Pieņemt mīlestību

Garīgs ceļojums
Novembris 2014

PIEŅEMOT BEZNOSACĪJUMU MĪLESTĪBU

Garīgs ceļojums kopā ar Brenanu Meningu

(Pēc grāmatas “Evaņģēlijs skrandaiņiem”)

1. Esi šobrīd šeit
Iedomājies...
Tev pakaļ dzenas nikns tīģeris. Tu skrien, cik vien ātri vari, bet tavs ceļš beidzas kraujas malā. Pametis skatu atpakaļ, tu redzi tīģeri, kurš sagatavojies lēcienam. Par laimi tu pamani arī virvi, kas karājas pār kraujas malu. Tu to satver un rāpies lejā, kur tīģeris tev netiek klāt. Glābiņš ir tik tuvu!
Bet tad tu paraugies lejup. Simt piecdesmit metrus zemāk rēgojas akmeņainas klintis. Tu paskaties augšup. Tur redzams tīģeris, kurš pieplacis pie zemes un gaida... un divas izsalkušas peles, kuras jau sākušas grauzt virvi.
Ko darīt?
Netālu tu pamani zemeni, kas izaugusi uz klints virsmas. Tu uzmanīgi pastiepies, noplūc to un apēd. “Mmm!” tu izsaucies. “Tā ir visgardākā oga, kādu esmu baudījis!”
Ko šis stāsts mums vēsta? Tver katru dzīves mirkli kā dāvanu! Ja tavu prātu nodarbina domas par akmeņiem zem tevis vai tīģeri virs tevis – par tavu pagātni vai nākotni –, tu nepamanīsi, ko Dievs grib tev pasniegt tieši šobrīd.
Disciplinē savu laiku, domas, emocijas! Neļauj raizēm vai izklaidībai traucēt Svētā Gara darbību tavā dzīvē! Esi šobrīd šeit! Esi gatavs saņemt Viņa dāvanas.
 
1. Kungs, Tu izproti mani visos sīkumos un mani pazīsti.
2. Tu zini - vai es sēdu vai ceļos - Tev ir skaidras manas domas jau no tālienes.
3. Vai es eju, vai es guļu, Tu esi ap mani, un Tev ir zināmi visi mani ceļi,
4. jo nav vārda uz manas mēles, kas Tev, Kungs, nebūtu zināms.
5. Tu esi ap mani no visām pusēm, Tu turi Savu roku pār mani.
6. Šī atziņa man ir pārāk brīnišķa un pārāk augsta, es nevaru to saprast.
7. Kurp lai es aizeju no Tava Gara, un kurp lai es bēgu no Tava vaiga?
8. Ja es kāptu debesīs, Tu tur esi, ja es nokāptu ellē, Tu esi arī tur.
9. Ja man būtu rītausmas spārni un es nolaistos jūras malā,
10. tad arī tur mani vadītu Tava roka un Tava labā roka mani turētu...
(Ps.139)
 
Norimsties, mana dvēsele, lai tevī var notikt dievišķais! Norimsties, mana dvēsele,
lai Dievs var tevī atdusēties un lai tevi apklāj Viņa miers! (Sērens Kirkegors)

2. Nevilcinies!
Viens no skaistākajiem evaņģēlija stāstiem ir tas, kurā vēstīts par Kristus tikšanos ar Mariju Magdalēnu. Ar sievieti, kas piekopusi grēcīgu dzīvesveidu.

 
36. Bet kāds no farizejiem Viņu lūdza, lai Viņš pie tā ēstu, un Viņš, iegājis farizeja namā, apsēdās.
37. Un redzi, tanī pilsētā kāda sieva, kas bija grēciniece, dzirdējusi, ka Viņš sēžot farizeja namā pie galda, atnesa alabastra trauciņu ar svaidāmo eļļu
38. un stāvēja aiz Viņa pie Viņa kājām, raudāja un iesāka slacināt Viņa kājas ar savām asarām un nožāvēja ar saviem matiem, un skūpstīja Viņa kājas un tās svaidīja ar eļļu.
(Lk.7)
 
Kas mudināja Mariju tik skaistā veidā izpaust savu pielūgsmi? Man šķiet, viņu vienkārši bija aizskāris Jēzus dievišķais skaistums un līdzjūtība. Es iedomājos, kā Jēzus skatiens viņu aicināja: Marija, nāc! Nāc pie Manis tūlīt! Nāc savā satriektībā un grēcīgumā. Nāc ar visām savām bailēm un nedrošību. Es tevi mīlēšu tādu, kāda tu esi, nevis tādu, kādai tev vajadzētu būt.
Mans draugs, negaidi! Nāc tagad! Vienkārši tāds, kāds tu esi. Lai dzirdētu Viņa aicinājumu un saņemtu Viņa mīlestību.
 
Pielūgt nozīmē atzīt to, ka pielūdzamais ir viss, bet pielūdzējs ir nekas.
Bezgalīgā Dieva priekšā pielūdzējs, kas ir niecība, apklust un izgaist.
(Pjērs Sertilangess)

3. Jēzus grib būt tavs vislabākais draugs
Ja esi mācījies svētdienskolā, tad droši vien atceries notikumu, kad Jēzus aicināja Caķeju, maza auguma vīriņu, kāpt lejā no koka, kurā tas bija uzrāpies, lai labāk redzētu Jēzu. “Caķej, Es gribu šodien pie tevis ēst pusdienas!” Saskaņā ar jūdu tradīciju šādi vārdi nozīmēja: “Es gribu, lai mēs kļūtu tuvi draugi.”
 
1. Nonācis Jērikā, Jēzus gāja pilsētai cauri.
2. Un, lūk, tur bija kāds cilvēks, vārdā Caķejs, tas bija virsmuitnieks, bagāts vīrs.
3. Viņš gribēja Jēzu redzēt, kāds Viņš esot, bet nevarēja ļaužu dēļ, jo viņš bija mazs no auguma.
4. Tad viņš, aizskrējis priekšā kādu gabalu, uzkāpa vīģes kokā, lai Jēzu varētu redzēt, jo Viņam tur bija jāiet garām.
5. Bet Jēzus, tai vietā nācis, paskatījās uz augšu un uzrunāja viņu: "Caķej, kāp steigšus zemē, jo Man šodien jāiegriežas tavā namā."
6. Un tas steigšus nokāpa zemē un Viņu uzņēma pie sevis ar prieku.
7. To redzot, visi kurnēja un sacīja: "Pie grēcīga cilvēka Viņš ir apmeties!"
8. Bet Caķejs piegāja pie Jēzus un sacīja: "Kungs, pusi no savas mantas es gribu dot nabagiem, un, ko es citiem esmu izspiedis, es četrkārtīgi gribu atdot."
9. Jēzus sacīja viņam: "Šodien šim namam pestīšana notikusi, tāpēc ka arī šis ir Ābrahāma dēls.
10. Jo Cilvēka Dēls ir nācis meklēt un glābt pazudušo."
(Lk.19)
 
Evaņģēlijs nav domāts augstākās sabiedrības krējumam. Tas ir paredzēts nožēlojamiem, vājiem, grēcīgiem cilvēkiem ar iedzimtiem trūkumiem un ierobežotiem talantiem – tādiem kā tu un es. Un tiesas dienā mūsu dzīve tiks vērtēta tikai un vienīgi pēc mūsu attiecībām ar augšāmcelto Jēzu. Kungs katram no mums uzdos jautājumu, kas ietvers visus pārējos jautājumus: “Vai tu ticēji, ka Es tevi mīlu? Ka ilgojos pēc tevis? Ka gaidīju tevi dienu pēc dienas?”
 
Kaut vienīgi Tu mani apgaismotu, kaut vienīgi Tu mani uzrunātu!
Kaut viss, ko es zinu vēl bez Tevis, nebūtu nekas vairāk
kā vien nejaušs ceļabiedrs manā ceļojumā pie Tevis! (Karls Rāners)

4. Sauc pēc Svētā Gara!
Vienīgi Jēzus Kristus spēj radīt mūsos nesatricināmu dziļākas ticības iekšējo realitāti, panākt patiesu sirds atgriešanos, stingru atteikšanos no grēka, pilnīgu uzticēšanos, piedodošāku, mīlošāku sirdi.
Nedomā, ka Svētais Gars darbosies tavā dzīvē bez iniciatīvas no tavas puses. Lai kur tu atrastos – baznīcā vai mājās, viens vai kopā ar citiem, skatoties televizoru, guļot gultā vai braucot uz darbu –, lūdz, lai tev vairāk tiktu dots Jēzus Kristus Gars.
Tad atrodi laiku vienatnē lasīt Jauno Derību. Ja iespējams, dari to katru dienu vispiemērotākajā laikā – kad tavs prāts ir visskaidrākais. Lasi lūdzot par lasīto! Tad Kungs runās tavā sirdī to vārdu, ko Viņš grib, lai dzirdētu tieši tu.
 

Ak Dievs, es Tevi meklēju, bet mana sirds ir tik nepastāvīga.

Es ticu... bet, lūdzu, palīdzi manai neticībai!

Kad viss, ko es varu, ir gribēt, lai es Tevi gribētu,

paņem manas ticības druskas un lauz tās kā maizi,

lai paēdinātu tūkstošus, žēlsirdībā sākot ar mani pašu.

Tu neatraidi izmisušu, grēcīgu, meklējošu bērnu.

Tu vienmēr saki: “Nāc!” Es nāku pie Tevis, Dievs.

Izlej pār mani Savu Garu! Saki man Savus dzīvības vārdus,

es lūdzu Jēzus vārdā.

Āmen.

5. Jēzus persona
Kas ir šis Jēzus no Nācaretes? Savu viedokli ir pauduši Baznīcas Koncili, vēsturnieki, teologi, imperatori, filmu režisori un visu veidu ticīgie un šaubīgie.
Tomēr citi cilvēki nevar atbildēt mūsu vietā. Tev ir jārunā un jāatbild pašam par sevi. Pat Saviem mācekļiem Jēzus uzdeva šo jautājumu.
“Bet jūs?” Viņš jautāja. “Ko jūs sakāt, kas Es esmu?”
Pēteris atbildēja: “Tu esi Kristus.”
Kas tev ir Kristus, kuru tu esi personīgi sastapis? Kā tu par Viņu pastāstītu draugam pie kafijas tases? Nestāsti par dievību, par ko esi dzirdējis vai kura esamībai esi mācīts ticēt. Stāsti vienīgi par to Kristu, kuru pats tiešām esi piedzīvojis.
 
27. Un Jēzus un Viņa mācekļi izgāja uz Filipa Cēzarejas ciemiem un vaicāja Saviem mācekļiem ceļā, tiem sacīdams: "Ko ļaudis saka Mani esam?"
28. Bet tie Viņam atbildēja, sacīdami: Tu esot Jānis Kristītājs; un citi: tu esot Ēlija; vēl citi: viens no praviešiem.
29. Un Viņš tiem sacīja: "Bet jūs, ko jūs sakāt Mani esam?" Bet Pēteris, atbildēdams uz to, sacīja: "Tu esi Kristus."
(Mk.8)
 
Es lūdzu, lai Viņš Savā godības bagātībā jums dotu Savu Garu
un darītu stipru jūsu būtību tā, lai Kristus iemājotu jūsu sirdīs.
Es lūdzu, lai jūs, mīlestībā balstoties un stāvot, iemantotu spēju aptvert,
cik plata, gara, augsta un dziļa ir Kristus mīlestība,
un lai jūs tiktu ar to piepildīti pēc Dieva pārpilnības mēra.
Apustulis Pāvils (sk.Ef.3:16-19)

6. Aicinājums no krusta
Tajā brīdī, kad ikvienā savas dzīves stūrītī uzņemam Jēzu kā Kristu, sākas pārvērtības. Bet mūsu pārvēršanās izriet no kāda absurda fakta: Jēzus ir krustā sists Dievs.
Jēzus ciešanas ir nepatīkama vēstures patiesība. Taču, ja gribam visu dzīvi dzert no Svētā Gara dzīvinošā ūdens, mums ir jāturpina tuvoties krustā sistajam Kungam, mūsu glābšanas avotam. Savienošanās ar Jēzu Viņa ciešanu un nāves noslēpumā ir nepieciešams priekšnoteikums, lai varētu piedzīvot Dieva spēku un gudrību.
Un ikviens māceklis tiek aicināts iet krusta ceļu. Jūs nevarat piederēt Kristum Jēzum, ja nesitat krustā visas miesīgās kaislības un iekāres (Gal.5:16-25). Grēka, egoisma, emocionālās nekrietnības un izlaidīgas mīlestības savaldīšana – tas nav diez ko patīkams ceļš (ja vien nemīlam Jēzu Kristu). Taču nav izaugsmes bez sāpēm, un nav godīguma bez sevis aizliegšanas.
Ieklausies, ko Jēzus tev saka no krusta: “Es mirstu, lai būtu ar tevi. Es dodos nāvē, lai būtu kopā ar tevi.”
Un tad Viņš čukst: “Vai esi ar mieru nedaudz nomirt sev, lai būtu kopā ar Mani?”
 
18. Jo vēsts par krustu ir ģeķība tiem, kas pazūd, bet mums, kas topam izglābti, tas ir Dieva spēks.
(1.Kor.1)
5. Lai jūsu ticība nebūtu pamatota cilvēku gudrībā, bet Dieva spēkā.
(1.Kor.2)
7. Bet, kas man bija ieguvums, to es Kristus dēļ esmu uzskatījis par zaudējumu.
8. Bet arī tagad es visu to uzskatu par zaudējumu, salīdzinot ar mana Kunga Kristus Jēzus atziņas nesalīdzināmo pārākumu, kura dēļ es visu to esmu zaudējis un uzskatu to par mēsliem, lai Kristu iegūtu
9. un atrastos Viņā; negūdams savu taisnību no bauslības, bet no Kristus ticības, taisnību no Dieva uz ticības pamata,
10. lai atzītu Viņu un Viņa augšāmcelšanās spēku un Viņa ciešanu sadraudzību; tā es pielīdzinos Viņa nāvei
11. cerībā sasniegt augšāmcelšanos no miroņiem.
(Fil.3)
 
Man šķiet, ka neviens, kas pilnībā izpratis krustā sišanu,
nekad vairs neattieksies nopietni ne pret vienu pasaules varas izpausmi vai līdzekli,
lai cik godājams, spožs vai biedējošs tas šķistu. (Malkolms Mageridžs)

7. Caur Jēzu mēs iepazīstam Tēvu
Kāds patiesībā ir mūsu priekšstats par Dievu? Vai Viņš ir neredzamais Visuma goda prezidents? Varbūt policists, kurš sit ar steku pa galvu ikreiz, kad tu klūpi un krīti? Piekasīgs muitas ierēdnis, kurš rakņājas pa tavas morāles čemodānu, meklējot tur labos un sliktos darbus? Visspēcīgs bandīts, kurš iebrūk tavā dzīvē, lai nolaupītu tev mieru un prieku? Tādi mēdz būt cilvēku priekšstati.
Mēs ierobežojam Dievu ar savu noplicināto izpratni par Viņu. Kādi nožēlojami meli! Nākt lūgšanā ar tādu izkropļotu uzskatu par Dievu, kaut gan Tēvs vienkārši priecājas par iespēju būt ar mums – tie ir maldi, gļēvulība, māņticība. Vēl ļaunāk – elkdievība.
Patieso Dievu ieraugām Jēzus personā. Jēzus atnāca, lai neredzamo Dievu padarītu gan redzamu, gan dzirdamu. Tu gribi zināt, kāds ir tavs Debesu Tēvs? Ieskaties Jēzus acīs! Jēzus ir Dieva cilvēciskā seja.
Kādu dienu mācekļi Jēzum lūdza: “Kungs, māci mums Dievu lūgt!”
Jēzus atbildēja: “Kad jūs lūdzat, sakiet tā: Mūsu Tēvs...”
Mūsu Tēvs – šī Jēzus atklāsme izgaisina visus nepareizos priekšstatus par Dievu.
Vai tu tici, ka Dievs ir tavs Tēvs? Vai varbūt šī ziņa tev šķiet pārāk lieliska, lai būtu patiesa?
 
6. Jēzus viņam saka: "ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.
7. Ja jūs Mani būtu pazinuši, jūs būtu pazinuši arī Manu Tēvu. Jau tagad jūs Viņu pazīstat un esat Viņu redzējuši."
8. Filips Viņam saka: "Kungs, rādi mums Tēvu, tad mums pietiek."
9. Jēzus viņam saka: "Tik ilgi Es jau esmu pie jums, un tu vēl neesi Mani sapratis, Filip? Kas Mani ir redzējis, Tas ir redzējis Tēvu. Kā tu vari sacīt: rādi mums Tēvu?
10. Vai tu netici, ka Es esmu Tēvā un Tēvs ir Manī? Vārdus, ko Es jums saku, Es nerunāju no Sevis; bet Tēvs, kas pastāvīgi ir Manī, dara Savus darbus.
11. Ticiet Man, ka Es esmu Tēvā un Tēvs ir Manī; bet, ja ne, tad vismaz šo darbu dēļ ticiet!
(Jņ.14)
 

Esi mans skaistums, ak, manas sirds Kungs;

kad man esi Tu, man nevajag neko citu.

Par Tevi es domāju dienu un nakti,

nomodā un miegā Tavs tuvums ir mana gaisma.

Esi mana gudrība, mans patiesais vārds;

es vienmēr ar Tevi, un Tu vienmēr ar mani, Kungs!

(8.gs.īru lūgšana)

8. Dievs, kurš ir mīlestība
Izklausās gandrīz banāli, vai ne? Bet šī ir otra dziļā atklāsme par Dievu, ko saņemam no Jēzus.
Tas nozīmē, ka viss, ko Dievs dara, ir mīlestība. Dievs ne tikai ir mīlestība, Viņš vienmēr rīkojas mīloši. Tieši tāpat kā saule spīd, dāvājot savu gaismu un siltumu ikvienam, kas to uzņem.
Vai tu tam patiesi tici? “Jūs atzīsiet patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus.” (Jņ.8:32) Vai esi tam ļāvis mainīt tavu īstenības izpratni, ikkatru tās apslēpto nostūri? Tava pārveidošanās sākas ar to.
Kas notiek, kad esmu slikti uzvedies, varbūt pamatīgi sagrēkojis? Vai tas liek Dievam mainīties? Nē, tikai es esmu izvēlējies atkāpties tumsā, bet gaisma turpina spīdēt. Dieva mīlestība nekad nemainās, mēs vienkārši esam izvēlējušies no tās atkāpties. Tiklīdz nožēlojam izdarīto grēku, mēs atgriežamies Dieva mīlestības gaismā, kas nekad nepārstāj spīdēt.
 
7. Mīļie, mīlēsim cits citu, jo mīlestība ir no Dieva, un katrs, kas mīl, ir no Dieva dzimis un atzīst Dievu.
8. Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība.
9. Redzama kļuvusi ir Dieva mīlestība mūsu starpā, Dievam Savu vienpiedzimušo Dēlu sūtot pasaulē, lai mēs dzīvotu caur Viņu.
10. Šī ir tā mīlestība nevis, ka mēs esam mīlējuši Dievu, bet ka Viņš mūs mīlējis un sūtījis Savu Dēlu mūsu grēku izpirkšanai.
11. Mīļie, ja Dievs mūs tā ir mīlējis, tad arī mums pienākas citam citu mīlēt.
12. Dievu neviens nekad nav redzējis; ja mēs mīlam cits citu, tad Dievs mājo mūsos, un Viņa mīlestība ir mūsu vidū tapusi pilnīga.
13. No tā mēs atzīstam, ka mēs esam Viņā un Viņš mūsos, ka Viņš mums no Sava Gara ir devis.
14. Un mēs esam redzējuši un apliecinām, ka Tēvs ir sūtījis Savu Dēlu par pasaules Glābēju.
15. Kas apliecina, ka Jēzus ir Dieva Dēls, tanī paliek Dievs un viņš Dievā.
16. Mēs esam atzinuši un ticam mīlestībai, kas Dievam ir uz mums. Dievs ir mīlestība, un, kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs viņā.
(1.Jņ.4)
 
Žēlastība ir majestātiska brīvība, kaut kas nepelnīts un negaidīts.
Dieva izvēle, ar kuru Viņš pats cilvēkam dod iespēju būt sadraudzībā ar Viņu.
Dāvāt žēlastību Dievam sagādā prieku. (Karls Barts)

9. Dievs mīl bez nosacījumiem
Pārsteidzošs atklājums: Dievs Tēvs mīl tevi tādu, kāds tu esi, nevis tādu, kādam tev vajadzētu būt. Viņa mīlestību nenosaka tava pareizība vai nepareizība, vērtīgums vai nevērtīgums. Viņš mīl tevi gan rīta saulē, gan vakara lietū; kad esi godā vai kad esi sevi apkaunojis. Dievs mīl bez aizspriedumiem, bez nožēlas, bez robežām un bez mēra (Viņa mērs nekad “nekļūst pilns”). Lai kas arī notiktu un lai ko tu izdarītu.
Iztēlojies visnesavtīgāko vecāku mīlestību: viņu lielo labestību, laipnību, pacietību, uzticību, gudrību, maigumu un spēku. Ja visus šos tikumus apvienotu vienā personā, arī tad šis cilvēks būtu tikai blāvs Dieva mīlestības atspulgs.
 
15. Vai var māte aizmirst savu zīdaini un neapžēloties par savu miesīgu bērnu? Un, ja pat māte to aizmirstu, Es tevi neaizmirsīšu.
16. Redzi, abu Savu roku plaukstās Es tevi esmu iezīmējis; tavi mūri ir vienmēr Manā priekšā.
(Jes.49)
 
11. Un Viņš sacīja: "Kādam cilvēkam bija divi dēli.
12. Un jaunākais sacīja tēvam: tēvs, dod man piekrītošo mantas daļu!- Tad viņš starp tiem sadalīja mantu.
13. Un pēc dažām dienām, saņēmis visu, jaunākais dēls aizgāja uz tālu zemi un tur izšķieda savu mantu, palaidnīgi dzīvodams.
14. Kad nu viņš visu bija izšķērdējis, tai zemē izcēlās liels bads, un viņam sāka pietrūkt.
15. Tad viņš nogāja un piemetās pie kāda tās zemes pilsoņa; tas to sūtīja savā tīrumā cūkas ganīt.
16. Un viņš būtu bijis priecīgs dabūt sēnalas, ko cūkas ēda, lai ar tām pildītu savu vēderu, bet neviens viņam tās nedeva.
17. Tad viņš, pie atziņas nācis, sacīja: cik algādžu nav manam tēvam, kuriem maizes papilnam, kamēr es te mirstu badā.
18. Es celšos un iešu pie sava tēva un sacīšu: tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi,
19. es vairs neesmu cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu; pieņem mani par vienu no saviem algādžiem!
20. Un viņš cēlās un gāja pie sava tēva. Bet, viņam vēl tālu esot, viņa tēvs to ieraudzīja un tam kļuva viņa žēl, un viņš skrēja tam pretī, krita tam ap kaklu un to skūpstīja.
21. Bet dēls tam sacīja: tēvs, es esmu grēkojis pret debesīm un pret tevi, es neesmu vairs cienīgs, ka mani sauc par tavu dēlu.
22. Bet tēvs pavēlēja saviem kalpiem: atnesiet ātri vislabākās drēbes un apģērbiet to, mauciet viņam pirkstā gredzenu un kurpes kājās;
23. atnesiet baroto teļu un nokaujiet to, lai ēdam un līksmojamies,
24. jo šis mans dēls bija miris un nu atkal ir dzīvs, viņš bija pazudis un ir atkal atrasts.- Un viņi sāka līksmoties.
25. Bet vecākais dēls bija uz lauka; kad nu viņš tuvojās mājām, viņš izdzirda mūzikas skaņas un dejas troksni,
26. un, piesaucis vienu no kalpiem, viņš tam jautāja, kas tas esot.
27. Tas viņam atbildēja: tavs brālis ir pārnācis, un tavs tēvs ir licis nokaut baroto teļu, tāpēc ka viņš to veselu atdabūjis.
28. Tad viņš apskaitās un negribēja iet iekšā, bet tēvs iznāca un aicināja viņu iekšā.
29. Bet tas atbildēja un sacīja tēvam: redzi, tik daudz gadu es tev kalpoju un nekad neesmu pārkāpis tavu bausli, bet tu man ne reizi neesi devis ne kazlēnu, lai es būtu varējis līksmoties ar saviem draugiem,
30. bet tagad, kur šis tavs dēls ir pārnācis, kas savu mantu izšķērdējis ar netiklām sievām, tu viņam esi licis nokaut baroto teļu!
31. Bet tas viņam atbildēja: dēls, tu aizvien esi pie manis, un viss, kas ir mans, ir arī tavs,
32. bet bija jālīksmojas un jāpriecājas, jo šis tavs brālis bija miris un atkal ir dzīvs, viņš bija pazudis un ir atkal atrasts."
(Lk.15)
 
Pirms mūs ieraudzīja kāda cilvēka acis, mūs jau skatīja Dieva mīlošās acis.
Pirms kāds izdzirdēja mūs raudam vai smejamies,
mūs jau dzirdēja Dievs, kurš mūsos klausās ar nedalītu uzmanību.
Pirms kāds mūs uzrunāja šajā pasaulē, mūs uzrunāja mūžīgās mīlestības balss.
Mūsu vērtību, unikalitāti un individualitāti mums nepiešķir tie,
kas mūs sastop laicīgajā telpā mūsu īsajā hronoloģiskajā eksistencē,
bet Tas, kurš izvēlējies mūs ar mūžīgu mīlestību, -
mīlestību, kas pastāvējusi kopš mūžības un turpināsies mūžīgi.
(Henrijs Nouvens)

10. Mēs saucam ”Abba – Tēvs!”
Arī mūsdienās pirmais vārds, ko iemācās lielākā daļa izraēliešu bērnu, ir Abba – tēt.
Jēzus saka, ka tādam ir jābūt kristietim savā lūgšanā – kā mazam bērnam, kurš patveras tēva klēpī, saukdams “Tēt, tēt!” Un apustulis Pāvils atgādina: visi Dieva bērni ir saņēmuši to pašu Garu, kas liek mums saukt: “Abba – Tēvs!” (Rom.8:15)
Kāpēc kristietis nevar teikt, ka visi lūgšanas veidi ir labi vai ka visas reliģijas ir vienlīdz labas? Jo Jēzus Kristus mums atklāj, ka to Dievu, kura klātbūtnē Mozum vajadzēja novilkt kurpes – Visuma Radītāju, kura varenības priekšā pat atombumba nav nekas,– šo bezgalīgo, svēto Dievu mēs drīkstam uzrunāt tik personiski.
 
26. Jūs jau visi ticēdami uz Jēzu Kristu esat Dieva bērni.
(Gal.3)
7. Tātad tu vairs neesi kalps, bet bērns, bet, ja bērns, tad arī caur Dievu mantinieks.
(Gal.4)

Tas, kā mēs vēršamies pie Dieva, nosaka to, kādi mēs kļūstam.
(Tomass Mērtons)

11. Vienkārša, uzmanību apliecinoša lūgšana
Lai iemācītos kontemplatīvu lūgšanu, nav jāiestājas klosterī vai jādodas uz tuksnesi. Sāc tūlīt! Pavadi katru dienu nedaudzas minūtes, vienkārši un godbijīgi sakot: “Abba... es piederu Tev.” Ieelpojot saki:”Abba”. Izelpojot saki: “Es piederu Tev.” Šādi var lūgt, skatoties televizoru, guļot gultā, braucot uz darbu, ieturot maltīti.

Abba... es piederu Tev.

Abba... es piederu Tev.

Abba... es piederu Tev.

Šī vienkāršā pielūgsmes un padevības izpausme piepilda mūsu būtību ar pilnīgu un skaidru apziņu par to, kas mēs esam – Dieva Tēva dēls vai meita Jēzū Kristū Svētā Gara spēkā. Katru dienu to no jauna apliecinot, mēs sākam apzināties, kāpēc esam šajā pasaulē un kurp dodamies.
 

Kungs Jēzu, esi mans ceļš pie Abba Tēva!

Esi mana patiesība un visa mana dzīve!

Vadi mani Krustā sistajā dzīvē, kas vienīgā ir patiesa un mūžīga.

Vadi mani prom no visa, kas mazāks un nenozīmīgāks.

Atjauno manu iekšējo būtību ar Savu mīlestību, lai, to saņēmis

un patiesi iepazinis, varu būt Tavas mīlestības liecība citiem.

Āmen.

12. Kalpošanas brīvība
Evaņģēlijā lasām, ka tad, kad Jēzus atgriezīsies godībā, Viņš nāks kā Dieva ļaužu kalps (Lk.12:37). Skandalozs apvērsums pasaules vērtību sistēmā – triumfējošs Mesija, kurš nāk, lai kalpotu.
Tā Jēzus parāda kristiešiem priekpilnu brīvību kalpošanā. Tā ir brīvība labprātāk būt kalpam nekā nama kungam, ar prieku noniecinot labumus, ko piedāvā vara, prestižs, gods un atzinība, sevi neuzskatot par svarīgu personu.
Tā ir revolucionāra līdzcietības un nesavtības attieksme. Tomēr tā nav asaraina sentimentalitāte: tā ir mīlestība, nevis mazohisms; taisnīgums un nevis filantropija. Tai vajadzīgs briedums, plaša sirds, gatavība riskēt un attapīgums. Tādi necili un neievēroti žēlsirdības darbi kā paēdināšana un patvēruma došana, slimo un ieslodzīto apmeklēšana, mācīšana, labošana, uzmundrināšana, padomdošana, mierināšana un lūgšana kopā ar cilvēkiem – atspoguļo Valstības dzīvesveidu.
 
13. Jo jūs, brāļi, esat svabadībai aicināti. Tik ne tādai svabadībai, kas dod vaļu miesai, turpretim kalpojiet cits citam mīlestībā!
14. Jo visa bauslība ir vienā vārdā izpildīta, proti, tanī: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu. -
15. Bet, ja jūs savā starpā kožaties un ēdaties, tad pielūkojiet, ka jūs cits citu neaprijat!
16. Bet es saku: staigājiet Garā, tad jūs miesas kārību savaldīsit.
17. Jo miesas tieksmes ir pret Garu, bet Gara tieksmes ir pret miesu, jo šie divi viens otram stāv pretī, ka jūs nedarāt to, ko gribat.
18. Bet, ja Gars jūs vada, tad jūs vairs neesat padoti bauslībai.
19. Bet zināmi ir miesas darbi: tie ir netiklība, nešķīstība, izlaidība,
20. elku kalpība, buršana, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, ķecerība,
21. skaudība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas, par kurām es iepriekš saku, kā jau esmu senāk sacījis: tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību.
22. Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība.
23. Pret tādām lietām nav bauslības.
24. Bet tie, kas Kristum pieder, ir savu miesu krustā situši līdz ar kaislībām un iekārošanām.
25. Ja dzīvojam Garā, tad arī staigāsim Garā.
26. Nedzīsimies pēc tukša goda, cits citu izaicinādami, cits citu apskauzdami.
(Gal.5)
 
Cilvēki ir izsalkuši pēc Dieva. Cilvēki ir izsalkuši pēc mīlestības.
Vai tu to apzinies? Vai tu to zini? Vai tu to redzi?
Vai tev ir acis, lai to redzētu? Itin bieži mēs skatāmies, bet neredzam.
Mēs visi ejam cauri šai pasaulei. Mums ir jāatvet savas acis un jāsaskata.
(Māte Terēze)

13. Kopīgas maltītes dziedinošais spēks
Kristīgā kalpošana nav emocijas vai prāta stāvoklis. Tas ir lēmums dzīvot Jēzus dzīvi.
Atgriežoties pie Jēzus maltītes kopā ar Caķeju (šo mazo krāpnieku un bezgodi}, mēs īsti nespējam iedomāties, kādu skandālu tas izraisīja. Jēzus ne tikai ignorēja jūdu sabiedrībā valdošo kārtību, bet pārkāpa likumu.
Pieņemot šādus cilvēkus kā draugus, Viņš izdzēsa viņu kaunu, pazemojumu un vainu. Ēdot maizi kopā ar viņiem, Jēzus apliecināja, ka tie Viņam ir svarīgi kā cilvēki un atbrīvoja viņus no gadiem ilgas nebrīves.
Arī mums ir jāņem vērā kopīgas maltītes dziedinošais spēks. Mums ir jāuzņem grēcinieki mūsu pestīšanas kopībā. Ir priecīgi jādalās ar Dieva mīlestību, kas nevienu nešķiro.
 
27. Un pēc tam Viņš izgāja un ieraudzīja muitnieku, vārdā Levijs, pie muitas sēžam un uz to sacīja: "Nāc Man līdzi."
28. Un, visu atstājis, tas cēlās un sekoja Viņam.
29. Un Levijs taisīja Viņam lielu mielastu savā namā, un tur bija liels pulks muitnieku un citu, kas kopā ar viņiem sēdēja pie galda.
30. Un rakstu mācītāji un farizeji kurnēja pret Viņa mācekļiem un sacīja: "Kāpēc jūs ēdat un dzerat ar muitniekiem un grēciniekiem?"
31. Un Jēzus atbildēja un tiem sacīja: "Veseliem ārsta nevajag, bet slimiem.
32. Nevis taisnus esmu nācis aicināt uz atgriešanos no grēkiem, bet grēciniekus."
(Lk.5)
 
9. Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota. Nīstiet to, kas ļauns, pieķerieties tam, kas labs.
10. Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga. Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā.
11. Savā darbā neesiet kūtri, esiet dedzīgi garā, gatavi kalpot Tam Kungam,
12. priecīgi cerībā, pacietīgi bēdās, neatlaidīgi savās lūgšanās.
13. Palīdziet svētajiem viņu vajadzībās, centieties parādīt viesmīlību!
14. Svētījiet tos, kas jūs vajā, svētījiet un nenolādiet!
15. Priecājieties ar priecīgajiem, raudiet ar tiem, kas raud.
16. Turiet vienādu prātu cits pret citu, neesiet iedomīgi, bet sniedziet roku zemajiem! Neliecieties paši gudri esam.
(Rom.12)
 
Dievs mīl mūsos to, kā vēl nav, kam vēl jādzimst.
Mēs otrā cilvēkā mīlam to, kas viņā jau ir: tikumu, skaistumu, drosmi,
bet līdz ar to mūsu mīlestība ir savtīga un trausla.
Mīlēdams to, kā vēl nav, un ticēdams mums, Dievs mūs nemitīgi veido,
jo mīlestība ir radoša. Sniedzot mums paļāvību, Dievs palīdz mums piedzimt,
jo mīlestība ir tā, kas palīdz mums iznākt no tumsas un aicina dzīvot gaismā.
Un tas ir kaut kas tik lielisks, ka Dievs aicina mūs darīt to pašu.
(Karlo Kareto)

14. Brīvs no sevis nicināšanas
Sevis nīšana ir milzīgs šķērslis, kas neļauj mums mīlēt citus cilvēkus. Parasti citi mums nepatīk nevis tāpēc, ka mēs par daudz mīlam sevi, bet gan tādēļ, ka nespējam sevi pietiekami mīlēt. Mēs slēpjamies aiz dusmām, sarkasma vai tiesāšanas, jo esam pārliecināti, ka paši neatbilstam standartiem.
Jēzus Kristus teica: “Mīli savu tuvāko kā sevi pašu!” Citiem vārdiem, mana spēja mīlēt tevi ir tieši proporcionāla manai spējai mīlēt sevi. Kāds Dieva vīrs rakstījis: “Laipnība jeb lēnprātība pret savu dārgo, trauslo “es”, ko tik unikāli radījis Dievs, ir pamats manai laipnībai pret citiem, kā arī ir galvenais nosacījums, lai es varētu atrasties Dieva klātbūtnē.”
Vai tu spēj noticēt, ka Jēzus tevi augstu vērtē tāpēc vien, ka tu Viņu vēlies? Ka tu vēlies pateikt nē tik daudzām lietām, kas tevi grib šķirt no Viņa. Vai esi iedomājies, ka Jēzu apbēdina tas, ka tu netici, ka Viņš tev ir pilnīgi piedevis?
Kristus Evaņģēlijs aicina, lai mēs mīlētu sevi pazemīgi un pilnīgi, piedotu sev tāpat, kā mums ir piedots. Viss atšķirīgais ir atteikšanās pieņemt Dieva mīlestību. Tas nozīmē atraidīt Kristus krusta nāvi mūsu labā.
Iedomājies Jēzu šovakar sēžam pie tava vakariņu galda. Viņš labi zina visus tavus nožēlojamos grēkus, slēptos motīvus un tumšās vēlmes, ko tu pat īsti neapzinies. Taču tu dzirdētu Viņu sakām: “Tavi grēki šeit kļūst par pagātni. Es atnācu tevis dēļ, Mans draugs.”
 
1. Dāvida dziesma dziedātāju vadonim,
2. kad pravietis Nātāns nāca pie viņa pēc tam, kad viņš bija grēkojis ar Batsebu.
3. Apžēlojies par mani, ak, Dievs, Savā žēlastībā, izdzēs manus pārkāpumus Savā lielajā apžēlošanā!
4. Mazgā mani pavisam tīru no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem!
5. Tiešām, es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir vienmēr manu acu priekšā!
6. Vienīgi Tevis priekšā es esmu grēkojis un darījis to, kas ļauns Tavās acīs, lai Tu paliec taisns Savos spriedumos un nevainojams Savā tiesneša darbā.
7. Redzi, vainas apziņā es esmu dzemdināts, un grēkos māte mani ir ieņēmusi.
8. Redzi, Tev patīk patiesība, kas apslēpta sirds dziļumos, un Tu māci man noslēpumos izprast gudrību.
9. Šķīstī mani no grēkiem ar īzapu, lai es topu šķīsts, mazgā mani, lai es topu baltāks par sniegu!
10. Liec man atkal baudīt prieku un labsajūtu, lai līksmojas kauli, kurus Tu esi man salauzījis!
11. Apslēp Savu vaigu manu grēku priekšā un izdzēs visus manus noziegumus!
12. Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu!
13. Neraidi mani prom no Sava vaiga un neatņem no manis Savu Svēto Garu!
14. Atdod man atkal atpakaļ Savas pestīšanas prieku un stiprini mani ar paklausības garu!
15. Es mācīšu pārkāpējiem Tavus ceļus, lai grēcinieki atgriežas pie Tevis.
16. Glāb mani no asinsgrēka, ak, Dievs, Tu mans Pestītājs, lai mana mute gavilēdama daudzina Tavu taisnīgumu!
17. Kungs, atdari man manas lūpas, lai mana mute teic Tavu slavu!
18. Jo Tev nepatīk kaujamie upuri, un, ja es Tev dotu dedzināmo upuri, Tu to negribētu.
19. Upuri, kas patīk Dievam, ir satriekts gars; salauztu un sagrauztu sirdi Tu, Dievs, nenoraidīsi.
20. Dari labu Ciānai Savā žēlastībā, uzcel Jeruzālemes mūrus!
(Ps.51)
 
Ja pats Kungs Jēzus Kristus ir nomazgājis tevi Savās asinīs
un piedevis tev visus grēkus, kā gan tu uzdrīksties nepiedot pats sev!
(Francis Maknats)

15. Kristus tavā līdzcilvēkā
Jēzus Kristus ir reāli un patiesi klātesošs Euharistijas maizē. Bet Viņš arī teica, ka ir klātesošs cilvēkos mums līdzās. “Ko jūs esat darījuši trūkumcietējiem un saviem mazākajiem brāļiem, to jūs Man esat darījuši. Pēc tā var spriest, cik ļoti jūs Mani mīlat.” Kāpēc mēs tam neticam?
Māte Terēze spēcīgi parādīja, kā viņa uztver pasauli un Kristu tajā. Viņa rakstīja: ”Graustu rajonos es redzu Kristu nabadzīgo cilvēku postā un ciešanās.”
Kungs ir tajā cilvēkā, kas šobrīd tev ir līdzās, tev priekšā, aiz tevis. Un mums ir dota ticības dāvana, lai mēs Viņu tur spētu pazīt. Un mūsu sirdīs ir izliets Svētais Gars, lai mēs viņu spētu mīlēt, jo mūsu reliģijas jēga ir mīlestība.
 
34. Tad Ķēniņš sacīs tiem, kas pa labo roku: nāciet šurp, jūs Mana Tēva svētītie, iemantojiet Valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma.
35. Jo Es biju izsalcis un jūs esat Mani paēdinājuši; Es biju izslāpis un jūs esat Mani dzirdinājuši; Es biju svešinieks un jūs esat Mani uzņēmuši.
36. Es biju pliks un jūs esat Mani apģērbuši; Es biju slims un jūs esat Mani apmeklējuši; Es biju cietumā un jūs esat nākuši pie Manis.
37. Tad taisnie atbildēs Viņam un sacīs: Kungs, kad mēs esam Tevi redzējuši izsalkušu un Tevi paēdinājuši? Vai izslāpušu un Tevi dzirdinājuši?
38. Kad mēs esam Tevi redzējuši kā svešinieku un Tevi uzņēmuši? Vai pliku un Tevi apģērbuši?
39. Kad mēs esam Tevi redzējuši slimu vai cietumā un nākuši pie Tevis?
40. Tad Ķēniņš tiem atbildēs un sacīs: patiesi Es jums saku: ko jūs esat darījuši vienam no šiem Maniem vismazākajiem brāļiem, to jūs esat Man darījuši.
(Mt.25)
 

Pestītāj Jēzu, Tu, Kungs un Kalps,

iededz manī no jauna tāda mācekļa uguni,

kurš visur redz savu sūtību, dzird Tavu aicinājumu

un pasniedz roku Taviem grūtībās nonākušiem bērniem.

Es tiešām gribu dzīvot Tavu dzīvi savējā – kalpot, rūpēties, dot,

dziedāt Tavu dziesmu – Tavam godam un Tev par prieku.

Āmen.

16. Tici sava Tēva priekam
Cisterciešu mūks Bazils Peningtons ir pratis izteikt lūgšanas vienkāršību, rakstot: “Tēvam ir prieks, kad viņa mazais, pametis savas rotaļlietas un draugus, skrien pie viņa un ieraušas viņa klēpī. Turot mazuli cieši sev piekļautu, tēvam daudz nerūp, vai bērna skatiens klīst apkārt no vienas lietas pie citas, vai uzmanība ir pievērsta tētim, vai arī viņš vienkārši grasās iemigt. Tēvam tas nešķiet svarīgi, jo būtiski ir tas, ka bērns izvēlējies būt kopā savu tēvu, būdams pārliecināts par mīlestību, rūpēm un drošību, ko viņam sniedz šīs rokas.”
Tādām vajadzētu būt mūsu lūgšanām. Mums kā Jaunās Derības dēliem un meitām ir dota brīva pieeja Tēva klēpim. Tēva mīlošajās rokās mēs norimstam. Mūsu prāts, domas un iztēle var lidināties šurp un turp. Mēs varam pat iemigt. Bet būtībā mēs esam izvēlējušies šajā laikā atrasties tuvībā ar mūsu Tēvu – atdot sevi Viņam, pieņemt Viņa mīlestību un rūpes, ļaut Viņam priecāties par mums.
Jo vairāk mēs uzdrīkstamies atklāt Viņam savu trīsošo būtību ar visām mūsu raizēm, tumšajām vēlmēm, bailēm, baudkāri, slinkumu un neprasmi, jo vairāk spēsim piedzīvot Viņa līdzjūtīgo gādību un pilnīgo mīlestību, kas aizdzen visas bailes.
 
1. Dāvida svētceļnieku dziesma. Mana sirds, Kungs, nav lepna, un manas acis nav augstprātīgas. Es netīkoju pēc lielām lietām, kas man būtu par augstām.
2. Tiešām, es savu dvēseli apmierināju un klusināju kā no mātes krūts atšķirtu bērnu, mana dvēsele ir manī kā atšķirts bērns.
3. Israēl, ceri uz To Kungu no šā laika mūžīgi!
(Ps.131)
1. Redziet, kādu mīlestību Tēvs mums ir parādījis, ka tiekam saukti Dieva bērni, un mēs tādi arī esam. Pasaule mūs tāpēc neatzīst, ka tā Viņu nav atzinusi.
(1.Jņ.3)
 
Lai slavēts mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs!
Viņā Tas mūs pirms pasaules radīšanas izredzējis, lai mēs būtu svēti
un nevainojami Viņa priekšā mīlestībā. Pēc Savas gribas labā nodoma
Viņš jau iepriekš nolēmis, ka mums būs Viņa bērniem būt caur Jēzu Kristu.
Apustulis Pāvils (sk.Ef.1:3-5)

17. Raizēšanās ir apvainojums tavam Tēvam
– tā bija rakstīts uz kādas uzlīmes.
Kāds ir teicis: “Mēs visi neapšaubāmi paliekam Dievam parādā vienu – nekad ne no kā nebīties.” Ne no kā nebaidīties, pat no nāves ne, kas galu galā ir tikai pēdējā izlaušanās Abba Tēva plaši atplestajās, gaidošajās rokās.
“Nav nekāda iemesla baidīties, mazais ganāmpulciņ,” Jēzus teica, “jo jūsu Tēvam ir labpaticis piešķirt jums Valstību” (Lk.12:32).
“Abba, es piederu Tev.” Šo vārdu atkārtošana vērš manu uzmanību pamatpiederībai un nostiprina skaidru manas esības apziņu. Es jūtos kā iekāpis siltā vannā un vienkārši ļauju Tēva mīlestībai plūst, caurstrāvot visu manu būtību.
Kaut tu pārstātu raizēties un uzdrošinātos pilnīgi uzticēties Dievam! Viens ir zināt, ka Tēvs tevi mīl, bet gluži kas cits ir to piedzīvot un izbaudīt.
 
25. Tāpēc Es jums saku: nezūdaities savas dzīvības dēļ, ko ēdīsit un ko dzersit, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsities. Vai dzīvība nav labāka nekā barība? Un vai miesa nav labāka nekā drēbes?
26. Skataities uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi?
27. Kurš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu olekti?
28. Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ? Mācaities no puķēm laukā, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj,
29. tomēr Es jums saku: ir Salamans visā savā godībā nav tā bijis apģērbts kā viena no tām.
30. Ja tad Dievs zāli laukā, kas šodien stāv un rīt tiek iemesta krāsnī, tā ģērbj, vai tad ne daudz vairāk jūs, jūs mazticīgie?
31. Tāpēc jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim, vai: ar ko ģērbsimies?
32. Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag.
33. Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības, tad jums visas šīs lietas taps piemestas.
34. Tāpēc nezūdaities nākamā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ikvienai dienai pietiek pašai savu bēdu.
(Mt.6)
1. "Jūsu sirdis lai neizbīstas! Ticiet Dievam un ticiet Man!
2. Mana Tēva namā ir daudz mājokļu. Ja tas tā nebūtu, vai Es jums tad būtu teicis: Es noeimu jums vietu sataisīt?
3. Un, kad Es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad Es nākšu atkal un ņemšu jūs pie Sevis, lai tur, kur Es esmu, būtu arī jūs.
4. Un, kur Es noeju, to ceļu jūs zināt."
5. Toms Viņam saka: "Kungs mēs nezinām, kurp Tu ej; kā lai mēs zinātu ceļu?"
6. Jēzus viņam saka: "ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.
7. Ja jūs Mani būtu pazinuši, jūs būtu pazinuši arī Manu Tēvu. Jau tagad jūs Viņu pazīstat un esat Viņu redzējuši."
(Jņ.14)
 
Es gribētu noskaidrot, vai bailes nav galvenais iemesls, kāpēc es nelūdzu.
Kad, nonākuši Dieva klātbūtnē, mēs sākam apzināties milzīgo baiļu krātuvi sevī,
mēs parasti gribam bēgt kādā no tiem daudzajiem virzieniem,
ko steidzīgā pasaule tik dāsni piedāvā.
Tomēr mums nevajadzētu baidīties no mūsu bailēm.
Mēs varam tās atzīt, nosaukt vārdā un vest tās Dieva priekšā,
kurš saka: “Nebīsties! Tas esmu Es.”
(Henrijs Nouvens)

18. Pārdrošās mīlestības žēlastība
Visbeidzot atgriezīsimies pie žēlsirdības ainas farizeja Sīmaņa namā, kur Jēzus, puszviļus atlaidies, māca, klausās un atbild uz jautājumiem. Telpā izplatās Marijas mīlestības smarža. Jēzus pievēršas sievietei pie Savām kājām, bet uzrunā Sīmani.
 
44. Un, pagriezies pie sievas, Viņš sacīja Sīmanim: "Vai tu redzi šo sievu? Es nācu tavā namā, tu Man ūdeni neesi devis Manām kājām, bet šī savām asarām Manas kājas slacījusi un ar saviem matiem nožāvējusi.
45. Tu Mani neesi skūpstījis, bet šī, kamēr Es še esmu, nav mitējusies skūpstīt Manas kājas.
46. Ar eļļu tu neesi svaidījis manu galvu, bet šī ar svaidāmo eļļu ir svaidījusi Manas kājas.
47. Tādēļ Es tev saku: viņas grēki, kuru bija daudz, ir piedoti, jo tā daudz mīlējusi; bet, kam maz piedod, tas mīl maz."
(Lk.7)
 
Marija Magdalēna būtu nogrimusi vēstures aizmirstībā kā nevienam nezināma ielasmeita, ja nebūtu viņas neprātīgās, dedzīgās un nepiekāpīgās mīlestības, ko viņa juta pret Jēzu Kristu.
Vai tavas attiecības ar Jēzu raksturo šāda mīlestība? Saskaņā ar Dieva Vārdu, autentiska kristietība ir kaismīga, dedzīga iemīlēšanās augšāmceltajā, dzīvajā Kungā. Viņš ir Tas, kas parāda mums ceļu pie Tēva un izlej pār mums Vasarsvētku Garu. Nevis tāpēc vien lai mēs būtu jaukāki cilvēki ar labāku morāli, bet lai mēs būtu pilnīgi jauni radījumi – cilvēki lāpas, kuras aizdedzinājis liesmojošais dzīvā Dieva Gars.
 
Ak Dievs, paldies par Tavas žēlsirdības izpausmēm – neskaitāmām,
neizmērojamām, neizprotamām. Paldies, ka esi kopā ar mani ik solī.
Liec man pieaugt iekšējā būtībā, lai saņemu un visapkārt dalu Tavu mīlestību!
Ļauj man būt Tavām rokām, Tavai sejai un vārdiem ikvienam.
Atbrīvo mani no sevis, lai es kalpoju Tev! Atraisi no raizēm, bailēm,
sevis žēlošanas, no nepatikas pret sevi, cinisma, katras neticības tumsas.
Kungs Jēzu Kristu, svaidi mani ar dziļu ticību un nesvārstīgu nodošanos Tev!
Dāvā patiesi dzirdīgu sirdi, lai sadzirdu Tavu vārdu un rīkojos saskaņā ar to –
Tava Vārda godam un Tavai sirdij par prieku.
To lūdzu Tava Dēla, mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā.
Āmen.