KRISTUS GAISMA vārdi, ar kuriem iesākas Lieldienu nakts dievkalpojums (un svecīšu ceļš pa baznīcas solu rindām); notikums mūsu dzīvē, gluži reāls, kaut miesīgām acīm neredzams – Gaismas ataušana (2.Kor.4:4,6) – kad žēlastība mūs pārceļ no tumsas brīnumainajā Dieva valstībā (Kol.1:13-14).

Īstenībā mēs nākam no Gaismas Tēva (Jēk.1:17), atzīstam to vai ne, tāpēc dzīvojam gaismas izslāpuši. Kad mūsos ir atspīdējis Tas, kas par Sevi teicis: Es esmu pasaules gaisma (Jņ.8:12), pamazām sākam atspīdēt arī mēs (Kol.3:4), ja vien izvēlamies Viņam sekot. Sekot – tas nozīmē meklēt, iepazīt un iemīlēt savu Kungu, visu mūžu būt Viņa māceklim, mācīties dzīvot kā Gaismas bērnam (Ef.5:8). Nozīmē pastāvīgi augt (Kol.2:6-7), nest Gaismas augļus (Ef.5:9-13) un palikt Gaismā (1.Jņ.2:9-10). Kristus spēkā, ne savējā, protams! Un vēl tas nozīmē Kristus Gaismu atstarot – būt par pasaules gaišumu (Mt.5:14-16).

Lai Dievs mūs uz to svētī, mīļais lasītāj! mara.druviete@inbox.lv [šajā blogā izmantots LBB Bībeles 1965. gada izdevuma revidētais teksts]

SATURS papildināts : 28.04.2021 Godini - pateicies , 26.04.2021 Nododies , 23.04.2021 Atzīsti Dievu , 21.04.2021 Palieciet , 19.04.2021 Esiet [pirmreizējās publikācijas no 2019. g.]

Paklausīt Dievam

Bībeles studija T
Oktobris 2017
 
Ābrahāma paklausības augļi
15. Tad Dieva eņģelis sauca Ābrahāmu otrreiz no debesīm
16. un sacīja: "Es esmu zvērējis, saka Tas Kungs, ka tāpēc, ka tu to esi darījis un neesi taupījis savu vienīgo dēlu,
17. Es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes, kā smiltis jūras malā.
18. Un tavi pēcnācēji iekaros tavu ienaidnieku vārtus. Un tavos pēcnācējos tiks svētītas visas zemes tautas, tāpēc ka tu esi paklausījis Manai balsij." (1.M.22)
3. “Es piepildīšu to derību, kuru Es tavam tēvam Ābrahāmam ar zvērestu esmu apsolījis.
4. Un Es vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes un došu taviem pēcnācējiem visas šīs zemes, un tavos pēcnācējos visas zemes tautas tiks svētītas,
5. tāpēc ka Ābrahāms Manai balsij paklausīja un turēja Manus norādījumus un Manas pavēles, Manus likumus un Manu bauslību."
6. Un Īzāks dzīvoja Gerārā. (1.M.26)
8. Ticībā Ābrahāms ir paklausījis aicinājumam un gāja uz to vietu, ko nācās saņemt par mantojumu, un gāja, nezinādams, kurp viņš iet. (Ebr.11)
 
Nepaklausības alga Israēla vēsturē
21. Bet nu, tik tiešām, ka Es dzīvoju, Tā Kunga godība piepildīs visu zemi;
22. visiem tiem vīriem, kas ir redzējuši Manu godību un Manas zīmes, ko Es esmu darījis Ēģiptē un tuksnesī, bet, kas tomēr Mani ir vēl kārdinājuši desmitām reižu, nepaklausīdami Manai balsij,
23. tiem nebūs redzēt to zemi, ko Es ar zvērestu esmu apsolījis viņu tēviem; nē, nevienam no viņiem visiem, kas Mani nicinādami ir atmetuši, nebūs to redzēt! (4.M.14)
7. Piemini un neaizmirsti, ka tu To Kungu, savu Dievu, esi tuksnesī ļoti sadusmojis; sākot ar dienu, kad tu iznāci no Ēģiptes zemes, līdz kamēr jūs nonācāt šinī vietā, jūs, būdami nepaklausīgi, esat bijuši pret To Kungu. (5.M.9)
16. Es tev šodien pavēlu To Kungu, savu Dievu, mīlēt un staigāt Viņa ceļus, turēt Viņa baušļus, Viņa likumus un Viņa tiesas, ka tu dzīvotu un vairotos, un Tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētītu tanī zemē, uz kuru tu dodies, lai to iemantotu.
17. Bet, ja tava sirds novērsīsies un nepaklausīs, bet tu ļausies pavesties, lai pielūgtu citus dievus un kalpotu tiem,
18. tad es jums šodien saku, ka jūs noteikti iesit bojā; un jūs ilgi nedzīvosit tanī zemē, uz kuru tu tagad ej pāri Jordānai, lai tur nonāktu un lai to iemantotu.
19. Es šodien piesaucu debesis un zemi kā lieciniekus pret jums, ka lieku jūsu priekšā dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tad nu izvēlies dzīvību, ka dzīvotu gan tu, gan tavi pēcnācēji. (5.M.30)
27. Jo es pazīstu tavu nepaklausību un tavu stūrgalvību. Redzi, kamēr es vēl šodien esmu dzīvs jūsu vidū, jūs esat neklausīgi pret To Kungu; cik vēl vairāk pēc manas nāves. (5.M.31)
 
Nepaklausība ir kā buršanas grēks
22. Un Samuēls sacīja: "Vai tad Tam Kungam ir lielāka patika par dedzināmiem un kaujamiem upuriem nekā par paklausību Tā Kunga balsij? Redzi, paklausība ir labāka nekā upuris, un padevība ir labāka nekā auna tauki,
23. bet nepaklausība ir kā buršanas grēks, un stūrgalvība ir līdzīga elku kalpošanai un dievekļu turēšanai mājās. (1.Sam.15)
 
Stiprini mani ar paklausības garu!
6. Man mana daļa tikusi jaukā vietā, tiešām, skaists ir mans mantojums.
7. Es slavēšu To Kungu, kas man devis padomu; pat naktī mana sirdsbalss ir paklausībā modra. (Ps.16)
12. Radi manī, ak, Dievs, šķīstu sirdi un atjauno manī pastāvīgu garu!
13. Neraidi mani prom no Sava vaiga un neatņem no manis Savu Svēto Garu!
14. Atdod man atkal atpakaļ Savas pestīšanas prieku un stiprini mani ar paklausības garu! (Ps.51)
7. Lai tie [jūsu bērni] liktu savu cerību uz Dievu un neaizmirstu Dieva darbus, un turētu Viņa pavēles,
8. lai viņi nebūtu tādi kā viņu tēvi, stūrgalvīga un nepaklausīga cilts - cilts, kas savā sirdī nebija pastāvīga, kam gars neturējās pie Dieva. (Ps.78)
24. Viņi nepriecājās par skaisto zemi un neticēja Viņa vārdam,
25. bet kurnēja savās teltīs un nepaklausīja Tā Kunga balsij.
26. Tad Viņš pacēla pret viņiem Savu roku, lai viņus nomaitātu tuksnesī. (Ps.106)
7. Bijība Tā Kunga priekšā ir atziņas sākums. Ģeķi nonievā gudrību un pamācību.
8. Mans bērns, paklausi sava tēva pamācībai un nepamet savas mātes mācību!
9. Jo visas tās kopā ir kā krāšņs vainags tavai galvai un skaista rota tavam kaklam. (Sal.pam.1)
 
Pasludini tiem Manus vārdus
19. “Ja jūs būsit Man padevīgi un paklausīgi, tad jūs baudīsit zemes svētību.
20. Bet, ja jūs pretosities un nepaklausīsit, būsit cietgalvīgi, tad zobens jūs aprīs, jo Tā Kunga mute to runājusi!" (Jes.1)
9. Visās viņu bēdās Viņš bija ar tiem, un Viņa vaiga eņģelis tos izglāba. Savā mīlestībā un centienos viņus taupīt Viņš tos izglāba, Viņš tos atbalstīja un nesa uz Savām rokām jau kopš seniem laikiem.
10. Bet tie bija nepaklausīgi un apkaitināja Viņa Svēto Garu, tādēļ Viņš kļuva tiem par ienaidnieku un karoja pret viņiem. (Jes.63)
3. Un tu saki tiem: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: nolādēts lai ir ikviens, kas neizpilda šīs derības noteikumus,
4. ko Es uzliku jūsu tēviem par pienākumu tanī dienā, kad Es tos izvedu no Ēģiptes, no lielā dzelzs cepļa, un tiem sacīju: paklausiet Manai balsij un dzīvojiet tā, kā Es jums pavēlu, tad jūs būsit Mana tauta un Es būšu jūsu Dievs. (Jer.11)
7. Bet tu pasludini tiem Manus vārdus, lai tie klausa vai neklausa, jo tie ir nepielaidīgi.
8. Bet tu, cilvēka bērns, klausies, ko Es tev saku. Neesi tu nepaklausīgs kā šī nepaklausīgā cilts. (Ec.2)
7. Tādēļ Dievs Tas Kungs saka: tā kā jūs esat bijuši nepaklausīgāki nekā citas tautas jums visapkārt, nestaigājāt pēc Maniem likumiem un nepildījāt Manus baušļus, bet staigājāt pēc to tautu likumiem, kas jums visapkārt,
8. tad, saka Dievs Tas Kungs, Es celšos pret tevi un turēšu tiesu tavā vidū citu tautu acu priekšā. (Ec.5)
36. Kā Es reiz tiesājos ar jūsu tēviem Ēģiptes tuksnesī, tā Es tiesāšos arī ar jums, saka Dievs Tas Kungs.
37. Es likšu jums staigāt zem rīkstes un vedīšu jūs derības saitēs.
38. Es izmetīšu no jūsu vidus nepaklausīgos un no Manis atkritušos; Es tos gan izvedīšu no tās zemes, kur tie dzīvo kā svešinieki, bet Israēla zemē tie nenāks atpakaļ, lai jūs atzīstat, ka Es esmu Tas Kungs. (Ec.20)
 
Mēs bijām bezdievīgi un nepaklausīgi
5. Mēs grēkojām un darījām netaisnību, mēs bijām bezdievīgi un nepaklausīgi un atkāpāmies no Taviem baušļiem un likumiem;
6. mēs neklausījām arī Taviem kalpiem, praviešiem, kuri runāja Tavā Vārdā uz mūsu ķēniņiem un mūsu valdniekiem, mūsu tēviem un uz visu tautu.
7. Tavā pusē, Kungs, ir taisnība, mums atliek tikai kauna sārtums vaigā. (Dan.9)
14. “Viņi arī nepiesauc Mani no sirds, bet vaimanā un kauc, izstiepušies savās guļasvietās. Viņi pulcējas labības un vīnogu sulas dēļ un noiet šo lietu dēļ savā starpā līdz asām nesaskaņām un asiņainām sadursmēm, bet pret Mani viņi ir nepaklausīgi un atstāj Mani, būdami pilni neuzticības.
15. Es pamācu viņus un stiprinu viņu spēkus, bet viņi domā ļaunu par Mani.”
17. Mans Dievs viņus atmetīs, jo viņi Viņam nav bijuši paklausīgi. Tā viņi klejos, bez miera maldīdamies tautu starpā. (Hoz.7)
11. Bet viņi to neievēroja, palika nepaklausīgi, negribēja uzņemties nekādu jūgu un aizbāza savas ausis, lai neko nedzirdētu,
12. un nocietināja savas sirdis kā akmeni, lai viņi nedzirdētu nedz bauslību, nedz vārdus, ko Tas Kungs Cebaots tiem deva, ar Savu Garu likdams tos sludināt agrākiem praviešiem. Tādēļ arī bija nākušas pār viņiem Tā Kunga Cebaota tik lielās dusmas.
13. "Kā tie neklausīja, kad Es saucu," saka Tas Kungs Cebaots, "tā tagad Es neklausīšu, kad tie sauc!” (Cah.7)
 
Ar Kristus paklausību neskaitāmi taisnoti
18. Tātad, kā viena cilvēka pārkāpuma dēļ pār visiem nākusi pazudināšana, gluži tāpat viena cilvēka taisnības darbs visiem nes taisnošanu uz dzīvību.
19. Jo, kā ar viena cilvēka nepaklausību neskaitāmi kļuvuši grēcinieki, tāpat ar viena cilvēka paklausību neskaitāmi kļūs taisnoti. (Rom.5)
16. Vai nezināt, ka tam, kam jūs sevi nododat par paklausīgiem kalpiem, jums arī kā kalpiem jāklausa, vai nu grēkam uz nāvi, vai paklausībai Dievam - uz taisnību.
17. Bet pateicība Dievam, ka jūs, kas bijāt grēka vergi, no sirds esat kļuvuši paklausīgi tai mācībai, kurā esat mācīti,
18. un, no grēka atsvabināti, kalpojat taisnībai. (Rom.6)
30. Jo, kā jūs kādreiz esat bijuši nepaklausīgi Dievam, bet tagad viņu [jūdu] nepaklausības dēļ esat piedzīvojuši žēlastību,
31. gluži tāpat viņi tagad kļuvuši nepaklausīgi jūsu apžēlošanas labā, lai pēc tam paši tiktu apžēloti.
32. Tā Dievs it visus pakļāvis nepaklausībai, lai pār visiem apžēlotos. (Rom.11)
 
Dzīvot ar gudrību, kas nāk no augšienes
4. Jo mūsu cīņas ieroči nav miesīgi, bet spēcīgi Dieva priekšā cietokšņu noārdīšanai.
5. Mēs apgāžam prātojumus un visas augstprātīgās iedomas, kas paceļas pret Dieva atziņu, un uzvaram visus prātus, lai tie ir Kristum paklausīgi,
6. un esam gatavi nosodīt visu nepaklausību, kad jūsu paklausība būs tapusi pilnīga. (2.Kor.10)
5. Savā starpā turiet tādu pat prātu, kāds ir arī Kristū Jēzū,
6. kas, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam,
7. bet Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs;
8. un, cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei! (Fil.2)
3. Jo arī mēs kādreiz bijām neprātīgi, nepaklausīgi, maldījāmies, kalpodami dažādām iekārēm un priekiem, dzīvodami ļaunprātībā un skaudībā, ienīsti un cits citu nīzdami.
4. Bet, kad atspīdēja Dieva, mūsu Glābēja, laipnība un mīlestība uz cilvēkiem,
5. Viņš mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc Savas žēlsirdības, ar mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā. (Tit.3)
 
9. Tad nu mums mūsu miesīgie tēvi ir bijuši par pārmācītājiem, un mēs tos esam bijušies. Vai tad lai mēs daudz vairāk nepaklausītu garu Tēvam, lai dzīvotu?
10. Jo tie gan īsu laiku mūs ir pārmācījuši, kā tas viņiem šķita pareizi esam, bet Viņš - lai nāktu tas mums par labu, lai mēs kļūtu Viņa svētuma dalībnieki.
11. Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli. (Ebr.12)
17. Tā gudrība, kas nāk no augšienes, vispirms ir šķīsta, tad miermīlīga, lēnīga, paklausīga, pilna žēlastības un labu augļu, taisnīga, bez liekulības. (Jēk.3)
14. Kā paklausīgi bērni neveidojiet savu dzīvi pēc kārībām, kurās jūs agrāk dzīvojāt savā nezināšanā.
15. Bet, sekodami Svētajam, kas jūs aicinājis, topiet arī paši svēti visā dzīvošanā,
16. jo ir rakstīts: esiet svēti, jo Es esmu svēts. (1.Pēt.1)