Bībeles un kristīgās literatūras studija T
Maijs 2018
No viņu augļiem tos būs pazīt
20. Vīram tiek atmaksāts saskaņā ar to, kā viņa mute runājusi, un viņš tiek paēdināts ar viņa lūpu iegūtiem augļiem. (Sal.pam.18)
19. Un Es kā lūpu augli radīšu mieru - mieru tālajiem un tuvajiem, saka Tas Kungs, un Es to dziedināšu. (Jes.57)
15. Nesīsim tad caur Viņu slavas upuri Dievam vienumēr, tas ir, lūpu augli, kas Viņa Vārdu slavē. (Ebr.13)
16. No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? (Mt.7)
4. Palieciet Manī un Es - jūsos. Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja tas nepaliek pie vīnakoka, tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī.
5. ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt. (Jņ.15)
22. Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. 23. Pret tādām lietām nav bauslības. (Gal.5)
– Visi dotie tikumi izaug no kopējā mīlestības koka. Neviens nevar patiesi mīlēt, ja kādas šīs īpašības trūkst. Gara augļa attīstība mums notiek, tikai atrodoties Kristū. Un tas nozīmē līdzināties Dievam, jo Dievs ir mīlestība.
Mīlestība – visaugstākais tikums
31. Bet dzenieties pēc vislielākajām dāvanām, un es jums rādīšu vēl pārāku ceļu. (1.Kor.12)
1. Dzenieties pēc mīlestības. (1.Kor.14)
– Mīlestība ir visu tikumu un vērtību karaliene, pamats visam labajam un daiļajam
26. Bet Viņš uz to sacīja: "Kā stāv bauslībā rakstīts, kā tu tur lasi?"
27. Un tas atbildēja un sacīja: "Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu." (Lk.10)
8. Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība.
9. Redzama kļuvusi ir Dieva mīlestība mūsu starpā, Dievam Savu vienpiedzimušo Dēlu sūtot pasaulē, lai mēs dzīvotu caur Viņu.
10. Šī ir tā mīlestība nevis, ka mēs esam mīlējuši Dievu, bet ka Viņš mūs mīlējis un sūtījis Savu Dēlu mūsu grēku izpirkšanai.
11. Mīļie, ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt. (1.Jņ.4)
– Dievs ir vienīgais visas mīlestības avots. Lai izprastu un izjustu mīlestību, cilvēkam vispirms jāiepazīst Dievs.
17. Turiet visus godā, mīliet brāļu saimi, bīstaities Dievu, godājiet valdnieku. (1.Pēt.2)
– kristiešu attiecības un aptver arī visus cilvēkus
44. Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā,
45. ka jūs topat sava Debesu Tēva bērni, jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.
46. Jo, ja jūs tos mīlat, kas jūs mīl, kāda alga jums nākas? Vai muitnieki nedara tāpat?
47. Un, kad jūs sveicināt tikai savus brāļus, ko sevišķu jūs darāt? Vai muitnieki nedara tāpat?
48. Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs. (Mt.5)
– Mīlēt savus ienaidniekus nav dabiski. Tam vajadzīgs Dieva dots garīgs spēks.
6. Jo Kristus par mums bezdievīgajiem ir miris tanī laikā, kad vēl bijām nespēcīgi.
7. Neviens tik lēti nemirs par kādu taisno. Par to, kas labs, jau drīzāk kāds ir gatavs mirt.
8. Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki. (Rom.5)
2. Dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus jūs mīlējis un mūsu labā Sevi nodevis Dievam par upura dāvanu, par jauku smaržu. (Ef.5)
– Kādā mērā izprotam Kristus mīlestību pret mums, tā arī spēsim citus mīlēt
17. Ar to mīlestība ir pie mums kļuvusi pilnīga, ka mums ir droša paļāvība tiesas dienā, jo, kāds Viņš ir, tādi arī mēs esam šinī pasaulē.
18. Baiļu nav mīlestībā, bet pilnīgā mīlestība aizdzen bailes, jo bailēm ir mokas; kas baiļojas, nav sasniedzis pilnību mīlestībā.
19. Mīlēsim, jo Viņš ir mūs pirmais mīlējis. (1.Jņ.4)
– Kristus ir mūs pirmais mīlējis Sevi atdodams, un, kad paliekam Viņā, Dieva atpestījošā mīlestība mūs pārveido.
34. Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu.
35. No tam visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā. (Jņ.13)
Prieks – mīlestības laime
11. To Es uz jums esmu runājis, lai Mans prieks mājotu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs. (Jņ.15)
– Prieks ir gavilējoša mīlestība, kas rodas spontāni ar Svētā Gara palīdzību, cilvēkam atrodoties tuvās attiecībās ar Dievu.
11. Tu piepildi mani ar prieku Sava vaiga priekšā, un jaukas, svētības pilnas dāvanas pie Tavas labās rokas ir mūžīgi. (Ps.16)
17. Jo Dieva valstība nav ēšana un dzeršana, bet taisnība, miers un prieks Svētajā Garā. (Rom.14)
10. Liec man atkal baudīt prieku un labsajūtu, lai līksmojas kauli, kurus Tu esi man salauzījis!
11. Apslēp Savu vaigu manu grēku priekšā un izdzēs visus manus noziegumus!
12. Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu!
13. Neraidi mani prom no Sava vaiga un neatņem no manis Savu Svēto Garu!
14. Atdod man atkal atpakaļ Savas pestīšanas prieku un stiprini mani ar paklausības garu! (Ps.51 – Prieks ir tiešs pestīšanas rezultāts, salīdzināšanās ar Dievu)
10. Bet eņģelis uz tiem sacīja: "Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks:
11. jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs.” (Lk.2)
– Ar liela prieka pasludinājumu sākas evaņģēlija labā vēsts. Prieks rodas sirdī, kas pazīst Kristu un nešaubīgi Viņam uzticas.
22. Jums tagad ir skumjas. Bet Es jūs atkal redzēšu; tad jūsu sirds priecāsies, un neviens šo prieku jums neatņems. (Jņ.16 – Tas ir nezūdošs un drošs prieks)
13. Par to Es runāju pasaulē, lai Mans prieks viņos būtu pilnīgs. (Jņ.17)
21. Ieej sava kunga priekā. (Mt.25 – ar skatu uz pēdējo atjaunošanu un pilnību)
10. Tā Kunga atsvabinātie pa to atgriezīsies mājās un ar gavilēm pārnāks Ciānā; mūžīgs prieks staros pār viņu galvām; prieks un līksmība pildīs viņu sirdis, skumjas un bēdas aizies tiem secen. (Jes.35)
Miers – mīlestības rāmums
– Patiesi mīlēt nozīmē būt mierā ar Dievu, ar sevi un citiem cilvēkiem. Miers ir cilvēka dvēseles dziļākās ilgas.
– Eņģeļu koris līksmi paziņoja par Glābēja un Miera Ķēniņa ierašanos
7. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū. (Fil.4 – To piedzīvo, tikai personiski pazīstot Kristu)
165. Kas Tavu bauslību mīl, tiem ir liels miers, un tie nekur neklūp. (Ps.119)
19. Un Es kā lūpu augli radīšu mieru - mieru tālajiem un tuvajiem, saka Tas Kungs, un Es to dziedināšu. (Jes.57)
14. Jo Viņš ir mūsu miers. (Ef.2 – Miers ir dzīva Persona, ne vien prāta stāvoklis)
19. Jo visai Dieva pilnībai labpatika iemājot Viņā,
20. lai caur Viņu un uz Viņu salīdzinātu visu, nodibinot ar Viņa krusta asinīm visu starpā mieru - gan debesīs, gan virs zemes. (Kol.1)
5. Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem. Viņa vārds ir: Brīnums, Padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais tēvs un Miera valdnieks.
6. Viņa valstība ies plašumā, un miers būs bez gala uz Dāvida troņa un Viņa ķēniņa valstībā, Viņam to nostiprinot un atbalstot ar tiesu un taisnību no šā laika mūžīgi. To darīs Tā Kunga Cebaota dedzīgums. (Jes.9)
1. Dzīvojiet tā, kā to prasa jūsu aicinājuma cieņa,
2. visā pazemībā, lēnībā un pacietībā, cits citu panesdami mīlestībā,
3. cenzdamies uzturēt Gara vienību ar miera saiti. (Ef.4)
– Kur valda mīlestība, ir miers, vienotība un visas kristiešu labās īpašības
– Šo mieru rada grēcinieka salīdzināšanās ar Dievu. Pastāvīgs ir tikai Kristus dotais miers. Miers visu vētru vidū. Tīras sirdsapziņas miers. Uzvaroša dzīve labprātīgā un priekpilnā paklausībā Dievam.
– Būt mierā ar Miera Ķēniņu nozīmē kļūt par miera nesēju, izplatīt mieru sev apkārt.
Pacietība – mīlestības savaldība
4. Jeb tu pārproti Viņa neizsmeļamo laipnību, pacietību un lēnību, nesajēgdams, ka Dieva laipnība tevi vada uz atgriešanos? (Rom.2)
15. Un uzskatiet mūsu Kunga pacietību kā glābšanai dotu. (2.Pēt.3)
– Pacietība ir veids, kā Dievs savu mīlestību ir darījis bezgalīgu
13. ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs. (Kol.3)
1. Dzīvojiet tā, kā to prasa jūsu aicinājuma cieņa,
2. visā pazemībā, lēnībā un pacietībā, cits citu panesdami mīlestībā. (Ef.4)
– Pacietība ir neatlaidīga mīlestība, kas pārcieš grūtības. Tā ir cēlsirdīga, iecietīga un ilgstoša, jo prot gaidīt (“Saldākie augļi ir tie, kas ienākas lēnām”).
14. Mēs jums liekam pie sirds, brāļi, pamācait nekārtīgos, iedrošinait bailīgos, palīdziet vājajiem, esiet pacietīgi pret visiem! (1.Tes.5)
1. Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas,
2. un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai. (Ebr.12)
– Tā ir pozitīva, tālredzīga, Kristū centrēta attieksme. Tā kā Dieva dārzā uz garīgu briedumu nav īsu ceļu, neesam aicināti uzvarēt ātrumsacīkstēs.
Laipnība – mīlestības cēlsirdība
– Tā ir mīlestības daļa, kas vienmēr aizņemta, darot labu, rūpējoties par citiem. Iekšēja spēka apliecinājums. Mīlestības dāsnā daļa.
7. lai nākamajos laikmetos Kristū Jēzū mums parādītu Savas žēlastības un laipnības pāri plūstošo bagātību. (Ef.2 – Tādas ir Dieva labā gana rūpes mūsu pestīšanā)
4. Jeb tu pārproti Viņa neizsmeļamo laipnību, pacietību un lēnību, nesajēgdams, ka Dieva laipnība tevi vada uz atgriešanos? (Rom.2)
4. Bet, kad atspīdēja Dieva, mūsu Glābēja, laipnība un mīlestība uz cilvēkiem,
5. Viņš mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc Savas žēlsirdības, ar mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā. (Tit.3)
4. Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. (1.Kor.13)
24. Bet mūsu Kunga kalpam nepienākas ķildoties, bet būt laipnam pret visiem, izveicīgam mācīšanā un panest ļaunumu. (2.Tim.2)
32. Bet esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis. (Ef.4)
12. Tad nu kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā,
13. ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs. (Kol.3)
– Dievs šo mīlestību dāvā visiem, kas cenšas līdzināties Viņam
Labprātība – mīlestības devīgums
– Labprātība jeb labestība ietver godīgumu, godbijību, labsirdību, noslieci darīt labu. Tā ir mīlestība darba drānās. Labestība motivē nodoties citu labā, dalīties ar viņiem, nemeklējot atzinību.
9. Gaismas auglis viscaur ir labprātība, taisnība, patiesība. (Ef.5)
– Visa labā un pilnīgā devējs ir Dievs. Un šodien Jēzus Kristus turpina darīt labu ar to cilvēku starpniecību, kuri cenšas līdzināties Viņam.
10. Tad nu, kamēr mums ir laiks, darīsim labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem. (Gal.6)
Uzticamība – mīlestības godīgums
– Tā ir mīlestība, kas tur solījumus, lai ko tas maksātu. Tā ir dzīve, kuru motivē nešaubīga uzticēšanās Dievam, pakļaušanās Viņa prātam.
9. Dievs ir uzticīgs, kas jūs aicinājis Sava Dēla Jēzus Kristus, mūsu Kunga, sadraudzībā. (1.Kor.1)
13. Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest. (1.Kor.10)
22. Viņa žēlsirdībai vēl nav pienācis gals.
23. Tā ir ik rītu jauna, un liela ir Tava uzticība. (Raudu 3)
– Uzticība ir dievišķa īpašība, un Viņš arī saviem sekotājiem dod spēku būt tādiem.
17. Tāpēc Viņam visās lietās bija jātop brāļiem līdzīgam, lai par tiem varētu iežēloties un būtu uzticams augstais priesteris Dieva priekšā salīdzināt tautas grēkus. (Ebr.2)
9. Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības. (1.Jņ.1)
24. Jūsu aicinātājs ir uzticams. Viņš būs arī darītājs. (1.Tes.5)
– Ar šādu Augsto Priesteri varam droši tuvoties žēlastības tronim
1. Tā lai ikviens uz mums skatās kā uz Kristus kalpiem un Dieva noslēpumu namturiem.
2. No namturiem galvenām kārtām prasa, ka tie būtu uzticami. (1.Kor.4)
23. Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā. (Mt.25)
10. Esi uzticīgs līdz nāvei, tad Es tev došu dzīvības vainagu. (Atkl.2)
– Kristieši ir uzticami tāpēc, ka Dievs ir uzticams. Būt uzticīgam nekad nav viegli, tas prasa godīgumu, drosmi un rakstura spēku. Vajadzīga disciplīna, nodošanās un ikdienas paklausība Kungam Jēzum Kristum un Svētā Gara vadībai.
Lēnprātība – mīlestības daiļums
– Tā ir mīlestības maigā puse, kas atklājas patiesā pazemibā un laipnā uzmanībā pret citiem. Tas ir kontrolēts morāls spēks un iekšēja pārliecība mīlošā kalpošanā.
15. Bet Tu, Visuvarenais, esi žēlsirdīgs un žēlīgs Dievs, lēnprātīgs un bagāts žēlastībā un uzticībā. (Ps.86)
4. Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga.
5. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu.
6. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. (1.Kor.13)
5. Savā starpā turiet tādu pat prātu, kāds ir arī Kristū Jēzū,
6. kas, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam,
7. bet Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs;
8. un, cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei! (Fil.2 – Jēzus dzīve bija lēnprātības paraugs)
29. Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. (Mt.11)
11. Bet tu, Dieva cilvēks, [...] dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības. (1.Tim.6)
12. Tad nu kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā. (Kol.3)
21. Tāpēc, nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles. (Jēk.1)
1. Dzīvojiet tā, kā to prasa jūsu aicinājuma cieņa,
2. visā pazemībā, lēnībā un pacietībā, cits citu panesdami mīlestībā. (Ef.4)
– Cilvēku lēnprātīgu spēj darīt tikai atjaunojošais Svētā Gara spēks. Lēnprātība ir tiešs pretstats stūrgalvībai, lepnumam un augstprātībai.
Atturība – mīlestības disciplīna
– Atturība jeb pašsavaldīšanās ir atbildības pilna mīlestība. Visgrūtāk veidojamais tikums, kad viss cilvēks tiek nodots Svētā Gara vadībā (“Ne es, bet Kristus”).
27. Bet es norūdu un kalpinu savu miesu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams. (1.Kor.9)
– Tas nozīmē savaldību un mērenību visās lietās: ne tikai atturēties no kaitīgā, bet arī atšķirt labo no vislabākā. Jo arī labais (ēšana, dzeršana, darbs, atpūta, izpriecas, mācības un pat garīga darbība), kļūstot pārmērīgs, var kļūt kaitīgs.
5. Tāpēc pielieciet visas pūles un parādait savā ticībā tikumu, bet tikumā atziņu,
6. atziņā atturību, atturībā pacietību, pacietībā dievbijību,
7. dievbijībā brālību, brālībā mīlestību.
8. Jo, ja šīs lietas pie jums ir un iet vairumā, jūs netapsit kūtri, nedz neauglīgi mūsu Kunga Jēzus Kristus atziņā. (2.Pēt.1)
– Kristus vadīta pašsavaldīšanās dod veselību, dzīvotspēju un līdzsvaru. Disciplinēta dzīve ir uzvaroša dzīve.
Izmantota grāmata: Džordžs V.Brauns. Gara augļi.- R., 2003
No viņu augļiem tos būs pazīt
20. Vīram tiek atmaksāts saskaņā ar to, kā viņa mute runājusi, un viņš tiek paēdināts ar viņa lūpu iegūtiem augļiem. (Sal.pam.18)
19. Un Es kā lūpu augli radīšu mieru - mieru tālajiem un tuvajiem, saka Tas Kungs, un Es to dziedināšu. (Jes.57)
15. Nesīsim tad caur Viņu slavas upuri Dievam vienumēr, tas ir, lūpu augli, kas Viņa Vārdu slavē. (Ebr.13)
16. No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? (Mt.7)
4. Palieciet Manī un Es - jūsos. Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja tas nepaliek pie vīnakoka, tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī.
5. ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt. (Jņ.15)
22. Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. 23. Pret tādām lietām nav bauslības. (Gal.5)
– Visi dotie tikumi izaug no kopējā mīlestības koka. Neviens nevar patiesi mīlēt, ja kādas šīs īpašības trūkst. Gara augļa attīstība mums notiek, tikai atrodoties Kristū. Un tas nozīmē līdzināties Dievam, jo Dievs ir mīlestība.
Mīlestība – visaugstākais tikums
31. Bet dzenieties pēc vislielākajām dāvanām, un es jums rādīšu vēl pārāku ceļu. (1.Kor.12)
1. Dzenieties pēc mīlestības. (1.Kor.14)
– Mīlestība ir visu tikumu un vērtību karaliene, pamats visam labajam un daiļajam
26. Bet Viņš uz to sacīja: "Kā stāv bauslībā rakstīts, kā tu tur lasi?"
27. Un tas atbildēja un sacīja: "Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu un savu tuvāko kā sevi pašu." (Lk.10)
8. Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība.
9. Redzama kļuvusi ir Dieva mīlestība mūsu starpā, Dievam Savu vienpiedzimušo Dēlu sūtot pasaulē, lai mēs dzīvotu caur Viņu.
10. Šī ir tā mīlestība nevis, ka mēs esam mīlējuši Dievu, bet ka Viņš mūs mīlējis un sūtījis Savu Dēlu mūsu grēku izpirkšanai.
11. Mīļie, ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt. (1.Jņ.4)
– Dievs ir vienīgais visas mīlestības avots. Lai izprastu un izjustu mīlestību, cilvēkam vispirms jāiepazīst Dievs.
17. Turiet visus godā, mīliet brāļu saimi, bīstaities Dievu, godājiet valdnieku. (1.Pēt.2)
– kristiešu attiecības un aptver arī visus cilvēkus
44. Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā,
45. ka jūs topat sava Debesu Tēva bērni, jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.
46. Jo, ja jūs tos mīlat, kas jūs mīl, kāda alga jums nākas? Vai muitnieki nedara tāpat?
47. Un, kad jūs sveicināt tikai savus brāļus, ko sevišķu jūs darāt? Vai muitnieki nedara tāpat?
48. Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs. (Mt.5)
– Mīlēt savus ienaidniekus nav dabiski. Tam vajadzīgs Dieva dots garīgs spēks.
6. Jo Kristus par mums bezdievīgajiem ir miris tanī laikā, kad vēl bijām nespēcīgi.
7. Neviens tik lēti nemirs par kādu taisno. Par to, kas labs, jau drīzāk kāds ir gatavs mirt.
8. Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki. (Rom.5)
2. Dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus jūs mīlējis un mūsu labā Sevi nodevis Dievam par upura dāvanu, par jauku smaržu. (Ef.5)
– Kādā mērā izprotam Kristus mīlestību pret mums, tā arī spēsim citus mīlēt
17. Ar to mīlestība ir pie mums kļuvusi pilnīga, ka mums ir droša paļāvība tiesas dienā, jo, kāds Viņš ir, tādi arī mēs esam šinī pasaulē.
18. Baiļu nav mīlestībā, bet pilnīgā mīlestība aizdzen bailes, jo bailēm ir mokas; kas baiļojas, nav sasniedzis pilnību mīlestībā.
19. Mīlēsim, jo Viņš ir mūs pirmais mīlējis. (1.Jņ.4)
– Kristus ir mūs pirmais mīlējis Sevi atdodams, un, kad paliekam Viņā, Dieva atpestījošā mīlestība mūs pārveido.
34. Jaunu bausli Es jums dodu, ka jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis, lai arī jūs tāpat cits citu mīlētu.
35. No tam visi pazīs, ka jūs esat Mani mācekļi, ja jums būs mīlestība savā starpā. (Jņ.13)
Prieks – mīlestības laime
11. To Es uz jums esmu runājis, lai Mans prieks mājotu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs. (Jņ.15)
– Prieks ir gavilējoša mīlestība, kas rodas spontāni ar Svētā Gara palīdzību, cilvēkam atrodoties tuvās attiecībās ar Dievu.
11. Tu piepildi mani ar prieku Sava vaiga priekšā, un jaukas, svētības pilnas dāvanas pie Tavas labās rokas ir mūžīgi. (Ps.16)
17. Jo Dieva valstība nav ēšana un dzeršana, bet taisnība, miers un prieks Svētajā Garā. (Rom.14)
10. Liec man atkal baudīt prieku un labsajūtu, lai līksmojas kauli, kurus Tu esi man salauzījis!
11. Apslēp Savu vaigu manu grēku priekšā un izdzēs visus manus noziegumus!
12. Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu!
13. Neraidi mani prom no Sava vaiga un neatņem no manis Savu Svēto Garu!
14. Atdod man atkal atpakaļ Savas pestīšanas prieku un stiprini mani ar paklausības garu! (Ps.51 – Prieks ir tiešs pestīšanas rezultāts, salīdzināšanās ar Dievu)
10. Bet eņģelis uz tiem sacīja: "Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks:
11. jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, Tas Kungs.” (Lk.2)
– Ar liela prieka pasludinājumu sākas evaņģēlija labā vēsts. Prieks rodas sirdī, kas pazīst Kristu un nešaubīgi Viņam uzticas.
22. Jums tagad ir skumjas. Bet Es jūs atkal redzēšu; tad jūsu sirds priecāsies, un neviens šo prieku jums neatņems. (Jņ.16 – Tas ir nezūdošs un drošs prieks)
13. Par to Es runāju pasaulē, lai Mans prieks viņos būtu pilnīgs. (Jņ.17)
21. Ieej sava kunga priekā. (Mt.25 – ar skatu uz pēdējo atjaunošanu un pilnību)
10. Tā Kunga atsvabinātie pa to atgriezīsies mājās un ar gavilēm pārnāks Ciānā; mūžīgs prieks staros pār viņu galvām; prieks un līksmība pildīs viņu sirdis, skumjas un bēdas aizies tiem secen. (Jes.35)
Miers – mīlestības rāmums
– Patiesi mīlēt nozīmē būt mierā ar Dievu, ar sevi un citiem cilvēkiem. Miers ir cilvēka dvēseles dziļākās ilgas.
– Eņģeļu koris līksmi paziņoja par Glābēja un Miera Ķēniņa ierašanos
7. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū. (Fil.4 – To piedzīvo, tikai personiski pazīstot Kristu)
165. Kas Tavu bauslību mīl, tiem ir liels miers, un tie nekur neklūp. (Ps.119)
19. Un Es kā lūpu augli radīšu mieru - mieru tālajiem un tuvajiem, saka Tas Kungs, un Es to dziedināšu. (Jes.57)
14. Jo Viņš ir mūsu miers. (Ef.2 – Miers ir dzīva Persona, ne vien prāta stāvoklis)
19. Jo visai Dieva pilnībai labpatika iemājot Viņā,
20. lai caur Viņu un uz Viņu salīdzinātu visu, nodibinot ar Viņa krusta asinīm visu starpā mieru - gan debesīs, gan virs zemes. (Kol.1)
5. Jo mums ir piedzimis Bērns, mums ir dots Dēls, valdība guļ uz Viņa kamiešiem. Viņa vārds ir: Brīnums, Padoma devējs, Varenais Dievs, Mūžīgais tēvs un Miera valdnieks.
6. Viņa valstība ies plašumā, un miers būs bez gala uz Dāvida troņa un Viņa ķēniņa valstībā, Viņam to nostiprinot un atbalstot ar tiesu un taisnību no šā laika mūžīgi. To darīs Tā Kunga Cebaota dedzīgums. (Jes.9)
1. Dzīvojiet tā, kā to prasa jūsu aicinājuma cieņa,
2. visā pazemībā, lēnībā un pacietībā, cits citu panesdami mīlestībā,
3. cenzdamies uzturēt Gara vienību ar miera saiti. (Ef.4)
– Kur valda mīlestība, ir miers, vienotība un visas kristiešu labās īpašības
– Šo mieru rada grēcinieka salīdzināšanās ar Dievu. Pastāvīgs ir tikai Kristus dotais miers. Miers visu vētru vidū. Tīras sirdsapziņas miers. Uzvaroša dzīve labprātīgā un priekpilnā paklausībā Dievam.
– Būt mierā ar Miera Ķēniņu nozīmē kļūt par miera nesēju, izplatīt mieru sev apkārt.
Pacietība – mīlestības savaldība
4. Jeb tu pārproti Viņa neizsmeļamo laipnību, pacietību un lēnību, nesajēgdams, ka Dieva laipnība tevi vada uz atgriešanos? (Rom.2)
15. Un uzskatiet mūsu Kunga pacietību kā glābšanai dotu. (2.Pēt.3)
– Pacietība ir veids, kā Dievs savu mīlestību ir darījis bezgalīgu
13. ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs. (Kol.3)
1. Dzīvojiet tā, kā to prasa jūsu aicinājuma cieņa,
2. visā pazemībā, lēnībā un pacietībā, cits citu panesdami mīlestībā. (Ef.4)
– Pacietība ir neatlaidīga mīlestība, kas pārcieš grūtības. Tā ir cēlsirdīga, iecietīga un ilgstoša, jo prot gaidīt (“Saldākie augļi ir tie, kas ienākas lēnām”).
14. Mēs jums liekam pie sirds, brāļi, pamācait nekārtīgos, iedrošinait bailīgos, palīdziet vājajiem, esiet pacietīgi pret visiem! (1.Tes.5)
1. Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas,
2. un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai. (Ebr.12)
– Tā ir pozitīva, tālredzīga, Kristū centrēta attieksme. Tā kā Dieva dārzā uz garīgu briedumu nav īsu ceļu, neesam aicināti uzvarēt ātrumsacīkstēs.
Laipnība – mīlestības cēlsirdība
– Tā ir mīlestības daļa, kas vienmēr aizņemta, darot labu, rūpējoties par citiem. Iekšēja spēka apliecinājums. Mīlestības dāsnā daļa.
7. lai nākamajos laikmetos Kristū Jēzū mums parādītu Savas žēlastības un laipnības pāri plūstošo bagātību. (Ef.2 – Tādas ir Dieva labā gana rūpes mūsu pestīšanā)
4. Jeb tu pārproti Viņa neizsmeļamo laipnību, pacietību un lēnību, nesajēgdams, ka Dieva laipnība tevi vada uz atgriešanos? (Rom.2)
4. Bet, kad atspīdēja Dieva, mūsu Glābēja, laipnība un mīlestība uz cilvēkiem,
5. Viņš mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc Savas žēlsirdības, ar mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā. (Tit.3)
4. Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. (1.Kor.13)
24. Bet mūsu Kunga kalpam nepienākas ķildoties, bet būt laipnam pret visiem, izveicīgam mācīšanā un panest ļaunumu. (2.Tim.2)
32. Bet esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis. (Ef.4)
12. Tad nu kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā,
13. ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs. (Kol.3)
– Dievs šo mīlestību dāvā visiem, kas cenšas līdzināties Viņam
Labprātība – mīlestības devīgums
– Labprātība jeb labestība ietver godīgumu, godbijību, labsirdību, noslieci darīt labu. Tā ir mīlestība darba drānās. Labestība motivē nodoties citu labā, dalīties ar viņiem, nemeklējot atzinību.
9. Gaismas auglis viscaur ir labprātība, taisnība, patiesība. (Ef.5)
– Visa labā un pilnīgā devējs ir Dievs. Un šodien Jēzus Kristus turpina darīt labu ar to cilvēku starpniecību, kuri cenšas līdzināties Viņam.
10. Tad nu, kamēr mums ir laiks, darīsim labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem. (Gal.6)
Uzticamība – mīlestības godīgums
– Tā ir mīlestība, kas tur solījumus, lai ko tas maksātu. Tā ir dzīve, kuru motivē nešaubīga uzticēšanās Dievam, pakļaušanās Viņa prātam.
9. Dievs ir uzticīgs, kas jūs aicinājis Sava Dēla Jēzus Kristus, mūsu Kunga, sadraudzībā. (1.Kor.1)
13. Dievs ir uzticīgs, Viņš neļaus jūs pārbaudīt pāri par jūsu spējām, bet darīs pārbaudījumam tādu galu, ka varat panest. (1.Kor.10)
22. Viņa žēlsirdībai vēl nav pienācis gals.
23. Tā ir ik rītu jauna, un liela ir Tava uzticība. (Raudu 3)
– Uzticība ir dievišķa īpašība, un Viņš arī saviem sekotājiem dod spēku būt tādiem.
17. Tāpēc Viņam visās lietās bija jātop brāļiem līdzīgam, lai par tiem varētu iežēloties un būtu uzticams augstais priesteris Dieva priekšā salīdzināt tautas grēkus. (Ebr.2)
9. Ja atzīstamies savos grēkos, tad Viņš ir uzticīgs un taisns, ka Viņš mums piedod grēkus un šķīsta mūs no visas netaisnības. (1.Jņ.1)
24. Jūsu aicinātājs ir uzticams. Viņš būs arī darītājs. (1.Tes.5)
– Ar šādu Augsto Priesteri varam droši tuvoties žēlastības tronim
1. Tā lai ikviens uz mums skatās kā uz Kristus kalpiem un Dieva noslēpumu namturiem.
2. No namturiem galvenām kārtām prasa, ka tie būtu uzticami. (1.Kor.4)
23. Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā. (Mt.25)
10. Esi uzticīgs līdz nāvei, tad Es tev došu dzīvības vainagu. (Atkl.2)
– Kristieši ir uzticami tāpēc, ka Dievs ir uzticams. Būt uzticīgam nekad nav viegli, tas prasa godīgumu, drosmi un rakstura spēku. Vajadzīga disciplīna, nodošanās un ikdienas paklausība Kungam Jēzum Kristum un Svētā Gara vadībai.
Lēnprātība – mīlestības daiļums
– Tā ir mīlestības maigā puse, kas atklājas patiesā pazemibā un laipnā uzmanībā pret citiem. Tas ir kontrolēts morāls spēks un iekšēja pārliecība mīlošā kalpošanā.
15. Bet Tu, Visuvarenais, esi žēlsirdīgs un žēlīgs Dievs, lēnprātīgs un bagāts žēlastībā un uzticībā. (Ps.86)
4. Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga.
5. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu.
6. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. (1.Kor.13)
5. Savā starpā turiet tādu pat prātu, kāds ir arī Kristū Jēzū,
6. kas, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam,
7. bet Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs;
8. un, cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei! (Fil.2 – Jēzus dzīve bija lēnprātības paraugs)
29. Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. (Mt.11)
11. Bet tu, Dieva cilvēks, [...] dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības. (1.Tim.6)
12. Tad nu kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā. (Kol.3)
21. Tāpēc, nolikdami visu netīrību un lielo ļaunprātību, lēnprātībā saņemiet iedēstīto vārdu, kas var izglābt jūsu dvēseles. (Jēk.1)
1. Dzīvojiet tā, kā to prasa jūsu aicinājuma cieņa,
2. visā pazemībā, lēnībā un pacietībā, cits citu panesdami mīlestībā. (Ef.4)
– Cilvēku lēnprātīgu spēj darīt tikai atjaunojošais Svētā Gara spēks. Lēnprātība ir tiešs pretstats stūrgalvībai, lepnumam un augstprātībai.
Atturība – mīlestības disciplīna
– Atturība jeb pašsavaldīšanās ir atbildības pilna mīlestība. Visgrūtāk veidojamais tikums, kad viss cilvēks tiek nodots Svētā Gara vadībā (“Ne es, bet Kristus”).
27. Bet es norūdu un kalpinu savu miesu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams. (1.Kor.9)
– Tas nozīmē savaldību un mērenību visās lietās: ne tikai atturēties no kaitīgā, bet arī atšķirt labo no vislabākā. Jo arī labais (ēšana, dzeršana, darbs, atpūta, izpriecas, mācības un pat garīga darbība), kļūstot pārmērīgs, var kļūt kaitīgs.
5. Tāpēc pielieciet visas pūles un parādait savā ticībā tikumu, bet tikumā atziņu,
6. atziņā atturību, atturībā pacietību, pacietībā dievbijību,
7. dievbijībā brālību, brālībā mīlestību.
8. Jo, ja šīs lietas pie jums ir un iet vairumā, jūs netapsit kūtri, nedz neauglīgi mūsu Kunga Jēzus Kristus atziņā. (2.Pēt.1)
– Kristus vadīta pašsavaldīšanās dod veselību, dzīvotspēju un līdzsvaru. Disciplinēta dzīve ir uzvaroša dzīve.
Izmantota grāmata: Džordžs V.Brauns. Gara augļi.- R., 2003
