Bībeles studija T
Aprīlis 2018
Aprīlis 2018
23. Un tai pašā naktī viņš piecēlās, paņēma abas savas sievas un abas savas kalpones, un savus vienpadsmit dēlus un cēlās pāri Jabokas upes braslam.
24. Tad viņš ņēma tos un pārveda pāri upei, tāpat visu, kas tam pašam piederēja.
25. Bet Jēkabs palika viens pats, un kāds ar viņu cīnījās līdz rīta ausmai.
26. Kad tas redzēja, ka nespēj viņu pieveikt, tas aizskāra viņa ciskas kaulu, tā ka Jēkaba ciskas kauls izgriezās, cīnoties ar viņu.
27. Un tas teica: "Atlaid mani, jo rīts sāk aust." Bet Jēkabs teica: "Es tevi neatlaidīšu, iekāms Tu mani nesvētīsi."
28. Un tas vaicāja: "Kā tevi sauc?" Viņš atbildēja: "Jēkabs."
29. Bet tas viņam sacīja: "Tavs vārds turpmāk nebūs Jēkabs, bet Israēls, jo tu ar Dievu un ar cilvēkiem esi cīnījies un esi uzvarējis."
30. Un Jēkabs jautāja un sacīja: "Pasaki jel savu vārdu!" Bet tas sacīja: "Kādēļ tu man prasi manu vārdu?" Un Viņš to tur svētīja.
31. Un Jēkabs nosauca to vietu par Pniēlu, jo: "Es esmu Dievu redzējis vaigu vaigā un esmu izglābis savu dzīvību."
32. Un saule lēca, kad viņš Pniēlai gāja garām, bet viņš kliboja savas gūžas dēļ. (1.M.32)
3. Tad visa tauta noplēsa zelta auskarus, kas bija to ausīs, un atnesa tos Āronam.
4. Un viņš tos paņēma no viņu rokām, zīmēja metu ar zīmuli un no tiem izlēja teļa tēlu; tad tie teica: "Šis ir tavs dievs, Israēl, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes." (2.M.32)
1. Un nu, Israēl, klausies likumus un tiesas, kuras es jums mācu darīt, lai jūs dzīvotu un ienāktu un iemantotu to zemi, ko Tas Kungs, jūsu tēvu Dievs, jums dod. (5.M.4 – Jēkaba pēcteči)
8. Viņš tos pārskaitīja Bezekā, un tad Israēlam izrādījās trīs simti tūkstošu, bet Jūdam trīsdesmit tūkstoši vīru. (1.Sam.11 – ziemeļu ķēniņvalsts)
42. Bet laiks, cik ilgi Salamans valdīja Jeruzālemē pār Israēla namu, ir četrdesmit gadi. (1.Ķēn.11 – apvienotā ķēniņvalsts)
1. Kad tas bija galā, vadoņi nāca pie manis, sacīdami: "Israēla tauta, pat priesteri un levīti, nav nošķīrusies no tās zemes tautām ar viņu elku dievībām - no kānaāniešiem, hetiešiem, ferisiešiem, jebusiešiem, amoniešiem, moābiešiem, ēģiptiešiem un amoriešiem. (Ez.9 – tauta pēc trimdas)
7. Ak, kaut Israēlam no Ciānas nāktu palīdzība! Kad Tas Kungs reiz vērsīs uz labu Savas tautas likteni, tad Jēkabs priecāsies un Israēls līksmos. (Ps.14)
24. Slavējiet To Kungu visi, kas Viņu bīstas; Jēkaba dzimums lai Viņam dod godu, lai Viņu bīstas viss Israēla nams! (Ps.22)
7. "Klausies, Mana tauta, Es runāšu, Israēl, Es brīdinu tevi! Es - Dievs, Es esmu tavs Dievs!
8. Nevis tavu kaujamo upuru dēļ norāju Es tevi; tavi dedzināmie upuri ir vienumēr Manu acu priekšā.
9. Es neņemšu vēršus no tava nama, nedz āžus no tava ganāmā pulka,
10. jo Man pieder visi meža zvēri, visi kustoņi pa tūkstošiem kalnos.
11. Man ir zināms ikviens putns gaisā, un visi lauku kustoņi ir Manā ziņā.
12. Ja Man gribētos ēst, tas Man nebūtu tev jāsaka, jo Man pieder pasaule un viss tās pilnums.
13. Vai tad lai Es ēdu vēršu gaļu un dzeru āžu asinis?
14. Nes Dievam pateicību kā upuri un tā pildi Visuaugstākajam savus solījumus!
15. Un piesauc Mani bēdu laikā, tad Es izglābšu tevi, un tev būs Mani godāt!" (Ps.50)
8. Dievs, kad Tu izgāji Savas tautas priekšgalā, kad Tu staigāji pa tuksnesi (sela),
9. tad drebēja zeme, lāsoja debesis Dieva, Sinaja Kunga, tā Dieva priekšā, kas ir Israēla Dievs.
10. Tu, Dievs, liki nolīt bagātam lietum, Savu iztvīkušo mantojumu Tu atspirdzināji.
35. Dodiet Dievam godu! Viņa augstības spēks valda pār Israēlu, un Viņa varenība sniedzas līdz padebešiem.
36. Bijājams esi Tu, Dievs, no Savas svētās vietas, Tu Israēla Dievs. Tu esi, kas dod spēku un stiprumu Savai tautai. Slavēts lai ir Dievs! (Ps.68)
9. Klausies, Mana tauta, lai Es tevi brīdinātu! Israēl, kaut tu Mani uzklausītu!
10. Cita Dieva tev nedrīkst būt, tev nebūs pielūgt svešus dievus!
11. Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes. Atplet savu muti, lai Es to piepildu!
14. Kaut jel Mana tauta klausītu Mani, kaut jel Israēls staigātu Manos ceļos! (Ps.81)
2. Mana palīdzība nāk no Tā Kunga, kas radījis debesis un zemi.
3. Viņš neļaus tavai kājai slīdēt; kas tevi sargā, tas nesnauž!
4. Redzi, Israēla sargs nesnauž un neguļ. (Ps.121)
7. Israēl, ceri uz To Kungu! Jo Tā Kunga rokā ir žēlastība, un Viņa ziņā ir pestīšanas bagātība,
8. un Viņš atpestīs Israēlu no visiem viņa noziegumiem. (Ps.130)
67. Un viņa tēvs Caharija tapa Svētā Gara pilns, pravietoja un sacīja:
68. "Slavēts ir Tas Kungs, Israēla Dievs, jo Tas piemeklējis Savus ļaudis un tiem gādājis pestīšanu.”
80. Un bērniņš auga un garā stiprinājās un bija tuksnesī līdz tai dienai, kad tam bija stāties Israēla ļaužu priekšā. (Lk.1)
25. Un redzi, kāds cilvēks bija Jeruzālemē, vārdā Sīmeans; šis cilvēks bija taisns un dievbijīgs, gaidīdams uz Israēla iepriecināšanu, un Svētais Gars bija viņā.
26. Viņam Svētais Gars bija pasludinājis, ka tas nāvi neredzēšot, iekāms nebūšot redzējis Tā Kunga Svaidīto.
27. Tas, Svētā Gara skubināts, nāca Templī, kad vecāki Jēzus bērnu ienesa, lai izpildītu pie Viņa bauslības paražu,
28. tad, To uz savām rokām ņēmis, viņš Dievu teica un sacīja:
29. "Kungs, lai nu Tavs kalps aiziet mierā, kā Tu esi sacījis;
30. jo manas acis ir redzējušas Tavu pestīšanu,
31. ko Tu esi sataisījis visiem ļaudīm,
32. gaismu apgaismot pagānus un par slavu Saviem Israēla ļaudīm."
33. Un Jāzeps un Viņa māte brīnījās par to, ko viņš runāja.
34. Un Sīmeans tos svētīja un sacīja Marijai, Viņa mātei: "Redzi, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudz ļaudīm Israēlā un par zīmi, kam runā pretī.” (Lk.2)
5. Šos divpadsmit Jēzus izsūtīja, tiem pavēlēja un sacīja: "Nenoeita uz pagānu ceļu un neeita samariešu pilsētā.
6. Bet eita labāk pie Israēla cilts pazudušām avīm.
7. Bet ejot sludiniet un sakait: Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.” (Mt.10)
24. Bet Viņš atbildēja un sacīja: "Es esmu sūtīts vienīgi pie Israēla cilts pazudušajām avīm." (Mt.15)
20. To mūsu augstie priesteri un virsnieki nodevuši pazudināšanai uz nāvi un Viņu situši krustā.
21. Bet mēs cerējām, ka Viņš ir Tas, kas Israēlu atpestīs; un turklāt šodien ir tieši trešā diena, kopš šīs lietas notikušas. (Lk.24)
6. Tad tie, kas bija kopā, Viņam vaicāja: "Kungs, vai Tu šinī laikā atkal uzcelsi Israēlam valstību?"
7. Viņš tiem atbildēja: "Nav jūsu daļa zināt laikus vai brīžus, ko Tēvs nolicis Savā paša varā.
8. Bet jūs dabūsit spēku, kad Svētais Gars būs nācis pār jums, un būsit Mani liecinieki kā Jeruzālemē, tā visā Jūdejā un Samarijā un līdz pašam pasaules galam." (Apd.1)
30. Mūsu tēvu Dievs ir uzmodinājis Jēzu, ko jūs esat nonāvējuši, To piekārdami pie koka;
31. Dievs Viņu paaugstinājis Sev pa labo roku par Valdnieku un Pestītāju, lai vestu Israēlu pie atgriešanās un grēku piedošanas. (Apd.5)
16. Pāvils piecēlās un ar roku mājis, sacīja: "Israēlieši un jūs, dievbijīgie, klausaities!
17. Israēla tautas Dievs mūsu tēvus ir izredzējis un tautu paaugstinājis ...
23. No viņa pēcnācējiem Dievs, kā solījis, Israēlam sūtījis Pestītāju Jēzu.
24. Pirms Viņa atnākšanas Jānis visai Israēla tautai bija sludinājis grēku nožēlas kristību.” (Apd.13)
6. Tomēr nav sacīts, ka Dieva vārds ar to būtu zaudējis spēku. Jo ne visi, kas cēlušies no Israēla, ir patiesi israēlieši.
27. Bet Jesaja izsaucās pār Israēlu: kaut arī Israēla bērnu skaits būtu kā jūras smiltis - tikai atlikums tiks izglābts!
31. Bet Israēls, kas dzenas pēc taisnības bauslības, to nav piepildījis.
32. Kāpēc gan ne? Tāpēc ka viņš meklēja taisnību nevis ticībā, bet paša darbos. Viņš atsities pret piedauzības akmeni,
33. kā rakstīts: redzi, Es lieku Ciānā piedauzības akmeni, klinti, pār kuru jāklūp; bet, kas uz Viņu paļausies, nepaliks kaunā! (Rom.9)
19. Es jautāju: kā tad Israēls nav sapratis? Jau Mozus saka: Es jūs darīšu greizsirdīgus uz tautu, kas nav Mana, dusmīgus uz nesapratīgu tautu.
20. Bet Jesaja visai pārdroši saka: Es devos pazīstams tādiem, kas Mani nemeklēja, un atklāju Sevi tādiem, kas pēc Manis nevaicāja.
21. Bet par Israēlu viņš saka: augu dienu Es Savas rokas turēju izplestas pret tautu, kas bija nepaklausīga un spītīga. (Rom.10)
2. Dievs nav atstūmis Savu tautu, ko Viņš jau iepriekš bija izredzējis. Jeb vai jūs nezināt, kas rakstīts par Eliju, kā viņš apsūdz Israēlu Dievam.
7. Kas no tā izriet? Pēc kā Israēls tiecas, to viņš nav sasniedzis, tikai Dieva izvēlētie to ir sasnieguši, bet pārējo sirdis ir tikušas apcietinātas. (Rom.11)
11. Es jautāju tālāk: vai viņi paklupuši, lai ietu bojā? Nebūt ne. Ar viņu apgrēcību pestīšana nākusi pie pagāniem, lai viņus mudinātu uz sacensību.
25. Es jūs, brāļi, negribu atstāt neziņā par šo noslēpumu, lai jūs nekļūtu pašgudri, proti, ka vienai Israēla daļai sirds tikusi nocietināta, līdz kamēr pasaules tautas visā pilnībā būs iegājušas.
26. Un tā viss Israēls tiktu glābts, jo ir rakstīts: no Ciānas nāk Glābējs, Viņš novērsīs bezdievību no Jēkaba. (Rom.11)
8. Jo, tos norādams, Viņš saka: redzi, nāk dienas, Tas Kungs saka, kad Es celšu jaunu derību ar Israēla namu un ar Jūdas namu,
9. ne pēc tās derības parauga, ko Es esmu cēlis viņu tēviem tai dienā, kad Es viņu rokas satvēru, lai viņus izvestu no Ēģiptes zemes, jo viņi paši nav palikuši Manā derībā, un Es esmu viņus pametis, saka Tas Kungs.
10. Šī ir tā derība, ko Es celšu Israēla namam pēc šīm dienām, saka Tas Kungs, Es likšu Savus baušļus viņu prātā un tos rakstīšu viņu sirdīs un būšu viņiem par Dievu, un viņi Man būs par tautu. (Ebr.8)
2. Un es redzēju citu eņģeli uzkāpjam no saules lēkta puses. Viņš turēja dzīvā Dieva zīmogu; viņš sauca skaņā balsī četriem eņģeļiem, kam bija dots maitāt zemi un jūru:
3. "Nesamaitājiet zemi, ne jūru, ne kokus, kamēr mēs apzīmogosim mūsu Dieva kalpus uz viņu pierēm."
4. Tad es dzirdēju apzīmogoto skaitu: simts četrdesmit četri tūkstoši bija apzīmogoti no visām Israēla bērnu ciltīm. (Atkl.7)
1. Es redzēju jaunas debesis un jaunu zemi, jo pirmā debess un pirmā zeme bija zudusi, un jūras vairs nav.
2. Un es redzēju svēto pilsētu, jauno Jeruzālemi, nokāpjam no debesīm no Dieva, sagatavotu kā savam vīram greznotu līgavu.
12. Tai bija liels, augsts mūris ar divpadsmit vārtiem un uz vārtiem divpadsmit eņģeļu; tur bija uzrakstīti divpadsmit vārdi, tie ir Israēla divpadsmit cilšu vārdi. (Atkl.21)
