Bībeles studija C
Decembris 2017
Decembris 2017
Cīņa starp labo un ļauno cilvēkā
8. Un Dievs Tas Kungs dēstīja dārzu Ēdenē, austrumos, tur Viņš ielika cilvēku, ko bija veidojis.
9. Un Dievs Tas Kungs lika izaugt no zemes ikvienam kokam, kuru bija patīkami uzlūkot un kas bija labs, lai no tā ēstu, bet dārza vidū dzīvības kokam un laba un ļauna atzīšanas kokam.
16. Un Dievs Tas Kungs pavēlēja cilvēkam, sacīdams: "No visiem dārza kokiem ēzdams ēd,
17. bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi." (1.M.2)
4. Tad čūska teica sievai: "Jūs mirt nemirsit,
5. bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tā ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami labu un ļaunu."
23. Tā Dievs Tas Kungs izraidīja viņu no Ēdenes dārza, lai viņš apstrādātu zemi, no kuras viņš tika ņemts. (1.M.3)
5. Kad Dievs redzēja, ka cilvēku ļaunums augtin auga zemes virsū un ka viņu sirdsprāta tieksmes ik dienas vērsās uz ļaunu,
6. tad Dievam kļuva žēl, ka Viņš cilvēku zemes virsū bija radījis, un Viņš Savā sirdī ļoti noskuma. (1.M.6)
20. Un Noa uzcēla Tam Kungam altāri [pēc plūdiem] un ņēma no ikviena šķīsta lopa un no ikviena šķīsta putna un upurēja dedzināmo upuri uz altāra.
21. Kad Tas Kungs oda patīkamo smaržu, Viņš sacīja Savā sirdī: Es turpmāk vairs nenolādēšu zemi cilvēka dēļ, jo cilvēka sirds tieksmes ir ļaunas no mazām dienām, un Es arī turpmāk vairs neiznīcināšu visu dzīvo, kā Es to esmu darījis. (1.M.8)
5. Ne tavas taisnības, nedz tavas sirds skaidrības dēļ tu nenāc, lai iemantotu viņu zemi, bet šo tautu ļaunuma dēļ Tas Kungs, tavs Dievs, tās dzen ārā tavā priekšā, lai apstiprinātu to vārdu, ko Tas Kungs ar zvērestu bija devis taviem tēviem - Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam.
6. Tad nu zini, ka Tas Kungs, tavs Dievs, tev nedod iemantot šo labo zemi tavas taisnības dēļ, jo tu esi stūrgalvīga tauta.
24. Jūs esat bijuši kurnētāji pret To Kungu, sākot no tās dienas, kopš es jūs pazīstu. (5.M.9)
12. Un tagad, Israēl, ko Tas Kungs, tavs Dievs, no tevis prasa? Neko citu kā vienīgi bīties To Kungu, savu Dievu, staigāt visur Viņa ceļos, Viņu mīlēt un Tam Kungam, savam Dievam, kalpot ar visu savu sirdi un visu savu dvēseli,
13. turēt visus Tā Kunga baušļus un Viņa likumus, ko es šodien pavēlu tev par labu. (5.M.10)
18. Bet Es noteikti paslēpšu Savu vaigu no viņiem tanī dienā visa tā ļaunuma dēļ, ko viņi ir darījuši, pievērsdamies citiem dieviem. (5.M.31)
29. Jo es zinu, ka pēc manas nāves jūs grēkosit un nogriezīsities no tā ceļa, ko es jums esmu pavēlējis; un tas ļaunums jums notiks nākamā laikā, jo jūs darīsit to, kas ir ļauns Tā Kunga acīs, Viņu sadusmodami ar savu roku darbu. (5.M.31)
7. Un tā Israēla bērni darīja to, kas ļauns Tā Kunga acīs, un viņi aizmirsa To Kungu, savu Dievu, un kalpoja baaliem un ašērām.
8. Tad Tā Kunga dusmas iedegās pret Israēlu. (Soģu 3)
5. Tu neesi Dievs, kam patīk bezdievības pilna cilvēka daba. Kas ļaunu dara, lai netuvojas Tev.
6. Kas ir lielīgs, lai nerādās Tavās acīs, Tu ienīsti visus ļauna darītājus. (Ps.5)
1. Kungs, kas mājos Tavā mājoklī un dzīvos Tavā svētajā kalnā?
2. Kas staigā nenoziedzībā un dara taisnību, un patiesību glabā savā sirdī;
3. kas citu neaprunā ar savu mēli, savam tuvākam ļauna nedara un nelaupa viņam viņa godu;
4. kas neieredz ļaundari, bet tur cieņā tos, kas bīstas To Kungu. (Ps.15)
2. No Tava vaiga es gaidu spriedumu par sevi, Tavas acis redz to, kas ir taisnība.
3. Tu pārbaudi manu sirdi, Tu noraugies uz mani arī naktī, Tu iedziļinies manā dvēselē, bet Tu neatrodi manī nekā ļauna: mana mute nav vainīga nekādā pārkāpumā. (Ps.17)
4. Jebšu es arī staigāju tumšā ielejā, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis, Tava gana vēzda un Tavs gana zizlis mani iepriecina.
5. Tu klāj man galdu, maniem ienaidniekiem redzot, Tu svaidi ar eļļu manu galvu, mans kauss ir piepildīts pilns līdz malai.
6. Tiešām, labums un žēlastība mani pavadīs visu manu mūžu, un es palikšu Tā Kunga namā vienumēr. (Ps.23)
1. Tas Kungs ir mans gaišums un mana pestīšana, no kā man bīties? Tas Kungs ir manas dzīves patvērums, no kā man baiļoties?
2. Kad ļaundari, mani pretinieki un ienaidnieki laužas uz mani, lai saplosītu manu miesu, viņi klups un kritīs.
3. Kad bruņoti pulki nostājas pret mani, mana sirds ir bez bailēm; kad pret mani ceļas karš, arī tad es esmu pilns paļāvības. (Ps.27)
13. Kas ir tas vīrs, kas mīl dzīvi un ilgojas pēc gara mūža, lai redzētu labas dienas?
14. Tas lai sargā savu mēli no ļauna un savas lūpas, ka tās nerunā viltīgus vārdus!
15. Novērsies no ļauna un dari labu! Meklē mieru un dzenies pēc tā! (Ps.34)
1. Nesaniknojies par tiem, kas ir nekrietni, un nekļūsti naida pilns pret ļauna darītājiem!
2. Jo tāpat kā zāle tie ātri nokaltīs un kā lapu zaļums tie novītīs.
3. Ceri uz To Kungu un dari labu, paliec savā zemē un dzīvo ar godu.
4. Meklē savu prieku savā Kungā, tad Viņš tev dos, pēc kā tava sirds ilgojas!
7. Esi kluss Tā Kunga priekšā un gaidi uz Viņu, neesi sašutis, ja kādam laimējas un ir sekmes, nedz arī par vīru, kas dara blēdības!
8. Atmet dusmas un neļaujies bardzībai, neiekarsti niknumā, jo no tā ceļas tikai ļaunums!
9. Ļaundari taču tiks izdeldēti, bet, kas gaida uz To Kungu, iemantos zemi.
27. Turies tālu no ļauna un dari labu, tad tu pastāvēsi mūžīgi,
28. jo Tas Kungs mīl taisnu tiesu un Savus ticīgos neatstāj postā, tos nemitīgi aprūpēdams. Bet, kas atkrīt, tiek izdeldēts uz mūžiem, un bezdievīgo dzimums iznīkst. (Ps.37)
3. Apžēlojies par mani, ak, Dievs, Savā žēlastībā, izdzēs manus pārkāpumus Savā lielajā apžēlošanā!
4. Mazgā mani pavisam tīru no manas noziedzības un šķīstī mani no maniem grēkiem!
5. Tiešām, es atzīstu savus pārkāpumus, un mani grēki ir vienmēr manu acu priekšā!
6. Vienīgi Tevis priekšā es esmu grēkojis un darījis to, kas ļauns Tavās acīs. (Ps.51)
3. Dievs skatās no debesīm uz cilvēku bērniem, vēro, vai ir kāds gudrs, kas meklē Dievu.
4. Bet visi ir no Viņa atkāpušies, visi ir izvirtuši un nekrietni; nav, kas labu dara, nav it neviena.
5. Vai tad to nesaprot ļauna darītāji, kas saēd manu tautu? Viņi ēd gan Dieva maizi, bet Dievu viņi nepiesauc. (Ps.53)
9. Tiešām, Tu, ak, Kungs, esi mans patvērums! Visuaugstāko tu esi izraudzījis sev par aizsargu.
10. Nekāds ļaunums tev nenotiks, nedz kāda nediena tuvosies tavai teltij,
11. jo Viņš sūtīs tev Savus eņģeļus tevi pasargāt visos tavos ceļos.
12. Viņi tevi uz rokām nesīs, lai tava kāja nepieduras pie akmens. (Ps.91)
12. Svētīgs tas cilvēks, ko Tu, Kungs, audzini un ar Savu bauslību pamāci,
13. lai viņš paciešas ļaunajās dienās, kamēr bezdievim bedri izraks,
14. jo Tas Kungs neatstums Savu tautu un neatstās Savu mantojumu. (Ps.94)
101. Es atturu savu kāju no ikviena ļauna soļa, lai pildītu Tavu vārdu.
133. Stiprini manus soļus ar Tavu vārdu, un lai ļaunums nevalda pār mani! (Ps.119)
7. Tas Kungs lai tevi pasargā no visa ļauna, Viņš lai pasargā tavu dvēseli.
8. Tas Kungs lai pasargā tavu iziešanu un ieiešanu no šā laika mūžīgi. (Ps.121)
4. Dari, Kungs, labajiem labu un tiem, kas sirdī šķīsti!
5. Bet, kas uz neceļiem noklīst, tos Tas Kungs lai aizdzen kopā ar ļauna darītājiem. (Ps.125)
23. Pārbaudi mani, ak, Dievs, un izzini manu sirdi; izmeklē mani un izdibini skaidri manas domas,
24. un lūko, vai es neesmu uz ļauna ceļa, tad vadi mani pa mūžības ceļu! (Ps.139)
11. Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu Manis dēļ.
12. Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo tā tie vajājuši praviešus, kas pirms jums bija.
37. Bet jūsu vārdi lai ir: jā, jā! nē, nē! Kas pāri par to, tas ir no ļauna.
38. Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: aci pret aci un zobu pret zobu.
39. Bet Es jums saku: jums nebūs pretim stāvēt ļaunajam; bet, kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru. (Mt.5)
21. Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! - ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu.
22. Daudzi uz Mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! Vai mēs Tavā Vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši?
23. Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji. (Mt.7)
17. Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus.
18. Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus.
19. Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī.
20. Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt.
33. Padarait koku labu, tad arī viņa augļi būs labi, vai padarait koku nelabu, tad arī viņa augļi būs nelabi, jo koku pazīst no viņa augļiem.
34. Jūs odžu dzimums, kā jūs varat labu runāt, paši ļauni būdami? Jo no sirds pilnības mute runā.
35. Labs cilvēks izdod no labā krājuma labu, un ļauns cilvēks izdod no ļaunā krājuma ļaunu. (Mt.12)
18. Tad nu klausaities līdzību par sējēju.
19. Ja kas vārdu par Valstību dzird un nesaprot, tad nāk ļaunais un paņem to, kas viņa sirdī sēts. Šis ir tas, kas sēts ceļmalā;
20. bet, kas uz akmenāju sēts, ir tas, kas vārdu dzird un tūdaļ to ar prieku uzņem;
21. bet viņam nav saknes sevī, un viņš ir nepastāvīgs. Kad uziet bēdas vai vajāšanas vārda dēļ, tad viņš tūdaļ apgrēkojas;
22. bet, kas sēts ērkšķos, ir tas, kas vārdu dzird, un šīs pasaules zūdīšanās un bagātības viltība nomāc vārdu, un viņš nenes augļus;
23. bet, kas sēts labā zemē, ir tas, kas vārdu dzird un saprot, tas tad nes augļus, cits simtkārtīgus un cits sešdesmitkārtīgus, un cits trīsdesmitkārtīgus. (Mt.13)
19. Jo no sirds iziet ļaunas domas, slepkavība, laulības pārkāpšana, nešķīstība, zādzība, nepatiesa liecība, zaimi.
20. Tas viss sagāna cilvēku, bet ēšana ar nemazgātām rokām cilvēku nesagāna. (Mt.15)
20. Bet Viņš sacīja: "Kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku.
21. Jo no iekšienes, no cilvēka sirds, iziet ļaunas domas, nešķīstība, zādzība, slepkavība, laulības pārkāpšana,
22. mantkārība, blēdība, viltība, ienaidība, skaudība, Dieva zaimošana, lepnība, vieglprātība.
23. Viss tāds ļaunums iziet no iekšienes un apgāna cilvēku." (Mk.7)
18. Kas tic Viņam, netiek tiesāts, bet, kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla Vārdam.
19. Bet šī ir tā tiesa, ka gaisma ir nākusi pasaulē, bet cilvēkiem tumsība ir bijusi mīļāka par gaismu, tāpēc ka viņu darbi bija ļauni.
20. Jo ikviens, kas dara ļaunu, ienīst gaismu un nenāk pie gaismas, lai viņa darbi netiktu atklāti.
21. Bet, kas dara patiesību, nāk pie gaismas, lai būtu redzami viņa darbi, ka tie Dievā darīti. (Jņ.3)
27. Un Viņš Tam ir devis varu turēt tiesu, tāpēc ka Viņš ir Cilvēka Dēls.
28. Nebrīnieties par to! Jo nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs Viņa balsi
29. un nāks ārā: tie, kas labu darījuši, lai celtos augšām dzīvībai, bet tie, kas ļaunu darījuši, lai celtos augšām sodam. (Jņ.5)
14. Tavus vārdus Es tiem esmu devis, un pasaule viņus ir ienīdusi, tāpēc ka viņi nav no pasaules, tāpat kā Es neesmu no pasaules.
15. Es nelūdzu, lai Tu viņus paņemtu no pasaules, bet lai Tu viņus pasargātu no ļauna. (Jņ.17)
9. Bet naktī Tas Kungs parādībā Pāvilam sacīja: "Nebīsties, bet runā un neciet klusu.
10. Jo Es esmu ar tevi! Neviens necelsies pret tevi, lai darītu tev ļaunu, jo Man ir daudz ļaužu šinī pilsētā." (Apd.18)
7. Tiem, kas neatlaidīgi dara labu un meklē godu un atzinību Dieva priekšā un to, kas neiznīkst, Viņš dos mūžīgu dzīvību.
8. Bet pār tiem, kas ir spītīgi un neklausa patiesībai, bet seko netaisnībai - dusmas un bardzība!
9. Mokas un izbailes ikvienai cilvēka dvēselei, kas dara ļaunu, jūdam visupirms un arī grieķim!
10. Gods, slava un labklājība ikvienam, kas dara labu, jūdam visupirms un arī grieķim! (Rom.2)
18. Jo es zinu, ka manī, tas ir, manā dabīgajā miesā, nemīt nekas labs. Labu gribēt man ir dots, bet labu darīt ne.
19. Jo labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru.
20. Bet, ja es to daru, ko negribu, tad darītājs neesmu vairs es, bet manī mītošais grēks.
21. Tad nu šādu bauslību es atrodu, ka, gribot darīt labu, man iznāk ļaunais.
22. Mans iekšējais cilvēks ar prieku piekrīt Dieva bauslībai.
23. Bet savos locekļos es manu citu bauslību, kas karo ar mana prāta bauslību un padara mani par grēka bauslības gūstekni, kas ir manos locekļos.
24. Es, nožēlojamais cilvēks! Kas mani izraus no šīs nāvei lemtās miesas?
25. Pateicība Dievam mūsu Kungā Jēzū Kristū! (Rom.7)
28. Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti. (Rom.8)
2. Un netopiet šai pasaulei līdzīgi, bet pārvērtieties, atjaunodamies savā garā, lai pareizi saprastu, kas ir Dieva griba: to, kas ir labs, tīkams un pilnīgs.
9. Jūsu mīlestība lai ir neliekuļota. Nīstiet to, kas ļauns, pieķerieties tam, kas labs.
10. Brāļu mīlestība jūsu starpā lai ir sirsnīga. Centieties cits citu pārspēt savstarpējā cieņā.
16. Turiet vienādu prātu cits pret citu, neesiet iedomīgi, bet sniedziet roku zemajiem! Neliecieties paši gudri esam.
17. Neatmaksājiet nevienam ļaunu ar ļaunu, domājiet par to, ka varat labu darīt visiem cilvēkiem.
18. Ja iespējams, no savas puses, turiet mieru ar visiem cilvēkiem.
19. Neatriebieties paši, mīļie, bet atstājiet vietu Dieva dusmībai, jo ir rakstīts: Man pieder atriebšana, Es atmaksāšu, saka Tas Kungs.
20. Bet, ja tavs ienaidnieks ir izsalcis, paēdini viņu; ja tas cieš slāpes, dod viņam dzert. Tā darīdams, tu uz viņa galvas sakrāsi kvēlojošas ogles.
21. Ļaunums lai tevi neuzvar, bet pats uzvari ļaunu ar labu! (Rom.12)
3. Valdītāji nav bīstami labam darbam, bet ļaunam. Tu negribi bīties valsts varas, labi, dari to, kas labs, tad tu saņemsi viņas uzslavu,
19. Bet jūsu paklausība visiem kļuvusi zināma, tāpēc man par jums ir prieks; bet tikai vēlos, lai jūs būtu gudri uz labu, bet vientiesīgi uz ļaunu.
20. Bet miera Dievs drīzumā samīs sātanu apakš jūsu kājām! Mūsu Kunga Jēzus žēlastība lai ir ar jums! (Rom.16)
7. Izmēziet veco raugu, lai esat jauna mīkla! Jūs taču esat neraudzēti; jo arī mūsu Pashā jērs ir par mums upurēts - Kristus.
8. Tad svinēsim svētkus ne ar veco raugu, ne ar ļaunuma un netikumības raugu, bet ar skaidrības un patiesības neraudzētajām maizēm. (1.Kor.5)
25. Kas piedalās sacīkstēs, tas ir atturīgs visā, viņi tāpēc, lai dabūtu iznīcīgu vainagu, bet mēs neiznīcīgu.
26. Tātad es skrienu ne kā uz ko nezināmu, es cīnos ne kā gaisu sizdams.
27. Bet es norūdu un kalpinu savu miesu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams. (1.Kor.9)
20. Brāļi, netopiet bērni saprašanā, bet esiet mazi bērni ļaunumā, bet saprašanā topiet pieauguši. (1.Kor.14)
33. Nepievilieties. Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus. (1.Kor.15)
4. Tāda paļāvība mums ir caur Kristu uz Dievu.
5. Ne ka mēs paši no sevis būtu spējīgi ko labu domāt; bet, ja esam spējīgi, tad tas ir no Dieva. (2.Kor.3)
10. Jo mums visiem jāparādās Kristus soģa krēsla priekšā, lai ikviens saņemtu, ko, miesā būdams, darījis - vai labu vai ļaunu. (2.Kor.5)
21. Mēs dzenamies pēc tā, kas labs, ne tik vien Tā Kunga, bet arī cilvēku priekšā. (2.Kor.8)
3. Mēs dzīvojam gan pasaulē, bet necīnāmies pasaulīgi.
4. Jo mūsu cīņas ieroči nav miesīgi, bet spēcīgi Dieva priekšā cietokšņu noārdīšanai.
5. Mēs apgāžam prātojumus un visas augstprātīgās iedomas, kas paceļas pret Dieva atziņu, un uzvaram visus prātus, lai tie ir Kristum paklausīgi. (2.Kor.10)
11. Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām.
12. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā.
13. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt.
14. Tātad stāviet, savus gurnus apjozuši ar patiesību, tērpušies taisnības bruņās,
15. kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam;
16. bez visa tā satveriet ticības vairogu, ar ko jūs varēsit dzēst visas ļaunā ugunīgās bultas.
17. Ņemiet arī pestīšanas bruņu cepuri un Gara zobenu, tas ir, Dieva vārdu,
18. ar visām lūgšanām un lūgumiem lūdziet Dievu Garā ik brīdi; tai pašā nolūkā esiet nomodā un pastāviet savās aizlūgšanās par visiem svētajiem. (Ef.6)
9. Tad nu nepiekusīsim, labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nepagursim.
10. Tad nu, kamēr mums ir laiks, darīsim labu visiem, bet sevišķi ticības biedriem. (Gal.6)
15. Tad nu raugaities nopietni uz to, kā dzīvojat: nevis kā negudri, bet kā gudri;
16. izmantojiet laiku, jo šīs dienas ir ļaunas! (Ef.5)
27. Tikai dzīvojiet tā, kā tas ir Kristus evaņģēlija cienīgi, lai, vai nu nākdams un jūs redzēdams, vai prom būdams, par jums dzirdētu, ka jūs stāvat vienā Garā, vienprātīgi kopā cīnīdamies par evaņģēlija ticību, nekādā lietā nebīdamies no pretinieku draudiem.
28. Tā ir viņu pazušanas, bet mūsu pestīšanas zīme, un tas ir no Dieva;
29. jo jums dota žēlastība ne vien uz Kristu ticēt, bet arī par Viņu ciest. (Fil.1)
2. Pēc mūsu iepriekšējām ciešanām un apvainojumiem Filipos, kas jums ir zināmi, mēs mūsu Dievā smēlāmies drosmi lielā cīņas priekā sludināt jums Dieva evaņģēliju.
3. Jo mūsu sludinājuma pamatā nav maldu vai netīru un negodīgu nolūku,
4. bet mēs runājām tāpēc, ka Dievs mūs atradis par cienīgiem, uzticēdams mums evaņģēliju, un cenšamies izpatikt nevis cilvēkiem, bet Dievam, kas pārbauda mūsu sirdis. (1.Tes.2)
15. Pielūkojiet, lai neviens nevienam neatmaksā ļaunu ar ļaunu, bet aizvien dzenieties pēc tā, kas labs, gan paši savā starpā, gan pret citiem.
21. Pārbaudait visu; kas labs, to paturiet!
22. Atraujaties no visa, kas ļauns.
23. Bet pats miera Dievs lai jūs svētī caurcaurim, un jūsu gars, dvēsele un miesa visā pilnībā lai paliek bezvainīgi līdz mūsu Kunga Jēzus Kristus atnākšanai.
24. Jūsu aicinātājs ir uzticams. Viņš būs arī darītājs. (1.Tes.5)
3. Tas Kungs ir uzticams. Viņš jūs darīs stiprus un pasargās no ļauna.
13. Bet jūs, brāļi, nepiekūstiet, labu darīdami. (2.Tes.3)
9. Bet, kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā.
10. Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju.
11. Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības,
12. cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā. (1.Tim.6)
3. Ciet līdz ar citiem ļaunumu, būdams labs Kristus Jēzus kareivis. (2.Tim.2)
7. Labo cīņu es esmu izcīnījis, skrējienu esmu pabeidzis, ticību esmu turējis.
8. Atliek man tikai saņemt taisnības vainagu, ko mans Kungs, taisnais tiesnesis, dos man viņā dienā, un ne tikvien man, bet arī visiem, kas ir iemīlējuši Viņa parādīšanos. (2.Tim.4)
13. Jo katrs, kas bauda pienu, ir taisnības vārda nepratējs, jo tas ir bērns.
14. Bet pilngadīgiem pienākas cieta barība, tiem, kam ir piedzīvojumi un kam prāti vingrināti izšķirt labu un ļaunu. (Ebr.5)
17. Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas. (Jēk.1)
8. Bet mēli neviens cilvēks nevar savaldīt: nemitīgs ļaunums, pilns nāvējošas indes.
9. Ar viņu mēs slavējam To Kungu un Tēvu, ar viņu mēs lādam cilvēkus, pēc Dieva līdzības radītus.
10. No tās pašas mutes iziet svētība un lāsts. Tam, mani brāļi, nebūs tā notikt! (Jēk.3)
1. No kurienes kari, no kurienes cīņas jūsu starpā? Vai ne no turienes, no kārībām, kas cīnās jūsu locekļos?
2. Jūs iekārojat, un jums nav; jūs slepkavojat un skaužat un nevarat iegūt; jūs cīnāties un karojat. Jums nav, tāpēc ka jūs nelūdzat Dievu.
3. Jūs lūdzat un nedabūjat, tāpēc ka ar ļaunām sirdīm lūdzat, lai to šķiestu savās kārībās. (Jēk.4)
1. Tad nu, atmetuši visu ļaunprātību un visu viltu, liekulību un skaudību, kā arī visas mēlnesības,
2. kārojiet kā patlaban piedzimuši bērni pēc garīgā tīrā piena, ka jūs ar to augat un topat izglābti,
3. ja jūs esat baudījuši, ka Tas Kungs ir labs.
4. Ejiet pie Viņa kā pie dzīva akmens, kas gan cilvēku atmests, bet Dievam izredzēts un dārgs.
5. Un uzceliet no sevis pašiem kā dzīviem akmeņiem garīgu namu un topiet par svētu priesteru saimi, nesot garīgus upurus, kas Dievam ir patīkami, caur Jēzu Kristu.
15. Jo tāda ir Dieva griba, ka jūs, labu darot, apklusinātu neprātīgu cilvēku nezināšanu
16. kā svabadi, nevis tādi, kam svabadība būtu kā ļaunuma apsegs, bet kā Dieva kalpi.
17. Turiet visus godā, mīliet brāļu saimi, bīstaities Dievu, godājiet valdnieku.
18. Kalpi, paklausiet saviem kungiem visā bijībā, ne vien labajiem un lēnajiem, bet arī ļaunajiem.
19. Jo tā ir žēlastība, ja kāds savas dievapziņas dēļ panes bēdas, netaisnību ciezdams.
20. Jo kāda slava jums būs, ja jūs panesīsit sitienus pārkāpumu dēļ? Bet, ja jūs, labu darīdami, cietīsit pārestības un tās panesīsit, tas Dievam labi patīk. (1.Pēt.2)
9. neatmaksādami ļaunu ar ļaunu, nedz zaimus ar zaimiem, turpretim svētījiet, jo uz to jūs esat aicināti, lai jūs iemantotu svētību.
10. Jo, kas mīl dzīvību un grib redzēt labas dienas, tas lai attur savu mēli no ļauna un savas lūpas, ka tās nerunā viltu.
11. Lai viņš novēršas no ļauna un dara labu, lai viņš meklē mieru un dzenas pēc tā.
12. Jo Tā Kunga acis ir vērstas uz taisnajiem un Viņa ausis atvērtas viņu lūgšanām, bet Tā Kunga vaigs ir pret tiem, kas dara ļaunu.
13. Un, kas jums varēs ļaunu darīt, ja jūs no visas sirds dzīsities pēc tā, kas labs?
17. Jo ir labāki ciest, darot labu, ja Dieva griba to prasītu, nekā darot ļaunu. (1.Pēt.3)
18. Mēs zinām, ka ikviens, kas no Dieva dzimis, negrēko, bet tas, kas no Dieva dzimis, pasargā sevi, un ļaunais neaizskar viņu. (1.Jņ.5)
11. Mīļais, neseko ļaunajam, bet labajam. Kas dara labu, ir no Dieva; kas dara ļaunu, nav Dieva redzējis. (3.Jņ.)
3. Mīļie, tā kā man ļoti rūpēja jums rakstīt par mūsu kopējo pestīšanu, tad sirds mani spieda jūs pamācīt šinī rakstā turpināt cīņu par to ticību, kas svētiem reiz uzticēta. (Jūd.)
3. Un, ja es visu savu mantu izdalītu nabagiem un nodotu savu miesu, lai mani sadedzina, bet man nebūtu mīlestības, tad tas man nelīdz nenieka.
4. Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga.
5. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu.
6. Tā nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību.
7. Tā apklāj visu, tā tic visu, tā cer visu, tā panes visu. (1.Kor.13)
2. Es zinu tavus darbus un pūles, tavu pacietību un ka tu nevari panest ļaunus cilvēkus un esi pārbaudījis tos, kas saucas par apustuļiem, bet nav, un esi atradis tos par melkuļiem.
3. Tev ir pacietība, tu esi grūtumu nesis Mana Vārda dēļ un neesi piekusis.
4. Bet Man pret tevi ir tas, ka tu esi atstājis savu pirmo mīlestību. (Atkl.2)
33. To visu Es esmu runājis uz jums, lai jums miers būtu Manī. Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, Es pasauli esmu uzvarējis! (Jņ.16)
37. Visās šinīs lietās mēs pārpārim paliekam uzvarētāji Tā spēkā, kas mūs mīlējis.
38. Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne lietas esošās, ne nākamās, ne spēki,
39. ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā! (Rom.8)
55. Kur, nāve, tava uzvara? Kur, elle, tavs dzelonis? -
56. Nāves dzelonis ir grēks, bet grēka spēks ir bauslība.
57. Bet paldies Dievam, kas mums devis uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu. (1.Kor.15)
14. Paldies Dievam, kas mūs visur vada Kristus uzvaras gājienā un caur mums izplata Viņa atziņas labo smaržu visās malās. (2.Kor.2)
14. Viņš izdeldējis pret mums vērsto parādu rakstu ar visām tā prasībām un paņēmis to no mūsu vidus, pienaglodams pie krusta.
15. Tā Viņš atbruņojis visas pretvaras, tās atklāti kaunā likdams un Kristū uzvaru svinēdams pār viņām. (Kol.2)
4. Jūs, bērniņi, esat no Dieva un esat viņus uzvarējuši, jo lielāks ir Tas, kas jūsos, nekā tas, kas ir pasaulē. (1.Jņ.4)
4. Jo viss, kas ir dzimis no Dieva, uzvar pasauli, un šī ir tā uzvara, kas uzvarējusi pasauli - mūsu ticība.
5. Kas ir pasaules uzvarētājs? Tikai tas, kas tic, ka Jēzus ir Dieva Dēls. (1.Jņ.5)
