Bībeles studija R
Janvāris 2018
Janvāris 2018
Cilvēka sirds – mūsu iekšējais cilvēks
5. Kad Dievs redzēja, ka cilvēku ļaunums augtin auga zemes virsū un ka viņu sirdsprāta tieksmes ik dienas vērsās uz ļaunu,
6. tad Dievam kļuva žēl, ka Viņš cilvēku zemes virsū bija radījis, un Viņš Savā sirdī ļoti noskuma. (1.M.6)
21. Kad Tas Kungs oda [Noas upura] patīkamo smaržu, Viņš sacīja Savā sirdī: Es turpmāk vairs nenolādēšu zemi cilvēka dēļ, jo cilvēka sirds tieksmes ir ļaunas no mazām dienām, un Es arī turpmāk vairs neiznīcināšu visu dzīvo, kā Es to esmu darījis. (1.M.8)
21. Un ikviens, kuru sirds skubināja, un ikviens, kam bija labs prāts, nāca un atnesa savu upura dāvanu Tam Kungam Saiešanas telts celšanai, kalpošanai un svētajām drēbēm.
35. Viņš tos ir pildījis ar sirds gudrību, tā ka tie var veikt dažādus griezēju un izšuvēju darbus zilā un sarkanā purpurā, no karmezīnā krāsotām dzijām un smalka auduma, ka tie var izpildīt dažādus darbus un izdomāt meistarīgu darbu metus. (2.M.35)
39. Un tos pušķus jums būs tādēļ nest, lai jūs, tos redzēdami, pieminētu visus Tā Kunga baušļus un tos pildītu un jūs nestaigātu sava paša sirdsprāta vadīti un nesekotu savu pašu acīm, kas netikli iekāro cita lietas. (4.M.15)
13. Kaut man Balaks dotu savu namu, pilnu piekrautu ar sudrabu un ar zeltu, tomēr es nevaru pārkāpt Tā Kunga pavēles, lai darītu pēc sava sirdsprāta vai nu labu, vai arī ļaunu; ko Tas Kungs man sacīs, to es runāšu. (4.M.24)
9. Bet sargies un sargi savu dvēseli, ka tu neaizmirstu to, ko tavas acis ir redzējušas, un ka tas neizzūd tev no sirds visās tavās mūža dienās. Un dari to zināmu saviem bērniem un saviem bērnu bērniem. (5.M.4)
29. Kaut jel notiktu, ka tiem vienmēr būtu tāds sirdsprāts - Mani bīties un visus Manus baušļus mūžam turēt, lai viņiem un viņu bērniem labi klātos mūžīgi. (5.M.5)
4. Klausies, Israēl, Tas Kungs, mūsu Dievs, ir vienīgais Kungs.
5. Un tev būs To Kungu, savu Dievu, mīlēt no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku.
6. Un lai šie vārdi, ko es tev šodien pavēlu, tev paliek ierakstīti tavā sirdī. (5.M.6)
2. Un piemini visu to ceļu, pa kuru Tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir vadījis tuksnesī visus šos četrdesmit gadus, lai tevi pazemotu un lai tevi pārbaudītu, lai Viņš zinātu, kas ir tavā sirdsprātā, vai tu Viņa baušļus turēsi vai ne.
12. Lai tad, kad tu būsi ēdis un paēdis un sev uzcēlis labus namus, un tur dzīvosi,
13. kad tavi vērši un tavi sīklopi būs savairojušies un tavs sudrabs un tavs zelts sāks pie tevis krāties, un viss, kas tev vien pieder, būs vairojies,
14. lai tad tava sirds nelepojas un tu neaizmirsti To Kungu, savu Dievu, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no verdzības nama. (5.M.8)
5. Ne tavas taisnības, nedz tavas sirds skaidrības dēļ tu nenāc, lai iemantotu viņu zemi, bet šo tautu ļaunuma dēļ Tas Kungs, tavs Dievs, tās dzen ārā tavā priekšā, lai apstiprinātu to vārdu, ko Tas Kungs ar zvērestu bija devis taviem tēviem - Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam. (5.M.9)
16. Tāpēc apgraiziet savas sirds priekšādu un neesiet vairs stūrgalvīgi.
17. Jo Tas Kungs, jūsu Dievs, ir dievu Dievs un ir kungu Kungs, ir liels, stiprs un bargs Dievs. (5.M.10)
16. Sargaities, ka jūsu sirdsprāts neļaujas pievilties un ka jūs nenovēršaties un nekalpojat citiem dieviem, viņus pielūgdami. (5.M.11)
3. Klausies, Israēl, jūs šodien ejat karā pret saviem ienaidniekiem. Lai jūsu sirds nepaliek bailīga, nebīstaities un nebaiļojieties un neliecieties iztrūcināties viņu priekšā!
4. Jo Tas Kungs, jūsu Dievs, ir tas, kas iet ar jums, lai par jums karotu ar jūsu ienaidniekiem un jūs izglābtu! (5.M.20)
16. Šodien Tas Kungs, tavs Dievs, tev pavēl šos likumus un šīs tiesas pildīt; tad nu turi tos un dari no visas savas sirds un no visas savas dvēseles. (5.M.26)
6. Un Tas Kungs, tavs Dievs, apgraizīs tavu un tavu pēcnācēju sirdi, ka tu mīlētu To Kungu, savu Dievu, no visas savas sirds un ar visu savu dvēseli, lai tu dzīvotu. (5.M.30)
11. Dievs tur manu vairogu, Viņš ir palīgs tiem, kam sirds ir bez viltus. (Ps.7)
2. Es pateikšos Tam Kungam no visas sirds, es sludināšu visus Tavus brīnumus. (Ps.9)
6. Es ceru uz Tavu žēlastību, mana sirds ir līksma par Tavu palīdzību! (Ps.13)
9. Tāpēc priecājās mana sirds un līksmoja mana mēle, un pat mana miesa dzīvos cerībā,
10. jo Tu manu dvēseli nepametīsi nāves valstībā, nedz Savam Svētajam liksi redzēt iznīcību. (Ps.16)
15. Lai Tev patīk manas mutes valoda un manas sirds domas Tavā priekšā, ak, Kungs, mans patvērums un mans pestītājs! (Ps.19)
3. Kas drīkst kāpt Tā Kunga kalnā, un kas stāvēs Viņa svētajā vietā?
4. Kam nenoziedzīgas rokas un skaidra sirds, kam prāts nenesas uz nīcīgām lietām un kas ar viltu nezvērē. (Ps.24)
3. Kad bruņoti pulki nostājas pret mani, mana sirds ir bez bailēm; kad pret mani ceļas karš, arī tad es esmu pilns paļāvības.
8. Mana sirds turas pie Tava vārda: "Meklējiet Manu vaigu!" Es meklēju, Kungs, Tavu vaigu.
14. Esi droša un stipra, mana sirds, un gaidi uz To Kungu! (Ps.27)
7. Tas Kungs ir mans stiprums un mans vairogs, mana sirds paļaujas uz Viņu. (Ps.28)
10. Bezdievīgajiem ir daudz sāpju, bet, kas uz To Kungu cer, to Viņš ietin Savā žēlastībā.
11. Priecājieties par To Kungu, jūs taisnie, un gavilējiet visi, kam ir skaidra sirds! (Ps.32)
21. Par Viņu priecājas mūsu sirds, jo mēs paļaujamies uz Viņa svēto Vārdu. (Ps.33)
11. Izplet Savu žēlastību pār tiem, kas Tevi pazīst, un Savu taisnību pār tiem, kam skaidra sirds!
12. Lai lepno kāja mani nesamin un bezdievīgo roka mani nepadzen! (Ps.36)
4. Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas!
5. Pavēli Tam Kungam savu ceļu un ceri uz Viņu, gan jau Viņš tad darīs:
6. Viņš tavai taisnībai liks starot kā gaismai un tavām tiesībām kā saulainai dienai. (Ps.37)
13. Manas vainas mani nomāc, tās nav pārredzamas; to ir vairāk kā matu uz galvas. Manas sirds drosme mani atstājusi!
14. Kaut Tev, Kungs, labpatiktu mani izglābt, steidzies, ak, Kungs, man palīgā! (Ps.40)
4. Manas asaras ir mana barība dienām un naktīm, tādēļ ka vienmēr ļaudis uz mani saka: kur ir tavs Dievs?
5. Par to man tīkas domāt, kad sirds ir pilna, kā es kādreiz ticīgo pulkā gāju Dieva namā ar skaņām gavilēm un slavas dziesmām svētceļotāju vidū.
6. Kāpēc tu esi tik izmisusi, mana dvēsele, un tik nemiera pilna manī? Ceri uz Dievu! Jo es Viņam vēl pateikšos, savam glābējam un savam Dievam! (Ps.42)
8. Redzi, Tev patīk patiesība, kas apslēpta sirds dziļumos, un Tu māci man noslēpumos izprast gudrību.
9. Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, lai es topu šķīsts, mazgā mani, lai es topu baltāks par sniegu! (Ps.51)
7. Mana sirds ir pārdomu pilna, mans gars meklē skaidrību un jautā:
8. vai Dievs atstums mūžīgi un nebūs vairs nekad žēlīgs? (Ps.77)
2. Ak, Kungs, klausi manu balsi, Tavas ausis lai dzird manas sirds skaļās sāpju nopūtas!
3. Ja Tu, Kungs, gribi noziegumus pielīdzināt, kas gan, ak, Kungs, lai pastāv? (Ps.130)
3. Mana dvēsele ilgojas un tvīkst pēc Tā Kunga pagalmiem, mana sirds un mana miesa skaļi gavilē pretī dzīvajam Dievam. (Ps.84)
12. Es Tevi slavēšu, Kungs, mans Dievs, no visas sirds un godāšu Tavu Vārdu mūžīgi,
13. jo liela ir Tava žēlastība pret mani, un Tu manu dvēseli esi izglābis no nāves valsts dzelmes. (Ps.86)
4. Netaisna sirds lai ir tālu nost no manis, ļaunu cilvēku es negribu pazīt.
5. Kas savu tuvāko slepeni aprunā, to es piespiedīšu klusēt un izdeldēšu; kam lepnas acis un uzpūtīga sirds, to es necietīšu.
(Ps.101)
34. Manas sirds domas lai Viņam patīk, es priecāšos Tam Kungam! (Ps.104)
2. Ak, Dievs, mana sirds ir droša, es dziedāšu un slavēšu ar dziesmām. Mosties, mana dvēsele! (Ps.108)
1. Alelujā! Es pateicos Tam Kungam un daudzinu Viņu no visas sirds taisno vidū un draudzē. (Ps.111)
2. Svētīgi tie, kas sargā Viņa liecības, kas Viņu meklē no visas sirds,
3. kas nedara netaisnību, bet staigā Viņa ceļos!
10. Es Tevi meklēju no visas sirds. Neļauj man aizmaldīties projām no Taviem baušļiem.
58. Es Tevi lūdzu no visas sirds, esi man žēlīgs pēc Sava apsolījuma!
167. Mana dvēsele turas pie Tavām liecībām, un tās man ir no sirds mīļas. (Ps.119)
1. Mans dēls, neaizmirsti manu pamācību, un lai tava sirds patur sevī manus baušļus,
2. jo tie piešķirs tev ilgu mūžu, labus gadus un mieru.
5. Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību,
6. bet domā uz To Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas. (Sal.pam.3)
25. Lai tava sirds nenovirzās uz netikles ceļu, un neļaujies ievilināt sevi viņas gaitās! (Sal.pam.7)
8. Kam gudra sirds, tas ievēro baušļus, bet, kam ir nejēgas mute, dabū pērienu. (Sal.pam.10)
30. Laba un mierīga sirds ir miesas dzīvība, bet ātrs un kaislīgs prāts ir kā puveši kaulos. (Sal.pam.14)
13. Līksma sirds dara līksmu arī vaigu, bet, ja sirds noskumusi, tad zūd arī drosme.
14. Gudrā sirds rīkojas apdomīgi, bet neprašas mute klāsta muļķības. (Sal.pam.15)
5. Lepna sirds Tā Kunga acīs ir negantība, patiešām tas tiesa, tā nepaliks nesodīta.
9. Cilvēka sirds izdomā sev savu ceļu, bet vienīgi Tas Kungs pašķir viņa gājumu. (Sal.pam.16)
22. Priecīga sirds dziedina vainas, bet sagrauzts gars izkaltē kaulus. (Sal.pam.17)
12. Priekš bojā iešanas cilvēka sirds kļūst lepna, bet pazemība ved godā.
14. Kam vīrišķīga sirds, tas māk sapratīgi turēties arī ciešanās, bet, ja kādu pārņēmis izmisums, kas var to panest?
15. Sapratīga sirds iemanto gudrību, un gudra auss meklē atzīšanu. (Sal.pam.18)
7. Taisnais staigā savā sirds skaidrībā, un viņa bērniem pēc viņa būs svētība un labi klāsies! (Sal.pam.20)
4. Augstprātīgas acis un lepna sirds - bezdievja spīdeklis - ir grēks. (Sal.pam.21)
17. Lai tava sirds neiekarst pret grēciniekiem, bet lai tā jo dienas paliek bijāšanā Tā Kunga priekšā.
18. Tavā priekšā ir droša nākotne, un tava gaidīšana tevi nevils. (Sal.pam.23)
8. Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs. (Mt.5)
19. Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog.
20. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog.
21. Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds. (Mt.6)
36. Un, kad Viņš ļaužu pulkus redzēja, sirds Viņam [Jēzum] par tiem iežēlojās, jo tie bija novārdzināti un atstāti kā avis, kam nav gana. (Mt.9)
29. Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācaities no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm. (Mt.11)
34. Kā jūs varat labu runāt, paši ļauni būdami? Jo no sirds pilnības mute runā. (Mt.12)
44. Ikkatru koku pazīst no viņa augļiem. Jo no ērkšķiem nevar lasīt vīģes, nedz vīnogas no dadžiem.
45. Labs cilvēks no savas labās sirds krājuma izdod labu, un ļauns cilvēks no savas ļaunās sirds krājumiem izdod ļaunu. Jo no sirds pārpilnības mute runā. (Lk.6)
15. Jo šo ļaužu sirds ir apcietināta, un viņu ausis ir nedzirdīgas, un savas acis tie ir aizdarījuši, ka tie ar acīm neredz un ar ausīm nedzird un sirdī nesaprot un neatgriežas, ka Es tos dziedinātu. (Mt.13)
18. Bet, kas no mutes iziet, tas nāk no sirds, un tas sagāna cilvēku.
19. Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi. (Mt.15)
6. Bet, klausoties Manos vārdos, jūsu sirds ir pilna skumju.
21. Kad sieva dzemdē, viņa ir noskumusi, jo viņas stunda ir klāt; bet, kad viņa ir dzemdējusi bērnu, viņa vairs nepiemin savas bēdas aiz prieka, ka cilvēks nācis pasaulē.
22. Arī jums tagad ir skumjas. Bet Es jūs atkal redzēšu; tad jūsu sirds priecāsies, un neviens šo prieku jums neatņems. (Jņ.16)
21. Zinādami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un Viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nīcības gūstā un savā sirds neprātā iegrimuši tumsā.
22. Saukdami sevi par gudriem, tie kļuvuši ģeķi
23. un apmainījuši neiznīcīgā Dieva godību pret iznīcīgam cilvēkam un putniem, lopiem un rāpuļiem līdzīgiem tēliem.
24. Tāpēc Dievs viņus viņu sirds kārībās nodevis izvirtībai, kurā viņi paši sākuši sagandēt savas miesas. (Rom.1)
22. Mans iekšējais cilvēks ar prieku piekrīt Dieva bauslībai.
23. Bet savos locekļos es manu citu bauslību, kas karo ar mana prāta bauslību un padara mani par grēka bauslības gūstekni, kas ir manos locekļos.
24. Es, nožēlojamais cilvēks! Kas mani izraus no šīs nāvei lemtās miesas?
25. Pateicība Dievam mūsu Kungā Jēzū Kristū! Tā nu es ar savu prātu kalpoju Dieva bauslībai, bet ar savu miesu grēka bauslībai. (Rom.7)
9. Jo, ja tu ar savu muti apliecināsi Jēzu par Kungu un savā sirdī ticēsi, ka Dievs Viņu uzmodinājis no miroņiem, tu tiksi izglābts.
10. Jo ar sirds ticību panākama taisnība un ar mutes liecību pestīšana. (Rom.10)
25. Es jūs, brāļi, negribu atstāt neziņā par šo noslēpumu, lai jūs nekļūtu pašgudri, proti, ka vienai Israēla daļai sirds tikusi nocietināta, līdz kamēr pasaules tautas visā pilnībā būs iegājušas. (Rom.11)
2. Jūs esat mūsu vēstule, rakstīta mūsu sirdīs, saprotama un lasāma visiem cilvēkiem.
3. Ir skaidri redzams, ka esat Kristus vēstule, ko esam sastādījuši, rakstīta ne ar tinti, bet ar dzīvā Dieva Garu, ne uz akmens, bet uz sirds plāksnēm. (2.Kor.3)
12. Mūsu sirdīs jums ir vietas, bet jūsu sirdīs mums nav vietas.
13. Bet par atmaksu prasu no jums kā no saviem bērniem, lai arī jūsu sirds atdarās. (2.Kor.6)
16. Tāpēc mēs nepiekūstam, bet, lai gan mūsu ārīgais cilvēks sadilst, mūsu iekšējais dienu no dienas atjaunojas. (2.Kor.4)
5. Bet sludināšanas mērķis ir mīlestība, kas nāk no skaidras sirds un labas apziņas un neliekuļotas ticības. (1.Tim.1)
17. Tad nu es jums piekodinu - Tas Kungs ir mans liecinieks - vairs nedzīvot tā, kā pagāni dzīvo sava sirdsprāta tukšībā
18. savas nezināšanas dēļ un sirds apcietinātības dēļ, aptumšojušies savā sapratnē un atsvešinājušies dzīvībai, kas no Dieva,
19. zaudējuši kauna jūtas un sākuši nodoties izvirtībai, sagandēdami savu dzīvi ar visādiem netiklības darbiem un mantkārību.
20. Bet tā jūs Kristu neesat mācījušies. (Ef.4)
23. Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem,
24. jo jūs zināt, ka Tas Kungs par atmaksu jums dos debesu mantojumu. (Kol.3)
12. Pielūkojiet, brāļi, ka kādā no jums nebūtu neticības ļaunā sirds, atkāpjoties no dzīvā Dieva,
13. bet pamācait cits citu katru dienu, kamēr vēl saka "šodien", lai kādam no jums sirds netiktu apcietināta ar grēka viltību. (Ebr.3)
12. Jo Dieva vārds ir dzīvs un spēcīgs un asāks par katru abās pusēs griezīgu zobenu un spiežas dziļi iekšā, līdz kamēr pāršķir dvēseli un garu, locekļus un smadzenes, un ir domu un sirds prāta tiesnesis. (Ebr.4)
22. Savas dvēseles šķīstījuši, klausot patiesībai uz neliekuļotu brāļu mīlestību, mīliet cits citu no visas sirds pastāvīgi,
23. jūs, kas esat atdzimuši ne no iznīcīgas sēklas, bet neiznīcīgas, no dzīvā un paliekamā Dieva vārda. (1.Pēt.1)
3. Jūsu rota lai nav ārišķīgs matu pinums, zelta lietas, kuras sev apliekat, vai tērps, kurā tērpjaties,
4. bet apslēptais sirds cilvēks neiznīcīgs savā lēnajā un klusajā garā - tas ir Dievam dārgs.
13. Un, kas jums varēs ļaunu darīt, ja jūs no visas sirds dzīsities pēc tā, kas labs? (1.Pēt.3)
19. No tā mēs zināsim, ka piederam patiesībai un varēsim savu sirdi Viņa priekšā klusināt,
20. ka, ja mūsu sirds mūs pazudina, Dievs ir lielāks nekā mūsu sirds un zina visas lietas.
21. Mīļie, kad mūsu sirds nepazudina mūs, tad mums ir paļāvība uz Dievu,
22. un visu, ko mēs lūdzam, to saņemam no Viņa, jo mēs turam Viņa baušļus un darām to, kas Viņam patīkams. (1.Jņ.3)
14. Tādēļ es loku savus ceļus Tēva priekšā,
15. no kā ikviena cilts debesīs un virs zemes dabū savu vārdu,
16. lai Viņš Savā godības bagātībā jums dotu Savu Garu un darītu stipru jūsu iekšējo cilvēku
17. un lai Kristus, jums ticību turot, mājotu jūsu sirdīs, un jūs iesakņotos un stipri stāvētu mīlestībā,
18. ka līdz ar visiem svētajiem jūs spētu aptvert, kāds ir platums, garums, augstums un dziļums,
19. un izprastu Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka par katru atziņu, un, ar to piepildīti, iegūtu visu Dieva pilnību. (Ef.3)
