem, ko ne tu, nedz tavi tēvi nepazīst,
8. no to tautu dieviem, kas dzīvo jums apkārt, vai nu pavisam tuvu pie tevis, vai arī tālu no tevis, no viena zemes gala līdz otram,-
9. tad nedod viņam vaļas un neklausi viņam, un tavas acis lai žēlodamas nekavējas pie viņa, un tu netaupi viņu un arī viņu nenoslēp,
10. bet tev viņu būs bez žēlastības nokaut; tava roka lai ir pirmā, kas viņu nonāvē, un pēc tam visas tautas rokas,
11. ar akmeņiem tādu būs nomētāt, un lai tas mirst, jo viņš jums ir licis novērsties no Tā Kunga, tava Dieva, kas tevi ir izvedis no Ēģiptes zemes, no verdzības nama. (5.M.13)
23. Bet Dāvids atbildēja: "Kas gan man daļas gar jums, Cerujas dēli, ka jūs man šodien gribat kļūt par kārdinātāju sātanu? Šodien nevienam nebūs mirt Israēlā, jo es zinu, ka es šodien esmu atkal ķēniņš pār Israēlu!" (2.Sam.19)
10. Mans bērns, ja tevi ļauni grēcinieki vilina, tad neseko viņiem.
11. Ja viņi saka:"Nāc mums līdzi! Mums slāpst pēc citu asinīm, un mēs esam nodomājuši bez kāda iemesla uzbrukt nevainīgiem cilvēkiem!
13. Mēs taisāmies iegūt lielu mantu, mēs taisāmies pildīt mūsu namus ar laupījumu!
14. Saņemies droši un nāc mums līdzi! Mūsu naudas maks būs par mums visiem tikai viens un kopējs!"
15. Mans bērns, neej ar viņiem vienu ceļu, virzi savus soļus projām no viņu tekas! (Sal.pam.1)
25. Lai tava sirds nenovirzās uz netikles ceļu, un neļaujies ievilināt sevi viņas gaitās!
26. Jo daudzus viņa ir nāvīgi ievainojusi un gar zemi gāzusi, un daudz vareno viņa ir nogalinājusi.
27. Viņas nams ir sākums ceļam uz pazušanu, un pa to noiet drūmajos nāves mājokļos. (Sal.pam.7)
29. Noziedzīgais gan vilina savu tuvāko, bet neizved viņu ne uz kādu labu ceļu. (Sal.pam.16)
10. Israēla augstprātība nodod nepārprotamu liecību pret viņu pašu; viņi tomēr neatgriežas pie Tā Kunga, sava Dieva, un nemeklē Viņu.
11. Efraims ir kā ievilināts balodis, kas neko neizprot: reizēm viņi aicina palīgā ēģiptiešus, tad atkal griežas pēc palīdzības pie asīriešiem. (Hoz.7)
26. Vai Salamans, Israēla ķēniņš, nekrita grēkā tieši šādu sievu dēļ? Tiešām, starp daudzām tautām nebija tautas ar tādu ķēniņu kā viņš, un viņš bija sava Dieva iemīļots, un Dievs iecēla viņu par ķēniņu visā Israēlā, un tomēr svešinieku sievas pat viņu ievilināja grēkā. (Neh.13)
13. Un Viņš bija tuksnesī četrdesmit dienas, un sātans Viņu kārdināja, un Viņš bija pie zvēriem, un eņģeļi Viņam kalpoja. (Mk.1)
1. Gars Jēzu aizveda tuksnesī, ka Tas taptu velna kārdināts.
2. Un, kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Tam gribējās ēst.
3. Un kārdinātājs piestājās pie Viņa un sacīja: "Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi."
4. Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes." (Mt.4)
12. Bet Jēzus viņam atbildēdams sacīja: "Ir sacīts: tev nebūs Dievu, savu Kungu, kārdināt."
13. Un velns, visu savu kārdināšanu izbeidzis, atstāja Viņu līdz turpmākam laikam.
14. Bet Jēzus Gara spēkā griezās atpakaļ uz Galileju, un Viņa slava izpaudās pa visu apkārtni. (Lk.4)
12. Un piedodi mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.
13. Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna. Jo Tev pieder Valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen. (Mt.6)
1. Atnāca pie Viņa farizeji un saduķeji un kārdinādami prasīja, lai Viņš tiem rādot kādu zīmi no debesīm. (Mt.16)
3. Un farizeji nāca pie Viņa, To kārdinādami, un sacīja Viņam: "Vai ir atļauts šķirties no savas sievas katra iemesla dēļ?" (Mt.19)
17. “Saki mums: kā Tev šķiet, vai ir atļauts ķeizaram dot nodevas vai ne?"
18. Un Jēzus, nomanīdams viņu ļaunprātību, sacīja: "Kam jūs Mani kārdināt, jūs liekuļi?”
34. Bet farizeji, dzirdēdami, ka Viņš saduķejiem muti aizbāzis, sapulcējās,
35. un viens no tiem, bauslības mācītājs, kārdinādams Viņam jautāja un sacīja:
36. "Mācītāj, kurš ir augstākais bauslis bauslībā?" (Mt.22)
40. Un Viņš nāk pie mācekļiem un atrod tos guļam un saka uz Pēteri: "Tātad jūs nespējat nevienu pašu stundu būt ar Mani nomodā?
41. Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja." (Mt.26)
8. Tad Pēteris viņai teica: "Saki man, vai jūs šo tīrumu par tādu maksu esat pārdevuši?" Un viņa atbildēja: "Jā, par tādu."
9. Bet Pēteris viņai sacīja: "Kāpēc jūs savā starpā esat norunājuši kārdināt Tā Kunga Garu? Redzi, to kājas, kas tavu vīru apglabājuši, ir durvju priekšā un iznesīs arī tevi."
10. Tūdaļ tā nokrita pie viņa kājām un nomira; jaunekļi ienākuši atrada to mirušu, iznesa viņu ārā un apglabāja blakus viņas vīram.
11. Un lielas bailes pārņēma visu draudzi un visus, kas to dzirdēja. (Apd.5)
7. Bet, kad radās daudz pārrunu, Pēteris piecēlās un uz tiem runāja: "Brāļi, jūs zināt, ka Dievs kopš senām dienām jūsu starpā nolēmis, lai pagāni no manas mutes dzirdētu evaņģēliju un ticētu.
8. Un Dievs, siržu pazinējs, tiem devis labu liecību, dāvādams Svēto Garu, tāpat kā mums,
9. un nemaz nav šķirojis mūs un viņus, šķīstīdams viņu sirdis ar ticību.
10. Ko jūs tagad Dievu kārdināt, uz mācekļu kakla likdami jūgu, ko ne mūsu tēvi, ne mēs nespējām panest?
11. Bet mēs ticam, ka ar Kunga Jēzus žēlastību tiksim pestīti tāpat kā viņi." (Apd.15)
4. Sievai nav noteikšana par savu miesu, bet vīram; un tāpat vīram nav noteikšana par savu miesu, bet sievai.
5. Neatraujieties viens otram, kā vien uz kādu laiku pēc pašu vienošanās, lai atrastu laiku Dieva lūgšanai, un tad turieties atkal kopā, lai sātans jūs nekārdinātu jūsu nesavaldības dēļ. (1.Kor.7)
8. Arī nepadosimies netiklībai, kā daži no tiem darījuši un krita vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši.
9. Nekārdināsim To Kungu, kā daži no tiem darījuši un gāja bojā no čūskām.
10. Nekurniet, kā daži no tiem ir kurnējuši un maitātāja nomaitāti.
11. Un viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika beigām. (1.Kor.10)
1. Brāļi, ja arī kāds cilvēks ir pienākts kādā pārkāpumā, tad jūs, kas esat garīgi, atgrieziet tādu uz pareiza ceļa ar lēnprātīgu garu, un lūkojies pats uz sevi, ka arī tu nekrīti kārdināšanā.
2. Nesiet cits cita nastas, tā jūs piepildīsit Kristus likumu. (Gal.6)
4. Jo jau toreiz, kad bijām pie jums, mēs teicām jums, ka vajāšanām jānāk; un tā tas arī ir noticis, jūs to zināt.
5. Tāpēc arī es, nevarēdams to ilgāk paciest, nosūtīju viņu pie jums, lai dabūtu zināt, kā ir ar jūsu ticību, vai kārdinātājs nav jūs kārdinājis un vai mūsu darbs nesāk irt. (1.Tes.3)
6. Patiesi, lielu ieguvumu dod dievbijība ar pieticību,
7. jo mēs nenieka neesam pasaulē ienesuši, tāpēc arī nenieka nevaram iznest;
8. bet, kad mums ir barība un apģērbs, tad ar to mēs pietiksim.
9. Bet, kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. (1.Tim.6)
2. Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās,
3. zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību.
4. Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim un jums nebūtu nekāda trūkuma.
12. Svētīgs tas vīrs, kas pastāv kārdināšanā, jo, norūdījumu sasniedzis, tas saņems dzīvības vainagu, ko Viņš ir apsolījis tiem, kas Viņu mīl.
13. Neviens, kas tiek kārdināts, lai nesaka: Dievs mani kārdina, - jo ļaunām kārdināšanām Dievs nav pieejams, un pats Viņš nevienu nekārdina.
14. Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama.
15. Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi.
16. Nemaldaities, mani mīļie brāļi! (Jēk.1)
9. Tas Kungs prot izglābt dievbijīgos no kārdinājuma, bet netaisnus paturēt mokām soda dienā.
13. Salds prieks tiem šķiet baudu dzīve dienā, viņi ir kauna traipi, savā viltībā mielodamies kopā ar jums.
14. Viņu acis ir vērstas tikai uz laulības pārkāpēju un alkst grēka; tie vilina nestipras dvēseles, tiem sirds ir ievingrinājusies mantkārībā; tie lāstam pakļauti.
17. Tie ir avoti bez ūdens, vēja dzenāti mākoņi, viņiem nolemta visdziļākā tumsība.
18. Jo, runādami lepnus, tukšus vārdus, tie vilina ar miesas kārībām netiklās baudās tos, kas tikko izbēguši maldu ceļu gājējiem.
19. Apsolīdami tiem svabadību, paši viņi kalpo postam, jo, kura kāds ir uzvarēts, tā kalps viņš ir. (2.Pēt.2)
17. Tāpēc Viņam visās lietās bija jātop brāļiem līdzīgam, lai par tiem varētu iežēloties un būtu uzticams augstais priesteris Dieva priekšā salīdzināt tautas grēkus.
18. Jo tāpēc, ka Viņš pats kārdināts un cietis, Viņš var palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti. (Ebr.2)
7. Tāpēc, kā Svētais Gars saka: šodien, ja dzirdēsit Viņa balsi,
8. neapcietinait savas sirdis kā sarūgtinājumā kārdināšanas dienā tuksnesī,
9. kur jūsu tēvi Mani kārdinājuši pārbaudīdami,
10. kaut gan bija redzējuši Manus darbus četrdesmit gadus. Tāpēc Es sašutu par šo paaudzi un teicu: vienmēr viņi maldās savās sirdīs, bet Manus ceļus viņi nav atzinuši,
11. tāpēc Es esmu zvērējis Savās dusmās: tiem nebūs ieiet Manā atdusā. (Ebr.3)
15. Mums nav augstais priesteris, kas nespētu līdzi just mūsu vājībām, bet kas tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka.
16. Tāpēc pieiesim bez bailēm pie žēlastības troņa, lai saņemtu apžēlošanu un atrastu žēlastību, palīdzību īstā laikā. (Ebr.4)
