Bībeles studija C
Marts 2018
Marts 2018
Nepacietība un steiga ir bezdievīga
Tie izteikuši savu nemieru pret Dievu
26. Un Tas Kungs sacīja Mozum un Āronam,
teikdams:
27. "Cik ilgi Man būs ar šo ļauno draudzi
ciesties, kas kurn pret Mani? Es esmu dzirdējis Israēla bērnu kurnēšanu,
ar ko tie ir izteikuši savu nemieru pret Mani.
28. Saki tiem: tik tiešām, ka Es dzīvoju, saka
Tas Kungs, Es tā jums darīšu, kā jūs Manās ausīs esat runājuši!
29. Šinī tuksnesī kritīs jūsu augumi no
visiem jūsu skaitītiem, tas ir, tiem, kas divdesmit gadus veci un vecāki, kas
ir pret Mani kurnējuši. (4.M.14)
4. Un tie aizgāja no Hora kalna pa Niedru
jūras ceļu, lai apietu Edoma zemi. Ceļā tauta kļuva nepacietīga,
5. un tauta kurnēja pret Dievu un pret Mozu:
"Kāpēc jūs mūs esat izveduši no Ēģiptes? Lai mēs mirtu tuksnesī? Mums nav
maizes un nav pat ūdens, un mūsu dvēselēm riebj šī bada maize!"
6. Un Tas Kungs uzsūtīja tautai
dzēlīgas čūskas; tās sakoda tautu, un daudzi no Israēla tautas nomira.
7. Tad tauta nāca pie Mozus un sacīja: "Mēs
esam ar saviem vārdiem grēkojuši pret To Kungu un pret tevi; lūdz To Kungu,
lai Viņš mums atņem tās čūskas!" Tad Mozus aizlūdza par tautu.
(4.M.21)
Kad sirdsapziņa kļūst nemierīga?
10. Tad, kad Dāvids bija beidzis tautas
skaitīšanu, viņa sirdsapziņa kļuva nemierīga un viņš lūdza To Kungu:
"Es esmu ļoti smagi grēkojis ar to, ko es esmu darījis; bet tagad, ak,
Kungs, lūdzu piedod Sava kalpa pārkāpumu, jo es esmu ļoti aplami
rīkojies!"
11. Kad Dāvids nākamā rītā cēlās, tad Tā Kunga
vārds atklājās pravietim Gadam, Dāvida redzētājam, sacīdams:
12. "Noej pie Dāvida un saki viņam: tā
saka Tas Kungs: trīs lietas Es tev lieku priekšā, izvēlies vienu no tām -
un Es tev to darīšu!"
14. Tad Dāvids sacīja Gadam: "Man ir ļoti
lielas bailes. Es labāk vēlētos krist Tā Kunga rokā, jo bezgalīga ir
Viņa žēlastība, bet es gan nevēlos krist cilvēku rokā!" (2.Sam.24)
Bezdievi pavada bailes un nemiers
1. Cilvēks, no sievas dzimis, dzīvo tikai īsu
brīdi un ir pilns nemiera.
2. Viņš uzaug kā puķe un novīst, viņš slīd kā
ēna un nepastāv. (Īj.14)
20. Bezdievis visu mūžu ir pakļauts bailēm,
tāpat kā varmākam ir jau iepriekš noteikts viņa gadu skaits.
21. Viņa ausīs atbalsojas briesmu balsis,
tieši mierīgas laimes brīdī viņam uzbrūk viņa iznīcinātājs.
22. Viņam nav nekādas cerības izkļūt
no tumsības, tāds domā, ka viņš ir paredzēts zobenam.
23. Viņam ir jāklīst apkārt pēc maizes. Bet
kur to atrast? Viņš zina tumsības dienu sev tuvu klāt esam.
24. Viņu šausmina bailes un nemiers, un
tie viņu nomāc tā kā ķēniņš, kas ir spēcīgi apbruņojies cīņai. (Īj.15)
3. Atļaujiet man runāt, un pēc maniem vārdiem
tad tu vari, cik gribi, zoboties!
4. Vai tad mana sūdzība vēršas pret cilvēkiem,
bet vai man nav iemesla savā garā būt nepacietīgam?
5. Pagriezieties šurp pie manis - un jūs
sastingsit un liksit roku uz savas mutes! (Īj.21)
5. Ja es kādreiz ar netaisnību esmu gājis kopā
un ja manas kājas steigušās, lai kādu apkrāptu,
6. tad lai Dievs mani nosver taisnīgā svaru
kausā, un tad Viņš droši atzīs manu nenoziedzību! (Īj.31)
Atzīstot sevi par vainīgu un nožēlojot
3. “Kas tad ir bijis tas, kas bez zināšanām
aptumšojis Dieva padomu? Es esmu runājis, bet man nebija pareizas izpratnes
par lietām: tās man bija pārāk brīnišķīgas parādības, un tās izprast man
nebija iespējams.
4. Ak, klausi, lūdzams, mani, jo es gribu
runāt; es gribu Tevi jautāt - Tu atbildi man un pamāci mani!
5. Līdz šim es tikai no ļaudīm biju dzirdējis
par Tevi, tagad arī mana acs Tevi skatījusi!
6. Tāpēc atzīstu sevi par vainīgu un nožēloju
savu rīcību, būdams gatavs sēdēt pīšļos un pelnos."
10. Un Tas Kungs atjaunoja Ījaba agrāko
labklājību, kad viņš bija aizlūdzis savu draugu labā; un Tas Kungs piešķīra
Ījabam divkārt to, kas vien bija tam piederējis. (Īj.42)
Ceri uz Dievu – es Viņam vēl pateikšos!
6. Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un
tik nemiera pilna manī? Ceri uz Dievu! Jo es Viņam vēl pateikšos,
savam glābējam un savam Dievam! (Ps.42)
2. Sadzirdi, ak, Dievs, manu lūgšanu un neesi
nedzirdīgs pret manas sirds nopūtām!
3. Ievēro mani un uzklausi mani! Es maldos
apkārt savā nemierā, es nemitīgi smagi nopūšos,
4. tāpēc ka ienaidnieki trokšņo un bezdievīgie
plosās, jo viņi izgāž ļaunumu uz mani un apkaro mani savās dusmās.
5. Mana sirds sažņaudzas manās krūtīs,
un nāves bailes mani ir sagrābušas.
6. Baiļu trīsas un drebuļi mani pārņēmuši, un
šaušalas mani stindzinājušas.
7. Es izsaucos:"Kaut man būtu spārni
kā balodim! Es aizlaistos un nomestos, kur man būtu miers."
17. Bet es piesaukšu Dievu, un Tas Kungs
mani izglābs.
23. Met savu nastu uz To Kungu, Viņš
tevi uzturēs taisnu; Viņš neļaus nemūžam taisnajam šaubīties. (Ps.55)
Es tad ilgi pārdomāju Tavus darbus
5. Tu turi nomodā manas acis, es esmu tik
stipri nemiera pilns, ka nespēju runāt.
12. Es tad pieminu Tā Kunga darbus, es
tad tiešām dziļi savā sirdī pieminu Tavus brīnuma darbus kopš senseniem
laikiem.
13. Es tad ilgi pārdomāju Tavus darbus,
es apsveru sevī un paužu savās dziesmās visu, ko Tu dari.
14. Ak, Dievs, Tavs ceļš ir svēts! Kur
ir vēl kāds tik liels Dievs kā Tu, ak, Kungs? (Ps.77)
25. Eņģeļu maizi ēda cilvēks, Viņš tiem
sūtīja barības papilnam.
26. Viņš lika austriņam celties debesu ārēs un
atveda ar Savu spēku dienvidu vēju,
27. un birdināja uz viņiem gaļu kā
putekļus un spārnainus putnus kā jūras smiltis.
32. Tomēr viņi grēkoja joprojām un
neticēja Viņa brīnuma darbiem.
33. Tad Viņš lika izgaist viņu dienām nīcībā
un viņu gadiem postīgā steigā.
34. Kad Viņš tos žņaudza, tad tie vaicāja pēc
Viņa, atgriezās un meklēja Dievu,
35. un atcerējās, ka Dievs ir viņu klints un
ka Dievs, Visuaugstākais, ir viņu pestītājs. (Ps.78)
Nepacietīga sirds ir nemiera pilna
29. Kas ir pacietīgs, tas ir arī gudrs,
bet, kas ir nepacietīgs, parāda savu negudrību.
30. Laba un mierīga sirds ir miesas
dzīvība, bet ātrs un kaislīgs prāts ir kā puveši kaulos. (Sal.pam.14)
16. Labāks ir mazumiņš ar Tā Kunga bijāšanu
nekā liela manta, kam nemiers un raizes klāt. (Sal.pam.15)
2. Kur cilvēks nerīkojas ar prātu, tur neiet
labi, un, kas ir pārmērīgi ašs ar savām kājām, tas rada sev
zaudējumus.
3. Cilvēka bezprātība sajauc viņa ceļus, tā ka
viņa sirds ir nemiera pilna pret To Kungu. (Sal.pam.19)
Ir labi klusā garā gaidīt uz To Kungu
12. Nedodieties prom baiļu pilnā steigā
un nevirzieties uz priekšu, arī strauji bēgot, jo Tas Kungs ies jums pa
priekšu, un Israēla Dievs kā sargs arī noslēgs jūsu gājienu. (Jes.52)
20. Ak, Kungs, kā man bail! Manas iekšas
saraujas sāpēs, mana sirds ir pilna nemiera, tāpēc ka es Tev pretojos.
Ārā zobens laupīdams, mājā - nāve. (Raudu 1)
17. Manai dvēselei ir atņemts miers;
viss labais man jāaizmirst.
18. Es sacīju: pagalam mans dzīvības spēks un
mana cerība uz To Kungu.
22. Tā ir Tā Kunga žēlastība, ka mēs
vēl neesam pagalam; Viņa žēlsirdībai vēl nav pienācis gals.
23. Tās ir ik rītu jaunas, un liela ir
Tava uzticība.
24. Tas Kungs ir mana daļa, saka mana dvēsele,
tādēļ es cerēšu uz Viņu.
25. Labvēlīgs ir Tas Kungs tam, kas uz Viņu
cer, dvēselei, kas Viņu meklē.
26. Ir labi klusā garā gaidīt uz Tā
Kunga palīdzību. (Raudu 3)
