Nedzīvot sev

Bībeles un kristīgās literatūras studija T
Maijs 2018

Nedzīvot sev, bet Tam Kungam

 
Dzīvošana sev un bezdievība
3. Bezdievīgais plātās ar savām nekautrīgām iekārēm, un pagaidu plēsējs lielās ar savu ieguvumu, arvien vairāk atraudamies no Tā Kunga.
4. Bezdievīgais savā lielā lepnībā nebēdā ne par vienu; visas viņa domas ir: Dieva nav! (Ps.10)
4. Tiešām viņiem nav nekādu bēdu visu mūžu, vesela un labi barota ir viņu miesa.
5. Cilvēku grūtības viņus nespiež, viņi netiek spaidīti kā citi cilvēki.
6. Tādēļ arī augstprātība ir viņu kaklarota, un varmācībā viņi tērpjas kā drēbēs.
7. Taukajā sejā spīd viņu aizplūdušās acis, tajās atspoguļojas viņu sirds domas.
8. Viņi zobojas un runā savā ļaunumā tikai par varas darbiem, viņu runas ir augstprātības pilnas.
9. Līdz debesīm viņi paceļ savu muti, un viņu mēle šaudās pa visu zemes virsu. (Ps.73)
18. Viņam tā pūliņu panākumi ir jāatdod, tam tos baudīt nav lemts, viņš nepriecāsies par iegūtām mantām, lai cik daudz to būtu,
19. jo viņš nomācis nabagos un atstājis viņus bez palīdzības, tas pievācis sev namus, bet nepaguva tos mājīgi ierīkot.
20. Viņš pats nepazina nekādu ierobežojumu savā rijībā, tādēļ tas arī neko no saviem dārgumiem nepaņems līdzi.
21. Nekas nepagāja secen viņa ēstgribai, tāpēc arī viņa labklājībai nav pastāvības.
22. Savas bagātības pārpilnībā viņš tomēr jūtas nomākts: viss nelaimes smagums tomēr gulstas uz viņu. (Īj.20)
15. Bezdievis, kas valda pār nabadzīgu tautu, ir rūcējs lauva un rijīgs lācis.
16. Ja valdnieks nav pienācīgi sapratīgs, tad notiek daudz varasdarbu, bet tas, kas ienīst negausību, dzīvos ilgi. (Sal.pam.28)
4. Īsts ķēniņš uzceļ savu valsti ar tiesu un taisnību, bet sīksts un negausīgs valdnieks turpretī grūž to postā. (Sal.pam.29)
8. Ja bezdievji zaļo kā zāle un visi ļaundari zied, tad tomēr viņi tiks izdeldēti uz mūžu mūžiem.
9. Bet Tu, Kungs, esi tas augstākais mūžīgi! (Ps.92)
 
Dievišķais risinājums
16. Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību. (Jņ.3)
19. Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog.
20. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog.
21. Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds. (Mt.6)
37. Bet Jēzus tam sacīja: "Tev būs Dievu, savu Kungu, mīlēt no visas sirds un no visas dvēseles, un no visa sava prāta.
38. Šis ir augstākais un pirmais bauslis.
39. Otrs tam līdzīgs ir: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu. (Mt.22)
27. Uzņemiet sevī nevis iznīkstošo barību, bet barību, kas paliek mūžīgai dzīvībai, kuru jums dos Cilvēka Dēls, jo Dievs Tēvs Viņu ir apzīmogojis.
53. Patiesi, patiesi Es jums saku: ja jūs neēdat Cilvēka Dēla miesu un nedzerat Viņa asinis, jums dzīvības nav sevī. (Jņ.6)
4. Palieciet Manī un Es - jūsos. Kā zars nevar nest augļus no sevis, ja tas nepaliek pie vīnakoka, tāpat arī jūs, ja nepaliekat Manī.
5. ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt. (Jņ.15)
 
Neticīgi ticīgie
– Uzvaroša kristīga dzīve slēpjas Evaņģēlija vienkāršībā. Tā rodama nevis atdarinot Jēzu, bet vienkārši mājojot Viņā. Tas, ka esmu Dievam pieņemams, neizriet no tā, ko es daru, bet no tā, kas es esmu.
Tomēr sākumā Dievam nākas mūs izvadāt pa daudzām tekām, līdz mēs atmetam cerības uz sevi un citiem cilvēkiem. Tikai tad, kad cilvēks zaudē paļāvību pats sev, viņš iegūst paļāvību Dievam.
Dievs nav jāsistematizē un jāizprot – tā ir neticīgo nodarbošanās. Dievam ir jāklausa, Viņš ir jāpielūdz. Zināšanas ir būtiskas, bet tās nedrīkst aizstāt dzīvo Kristu. Patiesi kristīga padomdošana liek cilvēkam raudzīties uz Kristu, nevis uz sevi pašu. Mest savu nastu uz to Kungu, nevis uz psiholoģiju.
Neticīgs ticīgais ir kristietis, kas, lai gan ir no jauna piedzimis un nonāks debesīs, tomēr nekad nav pilnībā noticējis Jēzum Kristum. Viņam ir neticīga cilvēka emocijas: viņš jūt, ka tikai pats ir atbildīgs par visu savā dzīvē; ar prātu steidzas pretī Dievam, bet savās jūtās bēg no Viņa. (M.Velss)
 
18. Jo vēsts par krustu ir ģeķība tiem, kas pazūd, bet mums, kas topam izglābti, tas ir Dieva spēks. (1.Kor.1)
– Pestīšana ir jāpiedzīvo katru dienu un tai jābūt pārdabiskai. No ienaidniekiem un ciešanām krusts atpestī (jeb izglābj) šodien.
20. Bet mēs zinām, ka Dieva Dēls ir nācis un mums tādu prātu ir devis, ka atzīstam vienīgi patieso, un mēs jau esam patiesajā - Viņa Dēlā Jēzū Kristū. Šis ir patiesais Dievs un mūžīgā dzīvība.
21. Bērniņi, sargaities no elkiem. (1.Jņ.5)
– Mūsu patiesās vajadzības ir garīgas. Pie kā mēs tveramies ekstremālos apstākļos? Elks ir jebkas, izņemot Kristu, pie kā cilvēks meklē patvērumu grūtībās.
19. Bet, kad Lābans gāja savas avis cirpt, Rahēle nozaga terafīmu, kas bija viņas tēvam. (1.M.31)
9. Tie, kas turas pie nīcīgām viltus dievībām, zaudē savu žēlastības tiesu. (Jon.2)
– Kā Rahēle nozaga tēva mājas dievekli, tā arī mēs savās mantās bieži esam paslēpuši vecos elkus (gadījumam, ja Dievs mums nepalīdz). Bīstamākie ir “augstākās pakāpes” elki: kalpošanas elks, aplami priekšstati par Dievu, teoloģijas elks (pamatojumu savai neticībai meklē, atņemot Dievam visus Viņa brīnumus, Viņa personīgo darbošanos kristieša dzīvē, visu pārdabisko).
 
Mūžīgi augošais koks
8. Un Dievs Tas Kungs dēstīja dārzu Ēdenē, austrumos, tur Viņš ielika cilvēku, ko bija veidojis.
9. Un Dievs Tas Kungs lika izaugt no zemes ikvienam kokam, kuru bija patīkami uzlūkot un kas bija labs, lai no tā ēstu, bet dārza vidū dzīvības kokam un laba un ļauna atzīšanas kokam. (1.M.2)
– Labais un ļaunais nāk no viena un tā paša koka, un Dievs noraida tos abus. Ļaunie darbi apliecina neticību Dieva eksistencei, labie – neticību Viņa prasībām.
16. Un Dievs Tas Kungs pavēlēja cilvēkam, sacīdams: "No visiem dārza kokiem ēzdams ēd,
17. bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi." (1.M.2)
– Ādams un Ieva ēda no aizliegtā koka, un tāpat turpina ēst visa cilvēce. Viņi nomira Dievam savā garā, un tādi pat garīgi miruši mēs visi piedzimstam.
41. Cilvēka Dēls izsūtīs Savus eņģeļus, un tie salasīs no Viņa valstības visas apgrēcības un tos, kas dara netaisnību,
42. un tos metīs degošā ceplī; tur būs raudāšana un zobu trīcēšana. (Mt.13)
 – Ēšana no koka ļaunās puses rada tiešu grēku un netaisnību
13. Bet vai jums, rakstu mācītāji un farizeji, jūs liekuļi! Jo jūs aizslēdzat Debesu valstību cilvēkiem; jūs paši neejat iekšā un neļaujat tiem, kas vēlas, tur ieiet.
14. Jo jūs aprijat atraitņu namus un liekuļojat ar garām lūgšanām; tāpēc jūs saņemsit ļoti smagu sodu.
– Ēšana no koka labās puses padara cilvēku aklu: par mantkārīgu krāpnieku
23. Jūs dodat desmito tiesu no mētrām, dillēm un ķimenēm un atstājat bez ievērības svarīgāko bauslībā: tiesu, žēlastību un ticību. Šo jums bija darīt un to neatstāt.
24. Jūs aklie ceļa rādītāji, kas odus izkāšat un kamieļus aprijat.
– Par galveno kļūst sekošana likumiem, bet būtiskais tiem paliek apslēpts
28. Tā arī jūs, no ārpuses gan izrādāties ļaužu priekšā kā taisni, bet iekšpusē esat pilni liekulības un netaisnības. (Mt.23)
– Muitnieki un grēcinieki ātrāk ieies debesīs nekā šie.
 
Ticība ir gara orgāns
20. Bet Jēzus tiem saka: "Patiesi Es jums saku: ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsit šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, - un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams.” (Mt.17)
– Galvenais ir pati ticība, nevis tās kvantitāte
9. Bet jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā. (1.Pēt.2)
– Mēs taču zinām, ka nespējam sasniegt šādu stāvokli. Varam tikai palūkoties uz Dievu un pateikties Viņam!
1. Tad Gars Jēzu aizveda tuksnesī, ka Tas taptu velna kārdināts.
2. Un, kad Viņš četrdesmit dienas un četrdesmit naktis bija gavējis, tad Tam gribējās ēst.
3. Un kārdinātājs piestājās pie Viņa un sacīja: "Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi."
4. Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes." (Mt.4)
– Dažkārt Dievs ved tuksnesī arī mūs, lai pārbaudītu mūsu ticību. Lai iemācītu staigāt ticībā, nevis skatīšanā vai sajūtās.
17. Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību. (2.Kor.4)
– Jūsu ticības lielums ir proporcionāls tam, cik ilgi spējat gaidīt Dieva apsolījuma piepildīšanos.
 
Egocentrisma veidošanās
8. Dievs ir mīlestība. (1.Jņ.4)
– Tā kā mīlestībai ir nepieciešams objekts, Dievs radīja cilvēku un ielika viņa dvēselē nepieciešamību tikt mīlētam un pieņemtam.
22. Saukdami sevi par gudriem, tie kļuvuši ģeķi
23. un apmainījuši neiznīcīgā Dieva godību pret iznīcīgam cilvēkam un putniem, lopiem un rāpuļiem līdzīgiem tēliem.
24. Tāpēc Dievs viņus viņu sirds kārībās nodevis izvirtībai, kurā viņi paši sākuši sagandēt savas miesas,
25. tāpēc ka viņi dievišķo patiesību apmainījuši pret meliem un sākuši dievināt un pielūgt radību, atstājot novārtā Radītāju. (Rom.1)
14. Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama.
15. Pēc tam kārība, kad tā ieņēmusies, dzemdē grēku, bet grēks padarīts dzemdē nāvi. (Jēk.1)
– Alkās piepildīt vajadzību pēc Dieva mīlestības cilvēks kļūst absolūti un negrozāmi egocentrisks. Rezultātā tukšums, nogurums un bēdas. Aklums (neredz ne savu patieso stāvokli, ne postu, ko nodara citiem) un neprāts (trūkst saiknes ar realitāti). Nekontrolētas emocijas kļūst par rotaļu laukumu sātanam.
17. Ja jau viena cilvēka pārkāpuma dēļ nāve caur šo vienu kļuvusi par valdnieci, cik daudz vairāk tie, kas saņēmuši žēlastības un taisnības dāvanas pārpilnību, kļūs dzīvības valdnieki caur šo vienu Jēzu Kristu!
18. Tātad, kā viena cilvēka pārkāpuma dēļ pār visiem nākusi pazudināšana, gluži tāpat viena cilvēka taisnības darbs visiem nes taisnošanu uz dzīvību. (Rom.5)
– Mēs radām sev problēmas, pretojoties Dieva gribai. Dievam ir atbilde – Kristus.
 
Nomainītā dzīvība
63. Gars dara dzīvu, miesa neder nenieka; vārdi, ko Es jums runāju, ir gars un dzīvība. (Jņ.6)
23. Ja kāds grib Man sekot, tad tāds lai aizliedz sevi, ik dienas ņem uz sevi savu krustu un staigā Man pakaļ.
24. Jo, kas savu dzīvību gribēs izglābt, tam tā zudīs, bet, kas savu dzīvību Manis dēļ zaudēs, tas to izglābs. (Lk.9)
– Jēzus saka, ka ceļš uz dzīvību ved caur nāvi, tikai sevi aizliedzot
1. Redziet, kādu mīlestību Tēvs mums ir parādījis, ka tiekam saukti Dieva bērni, un mēs tādi arī esam. Pasaule mūs tāpēc neatzīst, ka tā Viņu nav atzinusi. (1.Jņ.3)
11. Bet jūs esat nomazgāti, jūs esat svēti kļuvuši, jūs esat taisnoti Kunga Jēzus Kristus Vārdā un mūsu Dieva Garā. (1.Kor.6)
17. Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns. (2.Kor.5)
– Līdz ar Kristu tiek nonāvēta egocentriskā, neprātīgā un svešai kontrolei pakļautā Ādama dzīvība. Varena atbrīvošanas sajūta pārņem, kad Svētais Gars to atklāj.
7. Viņā mums dota pestīšana Viņa asinīs, grēku piedošana pēc Viņa bagātās žēlastības. (Ef.1)
19. Jo visai Dieva pilnībai labpatika iemājot Viņā,
20. lai caur Viņu un uz Viņu salīdzinātu visu, nodibinot ar Viņa krusta asinīm visu starpā mieru - gan debesīs, gan virs zemes. (Kol.1)
12. Mums, kas Viņam ticam, dota iespēja tuvoties Dievam bez bailēm un ar paļāvību. (Ef.3)
– Tas nav ne mazākā mērā saistīts ar cilvēka pūliņiem vai zināšanām, bet gan ar Dieva gribu un gudrību. Piedzimstot no augšienes, cilvēks saņem jaunu dzīvību un kļūst par citu cilvēku.
20. Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus; bet, cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani. (Gal.2)
 
Kā dzīvot, mājojot Kristū
6. Tad nu Kristu Jēzu pieņēmuši, dzīvojiet Viņā,
7. sakņodamies Viņā, augdami Viņā, stipri kļūdami ticībā, kurā esat mācīti, pāri plūzdami savā pateicībā! (Kol.2)
7. Bet, ja mēs dzīvojam gaismā, kā Viņš ir gaismā, tad mums ir sadraudzība savā starpā un Viņa Dēla Jēzus asinis šķīsta mūs no visiem grēkiem. (1.Jņ.1)
– Iemācīties dzīvot, paliekot Kristū, nav vis darbs, bet gan pareiza attieksme
5. Savā starpā turiet tādu pat prātu, kāds ir arī Kristū Jēzū,
6. kas, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam,
7. bet Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs. (Fil.2)
– Tas nozīmē patiesi iepazīt sevi un atzīt, ka mūsos nav nekā laba
26. Ir labi klusā garā gaidīt uz Tā Kunga palīdzību. (Raudu 3)
– Pastāvēt ticībā – tas ir vairāk miers nekā darbošanās. Klusā pārliecībā, kā zars pie koka. Ne smagi strādājot, bet ļaujoties Viņa darbam. Viņš ir Radītājs, mēs radības.
34. Tāpēc nezūdaities nākamā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ikvienai dienai pietiek pašai savu bēdu. (Mt.6)
– Tā ir apņemšanās dzīvot tikai mirkli pēc mirkļa, soli pa solim. Vakardiena ir pagājusi, bet rītdiena pieder Dievam.
31. Tas Kungs, tavs Dievs, ir žēlsirdīgs Dievs, Viņš tevi neatstās un tevi neizdeldēs (negrūdīs postā). (5.M.31)
31. Jo Tas Kungs neatstumj uz visiem laikiem:
32. Viņš gan apbēdina, bet Viņš atkal apžēlojas pēc Savas lielās žēlastības. (Raudu 3)
 
Nododiet sevi pašus Dievam
13. Nenododiet arī savus locekļus par netaisnības ieročiem grēkam, bet nododiet sevi pašus Dievam kā tādi, kas no mirušiem kļuvuši dzīvi, un savus locekļus par taisnības ieročiem Dievam.
16. Vai nezināt, ka tam, kam jūs sevi nododat par paklausīgiem kalpiem, jums arī kā kalpiem jāklausa, vai nu grēkam uz nāvi, vai paklausībai Dievam - uz taisnību. (Rom.6)
1. Es jums lieku pie sirds, brāļi, Dieva žēlsirdības vārdā nodot sevi pašus par dzīvu, svētu Dievam patīkamu upuri, tā lai ir jūsu garīgā kalpošana. (Rom.12)
7. Jo neviens mūsu starpā nedzīvo sev pašam, un neviens nemirst sev pašam.
8. Jo, ja dzīvojam, dzīvojam savam Kungam un, ja mirstam, mirstam savam Kungam. Tātad, vai dzīvojam, vai mirstam, mēs piederam savam Kungam.
12. Tātad ikviens no mums atbildēs Dievam par sevi. (Rom.14)
19. Jeb vai jūs nezināt, ka jūsu miesa ir Svētā Gara mājoklis, kas ir jūsos un ko jūs esat saņēmuši no Dieva, un ka jūs nepiederat sev pašiem?
20. Jo jūs esat dārgi atpirkti. Tad nu pagodiniet Dievu ar savu miesu! (1.Kor.6)
15. Viņš mira par visiem, lai tie, kas dzīvo, nedzīvo vairs sev pašiem, bet Tam, kas par viņiem miris un uzmodināts. (2.Kor.5)
18. Jo ne tas ir derīgs, kas pats sevi uzteic, bet tas, ko uzteic Tas Kungs. (2.Kor.10)
5. Pārbaudait paši sevi, vai stāvat ticībā, izmeklējiet paši sevi. Jeb vai neesat pārliecināti, ka Jēzus Kristus ir jūsos? Citādi jūs esat nederīgi. (2.Kor.13)
3. Jo, ja kāds domā, ka viņš kas esot, nebūdams nekas, tas pieviļ pats sevi.
4. Bet ikviens lai pārbauda pats savus darbus, tad viņam pašam būs prieks un viņš nelielīsies citu priekšā. (Gal.6)
 
Sirsnīgā mīlestībā citam pret citu
1. Bet mums, kas esam stipri, pienākas nest to vājības, kas nav tik stipri, nedzīvojot par patikšanu sev pašiem.
2. Ikviens mūsu starpā lai dzīvo par patiku savam tuvākajam, viņam par labu, lai to celtu. (Rom.15)
14. Jo visa bauslība ir vienā vārdā izpildīta, proti, tanī: tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu. (Gal.5)
2. Tad piepildait manu prieku, turēdamies vienā prātā, lolodami vienu mīlestību, dvēselēs vienoti, ar vienu mērķi,
3. ne strīdēdamies, ne tukšā lielībā, bet pazemībā cits citu uzskatīdami augstāku par sevi,
4. neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām. (Fil.2)
12. Tad nu kā Dieva izredzētie, svētie un mīļotie, tērpieties sirsnīgā līdzjūtībā, laipnībā, pazemībā, lēnībā, pacietībā,
13. ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs. (Kol.3)
8. Par visām lietām lai jums būtu sirsnīga mīlestība citam pret citu, jo mīlestība apklāj grēku daudzumu. (1.Pēt.4)
21. Un pasargait sevi Dieva mīlestībā, gaidīdami mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastību, lai iemantotu mūžīgo dzīvību. (Jūd.)
 
Izmantota grāmata: M.Velss. Nomaldījušies tuksnesī.- R., 1998.