Bībeles un kristīgās mācības studija T
Aprīlis 2018
Aprīlis 2018
Dievgalds jeb Altāra sakraments
Mūsu Kungs Jēzus Kristus tanī naktī, kad Viņš tapa nodots, ņēma maizi, pateicās, pārlauza un deva to saviem mācekļiem, sacīdams: “Ņemiet un ēdiet, tā ir mana miesa, kas par jums top dota; to dariet, mani pieminēdami.” Tāpat Viņš ņēma arī biķeri pēc vakarēdiena, pateicās un tiem to deva, sacīdams: “Ņemiet un dzeriet visi no tā, šis biķeris ir jaunā derība manās asinīs, kas par jums un par daudziem top izlietas par grēku piedošanu; to dariet, cikkārt jūs dzerat, mani pieminēdami.” (Mt.26:26-28; Mk.14:22-24; Lk.22:19-20; 1.Kor.11:23-25)
Svētā Vakarēdiena iestādīšana
26. Bet, tiem vēl ēdot, Jēzus ņēma maizi, svētīja, pārlauza un deva to Saviem mācekļiem un sacīja: "Ņemiet, ēdiet, tā ir Mana miesa."
27. Un Viņš ņēma biķeri, pateicās un deva to tiem, un sacīja: "Dzeriet visi no tā.
28. Jo tās ir Manas jaunās derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai. (Mt.26)
23. Jo no Tā Kunga es esmu saņēmis, ko arī jums mācīju: ka Tas Kungs tanī naktī, kad tas tapa nodots,
24. ņēma maizi, pateicās, pārlauza un sacīja: ņemiet, ēdiet. Tā ir Mana miesa, kas par jums top dota; to dariet Mani pieminēdami, -
25. tāpat arī biķeri pēc vakarēdiena un sacīja: šis biķeris ir jaunā derība Manās asinīs. To dariet, cikkārt jūs to dzerat, Mani pieminēdami. (1.Kor.11)
Par Svētā Vakarēdiena nozīmi
Kristus vārdus tā ir mana miesa un tās ir manas asinis mēs nedrīkstam izprast kā līdzību. Maize un vīns Svētajā Vakarēdienā nepārvēršas par Kristus miesu un asinīm.Bet, kad mēs Vakarēdienā baudām svētīto maizi, mēs reizē saņemam arī Kristus patieso miesu, un, kad dzeram svētīto vīnu, mēs reizē saņemam arī Kristus patiesās asinis.
Svētajā Vakarēdienā notiek trejāda ēšana un dzeršana: dabīgā, garīgā un sakramenta. Garīgā ēšana un dzeršana nozīmē ticību Kristum. Ticībā mēs baudām Kristus pestīšanas darba augļus, grēku piedošanu.
Ar vārdiem par jums dota un izlietas grēku piedošanai mums tiek dota grēku piedošana, dzīvība un svētlaime. (M.Luters)
16. Svētības biķeris, ko mēs svētījam, vai tas nav savienošanās ar Kristus asinīm? Maize, ko laužam, vai tā nav savienošanās ar Kristus miesu?
17. Jo, kā ir viena maize, tā mēs daudzi esam viena miesa, jo mēs visi esam šīs vienas maizes dalībnieki. (1.Kor.10)
Dzīvības maize
47. Patiesi, patiesi Es jums saku: kas tic, tam ir mūžīgā dzīvība.
48. ES ESMU dzīvības maize.
49. Jūsu tēvi ir ēduši mannu tuksnesī, bet ir nomiruši.
50. Maize, kas no debesīm nāk, ir tāda, ka tas, kas no viņas ēd, nemirst.
51. Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm. Kas ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi. Un maize, ko Es došu, ir Mana miesa, kas dota par pasaules dzīvību."
52. Tad jūdi savā starpā sāka strīdēties, sacīdami: "Kā Viņš mums var dot ēst Savu miesu?"
53. Bet Jēzus tiem sacīja: "Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs neēdat Cilvēka Dēla miesu un nedzerat Viņa asinis, jums dzīvības nav sevī.
54. Kas bauda Manu miesu un dzer Manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība, un Es to uzcelšu pastarā dienā.
55. Jo Mana miesa ir patiess ēdiens un Manas asinis ir patiess dzēriens.
56. Kas Manu miesu bauda un Manas asinis dzer, paliek Manī, un Es viņā.
57. Itin kā Mani sūtījis dzīvais Tēvs, un Es esmu dzīvs Tēvā, tāpat arī tas, kas Mani bauda, būs dzīvs Manī.
58. Tāda ir tā maize, kas nākusi no debesīm, ne tāda, kādu ēduši mūsu tēvi, jo tie ir miruši. Kas šo maizi bauda, tas dzīvos mūžīgi." (Jņ.6)
11. Un šī ir tā liecība, ka Dievs mums ir devis mūžīgu dzīvību, un šī dzīvība ir Viņa Dēlā. (1.Jņ.5)
Svētā Vakarēdiena nolūks
47. Patiesi, patiesi Es jums saku: kas tic, tam ir mūžīgā dzīvība.
48. ES ESMU dzīvības maize.
49. Jūsu tēvi ir ēduši mannu tuksnesī, bet ir nomiruši.
50. Maize, kas no debesīm nāk, ir tāda, ka tas, kas no viņas ēd, nemirst.
51. Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm. Kas ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi. Un maize, ko Es došu, ir Mana miesa, kas dota par pasaules dzīvību."
52. Tad jūdi savā starpā sāka strīdēties, sacīdami: "Kā Viņš mums var dot ēst Savu miesu?"
53. Bet Jēzus tiem sacīja: "Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs neēdat Cilvēka Dēla miesu un nedzerat Viņa asinis, jums dzīvības nav sevī.
54. Kas bauda Manu miesu un dzer Manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība, un Es to uzcelšu pastarā dienā.
55. Jo Mana miesa ir patiess ēdiens un Manas asinis ir patiess dzēriens.
56. Kas Manu miesu bauda un Manas asinis dzer, paliek Manī, un Es viņā.
57. Itin kā Mani sūtījis dzīvais Tēvs, un Es esmu dzīvs Tēvā, tāpat arī tas, kas Mani bauda, būs dzīvs Manī.
58. Tāda ir tā maize, kas nākusi no debesīm, ne tāda, kādu ēduši mūsu tēvi, jo tie ir miruši. Kas šo maizi bauda, tas dzīvos mūžīgi." (Jņ.6)
11. Un šī ir tā liecība, ka Dievs mums ir devis mūžīgu dzīvību, un šī dzīvība ir Viņa Dēlā. (1.Jņ.5)
Svētā Vakarēdiena nolūks
Vakarēdiens jābauda
Kristus draudzē bieži un daudzkārt līdz Viņa atkalatnākšanai: 1) lai mūsu
ticība atjaunotos un stiprinātos, 2) lai mēs varētu labāk dzīvot pēc Dieva
prāta, 3) lai līdz ar to mēs apliecinātu Baznīcas vienotību. (M.Luters)
5. ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt. (Jņ.15)
17. Jo, kā ir viena maize, tā mēs daudzi esam viena miesa, jo mēs visi esam šīs vienas maizes dalībnieki.
21. Jūs nevarat dzert Tā Kunga biķeri un ļauno garu biķeri. Jūs nevarat būt Tā Kunga galda un ļauno garu galda dalībnieki. (1.Kor.10)
26. Cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šī biķera dzerat, pasludiniet Tā Kunga nāvi, tiekāms Viņš nāk. (1.Kor.11)
42. Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās. (Apd.2)
Kas cienīgi bauda Vakarēdienu?
Gavēšana un ārīga sagatavošanās gan ir jauka paraža, bet īsti cienīgs un labi sataisījies ir tas, kas tic šiem vārdiem: par jums dota un izlietas par grēku piedošanu. Kas netic vai šaubās, tas ir necienīgs. (M.Luters)
27. Tad nu, kas necienīgi ēd šo maizi vai dzer Tā Kunga biķeri, tas būs noziedzies pret Tā Kunga miesu un asinīm.
28. Bet lai cilvēks pats sevi pārbauda, un tā lai viņš ēd no šīs maizes un dzer no šī biķera.
29. Jo, kas ēd un dzer, tas ēd un dzer sev pašam par sodu, ja viņš neizšķir Tā Kunga miesu. (1.Kor.11)
18. Kas tic Viņam, netiek tiesāts, bet, kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla Vārdam. (Jņ.3)
Svētība un spēks ticības dzīvei
Tā Kunga Svētais Vakarēdiens ir viena no lielākajām dāvanām, ko Dēls ir nodevis savas Baznīcas pārvaldīšanā. Caur pasaulīgu ēdienu mums tiek dota debesu barība. Mēs ar savu saprātu nespējam to aptvert.
Tāpat kā bērnam ir nepieciešams vecāku apkampiens vai glāsts, mūsu mīlestībai pret Dievu ir vajadzīga barība. Kristus mācekļi satiekas Vakarēdienā. Tādējādi mēs kļūstam Kristus miesas locekļi.
Pie Tā Kunga galda mēs saņemam bezgalīgu svētību un spēku dzīvot ticības dzīvi. Kristus, būdams klātesošs, pilda svētās maltītes dalībniekus ar prieku un dod viņiem mieru. Tādēļ Vakarēdiens ir arī pateicības maltīte, grieķiski euharistia. (P.A.Grunnans)
8. Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa grēku. (Rom.4)
26. Cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šī biķera dzerat, pasludiniet Tā Kunga nāvi, tiekāms Viņš nāk. (1.Kor.11)
10. Esi uzticīgs līdz nāvei, tad Es tev došu dzīvības vainagu. (Atkl.2)
5. ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt. (Jņ.15)
17. Jo, kā ir viena maize, tā mēs daudzi esam viena miesa, jo mēs visi esam šīs vienas maizes dalībnieki.
21. Jūs nevarat dzert Tā Kunga biķeri un ļauno garu biķeri. Jūs nevarat būt Tā Kunga galda un ļauno garu galda dalībnieki. (1.Kor.10)
26. Cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šī biķera dzerat, pasludiniet Tā Kunga nāvi, tiekāms Viņš nāk. (1.Kor.11)
42. Un tie pastāvēja apustuļu mācībā un sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās. (Apd.2)
Kas cienīgi bauda Vakarēdienu?
Gavēšana un ārīga sagatavošanās gan ir jauka paraža, bet īsti cienīgs un labi sataisījies ir tas, kas tic šiem vārdiem: par jums dota un izlietas par grēku piedošanu. Kas netic vai šaubās, tas ir necienīgs. (M.Luters)
27. Tad nu, kas necienīgi ēd šo maizi vai dzer Tā Kunga biķeri, tas būs noziedzies pret Tā Kunga miesu un asinīm.
28. Bet lai cilvēks pats sevi pārbauda, un tā lai viņš ēd no šīs maizes un dzer no šī biķera.
29. Jo, kas ēd un dzer, tas ēd un dzer sev pašam par sodu, ja viņš neizšķir Tā Kunga miesu. (1.Kor.11)
18. Kas tic Viņam, netiek tiesāts, bet, kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla Vārdam. (Jņ.3)
Svētība un spēks ticības dzīvei
Tā Kunga Svētais Vakarēdiens ir viena no lielākajām dāvanām, ko Dēls ir nodevis savas Baznīcas pārvaldīšanā. Caur pasaulīgu ēdienu mums tiek dota debesu barība. Mēs ar savu saprātu nespējam to aptvert.
Tāpat kā bērnam ir nepieciešams vecāku apkampiens vai glāsts, mūsu mīlestībai pret Dievu ir vajadzīga barība. Kristus mācekļi satiekas Vakarēdienā. Tādējādi mēs kļūstam Kristus miesas locekļi.
Pie Tā Kunga galda mēs saņemam bezgalīgu svētību un spēku dzīvot ticības dzīvi. Kristus, būdams klātesošs, pilda svētās maltītes dalībniekus ar prieku un dod viņiem mieru. Tādēļ Vakarēdiens ir arī pateicības maltīte, grieķiski euharistia. (P.A.Grunnans)
8. Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa grēku. (Rom.4)
26. Cikkārt jūs no šīs maizes ēdat un no šī biķera dzerat, pasludiniet Tā Kunga nāvi, tiekāms Viņš nāk. (1.Kor.11)
10. Esi uzticīgs līdz nāvei, tad Es tev došu dzīvības vainagu. (Atkl.2)
