Garīgā dzīvība

Bībeles un kristīgās literatūras studija P
Aprīlis 2018

Ādamā zaudēta – Kristū atgūta

 
Radīts Dieva līdzībā
– CILVĒKS:  gars (personība) – dvēsele (psihe) – miesa (ķermenis)
dvēsele: prāts (intelekts) – jūtas (emocijas) – griba (izvēles)
Radīts dzīvs fiziski un garīgi – vienots ar Dievu (ar dievapziņu, svēts)

26. Tad Dievs sacīja: "Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū."
27. Un Dievs radīja cilvēku pēc Sava tēla, pēc Dieva tēla Viņš to radīja, vīrieti un sievieti Viņš radīja. (1.M.1)
7. Un Dievs Tas Kungs radīja cilvēku no zemes pīšļiem un iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu; tā cilvēks tapa par dzīvu dvēseli. (1.M.2)
8. Un Dievs tos svētīja un sacīja uz tiem: "Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to, un valdiet pār zivīm jūrā un putniem gaisā, un katru dzīvu radījumu, kas rāpo pa zemi." (1.M.1 – radīts nozīmīgs, ar dievišķu mērķi)
29. Un Dievs sacīja: "Redzi, Es jums esmu devis visus augus, kas nes sēklu, kas vien ir zemes virsū, un visus kokus, kas augļus nes, kam sēkla sevī; tie lai jums būtu par ēdamo. (1.M.1 – drošs, apgādāts visās vajadzībās)
18. Un Dievs Tas Kungs sacīja: "Nav labi cilvēkam būt vienam; Es tam darīšu palīgu, kas atbilstu viņam." (1.M.2 – piederīgs, ar piederības apziņu)
 
Zaudēta vienotība ar Dievu
– Grēkā krišanas rezultāts: dzīvs tikai fiziski, garīgi miris
  
16. Un Dievs Tas Kungs pavēlēja cilvēkam, sacīdams: "No visiem dārza kokiem ēzdams ēd,
17. bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi." (1.M.2 – iespējama tikai viena nepareiza izvēle)
4. Tad čūska teica sievai: "Jūs mirt nemirsit,
5. bet Dievs zina, ka tanī dienā, kad jūs no tā ēdīsit, jūsu acis atvērsies un jūs būsit kā Dievs, zinādami labu un ļaunu."
6. Un sieva redzēja, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas jo tīkams acīm un iekārojams, ka dara gudru. Un viņa ņēma no tā augļiem un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija ar viņu, un viņš ēda. (1.M.3 – garīgā nāve, ēdot no šī koka)
 
Tad nu izvēlies dzīvību!
19. Es šodien piesaucu debesis un zemi kā lieciniekus pret jums, ka lieku jūsu priekšā dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tad nu izvēlies dzīvību, ka dzīvotu gan tu, gan tavi pēcnācēji,
20. mīlēdams To Kungu, savu Dievu, paklausīdams Viņa balsij un Viņam pieķerdamies, jo Viņš ir tava dzīvība un tavu dienu garums, ka tu dzīvotu tanī zemē, ko Tas Kungs taviem tēviem, Ābrahāmam, Īzākam un Jēkabam, ar zvērestu ir apsolījis dot. (5.M.30)
 
Tu darīji man zināmu dzīvības ceļu
11. Tu darīji man zināmu dzīvības ceļu, Tu piepildi mani ar prieku Sava vaiga priekšā, un jaukas, svētības pilnas dāvanas pie Tavas labās rokas ir mūžīgi. (Ps.16)
10. Jo pie Tevis ir dzīvības avots, un Tavā gaismā mēs redzam gaismu. (Ps.36)
13. Tev, Dievs, es esmu parādā, ko esmu solījis; Tev es nesīšu pateicības upurus,
14. jo Tu manu dvēseli esi izglābis no nāves, manas kājas no slīdēšanas, lai es staigātu Dieva priekšā dzīvības gaismā. (Ps.56)
2. Kungs, Tu esi mans Dievs, es meklēju Tevi, pēc Tevis slāpst mana dvēsele, pēc Tevis tvīkst mana miesa kā sausa un izkaltusi zeme, kur nav ūdens.
3. Es esmu raudzījies pēc Tevis Tavā svētnīcā, lai redzētu Tavu spēku un Tavu godību,
4. jo Tava žēlastība ir labāka par dzīvību. Manas lūpas lai Tevi slavē. (Ps.63)
8. Slavējiet, jūs tautas, mūsu Dievu! Un lieciet skaļi atskanēt Viņa slavai,
9. kas mūsu dvēselei devis dzīvību un mūsu kājām nav ļāvis slīdēt. (Ps.66)
2. Teici To Kungu, mana dvēsele, un neaizmirsti, ko Viņš tev labu darījis!
3. Viņš piedod visus tavus grēkus un dziedē visas tavas vainas;
4. Viņš izglābj tavu dzīvību no pazudināšanas un vainago tevi ar mīlestību un žēlastību. (Ps.103)
149. Klausi manu balsi, Kungs, pēc Savas žēlastības, iedves man jaunu dzīvību un atspirdzini mani pēc Savām tiesām! (Ps.119)
 
Tā Kunga bijāšana ir dzīvības avots
20. Mans dēls, ievēro manus vārdus, un lai tava auss nosliecas manai runai pretī!
21. Lai tie neizslīd no tavas apziņas un redzes loka; saglabā tos savā sirdī!
22. Jo tie ir dzīvība tiem, kas tos atrod, un ir zāles visai viņu miesai, kas dziedina. (Sal.pam.4)
35. Kas mani atrod, tas atrod dzīvību un iegūst labpatiku Tā Kunga acīs. (Sal.pam.8)
28. Uz taisnības ceļa ir dzīvība, bet noziegumu ceļš ved nāvē. (Sal.pam.12)
27. Tā Kunga bijāšana ir dzīvības avots, lai izsargātos no nāves valgiem. (Sal.pam.14)
21. Nāve un dzīvība stāv mēles varā; kas mīl savas mēles māku, tas baudīs no tās augļiem. (Sal.pam.18)
21. Kas dzenas pēc taisnības un lēnprātības, tas atrod dzīvību, taisnību un godu. (Sal.pam.21)
 
Pēc Dieva mūžīgā nodoma

– Grēkā krišanas rezultāts: Zaudēta vienotība, tuvas attiecības ar Dievu (bezdievība), aptumšots prāts (dzīve tumsā), nepareizas izvēles (nemīlestība),
negatīvas emocijas (bailes, raizes, kauns, vainas apziņa, dusmas),
sāpīgas vajadzības (būt pieņemtam, atgūt pašcieņu, kontrolēt lietas).
– Dieva GLĀBŠANAS PLĀNS: cilvēka atkalsavienošanās ar Dievu Kristū Jēzū.
Kad Kristus iemājo manī – tā ir daļa no mana mantojuma, esmu dārgi atpirkts un piederu Dievam.
 
12. Tātad, kā viena cilvēka vainas dēļ pasaulē ienācis grēks un ar grēku - nāve, tā visu cilvēku dzīvē ienākusi nāve, jo visi viņi ir grēkojuši. (Rom.5)
21. Jo, kā caur cilvēku nāve, tā arī caur cilvēku miroņu augšāmcelšanās.
22. Jo, kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti. (1.Kor.15)
1. Arī jūs bijāt miruši savos pārkāpumos un grēkos. (Ef.2)
18. Savas nezināšanas dēļ un sirds apcietinātības dēļ, (viņi) aptumšojušies savā sapratnē un atsvešinājušies dzīvībai, kas no Dieva. (Ef.4)

11. Jo tā tam bija jānotiek pēc Viņa mūžīgā nodoma, ko Viņš piepildījis mūsu Kungā Kristū Jēzū,
12. kurā mums, kas Viņam ticam, dota iespēja tuvoties Dievam bez bailēm un ar paļāvību. (Ef.3)
19. Mans Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū. (Fil.4)
9. Viņā mājo visa Dieva pilnība miesā,
10. un Viņā arī jūs esat kļuvuši pilnīgi. (Kol.2)
18. Baiļu nav mīlestībā, bet pilnīgā mīlestība aizdzen bailes, jo bailēm ir mokas; kas baiļojas, nav sasniedzis pilnību mīlestībā. (1.Jņ.4)
 
Nezūdies savas fiziskās dzīvības dēļ
25. Tāpēc Es jums saku: nezūdaities savas dzīvības dēļ, ko ēdīsit un ko dzersit, ne arī savas miesas dēļ, ar ko ģērbsities. Vai dzīvība nav labāka nekā barība? Un vai miesa nav labāka nekā drēbes?
26. Skataities uz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat daudz labāki nekā viņi?
27. Kurš jūsu starpā var ar zūdīšanos savam mūžam pielikt kaut vienu olekti? (Mt.6)
14. Bet šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod. (Mt.7)
38. Un, kas savu krustu neuzņemas un Man neseko, tas Manis nav vērts.
39. Kas savu dzīvību manto, tas to zaudēs, bet, kas savu dzīvību zaudē Manis dēļ, tas to iemantos. (Mt.10)
26. Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka tas iemanto visu pasauli, bet tam zūd dvēsele. Jeb ko cilvēks var dot par savas dvēseles atpirkšanu? (Mt.16)
8. Tāpēc, ja tava roka vai tava kāja tevi apgrēcina, tad nocērt to un met to prom; jo tas tev labāk, ka tu tizls vai kropls ieej dzīvībā, nekā kad tev ir divi rokas vai divi kājas un tevi iemet mūžīgā ugunī.
9. Un, ja tava acs tevi apgrēcina, izrauj to un met to prom; tas tev labāk - ar vienu aci ieiet dzīvībā, nekā kad tev ir divi acis un tevi iemet elles ugunī. (Mt.18)
 
Neviens Viņam ticot nepazudīs
3. Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir.
4. Viņā bija dzīvība, un dzīvība bija cilvēku gaisma. (Jņ.1)
16. Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.
36. Kas tic Dēlam, tam ir mūžīgā dzīvība. Bet, kas Dēlam neklausa, tas dzīvības neredzēs, bet Dieva dusmība paliek uz viņa. (Jņ.3)
35. Jēzus sacīja viņiem: "ES ESMU dzīvības maize. Kas pie Manis nāk, tam nesalks, un, kas Man tic, tam neslāps nemūžam.
51. Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm. Kas ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi. Un maize, ko Es došu, ir Mana miesa, kas dota par pasaules dzīvību.
63. Gars dara dzīvu, miesa neder nenieka; vārdi, ko Es jums runāju, ir gars un dzīvība.” (Jņ.6)
 
Ceļš, patiesība un dzīvība
12. Tad Jēzus atkal runāja uz viņiem, sacīdams: "ES ESMU pasaules gaisma; kas seko Man, tas patiesi nestaigās tumsībā, bet tam būs dzīvības gaisma." (Jņ.8)
10. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība.
11. ES ESMU labais gans. Labais gans atdod savu dzīvību par savām avīm. (Jņ.10)
25. Jēzus viņai sacīja: "ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs.” (Jņ.11)
25. Kas savu dzīvību tur mīļu, tam tā zūd, bet, kas savu dzīvību šinī pasaulē ienīst, tas to paglabās mūžīgai dzīvībai. (Jņ.12)
6. Jēzus viņam saka: "ES ESMU ceļš, patiesība un dzīvība; neviens netiek pie Tēva kā vien caur Mani.” (Jņ.14)
 
Mūs nevar šķirt no Dieva mīlestības
18. Tātad, kā viena cilvēka pārkāpuma dēļ pār visiem nākusi pazudināšana, gluži tāpat viena cilvēka taisnības darbs visiem nes taisnošanu uz dzīvību.
19. Jo, kā ar viena cilvēka nepaklausību neskaitāmi kļuvuši grēcinieki, tāpat ar viena cilvēka paklausību neskaitāmi kļūs taisnoti. (Rom.5)
23. Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā. (Rom.6)
2. Jo dzīvības Gara bauslība Kristū Jēzū tevi ir atsvabinājusi no grēka un nāves bauslības.
3. Jo, ko bauslība nespēja, nevarīga būdama mūsu miesas dēļ, to ir darījis Dievs: sūtīdams Savu paša Dēlu grēcīgās miesas veidā un grēka dēļ, Viņš grēku, kas bija miesā, pazudinājis uz nāvi,
4. lai bauslības taisnība tiktu piepildīta mūsos, kas nedzīvojam vairs miesai, bet Garam.
5. Jo miesas cilvēki tiecas pēc miesas lietām, bet Gara cilvēki pēc Gara lietām.
6. Miesas tieksme ved nāvē, bet Gara tieksme - uz dzīvību un mieru.
37. Nē, visās šinīs lietās mēs pārpārim paliekam uzvarētāji Tā spēkā, kas mūs mīlējis.
38. Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne lietas esošās, ne nākamās, ne spēki,
39. ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā! (Rom.8)
 
Lai to, kas mirstīgs, pārņem dzīvība
4. Šinī teltī būdami, mēs nopūšamies un panesam grūtības, jo negribam tapt izģērbti, bet pārģērbti, lai to, kas mirstīgs, pārņem dzīvība. (2.Kor.5)
4. Kad nu atspīdēs Kristus, jūsu dzīvība, tad arī jūs atspīdēsit līdz ar Viņu.
5. Tāpēc nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei: netiklību, nešķīstību, kaisli, ļauno iekāri un mantkārību; tā ir elku kalpība. (Kol.3)
17. Tiem, kas ir bagāti tagadējā pasaules laikmetā, piekodini, lai viņi nebūtu augstprātīgi un neliktu cerību uz nedrošo bagātību, bet uz Dievu, kas mums dod visu bagātīgi baudīt;
18. lai viņi darītu labu, būtu bagāti labos darbos, devīgi, nesavtīgi,
19. uzkrādami sev labu mantas pamatu nākamai dzīvei, ka iegūtu īsto dzīvību. (1.Tim.6)
39. Bet mēs neesam tie, kas atkāpjas uz pazušanu, bet kas tic un iemanto dzīvību. (Ebr.10)
 
Kam Dēls ir, tam ir dzīvība
12. Svētīgs tas vīrs, kas pastāv kārdināšanā, jo, norūdījumu sasniedzis, tas saņems dzīvības vainagu, ko Viņš ir apsolījis tiem, kas Viņu mīl. (Jēk.1)
10. Jo, kas mīl dzīvību un grib redzēt labas dienas, tas lai attur savu mēli no ļauna un savas lūpas, ka tās nerunā viltu.
11. Lai viņš novēršas no ļauna un dara labu, lai viņš meklē mieru un dzenas pēc tā. (1.Pēt.3)
3. Mums jau Viņa dievišķais spēks ir dāvinājis visu, kas vajadzīgs dzīvībai un dievbijībai Tā atziņā, kas mūs ir aicinājis ar Savu godību un spēku. (2.Pēt.1)
14. Mēs zinām, ka esam no nāves pārgājuši dzīvībā, jo mēs mīlam brāļus; kas nemīl, paliek nāvē. (1.Jņ.3)
11. Un šī ir tā liecība, ka Dievs mums ir devis mūžīgu dzīvību, un šī dzīvība ir Viņa Dēlā.
12. Kam Dēls ir, tam ir dzīvība, kam Dieva Dēla nav, tam nav dzīvības. (1.Jņ.5)
 
Uzticīgie saņems dzīvības vainagu
7. Kam ausis, tas lai dzird, ko Gars saka draudzēm: tam, kas uzvar, Es došu ēst no dzīvības koka, kas ir Dieva paradīzē.
10. Esi uzticīgs līdz nāvei, tad Es tev došu dzīvības vainagu. (Atkl.2)
5. Kas uzvar, tas būs ģērbts baltās drēbēs, un Es viņa vārdu neizdzēsīšu no dzīvības grāmatas, viņa vārdu es apliecināšu Mana Tēva un Viņa eņģeļu priekšā. Kam ausis, lai dzird, ko Gars saka draudzēm. (Atkl.3)
17. Jērs, kas pašā vidū, goda krēsla priekšā, tos ganīs un tos vedīs pie dzīvības ūdens avotiem, un Dievs nožāvēs visas asaras no viņu acīm. (Atkl.7)
11. Tad es redzēju lielu baltu goda krēslu un To, kas tanī sēdēja; no Viņa vaiga bēga zeme un debess, un tiem nebija kur palikt.
12. Es redzēju mirušos, lielos un mazos, stāvam goda krēsla priekšā: un grāmatas tika atvērtas. Tika atvērta vēl cita grāmata, tā ir dzīvības grāmata. Mirušie tika tiesāti pēc tā, kas rakstīts grāmatās, pēc viņu darbiem. (Atkl.20)
27. Nemūžam tur nekas neieies, kas nesvēts, un neviens, kas dara negantību un melo, bet vienīgi tie, kas rakstīti Jēra dzīvības grāmatā. (Atkl.21)
 
Dzīvības ūdens upe un dzīvības koks
6. Un Viņš man sacīja: Ir noticis. Es esmu Alfa un Omega, Sākums un Gals. Es došu izslāpušajam bez maksas no dzīvības ūdens avota.
7. Kas uzvar, tas to iemantos, un Es būšu viņa Dievs, un viņš būs Mans dēls. (Atkl.21)
1. Viņš man rādīja dzīvības ūdens upi, tā bija skaidra kā kristāls un iztecēja no Dieva un Jēra goda krēsla.
2. Viņas ielas vidū un upei abās pusēs bija dzīvības koks, tas nesa augļus divpadsmit reizes, katru mēnesi savu augli, un viņa lapas bija tautām par dziedināšanu.
13. Es esmu Alfa un Omega, Pirmais un Pēdējais, Sākums un Gals.
14. Svētīgi, kas mazgā savas drēbes, lai tiem būtu daļa pie dzīvības koka un varētu pa vārtiem ieiet pilsētā.
17. Un Gars un līgava saka: "Nāc!" Un, kas to dzird, lai saka: "Nāc!" Kam slāpst, lai nāk; kas grib, lai ņem dzīvības ūdeni bez maksas. (Atkl.22)
 
Izmantota grāmata: Nils T.Andersons. Uzvara pār tumsu.- R., 2001. (1.nod.)