Dieva gudrība

Bībeles studija D
Septembris 2017

Vienīgi Viņš ir pilnīgs Savā gudrībā
16. Vai tev ir kas zināms par mākoņu peldēšanu, vai tev ir kāda jēga par Viņa brīnumu pilnajiem darbiem? Viņa, kas pilnīgs Savā gudrībā? (Īj.37)
4. Kur tu biji tolaik, kad Es zemi veidoju? Pasaki to, ja tev ir tāds gudrs prāts!
5. Kas ir noteicis tās samērus - tu laikam to zini? Vai kas pāri tai ir izstiepis mērauklu?
12. Vai tu savās mūža dienās jebkad esi pavēlējis aust rītam vai rīta gaismai ierādījis savu vietu?
33. Vai tu zini debesu likumus, un vai tu nosaki debess valdīšanu pār zemi?
34. Vai tu vari likt savai balsij pacelties līdz pat padebešiem, tā ka straumēm līstošs lietus tevi pilnīgi pārklātu?
35. Vai tad tu izsūti zibeņus, ka tie dodas savās gaitās, un tad tev atkal paziņo: redzi, še mēs esam? (Īj.38)
2. Vai pēlējs grib būt pastāvīgā nesaskaņā ar Visuvareno? Tas, kas apsūdz Dievu, lai sataisās atbildēt!
3. Un Ījabs atbildēja Tam Kungam un sacīja:
4. "Redzi, es esmu visai niecīgs, ko lai es Tev atbildu? Es uzlieku roku savai mutei.
5. Es reiz jau esmu runājis, bet tagad vairs neatbildēšu; es esmu gan runājis vēl otrreiz, bet turpmāk to vairs nekad nedarīšu." (Īj.40)
 
Visu Tu esi ar gudrību radījis
10. Tu pievadi avotus strautiem pa ielejām, tā ka šie strauti priecīgi burbuļo dziļumos starp kalniem.
11. Tie dzirdina tālāk visus kustoņus laukā, tur meža ēzeļi dzesē savas slāpes.
12. Viņu krastos dzīvo debess putni un dzied koku zaros dziesmas.
13. Tu veldzē kalnus no Savas debess pils; ar augļiem, ko Tu audzē, piepildās zeme.
14. Tu liec augt zālei par barību lopiem un dažādiem augiem cilvēku vajadzībām, Tu liec zaļot sējai, lai nāktu no zemes maize.
19. Tu radīji mēnesi laika noteikšanai, un sauli, kas pati zina savu gaitu.
20. Kad iestājas tumsa, tad metas nakts, tad kustas visi meža zvēri.
21. Jaunie lauvas rūc pēc laupījuma un gaida savu barību no Dieva.
22. Kad saule uzlec, tad tie pazūd un apgulstas savās alās;
23. tad cilvēks iziet pie sava darba, iegrimdams savā darbā līdz vakara laikam.
24. Cik lieli ir Tavi darbi, ak, Kungs! Cik daudz ir to, un tos visus Tu esi ar gudrību radījis; zeme ir Tavu radījumu pilna.
25. Redzi, jūra - cik liela un plaša tā uz visām pusēm! Tur mudžēt mudž neskaitāmā daudzumā visādi kustoņi, lieli un mazi.
27. Viņi visi gaida uz Tevi, lai Tu viņiem barību dod savā laikā.
28. Kad Tu to viņiem dod, tad viņi to sakrāj; kad Tu atver Savu roku, tad viņi top paēdināti ar visu labu.
29. Bet, kad Tu apslēp Savu vaigu, tad viņi krīt bailēs; kad Tu viņiem atņem dvašu, tad viņi mirst un atgriežas pīšļos.
30. Kad Tu sūti Savu Garu, tad viņi top dzīvi radījumi, tā Tu atjauno zemes seju.
31. Tā Kunga godība lai paliek mūžīgi, Tas Kungs priecājas par Saviem darbiem! (Ps.104)
 
Viņa gudrībai nav mēra
9. Viņš sūtīja pestīšanu Savai tautai un noteica, ka Viņa derība pastāvēs mūžīgi. Svēts un bijājams ir Viņa Vārds.
10. Bijība Tā Kunga priekšā ir visas gudrības sākums. Tas visu labi izjūt un saprot, kas tā dara. Viņa slava paliek mūžīgi. (Ps.111)
3. Teiciet visu kungu Kungu, Viņa žēlastība paliek mūžīgi!
4. Viņu, kas dara lielus brīnumus, vienīgi Viņš, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
5. kas debesis ar gudrību radījis, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
6. kas zemi pār ūdeņiem izplatījis, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
7. kas lielos spīdekļus radījis, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
8. sauli, lai tā valda dienā, Viņa žēlastība paliek mūžīgi,
9. mēnesi un zvaigznes, lai valda naktī, Viņa žēlastība paliek mūžīgi. (Ps.136)
3. Viņš dziedē salauztas sirdis un remdē ļaužu sāpes.
4. Viņš nosaka zvaigznēm to skaitu un sauc tās visas vārdā.
5. Liels ir mūsu Kungs un varens spēkā, Viņa gudrībai nav mēra. (Ps.147)
 
Vai tu to neesi dzirdējis?
1. Zars riesīsies no Isaja celma, un atvase no viņa saknēm nesīs augļus.
2. Un pār to klāsies un to sargās Tā Kunga Gars, gudrības un saprāta gars, padoma un spēka gars, atziņas un Tā Kunga bijības gars. (Jes.11)
29. Arī tas nāk no Tā Kunga Cebaota - brīnišķs Viņš padomā un liels gudrībā! (Jes.28)
5. Dižens ir Tas Kungs, jo Viņš mājo augstībā. Viņš piepildīs Ciānu ar tiesu un taisnību.
6. Un Viņš būs tavas dzīves pamats, pestīšanas bagātība, gudrības un atziņas avots; bijība Tā Kunga priekšā būs Ciānai dārga manta. (Jes.33)
13. Kas ir Tā Kunga Garam noteicis tā apjomu, un kas bijis Viņa padoma devējs?
14. Pie kā Viņš meklējis padomu, ka tas Viņam būtu mācījis gudrību un Viņam rādījis pareizo ceļu, Viņam devis atziņu un Viņu vadījis patiesības ceļā?
15. Redzi, tautas ir kā piliens pie spaiņa, tās Viņam ir kā puteklītis svaru kausā! Salas Viņam ir kā smilšu grauds, ko Viņš paceļ!
27. Kāpēc tu, Jēkab, saki, un tu, Israēl, domā: mans ceļš ir Tam Kungam apslēpts, manu tiesu Dievs neievēro?
28. Vai tu to nezini, vai tu to neesi dzirdējis? Mūžīgais Dievs ir Tas Kungs, kas radījis zemes galus. Viņš nepiekūst un nenogurst, Viņa gudrība ir neaptverama.
29. Viņš nogurušajiem dod spēku un vairo stiprumu nespēcīgajiem. (Jes.40)
 
Gudrais lai nelielās ar savu gudrību
22. Tā saka Tas Kungs: Gudrais lai nelielās ar savu gudrību, stiprais lai nelielās ar savu spēku, bagātais lai nelielās ar savu bagātību!
23. Bet, kas grib lielīties, lai lielās ar savu atziņu, ka viņš Mani pazīst un zina, ka Es esmu Tas Kungs, kas uztur virs zemes žēlastību, patiesību un taisnību; jo uz tādiem Man ir labs prāts, saka Tas Kungs. (Jer.9)
7. Kas Tevi lai nebītos, Tu tautu ķēniņš? Tiešām, tas Tev nākas, jo starp visiem tautu gudrajiem visās viņu valstīs nav neviena tāda kā Tu.
8. Tie visi kopā ir negudri un nezinīgi; visa elku gudrība ir - koka gabals.
12. Viņš, Tas Kungs, radīja zemi ar Savu spēku, lika stiprus pamatus pasaules ēkai ar Savu gudrību un izplēta pār visu debesis ar Savu atziņu.
13. Kad pērkona dārdos atskan Viņa balss, kad Viņš ūdenim padebešos liek krākt un liek mākoņu segai no zemes galiem klāties visam pāri, kad Viņš iededzina zibeņus, lietum līstot, un izlaiž vētru no tās apslēptām novietnēm,
14. kā sastindzis tad stāv katrs cilvēks izbrīnā, nevarēdams nekā no visa tā saprast. (Jer.10)
19. ... Daniēls teica debesu Dievu
20. un sacīja: "Slavēts lai ir Dieva Vārds no mūžības uz mūžību, jo Viņam pieder gudrība un vara!
21. Viņš liek mainīties laikiem un dzīvei, Viņš atceļ un ieceļ ķēniņus, Viņš dod gudriem gudrību un sapratīgiem saprašanu;
22. Viņš atklāj to, kas bija apslēpts un neziņā tīts; Viņš zina, kas slēpjas tumsā, pie Viņa mīt gaisma.” (Dan.2)
 
Kāds gudrības un atziņas dziļums!
33. Kāds Dieva bagātības, gudrības un atziņas dziļums! Cik neizprotamas Viņa tiesas un cik neizdibināmi Viņa ceļi!
34. Kas gan ir izpratis Dieva prātu, kas ir bijis Viņa padoma devējs?
35. Jeb kas Viņam ko iepriekš devis, par ko nāktos atmaksa?
36. No Viņa, caur Viņu, uz Viņu visas lietas. Viņam lai gods mūžīgi! Āmen. (Rom.11)
 
Dieva spēks un Dieva gudrība
18. Jo vēsts par krustu ir ģeķība tiem, kas pazūd, bet mums, kas topam izglābti, tas ir Dieva spēks.
19. Jo ir rakstīts: Es samaitāšu gudro gudrību un likšu kaunā prātnieku prātu. -
20. Kur paliek gudrie? Kur rakstu mācītāji? Kur šīs pasaules vārdu meistari? Vai tad Dievs nav pārvērtis pasaules gudrību ģeķībā?
21. Jo, kad pasaule ar savu gudrību Dievu Viņa gudrībā neatzina, tad Dievam labpatika izglābt ticīgos ar ģeķīgu sludināšanu.
22. Jūdi prasa zīmes, un grieķi meklē gudrību.
23. Bet mēs sludinām Kristu, krustā sisto, kas jūdiem apgrēcība un pagāniem ģeķība,
24. bet tiem, kas aicināti, tiklab jūdiem, kā grieķiem, Dieva spēks un Dieva gudrība.
25. Jo Dieva ģeķība ir gudrāka nekā cilvēki, un Dieva nespēks ir stiprāks nekā cilvēka.
26. Raugait, brāļi, savus aicinātos, nav tur taču daudz pasaules gudro, nav daudz vareno, nav daudz augsti dzimušo.
27. Bet, kas ģeķīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā gudros; un, kas nespēcīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā stipros;
28. un, kas pasaulē zems un nicināts un kas nav nekas, to Dievs ir izredzējis, lai iznīcinātu to, kas ir kas;
29. lai nekas, kas ir miesa, nelielās Dieva priekšā.
30. Pateicoties Viņam, esat jūs vienībā ar Kristu Jēzu, kas mums kļuvis par Dieva gudrību, par taisnību, par dzīves svētumu un pestīšanu,
31. lai būtu, kā ir rakstīts: kas lielās, tas lai lielās ar To Kungu. (1.Kor.1)
 
Tas Kungs pazīst gudro domas
4. Un mana runa un mana sludināšana nenotika pārliecinošos gudrības vārdos, bet gara un spēka izpausmē,
5. lai jūsu ticība nebūtu pamatota cilvēku gudrībā, bet Dieva spēkā.
6. Gudrību arī mēs sludinām, bet pilnīgajiem, ne šīs pasaules gudrību, ne arī šīs pasaules valdnieku gudrību, kas lemti iznīcībai,
7. bet mēs sludinām Dieva gudrību noslēpumā, apslēpto gudrību, ko Dievs paredzējis no mūžības laikiem, lai mūs celtu godā. (1.Kor.2)
18. Lai neviens sevi nepieviļ! Ja kas jūsu starpā tur sevi par gudru šīs pasaules lietās, tam jātop ģeķim, lai tas kļūtu gudrs.
19. Jo šīs pasaules gudrība ir Dieva priekšā ģeķība. Jo ir rakstīts: Viņš satver gudros viņu viltībā,
20. un atkal: Tas Kungs pazīst gudro domas, ka tās ir tukšas. (1.Kor.3)
 
Īstā gudrība nāk no augšienes
2. Viņu sirdīm jātop stiprinātām ar mīlestības pilnu pamācību, lai viņi bagātīgi iegūtu atziņas pilnību un izprastu Dieva noslēpumu, proti, Kristu,
3. kurā apslēptas visas gudrības un atziņas bagātības. (Kol.2)
5. Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots.
6. Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo, kas šaubās, līdzinās vēja dzītam un mētātam jūras vilnim. (Jēk.1)
17. Tā gudrība, kas nāk no augšienes, vispirms ir šķīsta, tad miermīlīga, lēnīga, paklausīga, pilna žēlastības un labu augļu, taisnīga, bez liekulības. (Jēk.3)
 
11. Visi eņģeļi stāvēja ap goda krēslu, ap vecajiem un dzīvajām būtnēm un metās uz sava vaiga goda krēsla priekšā un lūdza Dievu, sacīdami:
12. "Āmen, teikšana un slava, gudrība un pateicība, gods, vara un spēks mūsu Dievam mūžu mūžos! Āmen!" (Atkl.7)