KRISTUS GAISMA vārdi, ar kuriem iesākas Lieldienu nakts dievkalpojums (un svecīšu ceļš pa baznīcas solu rindām); notikums mūsu dzīvē, gluži reāls, kaut miesīgām acīm neredzams – Gaismas ataušana (2.Kor.4:4,6) – kad žēlastība mūs pārceļ no tumsas brīnumainajā Dieva valstībā (Kol.1:13-14).

Īstenībā mēs nākam no Gaismas Tēva (Jēk.1:17), atzīstam to vai ne, tāpēc dzīvojam gaismas izslāpuši. Kad mūsos ir atspīdējis Tas, kas par Sevi teicis: Es esmu pasaules gaisma (Jņ.8:12), pamazām sākam atspīdēt arī mēs (Kol.3:4), ja vien izvēlamies Viņam sekot. Sekot – tas nozīmē meklēt, iepazīt un iemīlēt savu Kungu, visu mūžu būt Viņa māceklim, mācīties dzīvot kā Gaismas bērnam (Ef.5:8). Nozīmē pastāvīgi augt (Kol.2:6-7), nest Gaismas augļus (Ef.5:9-13) un palikt Gaismā (1.Jņ.2:9-10). Kristus spēkā, ne savējā, protams! Un vēl tas nozīmē Kristus Gaismu atstarot – būt par pasaules gaišumu (Mt.5:14-16).

Lai Dievs mūs uz to svētī, mīļais lasītāj! mara.druviete@inbox.lv [šajā blogā izmantots LBB Bībeles 1965. gada izdevuma revidētais teksts]

SATURS papildināts : 28.04.2021 Godini - pateicies , 26.04.2021 Nododies , 23.04.2021 Atzīsti Dievu , 21.04.2021 Palieciet , 19.04.2021 Esiet [pirmreizējās publikācijas no 2019. g.]

Māceklis un viņa ES

Bībeles un kristīgās literatūras studija T
Maijs 2018
 
Sāc dzīvot!
20. Kalpojiet Tam Kungam ar visu savu sirdi.
21. Un neatkāpieties, sekodami blēņu dievībām (cits tulk.: nevērtīgām lietām), kas nedz palīdz, nedz arī izglābj, jo tie ir nieki. (1.Sam.12)
18. Jūs zināt, ka esat ne ar iznīcīgām lietām - sudrabu vai zeltu atpirkti no savas aplamās dzīves, mantotas no tēviem,
19. bet ar Kristus, šī bezvainīgā un nevainojamā Jēra, dārgajām asinīm,
20. kas gan iepriekš izredzēts pirms pasaules radīšanas, bet atklāts laiku beigās jūsu dēļ.
21. Jūs caur Viņu ticat uz Dievu, kas Viņu ir uzmodinājis no miroņiem un To godā cēlis, tā ka jūsu ticība ir kļuvusi arī par cerību uz Dievu. (1.Pēt.1)
Dzīve nav bezjēdzīga. Taču visu mūsu darbu vērtība ir vienīgi tajā, kā tie ietekmē mūsu mūžīgo dzīvi. Mūsu rīcība vai nu vairo dzīvību, vai arī to deldē.
7. Nebrīnies, ka Es tev esmu sacījis: tev jāpiedzimst no augšienes. (Jņ.3)
23. Bet pats miera Dievs lai jūs svētī caurcaurim, un jūsu gars, dvēsele un miesa visā pilnībā lai paliek bezvainīgi līdz mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanai. (1.Tes.5)
Sāc dzīvot! Vispirms jāiegūst īsta dzīvība. Cilvēks tika radīts ar garu (dievapziņu), dvēseli (prātu, gribu un jūtām) un miesu (ķermeni). Dievapziņai bija paredzēts visu kontrolēt, bet to pārvarēja miesa, pasaule un ienaidnieks. Cilvēks atteicās no sava Radītāja – kļuva garā miris, ar haosu dvēselē un iznīcību miesā.
 
Apsolījuma piepildījums
26. Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu; Es izņemšu no jūsu krūtīm akmens sirdi un ielikšu jums miesas sirdi.
27. Es jums došu Savu Garu un jūs vadīšu, ka jūs staigāsit Manos likumos un sargāsit un pildīsit Manas tiesas. (Ec.36)
4. Kad nu atspīdēs Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūs atspīdēsit līdz ar Viņu. (Kol.3)
Apsolījums piepildās Jēzū Kristū. Kad cilvēks ielūdz savā dzīvē Kristu, Dievam mirušais gars tiek nomainīts pret jaunu – Viņa paša garu. Jūs esat nedalāmi vienots ar Viņa dzīvību. Ja Jēzus nav mūsu dzīves centrā, mēs jutīsimies nepilnīgi. Jebkas ārpus Viņa mums vairs vienkārši nepiestāv.
20. Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus; bet, cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani. (Gal.2)
4. Jo mēs līdz ar Viņu kristībā esam aprakti nāvē, lai, tāpat kā Kristus Sava Tēva godības spēkā uzcelts no mirušiem, arī mēs dzīvotu atjaunotā dzīvē.
22. Bet tagad, kad jūs esat atsvabināti no grēka un esat kļuvuši par Dieva kalpiem, jūsu ieguvums ir svēttapšana un tās gals - mūžīga dzīvība.
23. Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā. (Rom.6)
Beidziet censties laboties, pieņemiet savu nāvi un vērsieties pēc palīga sevī – Kristus dzīvības, kas ir mājojusi zemes virsū un pasauli uzvarējusi.
38. Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne lietas esošās, ne nākamās, ne spēki,
39. ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā! (Rom.8)
 
Ceļš, patiesība un dzīvība
8. Beidzot vēl, brāļi, kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet! (Fil.4)
Vecais cilvēks ir miris. Tomēr mirušais atstāj aiz sevis bagāžu. Tā paliek mūsu prātā, tāpēc svarīgi, uz ko mēs savu prātu noskaņojam. Kad noskaņojam uz meliem, garam kļūst smagi – tā ir signāluguns, kas brīdina par novēršanos no Dieva. Par staigāšanu miesā.
10. Jo pie Tevis ir dzīvības avots, un Tavā gaismā mēs redzam gaismu. (Ps.36)
7. Ja mēs dzīvojam gaismā, kā Viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā un Viņa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem. (1.Jņ.1)
6. Jēzus viņam saka: "ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.” (Jņ.14)
24. Tad Jēzus sacīja uz Saviem mācekļiem: "Ja kas grib Man sekot, tam būs sevi aizliegt, ņemt savu krustu un sekot Man.” (Mt.16)
Ego ceļš nav īstais! Svarīga ir sevis aizliegšana. Uzmanības centrā jābūt Dievam. Jēzus ir atbilde uz visiem jautājumiem, ja vien paliekam Viņā. Paliekot patiesībā, pazūd haoss un valda saskaņa. Nav nekā, ko nedziedina Kristus tuvums.
20. Bet mēs zinām, ka Dieva Dēls ir nācis un mums tādu prātu ir devis, ka atzīstam vienīgi patieso, un mēs jau esam patiesajā - Viņa Dēlā Jēzū Kristū. Šis ir patiesais Dievs un mūžīgā dzīvība. (1.Jņ.5)
 
Lai jūsu prieks būtu pilnīgs
14. Un tev būs prieks un līksmība, un daudzi priecāsies par viņa piedzimšanu. (Lk.1)
9. Kā Tēvs Mani ir mīlējis, tā Es jūs esmu mīlējis: palieciet Manā mīlestībā!
10. Ja jūs turēsit Manus baušļus, jūs paliksit Manā mīlestībā, itin kā Es esmu turējis Sava Tēva baušļus un palieku Viņa mīlestībā.
11. To Es uz jums esmu runājis, lai Mans prieks mājotu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs. (Jņ.15)
Pasaule apliecina grēku un egocentrismu kā prieka un apmierinājuma avotu, bet nekad to nedod. Grēks tikai vairo grēku, nevis svētlaimi. Egoistiski sāpinot citus, mēs sāpinām paši sevi.
5. Savā starpā turiet tādu pat prātu, kāds ir arī Kristū Jēzū,
6. kas, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam,
7. bet Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs. (Fil.2)
19. (Lai jūs) izprastu Kristus mīlestību, kas ir daudz pārāka par katru atziņu, un, ar to piepildīti, iegūtu visu Dieva pilnību. (Ef.3)
Ceļš ir persona. Pārpilna dzīve iegūstama tikai attiecībās ar Personu. Tam mēs esam radīti. Iztukšojušies no sava Ego, meklējiet vienīgi Jēzu. Dzīvesprieks plūst no Kristus dzīvības mūsos. Tikai Viņš var padarīt dzīvi patīkamu un piepilda ar cerību.
 
Izmantota grāmata: M.Velss. Debesu māceklība.- R., 2008