Es ticu uz Svēto Garu, vienu svētu kristīgu Baznīcu, svēto sadraudzi,
grēku piedošanu, miesas augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvošanu.
(Apustuļu ticības apliecība)
ES TICU UZ SVĒTO GARU
Svētā Gara būtība. Gara dāvanas un augļi
sastādīja M.D. 2001-2005.
Jņ.3:1-8 (Ja kāds nepiedzimst ūdenī un Garā...)
Svētā Gara apsolījums Bībelē
Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā vārdā, Tas jums visu mācīs un atgādinās jums par visu, ko Es jums esmu sacījis. (Jņ.14:26)
Vecajā Derībā – Jes.32:15; 44:3; 48:16; Joēla 3:1
Jaunajā Derībā – Jņ.14:16-17; 15:26; 16:7-15; Apd.1:8
Apsolījums piepildīts – Apd.2:1-18 (Apd.4:31; 10:44-48; 19:2-7)
Svētais Gars – Trīsvienības trešā persona (arī: “Dieva Gars”, “Kristus Gars”)
Jo trīs ir, kas dod liecību debesīs: Tēvs, Vārds un Svētais Gars, un šie trīs ir viens. (1.Jņ.5:7)
Svētais Gars – ar ko To var salīdzināt?
Vējš - Jņ.3:1-8 (1.M.1:2)
Ūdens - Jņ.4:1-14; 7:37-39 (Jes.44:3-4; 55:1-2)
Uguns - Apd.2:3-4
Svētais Gars ir Dievs (ar Dieva īpašībām)
Ananija,…tu meloji Svētajam Garam…Tu neesi melojis cilvēkiem, bet Dievam. (Apd.5:3-4)
Mūžīgs - Ebr.9:14
Visuzinošs - 1.Kor.2:10-13
Visuresošs - Ps.139:7-10
Visvarens: dod dzīvību - Jņ.6:63 (1.M.1:1-2; Īj.33:4; Ps.104:30)
dod spēku - Rom.15:13,19 (Lk.24:49; Apd.1:8)
Svētais Gars ir personība (ne mistisks spēks vai enerģija)
Kunga Jēzus Kristus žēlastība un Dieva mīlestība un Svētā Gara sadraudzība lai ir ar jums visiem! (2.Kor.13:13)
Apzīmēts ar personas vietniekvārdu “Viņš” - (Jņ.14:16-17; 15:26)
Piemīt prāts, griba (izzina, izprot) - (1.Kor.2:10-13)
Piemīt emocijas: ir apbēdināts, apvainots - Ef.4:30
līdzjūtība - Rom.8:26-27 (bezvārdu nopūtas)
mīlestība - Rom.15:30
Un Es lūgšu Tēvu, un Viņš dos citu Aizstāvi, lai Tas būtu pie jums mūžīgi, Patiesības Garu, ko pasaule nevar dabūt, tāpēc ka viņa To neredz un To nepazīst; bet jūs To pazīstat, jo Viņš pastāvīgi ir pie jums un mājo jūsos. (Jņ.14:16-17)
Bet Aizstāvis, Svētais Gars, ko Tēvs sūtīs Manā vārdā, Tas jums visu mācīs un atgādinās jums visu, ko Es jums esmu sacījis. (Jņ.14:26)
Tomēr Es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka Es aizeimu. Jo, ja Es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis Es To sūtīšu pie jums. Un Viņš nāks un liks pasaulei izprast grēku, taisnību un tiesu. Grēku – jo tie netic Man. Taisnību – jo Es aizeimu pie Tēva, un jūs Mani vairs neredzēsit. Tiesu – jo šīs pasaules valdnieks ir dabūjis spriedumu. Vēl daudz kas Man jums sakāms, bet jūs to tagad vēl nespējat nest. Bet, kad nāks Viņš, Patiesības Gars, Tas jūs vadīs visā patiesībā; Jo Viņš nerunās no sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas. (Jņ.16:7-13)
Svētā Gara darbība cilvēkos
Mājo mūsos – Jņ.14:17; 1.Kor.3:16; 6:19 (miesa – Svētā Gara mājoklis); Rom.8:9
Aizstāv mūs – Jņ.14:16,26; 15:26; 16:7 (Aizstāvis); Rom.8:26-27 (palīdz, aizlūdz, iestājas par mums)
Atklāj patiesību – Jņ.14:16 (Patiesības Gars); 15:16 (dos liecību); 16:7-15 (liks izprast, vadīs visā patiesībā); Gal.4:6 (“Aba, Tēvs!”): 1.Kor.12:3 (“Jēzus ir Kungs”); Rom.9:1 (caur sirdsapziņu)
Dara zināmas nākamās lietas – Jņ.16:13; Apd.21:11 (Agabs pravieto); 2.Pēt.1:21 (pravietošana)
Māca, atgādina – Jņ.14:26; 1.Kor.2:13-15; 1.Jņ.4:2 (apliecina Jēzu); 1.Pēt.4:14 (apskaidro)
Runā mūsos – Jņ.16:13; Ebr.3:7-8 (saka); 9:8 (aizrāda); 10:15 (liecina); Mk.13:11 (dos ko runāt)
Vada, iedrošina – Rom.8:14; Gal.5:16,18; Apd.8:29,39 (Filipu kristīt); 16:6-7 (aizliedz iet uz Maķedoniju); Ps.143:10
Šķīsta un svētdara – 1.Kor.6:11 (nomazgāti, taisnoti); 1.Pēt.1:2 (Garā svētīdams)
Atbrīvo – Mt.12:28 (izdzen ļaunus garus); Rom.8:2 (atsvabina no grēka, nāves); 2.Kor.3:17 (dod brīvību)
Atdzemdina, atjauno – Tit.3:5-6; 2.Kor.3:18 (pārvērš no spožuma uz spožumu)
Maina raksturu, liek nest augļus – Gal.5:22; Rom.8:13 (darīt galu miesas darbībai)
Dāvā visu, ko dāvina Dievs – 1.Kor.2:12
Dod mīlestību – Rom.5:5; Kol.1:8
Dod prieku, iepriecina – Lk.10:21; Apd.9:31; 13:52; Rom.14:17; 15:13
Dod mieru, mierina – Rom.14:17; 15:13
Piešķir kalpošanas dāvanas – 1.Kor.12:4-11
Apvieno draudzi – Ef.4:3-4; Fil.1:27
Lūgšana: Svētais Dievs! Mēs ar saviem darbiem nevaram pastāvēt Tavā priekšā; tādēļ lūdzam Tevi: dodi savu Garu mūsu sirdīs, lai Tava žēlastība mūs mierina un mēs ar Tavu palīdzību pārspējam grēku mokas caur Tavu Dēlu Jēzu Kristu, mūsu Kungu, kurš ar Tevi vienots Svētajā Garā dzīvo un valda mūžīgi. Āmen!
SVĒTĀ GARA IZPAUSMES
Svētā Gara dāvanas – 1.Kor.12. nod.
Ir dažādas dāvanas, bet viens pats Gars; / ir dažādas kalpošanas, bet viens pats Kungs; ir dažādi spēki, bet viens pats Dievs, kas dod visas spējas visiem. / Bet ikvienam ir dota Gara izpausme, lai nestu svētību. / Citam Gars dod gudrības runu, citam atziņas runu, tas pats Gars. / Citam dota ticība tai pašā Garā; citam dāvanas dziedināt tai pašā vienā Garā; / citam spēki brīnumus darīt, citam pravietot, citam garu pazīšana, citam dažādas mēles un citam mēļu tulkošana. / Visu to padara viens un tas pats Gars, piešķirdams katram savu tiesu, kā gribēdams. (1.Kor.12:4-11)
Gara dāvanu iedalījums (M. Meijers. Gara dāvanas):
Vārda dāvanas (spēks runāt Dieva vārdu – Gara “mute”)
mēļu dāvana
mēļu tulkošana
pravietošana
Spēka dāvanas (darīt pārdabiskas lietas – Gara “rokas”)
pārdabiska ticība
dziedināšana
brīnumdarīšana
Atklāsmes dāvanas (spēks zināt pārdabiski – Gara “acis”)
gudrības runa
atziņas runa
garu pazīšana
Svētā Gara augļi – kristieša rakstura izaugsme
Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticība, lēnprātība, atturība. (Gal.4:22)
Gaismas auglis viscaur ir labprātība, taisnība, patiesība. (Ef.5:9)
Topiet Gara pilni! – Ef.5:15-21
Staigāt Garā – Gal.5:16, 25; 6:8
Lūgt Garā – Ef.6:18; Jūd.20
Augļi vai dāvanas ? (“Ābele un eglīte”- koku pazīst pēc augļiem - Mt.7:16)
Lūgšana: Mūžīgais Dievs, visa laba devējs! Tu esi pagodināts savā Dēlā, mūsu Pestītājā; mēs Tevi lūdzam: dāvini mums savu Garu, lai mēs Tavā priekšā dzīvojam kā Tavi bērni un nesam taisnības augļus caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kurš ar Tevi vienots Svētajā Garā dzīvo un valda mūžīgi. Āmen!
GARA AUGĻI
(Pēc Dž. Brauna grāmatas Gara augļi.- R., Patmos, 2003)
1. MĪLESTĪBA – visaugstākais tikums; visu tikumu un vērtību karaliene, pamats visam labajam un daiļajam dzīvē
Mīlestība nav cilvēku izgudrojums. Tā ir Dieva iecerēta un radīta. Lai mīlestību izprastu un izjustu, cilvēkam vispirms jāiepazīst Dievs.
Kas nemīl, nav Dievu atzinis, jo Dievs ir mīlestība. (1.Jņ.4:8)
Patiesas mīlestības spēja aptvert visus neļauj no šī loka izslēgt nemīlamos. Mīlēt ienaidniekus nav dabiski. Tikai tie, kurus motivējis un stiprinājis Svētā Gara spēks, spēj gūt šādu uzvaru.
2. PRIEKS – mīlestības laime
Vārdā “prieks” ir kaut kas uzmundrinošs. Tas ir viena no Gara augļa visredzamākajām izpausmēm. Prieks rodas no mīlestības. Cilvēks, kurš patiesi mīl, ir dabiski priecīgs. Prieks ir gavilējoša mīlestība. Tas dziļi sakņojas iekšējā piepildījumā, kas rodas ar Svētā Gara palīdzību, cilvēkam atrodoties tuvās attiecībās ar Dievu. Kristietis ir priecīgs tāpēc, ka zina – Dievam viņš ir neizsakāmi vērtīgs. (Jņ.17:22; Fil.4:4)
3. MIERS – mīlestības rāmums, dvēseles visdziļākās ilgas
Miers kā gara auglis ir cita mīlestības izpausme. Tā ir mīlestība, kas paliek skaidra un netraucēta visās dzīves likstās. Miers ir pilnīgas labklājības stāvoklis, iekšēja saskaņa un vienotība ar Dievu un cilvēkiem. Unikālais Jēzus dotais miers cilvēku pārveido un harmonizē. (Jņ.14:27; Ps.119:165)
4. PACIETĪBA – mīlestības savaldība (izturība, panešana, paciešana)
Tā ir dzīvotspējīga mīlestība. Pacietība ir mīlestība, kuru nevar viegli aizvainot. Mīlestība bez pacietības nevar pastāvēt. Dievs savu mīlestību darījis bezgalīgu, pacietīgi cenšoties glābt savus kļūdījušos bērnus. Pacietīgais Dievs no mums nekad neatsakās. (2.Pēt.3:15)
5. LAIPNĪBA – mīlestības cēlsirdība (cieņa, krietnums, žēlsirdība)
Laipnība ir mīlestība, kas atklājas cēlsirdīgā rīcībā. Tā ir mīlestība, kas noiet papildu jūdzi pat tā labā, kas to nemaz nav pelnījis. Laipnība ir mīlestības daļa, kas vienmēr aizņemta, darot labu. Laipnība ir praktiska mīlestība, kas sevi atklāj redzamos darbos. Nav iespējams mīlēt un nebūt laipnam, jo laipnība ir termometrs, ar kuru var izmērīt mīlestību. Tikai Dieva laipnības dēļ grēcinieki var saņemt piedošanu un pārliecību par mūžīgo dzīvību. (Ef4:32; Tit.3:4-5)
6. LABPRĀTĪBA jeb labestība – mīlestības devīgums (devība; izpalīdzība, nesavtība, atbalsts vājākam, kalpošana tuvākam)
Tā ietver ierastas darbības, kas pauž iekšēju noslieci darīt labu. Tā ir ļoti aktīvs tikums. Labestība ir darba drānās tērpta mīlestība. Jēzus ir labestības paraugs (Apd.10:38). Viņš turpina darīt labu ar to ļaužu starpniecību, kuri uzcītīgi cenšas labdarībā līdzināties Viņam.
7. UZTICAMĪBA jeb uzticība – mīlestības godīgums (apzinība, krietnums)
Tā ir mīlestības daļa, uz kuru vienmēr var paļauties, mīlestība, kas tur solījumus. Uzticība ir īpašība, kas dziļi sakņojas gara spēkā un godīgumā. Uzticību nevar notēlot vai samākslot. Uzticības priekšnoteikums ir ticība Dievam. Vienīgi Kungs ir patiesi uzticams (1.Kor.1:9; 10:13), un, tā kā Viņš ir uzticams, Viņš arī saviem sekotājiem dod spēku būt uzticamiem.
8. LĒNPRĀTĪBA – mīlestības daiļums, mīlestības maigā puse (lēnība, miermīlība, panešana, piekāpība, pazemība)
Tā atklājas patiesā pazemībā un laipnā uzmanībā pret citiem. Lēnprātība ir iekšēja pārliecība un spēks, nevis iztapīgs verdziskums. Lēnprātīgi ļaudis atturas no cilvēku piespiešanas vai savas gribas uztiepšanas citiem, tomēr tie zina, kad un kā būt stingriem un izlēmīgiem, tajā pašā laikā nekļūstot nepieklājīgiem. Jēzus ir lēnprātības iemiesojums. (Fil.2:5-8)
9. ATTURĪBA jeb pašsavaldīšanās – mīlestības disciplīna (savaldība, atteikšanās no kārībām, mērenība, pieticība)
Tā ir atbildības pilna mīlestība. Visvairāk prasīgais un grūtāk veidojamais tikums. Tai, tāpat kā monētai, ir divas puses: atturība (labprātīga atteikšanās no tā, kas nodara ļaunumu) un savaldība jeb mērenība (labais, kļūstot pārmērīgs, var būt kaitīgs). (1.Kor.9:25)
