Bībeles un kristīgās literatūras studija C
Maijs 2018
Maijs 2018
1. Un notika, ka pēc šīm lietām Dievs pārbaudīja Ābrahāmu un viņam sacīja: "Ābrahām!" Un tas atbildēja: "Te es esmu."
2. Tad Viņš teica: "Ņem savu vienīgo dēlu, kuru tu mīli, Īzāku, un ej uz Morija zemi un upurē to tur par dedzināmo upuri uz kāda no kalniem, kuru Es tev norādīšu." (1.M.22)
– Dievs neatzina Ismaēlu, tāpat arī neatzīst mūsu pūliņus Viņa labā
12. Gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti.
13. Jo Dievs ir tas, kas jums dod gribu un veiksmi (cits tulk.: rīcību) pēc Sava labā prāta. (Fil.2)
– Taču mums nav jābūt pasīviem, bet gataviem atsaukties Viņa vadībai
14. Bet tas sacīja: "Kas tevi iecēlis par pavēlnieku un tiesnesi pār mums? Vai tu gribi arī mani nogalināt, kā to ēģiptieti esi nogalinājis?" Un Mozus nobijās un sacīja: "Patiesi, šī lieta ir kļuvusi zināma."
15. Kad faraons dzirdēja par šo lietu, viņš meklēja Mozu nogalināt, bet Mozus bēga no faraona un mita Midiāna zemē, un apmetās pie kādas akas. (2.M.2)
25. Viņš domāja, ka viņa brāļi sapratīs, ka Dievs ar viņa roku tos izglābj; bet viņi to nesaprata. (Apd.7)
– Mozus motivācija ir laba, bet Dievs pats ir atstāts malā
10. “Tagad ej, Es tevi sūtīšu pie faraona. Izved Manu tautu, Israēla bērnus, no Ēģiptes!"
11. Tad Mozus sacīja uz Dievu: "Kas es esmu, ka man jāiet pie faraona un ka man jāizved israēlieši no Ēģiptes?"
12. Un Dievs sacīja: "Es būšu ar tevi, un šī būs tā zīme, ka Es tevi esmu sūtījis, lai tu izvestu tautu no Ēģiptes: jūs kalposit Dievam šinī kalnā."
14. Dievs sacīja uz Mozu: "ES ESMU, kas ES ESMU." Viņš sacīja: "Tā tev jārunā ar Israēla bērniem: ES ESMU - tas mani sūtījis pie jums." (2.M.3)
– 40 gadus vēlāk, pie degošā ērkšķu krūma: Es būšu ar tevi. Tā Mūžīgi Klātesošais, kas ir un kas darbojas visos laikos, vienmēr pieejams un pietiekams.
24. Jūsu aicinātājs ir uzticams. Viņš būs arī darītājs. (1.Tes.5)
– Arī tavā personiskajā pieredzē. Dievs vēlas, lai mēs varētu būt Viņa darbarīki.
13. Bet Mozus sacīja tautai: "Nebīstaities, pastāviet un vērojiet, kā Tas Kungs jūs šodien izglābs: ēģiptiešus, kurus jūs šodien redzat, jūs nemūžam vairs neredzēsit.
14. Tas Kungs karos par jums, bet jūs paliksit mierā." (2.M.14)
2. Un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju. (Ebr.12)
6. Būdams pārliecināts, ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai. (Fil.1)
– Kristus ir visu garīgo aktivitāšu dzīvība un avots. Iesācējs un piepildītājs.
6. Tad nu Kristu Jēzu pieņēmuši, dzīvojiet Viņā,
7. sakņodamies Viņā, augdami Viņā, stipri kļūdami ticībā, kurā esat mācīti, pāri plūzdami savā pateicībā! (Kol.2)
– Tā nav bēgšana no realitātes, bet gan ieniršana realitātē. Mēs sākam dzīvot tā, kā Dievs to bija paredzējis sākumā.
26. Tad Dievs sacīja: "Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības.” (1.M.1)
18. Dievu neviens nekad nav redzējis. Vienpiedzimušais Dēls, kas ir pie Tēva krūts, Tas mums Viņu ir darījis zināmu. (Jņ.1)
24. Dievs ir Gars. (Jņ.4)
– “Tēls” nevar būt fizisks, mums vajadzētu atspoguļot Dieva morālās īpašības
16. Un Dievs Tas Kungs pavēlēja cilvēkam, sacīdams: "No visiem dārza kokiem ēzdams ēd,
17. bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi." (1.M.2)
– Nepaklausības sekas: fiziski dzīvs, bet garīgi miris
22. Jo, kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti. (1.Kor.15)
23. Visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības. (Rom.3)
– Kopš tā laika katrs dzimušais nāk pasaulē garīgi miris
2. kuros reiz dzīvojāt, pakļauti šīs pasaules varas nesējam, gaisa valsts valdniekam, garam, kas vēl tagad darbojas nepaklausības bērnos. (Ef.2)
18. Savas nezināšanas dēļ un sirds apcietinātības dēļ, aptumšojušies savā sapratnē (garā) un atsvešinājušies dzīvībai, kas no Dieva. (Ef.4)
15. Jo es pats nesaprotu, ko daru; jo nevis to, ko gribu, es daru, bet, ko ienīstu, to es daru. (Rom.7)
– Cilvēks netika radīts dzīvei neatkarībā no Dieva. Dievišķības potenciāls viņā saglabājas, bet pazaudēta spēja būt dievišķīgam.
No elektriskās strāvas avota atvienota spuldzīte saglabā potenciālu apgaismot, bet tajā tagad ir tikpat daudz.spējas dot gaismu kā kālim! Nebija paredzēts, ka tai jādod gaismu pašai no sevis. Tas ir katra cilvēka stāsts, kurš dzīvo šķirti no Dieva. Jo tāda ir grēka daba – “netrāpīt mērķī”.
Labais ir absolūts. Labais ir Dieva raksturs, Dieva godība.
Kā Dieva godība var tikt atjaunota cilvēces pieredzē? Mums jāskatās uz ideālu cilvēku, kurš nepārtraukti trāpa mērķī. Tāds bija vienīgi Jēzus.
Pestīšanas būtība ir atjaunotas attiecības ar Dievu. Izaugsme kristieša dzīvē – tā ir nepārtraukta pieaugšana Dieva līdzībā. (Č.V.Praiss)
19. Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls no Sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tas dara, to arī Dēls dara tāpat. (Jņ.5)
5. ES ESMU vīnakoks, jūs tie zari. Kas Manī paliek un Es viņā, tas nes daudz augļu, jo bez Manis jūs nenieka nespējat darīt. (Jņ.15)
13. Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru. (Fil.4)
24. Tad Jēzus sacīja uz Saviem mācekļiem: "Ja kas grib Man sekot, tam būs sevi aizliegt, ņemt savu krustu un sekot Man.” (Mt.16)
34. Un, pieaicinājis ļaudis līdz ar Saviem mācekļiem, Viņš uz tiem sacīja: "Kas Man grib nākt pakaļ, tas lai aizliedz pats sevi, lai ņem savu krustu un lai staigā Man pakaļ.” (Mk.8)
44. Neviens nevar nākt pie Manis, ja viņu nevelk Tēvs, kas Mani sūtījis, un Es viņu celšu augšā pastarā dienā. (Jņ.6)
24. Bet tie, kas Kristum pieder, ir savu miesu krustā situši līdz ar kaislībām un iekārošanām. (Gal.5)
20. Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus; bet, cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani. (Gal.2)
10. Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu. (Ef.2)
6. Pildait Dieva gribu kā Kristus kalpi, no visas dvēseles, ne tikai acu priekšā, cilvēkiem izpatikdami,
7. bet labprāt kalpodami, it kā tas būtu jādara Tam Kungam un ne cilvēkiem.
8. Jo jūs zināt, ka ikviens, ja tas dara ko labu, to pašu mantos no Tā Kunga. (Ef.6)
23. Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem,
24. jo jūs zināt, ka Tas Kungs par atmaksu jums dos debesu mantojumu. Jūs jau kalpojat savam Kungam - Kristum. (Kol.3)
5. Ja mēs Viņam esam kļuvuši līdzīgi nāvē, mēs būsim tādi arī augšāmcelšanā.
6. Jo mēs saprotam, ka mūsu vecais cilvēks ticis līdzi krustā sists, lai tiktu iznīcināta grēkam pakļautā miesa un lai mēs vairs nekalpotu grēkam. (Rom.6)
28. Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti.
29. Jo, kurus Viņš sākumā nozīmējis, tos Viņš nolēmis darīt līdzīgus Sava Dēla tēlam, lai Viņš būtu pirmdzimtais daudzu brāļu starpā. (Rom.8)
18. Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars. (2.Kor.3)
