Bībeles studija.
Sastādīja M.D.
Kad Viņš ļaužu pulku redzēja, Viņš uzkāpa kalnā un nosēdās, un Viņa mācekļi sapulcējās pie Viņa. Savu muti atdarījis, Viņš tos mācīja, sacīdams:
Svētības vārdi
(Mt.5:3-12)
Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder Debesu valstība.
Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti.
Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi.
Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo tie tiks paēdināti.
Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.
Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.
Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem.
Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder Debesu valstība.
Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā
un ar meliem par jums runā visu ļaunu Manis dēļ.
Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs,
jo tā tie vajājuši praviešus, kas pirms jums bija.
Zemes sāls un pasaules gaisma
(Mt.5:13-16)
Jūs esat zemes sāls; bet, ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs?
Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama.
Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta.
Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī;
tad tā spīd visiem, kas ir namā.
Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā,
ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.
Bauslība piepildīta
(Mt.5:17-20)
Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus.
Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt.
Jo patiesi Es jums saku: tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena
ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek.
Ja kas atmet kādu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā māca ļaudis,
tas būs vismazākais Debesu valstībā;
bet, ja kas dara un māca, tas būs liels Debesu valstībā.
Jo Es jums saku: ja jūsu taisnība nav labāka par rakstu mācītāju un farizeju taisnību,
tad jūs nenāksit Debesu valstībā.
Bet Es jums saku...
(Mt.5:21-48)
Ir sacīts: tev nebūs nokaut, un, kas nokauj, tas sodāms tiesā.
Bet Es jums saku: kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā;
bet, kas saka uz savu brāli: ģeķis! - tas sodāms augstā tiesā;
bet, kas saka: bezdievis! - tas sodāms elles ugunī.
Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies,
ka tavam brālim ir kas pret tevi, tad atstāj turpat altāra priekšā savu dāvanu,
noej un izlīgsti papriekš ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu.
Esi labprātīgs savam pretiniekam bez kavēšanās, kamēr ar viņu vēl esi ceļā,
ka pretinieks tevi nenodod soģim un soģis tevi nenodod sulainim,
un tevi neiemet cietumā. Patiesi Es tev saku:
tu no turienes neiziesi, kamēr nenomaksāsi pēdējo artavu.
Ir sacīts: tev nebūs laulību pārkāpt.
Bet Es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams,
tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī.
Bet, ja tava labā acs tevi apgrēcina, tad izrauj to un met prom;
jo tas tev labāk, ka viens no taviem locekļiem pazūd,
nekā ja visa tava miesa top iemesta ellē.
Un, ja tava labā roka tevi apgrēcina, tad nocērt to un met prom;
jo tas tev labāk, ka viens no taviem locekļiem pazūd,
nekā ja visa tava miesa nāk ellē.
Ir sacīts: kas no savas sievas šķiras, tas lai tai dod šķiršanās rakstu.
Bet Es jums saku: ikviens, kas no savas sievas šķiras,
izņemot netiklības gadījumu, tas viņu spiež laulību pārkāpt;
un, ja kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību.
Ir sacīts: tev nebūs nepatiesi zvērēt, bet Tam Kungam turēt, ko tu zvērēdams solījis.
Bet Es jums saku: jums pavisam nebūs zvērēt;
ne pie debesīm, jo tās ir Dieva goda krēsls,
nedz pie zemes, jo tā ir Viņa kāju pamesls,
nedz pie Jeruzālemes, jo tā ir lielā ķēniņa pilsēta.
Tev arī nebūs zvērēt pie savas galvas,
jo tu nespēj padarīt ne vienu vienīgu matu ne baltu, ne melnu.
Bet jūsu vārdi lai ir: jā, jā! nē, nē! Kas pāri par to, tas ir no ļauna.
Ir sacīts: aci pret aci un zobu pret zobu.
Bet Es jums saku: jums nebūs pretim stāvēt ļaunajam;
bet, kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru.
Un, kas ar tevi grib tiesāties un ņemt tavus svārkus, tam atdod arī apmetni.
Un, kas tevi spiež iet vienu jūdzi, ar to paej divas.
Dod tam, kas tevi lūdz, un neatsakies, ja kas no tevis grib aizņemties.
Ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst.
Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā,
ka jūs topat sava Debesu Tēva bērni,
jo Viņš liek Savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem
un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.
Jo, ja jūs tos mīlat, kas jūs mīl, kāda alga jums nākas? Vai muitnieki nedara tāpat?
Un, kad jūs sveicināt tikai savus brāļus, ko sevišķu jūs darāt?
Vai muitnieki nedara tāpat?
Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu Debesu Tēvs ir pilnīgs.
Mīlestības dāvanas
(Mt.6:1-4)
Sargaities, ka jūsu taisnība nav tāda, kas grib spīdēt ļaužu priekšā;
citādi jums nav nekādas algas pie jūsu Tēva debesīs.
Kad tu dod mīlestības dāvanas, tad neliec to izbazūnēt savā priekšā,
kā liekuļi to dara sinagogās un ielās, lai ļaudis tos godinātu.
Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga.
Bet, kad tu dod mīlestības dāvanas, tad tava kreisā roka lai nezina,
ko labā dara, tā ka tava dāvana paliek apslēpta;
un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās.
Par lūgšanu
(Mt.6:5-15)
Un, kad jūs Dievu lūdzat, nedarait tā kā liekuļi,
jo tie mēdz sinagogās un ielu stūros stāvēdami Dievu lūgt, lai ļaudīm rādītos.
Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga.
Bet, kad tu Dievu lūdz, tad ej savā kambarī,
aizslēdz savas durvis un pielūdz savu Tēvu slepenībā;
un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atmaksās to tev.
Bet, Dievu lūdzot, nepļāpājiet kā pagāni;
jo tie domā, ka tie savas pļāpāšanas dēļ taps paklausīti.
Tad nu netopiet tiem līdzīgi; jo jūsu Tēvs jau zina, kā jums vajag,
pirms jūs Viņu lūdzat.
Tāpēc jums būs tā lūgt: mūsu Tēvs debesīs!
Svētīts lai top Tavs Vārds.
Lai nāk Tava valstība,
Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes.
Mūsu dienišķo maizi dodi mums šodien.
Un piedodi mums mūsu parādus,
kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem.
Un neieved mūs kārdināšanā, bet atpestī mūs no ļauna.
Jo Tev pieder Valstība, spēks un gods mūžīgi. Āmen.
Jo, kad jūs cilvēkiem viņu noziegumus piedosit,
tad jums jūsu Debesu Tēvs arīdzan piedos.
Bet, ja jūs cilvēkiem viņu noziegumus nepiedodat,
tad jūsu Debesu Tēvs jums jūsu noziegumus arīdzan nepiedos.
Par gavēni
(Mt.6:16-18)
Un, kad jūs gavējat, tad neesiet saīguši kā liekuļi;
jo tie dara savus vaigus nejaukus, lai rādītos ļaudīm kā gavētāji.
Patiesi Es jums saku: tiem jau ir sava alga.
Bet, kad tu gavē, svaidi savu galvu un mazgā savu vaigu,
ka tu nerādies ļaudīm kā gavētājs, bet savam Tēvam, kas redz slepenībā.
Un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, tev to atmaksās.
Par mantas krāšanu
(Mt.6:19-24)
Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog.
Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā
un kur zagļi nerok un nezog.
Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.
Miesas spīdeklis ir acs; ja nu tava acs ir skaidra, tad visa tava miesa būs gaiša.
Bet, ja tava acs ir nevesela, tad visa tava miesa būs tumša.
Ja tad gaišums, kas tevī, ir tumsība, cik liela būs tumsa.
Neviens nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs,
jeb viņš vienam pieķersies un otru atmetīs.
Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.
Nezūdieties
(Mt.6:25-34)
Tāpēc Es jums saku: nezūdaities savas dzīvības dēļ, ko ēdīsit un ko dzersit,
ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsities.
Vai dzīvība nav labāka nekā barība?
Un vai miesa nav labāka nekā drēbes?
Skataities uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos,
un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi?
Kurš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu olekti?
Un kāpēc jūs zūdāties apģērba dēļ?
Mācaities no puķēm laukā, kā tās aug: ne tās strādā, ne tās vērpj,
tomēr Es jums saku: ir Salamans visā savā godībā
nav tā bijis apģērbts kā viena no tām.
Ja tad Dievs zāli laukā, kas šodien stāv un rīt tiek iemesta krāsnī, tā ģērbj,
vai tad ne daudz vairāk jūs, jūs mazticīgie?
Tāpēc jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim,
vai: ar ko ģērbsimies? Jo pēc visa tā pagāni dzenas;
jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag.
Bet dzenieties papriekš pēc Dieva valstības un pēc Viņa taisnības,
tad jums visas šīs lietas taps piemestas.
Tāpēc nezūdaities nākamā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies.
Ikvienai dienai pietiek pašai savu bēdu.
Netiesājiet citus
(Mt.7:1-5)
Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti.
Jo, ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tapsit tiesāti;
un, ar kādu mēru jūs mērojat, ar tādu jums taps atmērots.
Bet ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neieraugi?
Jeb kā tu vari sacīt uz savu brāli: laid, es izvilkšu skabargu no tavas acs,
- un redzi, baļķis tavā paša acī?
Liekuli, izvelc papriekš baļķi no savas acs
un tad lūko izvilkt skabargu no sava brāļa acs.
Lūdziet, meklējiet, klaudziniet
(Mt.7:6-12)
Nedodiet svētumu suņiem un nemetiet savas pērles cūkām priekšā,
ka tās ar savām kājām viņas nesamin un atgriezdamās jūs pašus nesaplosa.
Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit;
klaudziniet, tad jums taps atvērts.
Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod,
un tam, kas klaudzina, taps atvērts.
Jeb vai ir cilvēks jūsu starpā, kas savam dēlam, kad tas maizi lūdz, dotu akmeni?
Jeb, kad tas zivi lūdz, tam dotu čūsku?
Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas,
vai tad jūsu Tēvs debesīs nedos daudz vairāk laba tiem, kas Viņu lūdz?
Tad nu visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem.
Jo tā ir bauslība un pravieši.
Šaurie vārti
(Mt.7:13-14)
Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu,
un daudz ir to, kas pa tiem ieiet.
Bet šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas aizved uz dzīvību,
un maz ir to, kas to atrod.
Koku pazīst pēc augļiem
(Mt.7:15-23)
Sargaities no viltus praviešiem, kas pie jums nāk avju drēbēs,
bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki.
No viņu augļiem jums tos būs pazīt.
Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem?
Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus.
Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus.
Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī.
Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt.
Ne ikkatrs, kas uz Mani saka: Kungs! Kungs! - ieies Debesu valstībā,
bet tas, kas dara Mana Debesu Tēva prātu.
Daudzi uz Mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs!
Vai mēs Tavā Vārdā neesam nākošas lietas sludinājuši,
vai mēs Tavā Vārdā neesam velnus izdzinuši,
vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši?
Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis;
eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji.
Nams uz klints
(Mt.7:24-29)
Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara,
pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints.
Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū,
nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints.
Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un nedara, pielīdzināms ģeķim,
kas savu namu cēlis uz smiltīm.
Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās namam virsū,
tad tas sabruka; un posts bija liels.
Un notika, kad Jēzus šos vārdus bija beidzis runāt, ļaudis izbrīnījās par Viņa mācību,
jo Viņš tos mācīja kā tāds, kam vara, un ne kā viņu rakstu mācītāji.
