KRISTUS GAISMA vārdi, ar kuriem iesākas Lieldienu nakts dievkalpojums (un svecīšu ceļš pa baznīcas solu rindām); notikums mūsu dzīvē, gluži reāls, kaut miesīgām acīm neredzams – Gaismas ataušana (2.Kor.4:4,6) – kad žēlastība mūs pārceļ no tumsas brīnumainajā Dieva valstībā (Kol.1:13-14).

Īstenībā mēs nākam no Gaismas Tēva (Jēk.1:17), atzīstam to vai ne, tāpēc dzīvojam gaismas izslāpuši. Kad mūsos ir atspīdējis Tas, kas par Sevi teicis: Es esmu pasaules gaisma (Jņ.8:12), pamazām sākam atspīdēt arī mēs (Kol.3:4), ja vien izvēlamies Viņam sekot. Sekot – tas nozīmē meklēt, iepazīt un iemīlēt savu Kungu, visu mūžu būt Viņa māceklim, mācīties dzīvot kā Gaismas bērnam (Ef.5:8). Nozīmē pastāvīgi augt (Kol.2:6-7), nest Gaismas augļus (Ef.5:9-13) un palikt Gaismā (1.Jņ.2:9-10). Kristus spēkā, ne savējā, protams! Un vēl tas nozīmē Kristus Gaismu atstarot – būt par pasaules gaišumu (Mt.5:14-16).

Lai Dievs mūs uz to svētī, mīļais lasītāj! mara.druviete@inbox.lv [šajā blogā izmantots LBB Bībeles 1965. gada izdevuma revidētais teksts]

SATURS papildināts : 28.04.2021 Godini - pateicies , 26.04.2021 Nododies , 23.04.2021 Atzīsti Dievu , 21.04.2021 Palieciet , 19.04.2021 Esiet [pirmreizējās publikācijas no 2019. g.]

Dari mani spējīgu mīlēt

2003
tulkoja M.D.

Džoisa Maiere
DARI MANI SPĒJĪGU MĪLĒT
Saīsināts tulkojums no angļu valodas
JOYCE MEYER. REDUCE ME TO LOVE
Tulsa, Oklahoma, ASV, 2000

Piezīme: reduce (angl.) – 1.samazināt;  2.pazemināt;  3.novest (līdz kādam stāvoklim) M.D.

Mīlestība ir dzīves enerģija
Tā motivē cilvēkus katru rītu celties un uztur kustībā. Mīlestība dod dzīvei jēgu un nozīmi. Pasaule meklē mīlestību, bet patiesībā viņi meklē Dievu, jo Dievs ir mīlestība. Kad staigājam Viņa mīlestībā, mēs paliekam Viņā.

Ticība ir būtiska: bez tās mēs nevaram Dievam patikt (Ebr.11:6). Ticība nav cena, par kādu mēs pērkam Dieva svētības, bet tā ir roka, ar kuru tās saņemam. No žēlastības caur ticību – tā mūsu Kunga un Glābēja svētības nonāk pie Viņa bērniem (Ef.2:8).
Zināt, ka Dievs mīl mūs katru, un mācīties ļaut Viņa mīlestībai plūst caur mums uz citiem – tas ir spēks, kas pārāks par ticību.

Mums ir jārāda pasaulei Jēzus. To mēs darām, staigādami Viņa mīlestībā. (Ne runāt, bet staigāt!) Druvas ir baltas pļaujai (Jņ.4:35), bet Kungam vajadzīgi strādnieki (Lk.10:2). Viņam nepieciešami kristieši, kas nododas Jēzus Kristus īpašību attīstīšanai savās dzīvēs.
Mums ir jāļauj atjaunot savu prātu, lai saprastu, kas ir mīlestība. Tā nav mūsu jūtas; tas ir lēmums – izšķiršanās izturēties pret cilvēkiem tā, kā to darītu Jēzus. (Tas parasti nozīmē milzīgas izmaiņas mūsu dzīvesveidā.)

Staigāšana mīlestībā nenāk viegli vai bez upura. Katru reizi, kad izvēlamies kādu mīlēt, tas mums kaut ko maksās – laiku, naudu vai pūles. (Lk.14:25-33 – par sekotāju atteikšanos.) Ikvienam no mums ne tikai jāmācās par mīlestību, bet tā jāmeklē un jāiegūst, jo Dieva Vārds skaidri pasaka mums, ka bez tās mēs neesam pilnīgi nekas (1.Kor.13.nod.).

Mīlestība ir universāla valoda; to saprot katrs… Mīlestība var izkausēt viscietāko sirdi, tā var dziedināt salauztas sirds ievainojumus un tā var apklusināt satrauktas sirds bailes. Jāmācās staigāt mīlestībā pret visiem. Bet, lai to darītu, vispirms jāsaņem Dieva mīlestība pret tevi, jo ir neiespējami dot citiem kaut ko tādu, kā tev nav pašam. (1.Jņ.4:19 – Viņš mūs pirmais mīlējis.)

Vai tu esi mīlams? Kā Dievs var mīlēt mūs, tik nepilnīgus? Viņš var tāpēc, ka grib; tas Viņam sagādā prieku. Dievs mīl tāpēc, ka tāda ir Viņa daba. Dievs ir mīlestība (1.Jņ.4:8). Dievs mīl mūs vienmēr! Viņam var nepatikt viss, ko mēs darām, bet Viņš mūs mīl. Dieva mīlestība ir bez nosacījumiem; tā ir pamatota Viņā, ne mūsos! Dieva mīlestība ir lielāka par mūsu grēku. Dieva mīlestība ir spēks, kas piedod mūsu grēkus, dziedina mūsu emocionālos ievainojumus un dara veselas salauztās sirdis (Ps.147:3).
(Nepūlies šo mīlestību nopelnīt – saņem un priecājies! Sāc ar tās atzīšanu – saki skaļi vairākas reizes dienā: “Dievs mani mīl!”. Pierodi pie šīs domas. Uzsūc sevī šo mīlestību. Tad sāc atbildēt ar pretmīlestību – 1.Jņ.4:19. Tikai tad varēsi sākt mīlēt citus – 1. Jņ.4:11.)
Ikviens pasaulē grib tikt mīlēts, tikt pieņemts. Dieva mīlestība ir brīnumainākā dāvana, kas mums dota. Tā plūst uz mums, un tad tai vajag plūst caur mums uz citiem. Vairumā gadījumu mēs mēģinām atrast laimi nepareizā virzienā. Mēs cenšamies to atrast saņemot, bet tā ir atrodama dodot.

Sīkās lietas ir dzīves garšvielas… Mīlestība ir dzīves sāls. Katra diena var kļūt aizraujoša, ja redzam sevi kā Dieva slepenos aģentus, kas gaida kaut kur ēnā, lai uzkaisītu mazliet sāls dzīvēm, kuras sastopam.
Ticēt labajam cilvēkā un teikt paceļošus vārdus – viens no veidiem, kā viņus mīlēt… Ir viegli atrast nepareizo katrā cilvēkā, bet mīlestība apklāj grēku daudzumu (1.Pēt.4:8). Katrs mūsu izteiktais vārds var būt ķieģelis celšanai vai buldozers sagraušanai. Lietojiet vārdus uzmanīgi. Atcerieties, ka vārdi ir sēklas; tie satur spēku. Tie var dot labu ražu vai sliktu ražu jūsu dzīvē un to dzīvēs, kurus jūs mīlat.

Kalpošana mīlestībā
(Gal.5:13-14)
Vairums cilvēku pilnīgi ignorē mīlestību un koncentrējas tikai uz sevi, risina tikai savas problēmas. Kaut ko tādu Dievs mums nav teicis. Ja mēs darbojamies Viņa lietās, Viņš darbosies mūsējās. Dos mums gudrību tikt galā ar saviem stresiem un atbrīvos no ienaidniekiem…
Es mēģināju atrisināt savas problēmas, domādama, ka tad, kad mana dzīve būs izlīdzināta, tad varēšu kalpot citiem. Man vajadzēja mest savas rūpes uz Dievu. Man vajadzēja sēt sēklas kādu citu dzīvēs, tiem palīdzot, un tad Dievs varēja briedināt ražu manā pašas dzīvē.

Auksta mīlestība – beigu laiku zīme. Neļauj savai mīlestībai kļūt aukstai. Uzpūt savu mīlestību laulībā, pret ģimeni un draugiem. Pasniedz roku citiem viņu vajadzībās un sāpēs. Lūdz par cilvēkiem, svētī tos. Pierodi no rīta mosties ar domu sirdī, kā šai dienā kādu svētīt. Apzināti aizmirstot sevi un savas problēmas un darot kaut ko priekš kāda cita, kamēr pašam sāp – tas ir viens no spēcīgākajiem līdzekļiem, lai pārvarētu ļauno. Kad Jēzus bija lielās sāpēs pie krusta, Viņam atradās laiks mierināt zagli sev blakus. (Lk.23:39-43)

Kalpot Dievam nozīmē kalpot viens otram. (Kol.3:23-24) Jēzus teicis: “Ja jūs Mani mīlat, jūs Man paklausīsiet” (Jņ.14:21). Teikt: “Es mīlu Jēzu” un staigāt nepaklausībā ir krāpšana. Vārdi ir brīnišķīgi, bet staigāšana mīlestībā ir kaut kas vairāk kā vārdi. Kad kalpojam cits citam, mēs patiešām kalpojam Kristum un mums jāzina, ka atmaksa nāks no Viņa (Mt.25:34-45).
Mēs pazaudējam daudz svētību, kuras nevaram pat iedomāties, tikai tādēļ, ka neizdarām citiem to, ko gribētu, lai mums pašiem dara. Mums gribas saņemt svētību kā atbildi no cilvēka, kuru svētām, bet tas vienmēr tā nenotiek. Mums jādara kā Kungam un no Viņa jāgaida atmaksa.

Lielums caur kalpošanu. (Mk.10:43-45) Kalps ir tas, kas dzīvo, lai sniegtu labumu citam, tas, kas upurējas cita priekam un piepildījumam. Upuris ir vienīgais stāvoklis, kas simbolizē Dieva valstību. Jēzus teicis, ka kalpošana dara cilvēku lielu, un neviens nevar kļūt liels bez tās. (To bieži ir grūti pieņemt, tāpat kā bērnam negribas dārzeņus, bet kaut ko garšīgāku).

Tapt spējīgam mīlēt. Pasaulē nav nekā svarīgāka par to… Es biju ieslodzīta savā šaurajā pasaulītē kā cietumā. Kāds pilnīgs prieks ir no rīta pamosties un atrast vispirms Dievu un citus savā prātā. Es gribu paklausīt Gal.5:1 un stāvēt stipri šajā brīvībā, ko Kristus man dāvājis. (Tas nenozīmē, ka nevaram krist atpakaļ – arvien jāmudina sevi staigāt mīlestībā).

Vai esi brīvs, lai kalpotu? Tikai patiesi brīvs cilvēks, kas nejūtas nedrošs, var darīt kalpa darbus un nejusties nenozīmīgs. Kalpošanu citiem neuzskata par augstu stāvokli, tomēr Jēzus teica, ka tas ir visaugstākais no visiem. Kalpošana dara brīvu mīlēt. Tā atbruņo visnaidīgāko cilvēku.
Ja kāds apzinās, ka darījis mums ļaunu, bet pretī saņem labu, tas sāk noārdīt sienu, kuru viņš ap sevi uzcēlis. Agrāk vai vēlāk viņš sāks mums uzticēties un mācīties no mums, ko nozīmē īsta mīlestība. Tāds ir kalpošanas īstais mērķis.

Mīlestība atbrīvo. Mīlestība dod cilvēkam gan saknes, gan spārnus. Tā nodrošina piederības sajūtu (saknes) un brīvības izjūtu (spārnus). Mīlestība necenšas kontrolēt vai manipulēt citus. Tā necenšas sasniegt piepildījumu caur citu likteņiem.
Mīlestība ir lielākā (1.Kor.13:13).
Staigāšana mīlestībā nav cilvēka dabīgs dzīvesveids (sevišķi, kad viņi iet cauri personīgiem pārbaudījumiem). Tas nozīmē pūles, sarežģījumus un upurus. Bet ticīgajiem ir dots Svētais Gars, lai spētu staigāt mīlestībā vienmēr. Staigājot mīlestībā, mēs uzvaram dzīvi.
Kungs, dari mani spējīgu mīlēt!